Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Sandras Krastiņas personālizstāde “Es nezinu, ko nezinu. Abrene.”
Balvu novada muzejā
No 8. maija
Skalu deķis. Audekls, eļļa. 220 x175 cm. 2019. Foto: Normunds Brasliņš
No 8.maija Balvu novada muzejā būs skatāma Sandras Krastiņas izstāde “Es nezinu, ko nezinu. Abrene.”. Personālizstāde, kuras tēma veltīta Ziemeļlatgalei, proti – bijušajam Abrenes apriņķim, ir ir kā mēģinājums tuvoties sapratnei, kas klāts zem laika zīmes. Kas mums šodien ir Abrene – nacionālās pašapziņas simbols, kurš izceļams vien godos, demonstrējot balto tautastērpu? Apgabals, pār kuru jau pārklājusies aizmirstības krēsla, kas notraušama kā krīts no skolas tāfeles? Kas bija un ir Abrenes cilvēki – rēgaini skolotāju portreti no 1937. gada Jaunlatgales apriņķa skolu “prezentācijas” albuma? Un ko šodien mums iezīmē vietu nosaukumi, kas sen jau pārdēvēti?
Izstāde Balvu novada muzejā un sekojoši pēc tam Viļakas novada muzejā paredzēta kā procesuāls izpētes projekts, kurā ekspozīcija nav kā noslēgts vai pabeigts tēmas rezumējums, bet gan kā maināms un informācijā papildināms lielums - izstādes norises gaitā, papildinoši var nākt klāt stāsti, dokumenti, foto kopijas, ko pievienojuši izstādes apmeklētāji. Izstādes koncepcijai ir svarīga dokumentāli vēsturiskā izpētes dimensija, kā arī personiski tiešo, iespējams, ne dokumentāli pierādāmo atmiņu stāstu emocionālā klātbūtne.
Sandra Krastiņa izstādēs piedalās kopš 1980. gada. Autores darbi glabājas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (Rīga), Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā (Daugavpils), Ludviga muzeja (Ķelne, Vācija), Valsts Tretjakova galerijas (Maskava, Krievija) krājumā, LMS muzeja kolekcijā kā arī privātās kolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Balvu novada muzejs
Brīvības iela 46, Balvi
Lielformāta brīvdabas izstāde “Latvijas Dizaina gada balva 2019”
laukumā pie TC “Origo”
8. maijs–1. augusts
No 8. maija līdz 1. augustam laukumā pie TC “Origo”, Rīgā būs skatāma lielformāta brīvdabas izstāde “Latvijas Dizaina gada balva 2019”.
Izstāde piedāvā iepazīties ar dizaina risinājumiem, kas šogad guvuši Latvijas un starptautisku žūrijas pārstāvju atzinību “Latvijas Dizaina gada balvas” konkursā. Izstādē būs apskatāmas 20 finālistu darbu fotogrāfijas, apraksti, autoru vēstījumi un žūrijas sniegtie komentāri.
Šogad pirmo reizi notiks Publikas balsojums – no 8. maija līdz 10. jūnijam katrs varēs balsot par savu favorītu T/C “Origo” mājaslapā.
Balsotājiem būs iespēja piedalīties izlozē, kuras noslēgumā trīs balsojuma dalībnieki savā īpašumā iegūs rakstu krājumu “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju".
Unikāls dokumentāls kinoprojekts “Māksla un zemapziņa”
kinoteātrī “Splendid Palace”
8. maijs
Filmas “Art & Mind” treileris
8. maijā plkst. 19.00 kinoteātrī “Splendid Palace” uz lielā ekrāna būs skatāms unikāls dokumentāls kinoprojekts - “Art & Mind”.
“Art & Mind” pievēršas attiecībām starp mākslu un neprātu. No vienas puses, neprāta motīvs ir iedvesmojis vairāku apbrīnojamu mākslinieku darbus, bet no otras – garīgi neveseli cilvēki bieži vien izjūt neapturamu vēlmi radīt mākslas darbus. “Art & Mind” izzina arī to, kā izcili, drosmīgi un avangarda mākslinieki pētījuši savu bezapziņu kā iedvesmu radošajam procesam.
Dažkārt robeža starp ģeniālu radošumu un neprātu ir pavisam niecīga, un daudzi mākslinieki ir piedzīvojuši neprāta lēkmes. Van Gogs psihiatriskajā klīnikā nogrieza sev ausi, Viljams Bleiks sarunājās ar mirušiem dzejniekiem, Goja dzirdēja balsis, bet Munks bija pārliecināts, ka jau kopš dzimšanas viņam lemts sajukt prātā. Sirreālisti Leonora Karingtone, Unika Zūrna un Antonēns Arto katrs pavadīja daļu no savas dzīves ieslodzīti psihiatriskajās klīnikās un savu pieredzi atspoguļoja mākslas darbos.
Filmā aplūkoti dažādi mākslinieki, tostarp Hieronīms Boss, Fransisko Goja, Vinsents van Gogs, Viljams Bleiks, Edvards Munks, Salvadors Dalī, Oto Dikss, Pīters Brēgels, Henrijs Fisli, Unika Zūrna, Ādolfs Velfli, Andrē Bretons, Karls Jungs, Ričards Dads, Makss Ernsts, Henrijs Dargers, Ežēns Delakruā, Džodžs Vaideners, Viljams Hogarts, Albrehts Dīrers, Ogistēns Lesāžs, Teodors Žeriko, Odilons Redons, Matiass Grīnevalds, Lukass Krānahs, Leonora Karingtone, Viljams Kureleks, Antonēns Arto, Pols Rumsijs, Lorija Liptone un citi.
“Art & Mind” skatītāju iepazīstina arī ar mākslas vēsturniekiem, muzeju kuratoriem, psihiatriem un neiro-zinātniekiem.
Pirms seansa notiks Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras profesora (MD, PhD) Māra Taubes ievadlekcija.
Kinoteātris “Splendid Palace”
Elizabetes iela 61, Rīga
8. starptautiskais Latgales grafikas simpozijs
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
No 7. maija
Jau astoto reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs sadarbībā ar Mākslu pedagogu apvienību rezidenču programmu ietvaros organizē starptautisko Latgales grafikas simpoziju. Neraugoties uz to, ka simpozijs tiek organizēts jau astoto gadu, tas nav zaudējis savu aktualitāti, dodot iespēju pasaules māksliniekiem satikties vienuviet, aktualizējot grafikas mākslas nozīmi pasaules mērogā. Starptautisku skanējumu lokāla Latvijas reģiona vārdā nosauktam simpozijam piešķir žūrijas atlasīto dalībnieku ģeogrāfija. Arī šogad simpozijā piedalīsies astoņi starptautiski mākslinieki no dažādām pasaules valstīm.
Simpozija dalībnieku darbu izstādes atklāšana paredzēta Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 18. maijā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Sarunas muzejā: Māksla sabiedriskajos interjeros
Izstāžu zālē “Arsenāls”
9. maijs
9. maijā plkst. 18:00 Izstāžu zālē “Arsenāls” notiks tikšanās ar dizaina un arhitektūras kritiķi Kristīni Budži un izstādes “Lidija Auza. Glezniecība” kuratori Ilzi Putniņu par mākslas ietiekšanos publiskajā telpā - sabiedriskajos interjeros.
Vai mākslas pagājušā gadsimta 70. gadu publiskajā telpā Latvijā bija vairāk nekā citos laikos, vai tā bija citādāka, kādi bija tās tapšanas priekšnoteikumi un spilgtākie piemēri?
Visiem, kas līdz šim jau apmeklējuši Lidijas Auzas izstādi, ir bijusi iespēja apbrīnot monumentālos sienas panno, ko viņa veidojusi tagadējās Talsu novada domes ēkai. Tas un citi mākslinieces darbi joprojām uzskatāmi par izcilu arhitektūras un glezniecības sintēzes piemēru, kas racionālajam interjeram piešķir emocionalitāti un papildus vērtību, jo tāda bija Lidijas Auzas cieša pārliecība – ar abstraktām, dekoratīvām formām ir iespējams runāt par nopietnām lietām.
“Mākslas darbs ne tikai organizē vidi kā dominante, bet pats kļūst par vidi. Izolētās telpas dimensijas šķietami izjauktas; mākslas darbs nav vairs uzlūkojams ar bijīgu distanci, tas apņem mūs kā arhitektūra un iedarbojas uz jutekļiem kā arhitektūra,” tā 1972. gadā rakstīja Ojārs Ābols par tekstilmākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres darbu viesnīcas “Daugava” bārā “Dzelme”.
Izstāžu zāle “Arsenāls”
Torņa iela 1, Rīga
23. Starptautiskā zīmētāju un gleznotāju plenēra “Liepājas marīna ‘18”
darbu izstāde Liepājas muzejā
9.maijs–2. jūnijs
Jānis Judins. “Zvejas kuģi”, 2018, kartons, eļļa, 60 x 80 cm
No 9. maija līdz 2. jūnijam Liepājas muzejā būs skatāma 23. Starptautiskā zīmētāju un gleznotāju plenēra “Liepājas marīna ‘18” atlasīto darbu izstāde.
Jau par Liepājas tradīciju un mākslas dzīves aktualizētāju kļuvušais Aivara un Ingas Kleinu organizētais plenērs “Liepājas marīna” sākotnēji pievērsās pilsētas un jūras tēmai, bet nu jau vairākus gadus notiek plenēri, kur tiek izcelta Liepājai īpašā jūras un ostas tematika.
Liepājas muzejā izliktajā izstādē būs pārstāvēti visi mākslinieki, kas piedalījās pagājušās vasaras plenērā, ar viņiem raksturīgāko un spilgtāko darbu. Kaut sākotnēji bija plānots, ka plenērā “Liepājas marīna ‘18” piedalīsies 33 mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Baltkrievijas un Ukrainas, dalībnieku skaits tomēr bija lielāks, gan jaunie mākslinieki, gan mākslinieki ar lielu plenēristu pieredzi.
Kopumā plenēra laikā dažādās tehnikās tapuši vairāki simti darbu, kuros mākslinieki attēlojuši jūru, ostu, piekrastes pilsētvidi, saulaino vasaru, arī negaisu.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18 , Liepāja
Ditas Lūses gleznu izstāde “Maigās iluminācijas”
Liepājas muzejā
10. maijs–2. jūnijs
Dita Lūse “Mākoņi un sveces”, 2017, audekls, eļļa, 89x116 cm
No 10. maija līdz 2. jūnijam Liepājas muzejā būs skatāma Ditas Lūses gleznu izstāde “Maigās iluminācijas”.
“Mākslā mani interesē un aizrauj gaismas, telpas un laika emocionāla iedarbība. Caur savu glezniecību izzinu pasauli, tā ļauj man pētīt to, kā gaisma izceļ telpu, palīdz atklāt telpas dziļumu un veido noskaņu. Kā daudzi šajā laikā, arī es meklēju klusumu un vienatni, un tiecos to ienest arī savā glezniecībā. Gaisma un telpas perspektīva ļauj divdimensiju audeklam pārtapt par iluzoru trīsdimensiju gleznu”, pauž māksliniece.
Ditas Lūses gleznas ir par gaismu un ēnu, par telpu un laiku, par dabas formu slepeno krāšņumu, par fragmentu un formas pilnību. Mirkļa starojumā radītais kadrs lauj apskatīt to, kas citādi ir neredzams, dod iespēja ielūkoties noslēpumā, atklāt paslēpto. Augu un cilvēku plastiskās līnijas iezīmējas rentgena staru radītajā gaismas spēlē.
Rentgena uzplaiksnījums ir pretstatā maigajai gaismai, kura gadu simtiem caur logu ailēm apspīd senās sienas, grīdas, telpas. Arī dienasgaisma dod iespēju redzēt citādi neredzamo. Pievienojot rentgenu attēliem dažādas raksturojošas lietas, tiek mainīts vai radīts jauns gleznas stāsts.
Dita Lūse ir starptautiski atzīta māksliniece, sarīkojusi 28 personālizstādes Latvijā un ārpus tās, kā arī piedalījusies daudzās vietējās un starptautiskās grupu izstādēs. Ir guvusi atzinību starptautiskos mākslas konkursos Indijā, Taivānā, Japānā, Vācijā, Francijā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18 , Liepāja
Izstāde “Tapetes” Raiņa un Aspazijas muzejā
10. maijs–31. augusts
No 10. maija līdz 31. augustam Raiņa un Aspazijas mājā būs skatāma izstāde “Tapetes” – Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu versija par Raiņa un Aspazijas dzeju, kuru jaunie mākslinieki pārtulkojuši grafikas izteiksmes līdzekļiem.
Raiņa un Aspazijas mājā esošajā abu dzejnieku dzīvoklī aplūkojamas izteiksmīgas tapetes: ceriņu violetas ar jūgendstila ziedu rakstu, piparmētru zaļas ar vijīgu zieda ornamentu. Maigie, bet izteiksmīgie tapešu zīmējumi rosina iztēloties abu dzejnieku dzīvi, ikdienu, radošā darba dunu un laiskas atpūtas brīžus.
Māksliniekiem tas radīja jautājumu: kā būtu, ja Raiņa un Aspazijas dzeja pārvērstos tapetēs? Ja dzejas valoda, pārvērsta vizuālā valodā, nokļūtu uz sienas? Sadarbībā ar Raiņa un Aspazijas mājas muzeja speciālistiem 29 jaunie grafiķi tikuši katrs pie sava Raiņa vai Aspazijas dzejoļa, kuru linogriezuma tehnikā pārveidojuši simbolā. Katrs no simboliem savukārt vairākkārtīgi drukāts uz liela izmēra papīra loksnes, veidojot savdabīgu, unikālu, ar roku drukātu tapešu raksta fragmentu.
Apjomīgajā Raiņa un Aspazijas dzejai veltītajā izstādē piedalās: Anete Bajāre-Babčuka, Aina Bikše, Ivita Brūdere, Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Kristiana Doroščonoka, Mārtiņš Dziļums, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone-Viškere, Dace Guska, Maija Kikuste, Renāte Kloviņa, Elīna Krima, Rebeka Lukošus, Kristīne Martinova, Katerīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Liva Ozola, Evija Pintāne, Guna Poga, Aleksandra Runde, Santa Senkāne, Sanita Skalbe, Sanita Skvarnaviča, Patrīcija Māra Vilsone
Raiņa un Aspazijas māja
Baznīcas iela 30, Rīga
Daigas Grantiņas instalācija “Saules Suns”
Latvijas paviljonā 58. Venēcijas mākslas biennālē
11. maijs–24. novembris
Daiga Grantiņa. Saules Suns. 2019. Tuvplāns no ekspozīcijas daļas
Venēcijas biennāles 58. starptautiskajā mākslas izstādē Latviju no 11. maija līdz 24. novembrim pārstāv māksliniece Daiga Grantiņa kopā ar kuratoru komandu, Ingu Lāci un Valentīnu Klimašausku (Valentinas Klimašauskas), piedāvājot ekspozīciju - instalāciju “Saules Suns”.
Savā mākslinieciskajā praksē Daiga Grantiņa izmanto gan sintētiskus, gan organiskus ikdienā sastopamus materiālus, atklājot to fiziskās un nemateriālās īpašības un bieži vien apvēršot un pārvarot to tradicionālo lietojumu robežas, procesā atklājot skulpturālas telpas.
Par ekspozīcijas “Saules Suns” vadmotīviem kalpo gaismas un vienlaicības tēmas, kas instalācijā atsedz ainavu ar vairākiem centriem, veidotu ap vairākām saulēm, vairākiem gaismas avotiem, kuru stari savā ceļā šķērso dažādus materiālus un formas. Itin kā aina no kosmoloģiska radīšanas mīta, tā paver vietu un brīdi jaunām iespējām. Šo iespēju uztveri pastiprina neskaitāmās perspektīvas un skatītāja iespējamie ceļi instalācijā.
Māksliniece liec metālu spirālēs, ievieš gaismu ēnā un pārvērš kokvilnu fuksiju purpurkrāsas ziedos. Mīkstie un porainie objekti glabā to veidņu nospiedumus, bet baltās auklas, kas tos satur kopā, kā ontoloģiskas norādes stiepjas visos virzienos. Izstādes kuratore Inga Lāce stāsta: “Ar savas unikālās valodas starpniecību māksliniece runā un kārto pasauli un piedāvā alternatīvas esošajai kārtībai; tas ir īpaši svarīgi šajā laikā, kad notiek viltus ziņu un populisma uzplaukums un mēs redzam kā verbālā valoda var pievilt. Tas savukārt atgādina vispār tādu fundamentālu īpašību, kas piemīt mākslai un tā ir alternatīvas valodas meklēšana aiz vārdiem, aiz stāstiem un tas būtu īpaši svarīgi šajā brīdī un protams, Venēcijas izstādes kontekstā.”
Projektu organizē Kim? Laikmetīgās mākslas centrs un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.
Latvijas paviljons 58. Venēcijas mākslas biennālē
Arsenale Artiglierie, Sestiere Castello, Campiello Tana 2169/F, 30122 Venezia
Sandras Strēles personālizstāde “Gatavojoties ziemai”
Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos
11. maijs–30. jūnijs
No 11. maija līdz 30. jūnijam Mūsdienu mākslas galerijā Līvānos būs skatāma gleznotājas Sandras Strēles personālizstāde “Gatavojoties ziemai”. Lielformāta instalācijas “Gatavojoties ziemai” pievērsīsies mūsdienu cilvēkam joprojām ļoti raksturīgajai vēlmei veidot krājumus, kaut ko kolekcionēt, neizsverot šo lietu turpmāko derīgumu nākotnē. Teiciens “gatavot krājumus ziemai” iezīmē cilvēka nepārtraukto vēlmi un nepieciešamību pēc drošības. Instalācijas ilustrēs visdažādāko lietu krāšanu, glabāšanu, “pazušanu tajās”, nespēju tās visas izmantot, lietu novecošanu, aktualitātes zaudēšanu un potenciālu to pazušanai nebeidzamos kastu krāvumos.
Mūsdienu mākslas galerija
Rīgas iela 108a, Līvāni
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA piedalās izstādē
Ķīnas Nacionālajā muzejā Pekinā
Līdz 14. jūlijam
Tase. Akmens masa, dzeltenzaļa glazūra. Ķīna, Tang dinastija. 9.–10. gadsimts.
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcija. Foto: Roberts Kaniņš
Ķīnas Nacionālajā muzejā Pekinā ir atklāta izstāde “Zīda ceļa mantojums. Dārgumi no Nacionālajiem muzejiem”, kas būs apskatāma līdz 14. jūlijam.Baltiju un Ziemeļeiropu šajā izstādē pārstāv Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA.
Izstāde ir kopprojekts starp Ķīnas Nacionālo muzeju un 12 citu valstu nacionālajiem muzejiem no Krievijas, Mongolijas, Kazahstānas, Tadžikistānas, Rumānijas, Slovēnijas, Polijas, Latvijas, Omānas, Kambodžas, Japānas un Korejas. Ekspozīcija ietver 234 vēsturisku priekšmetu grupas no dažādiem vēstures periodiem, parādot bagātīgo un daudzveidīgo kultūras, prasmju un mākslas apmaiņu, kas radusies Zīda ceļa ietekmē. Vēsturiski Zīda ceļš ir viens no pasaulē garākajiem tirdzniecības ceļiem, kura veikšana varēja prasīt pat vairākus gadus. Zīda ceļš nodrošināja Austrumu un Rietumu kultūras, politikas un ekonomikas mijiedarbību. Tas sākās Senajā Ķīnā un savienoja Centrālo un Rietumāziju ar Eiropu, atstājot daudzas vēsturiskās liecības no reģioniem, kas stiepās gar Zīda ceļu. Latvija ir viens no šī ceļa tālākajiem punktiem.
RĪGAS BIRŽA izstādē piedalās ar 18 unikāliem kolekcijas mākslas darbiem. Veicot priekšmetu atlasi, tika uzsvērtas dažādās kultūras apmaiņas formas laika periodā no 9. līdz 19. gadsimtam, pārskatot tirdzniecības sakaru vēsturi, senākas kolekcijas un to saturu, kā arī Ķīnas kultūras ietekmju veidus Rietumeiropas mākslā.
Vistiešākais šī lielā tirdzniecības ceļa liecinieks ir pašlaik vienīgais Latvijas teritorijā atrastais priekšmets – krūzīte, kas izgatavota 9.–10. gadsimtā Ķīnā, Tang dinastijas laikā. Krūzīte atrasta 1835. gadā arheoloģisko izrakumu laikā Siguldas Saksukalnā lībiešu 11.–12. gadsimta uzkalniņu kapulaukā. Šis priekšmets ir vienīgais, kas izstādē iekļauts no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.
Ķīnas Nacionālais muzejs ir viens no lielākajiem un apmeklētākajiem muzejiem pasaulē. Muzeja misija ir popularizēt Ķīnas mākslu un vēsturi. ĶNM krājumā glabājas vairāk nekā 1 miljons retu un nekur citur neredzamu artefaktu; muzeja pastāvīgās ekspozīcijas ir veltītas Ķīnas kultūras un civilizācijas attīstībai.
LNMM / Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
