Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
12/05/2019
Žurnāla Foto Kvartāls ikgadējā izdevuma “Latvijas fotogrāfija 2019” atvēršana
NicePlace Telpā
13. maijs
13. maijā NicePlace Telpā, iesākot festivālu “Rīgas Fotomēnesis 2019”, norisināsies žurnāla Foto Kvartāls ikgadējā izdevuma “Latvijas fotogrāfija 2019” atvēršanas svētki.
Izdevums jau devīto gadu popularizē Latvijas laikmetīgo fotogrāfiju un šoreiz tajā iekļauti pieci projekti, kas pievēršas ķermeņa reprezentācijai fotogrāfijā.
Reinis Hofmanis fotogrāfējis modeļus, kas pozē kaili dažādās mākslas skolās, Anda Magone kopā ar draudzeni daudzu gadu garumā iemūžinājusi savu novecošanos, Anna Maskava vērojusi kā vides maiņa ietekmē viņas ķermeni, Sandijs Ruļuks reflektējis par šodienas jauniešu seksualitāti, bet pērnā gada FK Balvas ieguvēja – labākā jaunā Latvijas fotogrāfe – Annemarija Gulbe mēģinājusi atbildēt uz jautājumu, kas viņas paaudzei ir mīlestība. Izdevumā iekļauta arī redaktora Arņa Balčus diskusija ar visiem pieciem autoriem, kā arī mākslas zinātnieces Janas Kukaines eseja saistībā ar izdevuma tēmu.
“Patlaban Latvijas laikmetīgajā fotogrāfijā kailfoto nav ierasta prakse, tomēr ir vairāki autori, kas ne tikai turpina piktoriālisma tradīcijās radīt nekritiski estētiskus kailfoto, bet arī izmanto ķermeni kā pašreprezentāciju vai instrumentu sociālpolitisku kontekstu rosināšanai,” izdevuma tēmu komentē redaktors Arnis Balčus.
Šogad izdevuma māksliniecisko dizainu veidojis grafikas dizainers Aleksejs Muraško, vāka noformējumā apspēlējot vārdu “ķermenis” un toņu izvēlē imitējot miesas krāsu. Izdevums izdots ierobežotā tirāžā – vien 400 eksemplāros, un būs pieejams Jāņa Rozes un Globuss grāmatnīcās, Fotomuzejā, Mr. Page un citviet.
Festivāls “Rīgas Fotomēnesis 2019”
Izstāde “Ēdot ananasus uz Mēness”
Latvijas Okupācijas muzejā
15. maijs–16. jūnijs
Vjačeslava Poļakova (Ukraina) darbs izstādē “Ēdot ananasus uz Mēness”
15. maijā Latvijas Okupācijas muzejā ar starptautisko fotomākslas izstādi “Ēdot ananasus uz Mēness” tiks atklāts šī gada festivāls “Rīgas Fotomēnesis”.
Izstādes tēma ir tapusi, iedvesmojoties no laikmetīgām kultūrsituācijām pēcpatiesības ērā, kur viltus ziņas, daļējas patiesības, algoritmos balstīts sociālo mediju saturs ir globālās sabiedrības ikdienas sastāvdaļa. Izstādē būs skatāmi 10 mākslinieku darbi, tostarp ungārietes Dori Lazaras apēdamas tabletes, kas izgatavotas no sasmalcinātiem mediju vizuālajiem materiāliem, vācieša Zīmona Mennera pēdējie kadri pirms teroristu sprādzieniem un dāņa Matiasa Lovgrēna ar termokameru uzņemtie protesti dažādās pasaules vietās. Izstādē piedalīsies arī trīs Latvijas autori – Aija Bley rada instalāciju par padomju laiku televīzijas skatīšanās rituālu, Marta Veinberga no lielveikala uzlīmēm izveido tipisku guļamrajona blokmāju, bet Voldemārs Johansons piedāvā tiešsaistē ienirt sociālo mediju attēlu straumē.
Izstādes kuratori: Alnis Stakle un Arnis Balčus.
Izstādes ietvaros norisināsies arī virkne izglītojoša rakstura pasākumu – jau 17. maijā plkst. 13.00 būs iespējams satikt izstādes autorus un kuratorus un uzzināt izstādes tapšanas un darbu veidošanas aizkulises.
Viens no galvenajiem ikgadējiem notikumiem Latvijas fotogrāfijā – festivāls “Rīgas Fotomēnesis” – norisinās kopš 2014. gada, šogad tas notiek no 13. maija līdz 16. jūnijam, piedāvājot 11 izstādes, lekcijas, prezentācijas, filmas, āra projekciju, portfolio skati un citus pasākumus.
Festivāla ietvaros būs skatāmas vairākas personālizstādes – Andreasam Meiksneram (Vācija) Kara muzejā, Ivetai Gabaliņai-Vaivodei (Latvija) Carevas galerijā, Evai Saukānei (Latvija) Arhitektūras muzejā, Elīnai Semanei (Latvija) bārā “Čē”, Marijai Kapajevai (Igaunija/Anglija) Latvijas Fotogrāfijas muzejā, Jari Silomaki (Somija) Žaņa Lipkes memoriālā, Jānim Deinatam (Latvija) Mākslas stacijā Dubulti un Martinam Kollaram (Slovākija) ISSP Galerijā.
Eirika Brandala izstāde “Elektroniskās skulptūras”
RIXC galerijā
15. maijs–28. jūlijs
Eiriks Brandals. Skulptūra no sērijas exmouth. Publicitātes foto
No 15. maija līdz 28. jūlijam RIXC galerijā būs skatāma Eirika Brandala interaktīvo darbu izstāde “Elektroniskās skulptūras”. Eiriks Brandals ir mākslinieks un komponists no Norvēģijas, kurš pašlaik dzīvo Rīgā. Studējot mūzikas kompozīciju, māksliniekam radusies interese par elektronisku skaņas skulptūru veidošanu, kurās atklāts elektrisko shēmu iekšējais skaistums. Shēmas izvietojot arhitekturālā veidā, tās no funkcionāliem objektiem pārtop par mākslas objektiem.
Skaņa un gaisma darbos izmantota kā līdzeklis caurspīdīguma sajūtas radīšanai starp skatītājiem un skulptūru iekšējiem procesiem ar mērķi piešķirt skulptūrām neatkarīgu komunikācijas vienību īpašības. Izstādē būs aplūkojamas skulptūras no sērijām ihscale, exmouth un lawrence.
ihscale ir ar sensoriem aprīkotu skulptūru sērija, kas rada melodiskas viļņu formas un skaņas augstumu nosaka tas, cik daudz cilvēku atrodas telpā, kur viņi atrodas un kā pārvietojas. Arī exmouth un lawrence skulptūru sērijā izmantoti sensori, lai konstatētu tām apkārt esošo kustību un pielāgotu to skaņu, taču vēl papildus katra no šīm skulptūrām ir aprīkota ar diviem oscilatoriem (svārstību ģeneratoriem), kas noskaņoti ar nelielām atšķirībām, radot sitienus, kas mainās atkarībā no tiem apkārt esošās kustības. Katrai skulptūrai ir arī septiņi gaismas moduļi, kuri arī reaģē uz kustību, veidojot gaismas rakstus.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Laikmetīgā cirka apvienības Svalbard
konceptkabarē šovs Svalbard Cabaret Night
Rīgas cirkā
15. maijs
15. maijā Rīgas cirka arēnā uzstāsies labi atpazīstamā laikmetīgā cirka apvienība Svalbard no Zviedrijas ar Rīgas cirka arēnas apaļajai formai piemērotu unikālu site-specific konceptkabarē šovu Svalbard Cabaret Night. Skatītājiem notikums sola izaicinošu un pārdomas rosinošu mākslas pieredzi, kā arī iespēju pēc ilgāka laika Rīgas cirka arēnā piedzīvot cirka mākslu.
Notikuma apmeklējums būs visaptveroša pieredze, tāpēc, ierodoties jau laicīgi, viesiem būs iespēja baudīt pop-up bāra labumus mākslinieku radītā atmosfērā un noskaņoties piedzīvojumam. Savukārt, pašā izrādē mākslinieki izmantos dažādas cirka disciplīnas un jazz/neo soul mūziku kā instrumentus, lai runātu par emocionālu, empātiju attīstošu pasauli un lai pasmaidītu par sevi.
Svalbard Company un atsevišķus tās māksliniekus Latvijas iedzīvotājiem jau ir bijusi iespēja vērot gan “ReRīga!” festivāla ietvaros, gan festivālā “Komēta”. Šie četri multimākslinieki no dažādām valstīm savulaik iepazinās, studējot prestižajā Cirka un dejas augstskolā DOCH Stokholmā. Kopš absolvēšanas viņi vislabāk atpazīstami ar izrādi “visi ģēniji, visi idioti” (“all Genius, all Idiots”), kura izrādīta vismaz 200 reizes vairāk kā 30 valstīs visā pasaulē. Viņi ir izkopuši savas profesionālās prasmes vairākās cirka disciplīnās, tāpēc Svalbard izrādēs var redzēt gan gaisa akrobātiku ar virvi, gan ķīniešu kārts disciplīnu, gan balansēšanu uz rokām, pāru akrobātiku, grupu akrobātiku, klaunādi, kā arī kustības un dejas mākslu.
Rīgas cirks
Merķeļa iela 4 (ieeja no Alfrēda Kalniņa ielas), Rīga
Laimdotas Malles personālizstāde “Kāds savāds, garš milzis”
Mākslas centrā NOASS
15.maijs–13.jūlijs
Laimdota Malle Steķe. Kāds savāds, garš milzis. 21 x 29 cm. Zīmulis, papīrs. 2019.
No 15.maija līdz 13.jūlijam mākslas centrā NOASS būs apskatāma Laimdotas Malles personālizstāde “Kāds savāds, garš milzis”, kas veidota sadarbībā ar mūziķiem freddie Murphy un Chiara Lee no itāļu avangarda apvienības “Father Murphy”.
Attēlu, zīmējumu, fragmentu, nospiedumu un skaņu kompozīcijas veido četras instalācijas, kas, dažādu mediju ietvaros, rekonstruē kāda netverama pirmtēla, parādības agrāko veidolu.
“Tas ir kāds neskaidrs pirmtēls, liels un trausls, nekad nemainīgas, biedējošs. Noguris, hipotētisks kādas parādības agrākais veidols, kas atrasts ar rekonstrukcijas palīdzību. Tas neievēros skaistus saulrietus un ūdenskritumus. Tas parādās, noslēpjas un iemieg uz nenoteiktu laiku, bet pēdas tiek meklētas, lipinātas, palielinātas, izgrieztas, pārcilātas, atkārtotas atkal un atkal,” par izstādi stāsta māksliniece.
Laimdota Malle ir ieguvusi maģistra grādu Manchester School of Art (Manchester Metropolitan University) un Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā. Kopš 2007.gada māksliniece piedalās grupu izstādēs un projektos Latvijā un starptautiski.
freddie Murphy un Chiara Lee 15 gadus darbojušies nu jau noslēgtajā projektā Father Murphy, caur skaņu reflektējot par katoļu vainas apziņu. Father Murphy veidojuši mūziku Luca Dipierro animācijas īsfilmām, režisoru Alessandro Aronadio's un Davide Maldi debijas filmām.
Izstādes kuratore Kristiāna Kārkliņa.
Mākslas centrā NOASS
AB dambis 2, Rīga
Digitālās mākslas simpozijs “Realitātes pavērsiens”
Lūznavas muižā
15.–16. maijs
15. – 16. maijā Rēzeknes novada Lūznavas muižā norisināsies starptautisks digitālās mākslas simpozijs “Reality Turn (Realitātes pavērsiens) – Jaunas pieredzes, māksla un ekoloģija virtuālajā laikmetā”. Simpozijā piedalīsies ap simts dalībnieku – mākslinieki, dizaineri, mediju teorētiķi un digitālās mākslas un dizaina studenti no Latvijas, Francijas, Īrijas, Nīderlandes, Vācijas, Lietuvas, Igaunijas u.c. valstīm. Pasākuma laikā divu dienu garumā tiks atklātas vairākas digitālās mākslas izstādes, notiks paneļdiskusijas, priekšlasījumi un mākslinieku darbnīcas, kurās ar iepriekšēju pieteikšanos aicināti piedalīties visi, kuri vēlas apgūt jaunu pieredzi un alternatīvus tehnoloģiskos rīkus virtuālā laikmeta ekoloģiju izpētē – 3D lāzerskenēšanu, GPS, A. Bela fotofonofonu, akvaponiku u.c. Tehnoekoloģiskā izpratne ir simpozija kodols. Simpozija mērķis ir izpētīt mākslas stratēģijas, kas pievēršas neatliekamām realitātēm mūsdienu sabiedrībā – piemēram, klimata pārmaiņām, vides problēmām, visuresošām un imersīvām tehnoloģijām.
Ikdienas dzīvē mēs sastopamies ar tūlītējām vai pastiprinātām sekām tam, ko darām virtuālajā vidē – robeža starp reālo un virtuālo kļuvusi plāna un caurspīdīga tiešsaistes, klātbūtnes, imersijas un tūlītēju reakciju rezultātā. Smalki algoritmi analizē pēdas, ko atstājam sociālajos tīklos, un iesaka, kas mums varētu patikt, kur iepirkties un ar ko draudzēties; digitāli modeļi ar 3D printeri var tikt pārvērsti taustāmos objektos; VR un spēles mums piedāvā jaunas pieredzes, paplašinot maņas un redzi. Ir pienācis īstais brīdis apzināties, ka “ir laiks izdarīt pavērsienu realitātē un virtuālo sākt uztvert nopietnāk,” aicina simpozija kuratore Rasa Šmite, jauno mediju kultūras centra RIXC vadītāja.
Starptautiskajā konferencē uzstāsies 16 mākslinieki, kuratori un mediju teorētiķi, kas diskutēs par mūsdienu Realitātes pavērsienu – virtualitātes un realitātes saplūsmi vienotā ekoloģijā – un mākslas stratēģijām, kas reaģē uz šo mūsdienu komplicēto stāvokli. Ar publiskām vieslekcijām uzstāsies imagināro un taktisko mediju eksperts, vairāku grāmatu autors Ēriks Kluitenbers (Eric Kluitenberg, NL), aicinot pārdomāt ekoloģiskās mākslas praksi un izvairīties no binārām kategorijām, ietekmīgākajās ASV datoranimacijas studijās strādājušais 3D animācijas mākslinieks Žilvins Lilas (Zilvinas Lilas, LT/DE), kurš lekcijā analizēs virtualitātes fenomenoloģiju, un kuratore Nora O'Murku (Nora O'Murchú, IE), – nākamā prestižā Berlīnes digitālās mākslas festivāla Transmediale radošā direktore, – kas aicinās iztēloties savstarpējas gādības vadītas ekoloģijas.
15. maijā pl. 19.30 tiks atklāta izstāde “Aiz melnā spoguļa”, kurā skatītājs varēs iepazīties ar pasaulē augsti novērtētiem digitālās mākslas darbiem, kas, ļaujot ieraudzīt un saklausīt visu, kas paliek neredzams vai nedzirdams aiz digitālo tehnoloģiju elegantajiem ietvariem. Gluži kā zinātniskās fantastikas seriālā “Melnais spogulis”, kas atklāj deformētu, tehnoloģiski attīstītu nākotnes vīziju, kurā sastopas cilvēces lielākie zinātnes sasniegumi un tumšākie instinkti, izstāde poētiskā un politiskā ziņā cenšas izzināt, kas atrodas aiz melnā spoguļa. Izstādes mākslinieki – Džuians Olivers (Julian Oliver), Sesīla Babjoles (Cécile Babiole), Sūzena Traistere (Suzanne Treister), Monika Študere un Kristofs van der Bergs (Monica Studer and Christoph Van der Berg).
Bet 15. maijā pl. 20.00 tiks atklāta Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolas studentu darbu izstāde "Digitālais eksperiements dizainā II", kuras darbu izstrādē mākslinieki sadarbojušies ar inženieriem, pielietojot 3D drukas un lāzergriešanas tehnoloģijas.
Pilna simpozija programma šeit.
Digitālās mākslas simpozijs “Realitātes pavērsiens”
Lūznavas muiža / Pils iela 8, Lūznava
LMA Grafikas katedras studentu komiksu izstāde “Pie bagātās kundzes”
Andreja Upīša memoriālajā muzejā
No 15. maija
No 15. maija Andreja Upīša memoriālajā muzejā skatāma LMA Grafikas katedras studentu komiksu izstāde “Pie bagātās kundzes” pēc filmas scenārija motīviem.
Šī gada 8. septembrī apritēs 50 gadu kopš Latvijas melnbaltā kino gulbja dziesmas, kinorežisora Leonīda Leimaņa (1910–1974) izcilās mākslas filmas “Pie bagātās kundzes” pirmizrādes Rīgas Kino namā. Filma ir uzņemta Rīgas kinostudijā 1969. gadā pēc Andreja Upīša (1877–1970) romāna “Smaidoša lapa” (1937) motīviem. Šī gada septembrī notiks virkne pasākumu, kas atzīmēs izcilās filmas jubileju, bet Andreja Upīša memoriālajā muzejā tā aizsāksies maijā ar komiksu izstādi pēc filmas scenārija motīviem.
Melnbaltās kinofilmas “Pie bagātas kundzes” Leonīda Leimaņa izveidoto scenāriju 20 jaunie mākslinieki ilustrējuši melnbaltā komiksā. Katrs no LMA Grafikas katedras studentiem ilustrējis četras oriģinālā scenārija lappuses, brīvi spēlējoties gan ar galveno tēlu vizuālo izskatu, gan notikumu norises vietu scenogrāfiju. Ar izteiksmīgu melnbaltu līniju zīmējumu filmas scenārijs tiek parādīts jaunā interpretācijā, atklājot gluži citu skatupunktu uz labi zināmo latviešu kino klasikas darbu. Neietekmējoties viens no otra, mākslinieki iztēlojušies filmas scenārija ainas un vizualizējuši tās katrs savā noskaņā.
Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Ilustrācijas kursa pasniedzēja ir docente Rūta Briede.
Izstādē piedalās: Jūlija Blaževiča, Dina Danosa, Mārtiņš Dziļums, Anna Dzērve, Katrīna Eihe, Ingrīda Ivane, Linda Jākobsone-Viškere, Renāte Kloviņa, Kristīne Martinova, Katrīna Namavīra, Svens Neilands, Valentin Orange, Līva Ozola, Aija Pastare, Evija Pintāne, Guna Poga, Aleksandra Runde, Anita Rupeika, Santa Senkane, Vivianna Maria Stanislavska.
Izstāde būs skatāma līdz septembra sākumam.
Andreja Upīša memoriālais muzejs
Brīvības iela 38–4, Rīga
Tamás Soós izstāde “Melanholija” Māksla XO galerijā
16. maijs–17. jūnijs
Tamás Soós. Hektors. 2019. Audekls/eļļa. 230 x 180cm
No 16. maija līdz 17. jūnijam pirmo reizi Rīgā, “Māksla XO” galerijā būs skatāma viena no ievērojamākajiem ungāru metafiziskās glezniecības meistariem – Tamás Soós personālizstāde “Melanholija”, kas aptvers visjaunākos mākslinieka darbus – gleznas, papier-mâché skulptūras un gleznojumus uz avīzēm, kas gatavoti īpaši izstādei Rīgā.
Melanholijas tēma gleznotāja Tamás Soós darbos parādas atkal un atkal kā daudzveidīga cantus firmus. “Es atradu Melanholiju kā pamatenerģiju, kas dzīvo korelācijā starp objektīvo un mentālo enerģiju. Tas ir eksistences formas lūzums, kas parādās kā radošā enerģija indivīdā. Tas ģenerē brīvības ideju. Māksla patiesībā ir enerģija, kas plūst no garīgo enerģiju virziena uz formu. Melanholija spēj formalizēt eksistences enerģiju mākslā. Patiesi, māksla ir enerģētisks jēdziens: tās ir pārdomas par Melanholiju kā enerģiju. Melanholijas sistēma, kas parādās visos manos iepriekšējos darbos, sasaista tos kompleksā savstarpējo attiecību sistēmā. Es izjūtu šo radušos sistēmu kā mākslas darbu, demonstrējot, ka māksla nav objekti, bet zināšanas. Tā stāsta par intelekta mehānismiem, par konkrētiem formas veidošanas principiem. Šī sistēma ir mākslas darbs, kas atklāj iespēju sajūtas vai drīzāk komplicētības neiespējamību. Melanholija ir mans monologs. Māksla ir pārdomas. Pārdomas ir Melanholija. Melanholija ir māksla,” stāsta Tamás Soós.
Tamás Soós (1955) dzimis Budapeštā, Ungārijā. Beidzis Mohoja-Naģa Mākslas un dizaina universitāti (1985). Izstādēs piedalās kopš 1985. gada, piedalījies vairāk nekā 100 grupas izstādēs un sarīkojis 37 personālizstādes. Tamás Soós darbi atrodas daudzās publiskās mākslas kolekcijās.
Māksla XO Galerija
Elizabetes 14, Rīga
Igauņu mākslinieces Marijas Kapajevas personālizstāde
“Sapnis ir brīnišķīgs, tomēr neskaidrs”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
16. maijs–30. jūnijs
No 16. maija līdz 30. jūnijam Latvijas Fotogrāfijas muzejā skatāma igauņu mākslinieces Marijas Kapajevas izstāde “Sapnis ir brīnišķīgs, tomēr neskaidrs”, kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.
Izstādē tiek aplūkotas attiecības starp kolektīvo un individuālo atmiņu, pētot cilvēku kopumu kādā tekstilmateriālu rūpnīcā, kas tagad ir slēgta un kur strādāja mākslinieces ģimene. Vienas mazas kopienas stāsts tiek apskatīts pasaules postindustriālo pilsētu plašākā kontekstā, jo tiek meklētas jaunas identitātes. Izstādē atainota tekstila rūpnīca, kas piepildīta ar spēcīgiem steļļu ritmiem un dzīvespriecīgiem sieviešu kolektīviem, kas mūsdienu konkurētspējīgajā pasaulē šķiet gaišs un tāls sapnis. Kapajeva pievērš uzmanību sievietēm, uzsverot sociālos un politiskos jautājumus postpadomju kultūrā. Būdama tekstila dizaineres meita, viņa bērnību pavadīja pie tekstila dzirnavām, zīmējot auduma modeļus un sapņojot par to pašu darbu, ko veica viņas māte. Izstādē viņa saista mātes darbu, viņas bērnības sapņus un neveiksmes ar kolektīvajām, lai uzsvērtu dalījumu starp personīgo un kolektīvo atmiņu, kas kopā veido mūsu vēsturiskos stāstus.
Izstādes nosaukums ir aizgūts no dziesmas “Entuziastu gājiens” vārdiem, kas bija atskaņota padomju laiku filmā “Gaišais ceļš” (1940), skatoties uz Ļubovas Orlovas lomu, kas spēlēja audēju, viņa veica “pelnrušķītes” ceļu no zemnieces līdz stahanovietei – varonīgajai strādniecei. Šī dziesmas rinda vēlāk tika cenzēta, jo radās šaubas par vārdu “neskaidrs”. Ideja par brīnišķīgu sapni ir paredzēts kā kopīgs pavediens visiem izstādes darbiem, bet tas ir arī skaidrības trūkums, kas raksturo mūsu atmiņas par pagātni.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Slovāku fotogrāfa Martina Kollara izstāde “Ekskursija” ISSP Galerijā
17. maijs–15. jūnijs
Martins Kollars, no sērijas “Ekskursija”
No 17. maija līdz 15. jūnijam ISSP Galerijā būs skatāma pazīstamā slovāku fotogrāfa Martina Kollara izstāde “Ekskursija” par pieredzēto Izraēlā. Izstāde ir daļa no Rīgas Fotomēneša programmas.
Slovāku fotogrāfs Martins Kollars ilgu laiku dzīvojis un strādājis Izraēlā, dokumentējot vienu no mūsdienu pasaules pretrunīgākajām ģeogrāfiskajām zonām. Tur tapušais darbs “Ekskursija” ir daļa no apjomīga projekta “Šī vieta”, kurā 12 starptautiski atzīti fotogrāfi (tai skaitā Džefs Vols, Stīvens Šors, Tomass Struts un Jozefs Koudelka) piedāvā katrs savu, neviennozīmīgu un fragmentētu, Izraēlas un Rietumkrasta attēlojumu.
“Ekskursija” ir pētnieciska un zinātkāra brauciena rezultāts – vizuāli skaista, skarba, nedaudz paranoiska, bieži asprātīga un sarežģīta fotogrāfiska dienasgrāmata par plaši atspoguļotu pasaules vietu. Spēcīgi jūtama militārā klātbūtne, attēlus caurvij trauksmes sajūta, atstājot skatītāju neziņā par to, kur beidzas militārā un sākas civilā ainava. ISSP Galerijā būs apskatāma projekta daļa, kas līdz šim nav bijusi plaši izstādīta - jauniešu portreti dienā, kad viņi dodas prom no ģimenēm, lai pievienotos obligātajam militārajam dienestam, un attēli no Negevas tuksneša militārās bāzes.
Martins Kollars (1971) dzimis Žilinā, bijušajā Čehoslovākijā, studējis kino Bratislavas Skatuves mākslas akadēmijā. Saņēmis vairākas nozīmīgas balvas, tostarp Prix Elysee un Leica Oscar Barnack Award. Viņam bijušas izstādes visapkārt pasaulei, tai skaitā Bruklinas Muzejā, Slovākijas Nacionālajā galerijā Bratislavā, Martin-Gropius-Bau Berlīnē, Telavivas Mākslas muzejā, Musée de l'Elysée Lozannā.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Elīnas Krimas un Filipa Šmita izstāde “Divi”
mākslas telpā “Freska”
17.–30.maijs
No 17. līdz 30.maijam mākslas telpā “Freska” būs skatāma Elīnas Krimas un Filipa Šmita mākslas izstāde “Divi”.
“Divi” ceļ gaismā un raisa pārdomas par punktu “starp”. Cilvēka un sabiedrības attiecības balstās uz paralēlēm - mēs meklējam balansu starp divām pasaulēm. Melns - balts, digitāls - analogs. Nošķirt realitāti no ilūzijas, mākslīgi pietuvojoties cilvēkam sociālajos tīklos, bet attālinoties patiesajā realitātē. Nezaudēt vērtības, bet saglabāt identitāti. Būt šeit un tagad vai tur un nekad.
Trauksmains laiks, kurā viss rauj uz pusēm un nogurdina. Ir jāprot aizturēt elpu, uz brīdi nedaudz atkāpties un aptvert savu lomu tajā visā.
LMA grafikas nodaļas studente Elīna Krima izceļas ar savu īpašo autortehniku, kas radīta no augstspieduma grafikas tehnikas pamatprincipiem, beigās veidojot izteiktu reljefu, punktotu, lielformāta attēlu. Elīna Krima 2018. gadā ieguva prestižo “Brederlo - von Sengbusch” mākslas prēmiju un šajā izstādē pirmo reizi izstādīs pēdējo divu gadu laikā radītos darbus publiski.
Fotogrāfs Filips Šmits 2018. gadā absolvēja Londonas Mākslas Universitāti modes fotogrāfijā, un līdz šim brīdim ir strādājis kā profesionāls modes un dzīvesstila fotogrāfs Eiropā, paralēli turpinot aktīvi eksperimentēt un strādāt pie konceptuālās fotografijas. Filips šajā izstādē izrādīs savu jauno fotoprojektu.
Izstādes kurators: Raivis Alksnis
Mākslas telpa “Freska”
Ernesta Birznieka - Upīša iela 13, Rīga
Rimmas Pancehovskas personālizstāde “Porcelāna deja”
Rīgas Porcelāna muzejā
17. maijs–7. jūlijs
No 17. maija līdz 7. jūlijam Rīgas Porcelāna muzejā būs apskatāma Rimmas Pancehovskas personālizstāde “Porcelāna deja”.
Tēlnieces Rimmas Pancehovskas (1928) daiļradē darbs ar porcelānu ieņem nozīmīgu vietu. Smalkākajā no keramikas materiāliem tēlniece spējusi atveidot elegantas, vitālas sieviešu figūras. Tās ir gan Argentīnas, indiešu vai ēģiptiešu dejotājas dažādos eksotiskos tērpos, gan tautu meitas un pasaku tēli, tāpēc darbu nosaukumos lasām – “Pelnrušķīte”, “Šeherizade”, “Karmena”, “Princese Gundega”.
Izstādē “Porcelāna deja” būs skatāmi galvenokārt mākslinieces autordarbi, kā arī rūpnieciski tiražētie darbi Rīgas Porcelāna rūpnīcā, kur neilgu laiku Rimma Pancehovska strādāja tūlīt pēc studijām Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā.
“Lielāko talanta izpausmi Rimma Pancehovska sasniegusi individuālā darbā ar mālu un bronzu, taču arī nelieli porcelāna sīkplastikas veidojumi pauž autores emocionālās pasaules pārdzīvojumus. Iekļaujoties fabrikas pasūtījumu izpildes nosacījumos, māksliniece piešķīra katrai izstrādātajai figūriņai konkrētu tēlu, svarīga bija izteiktā doma, nevis tikai dekoratīvi risinājumi,” mākslas vēsturniece Marta Šuste raksta izdevumā “Rīgas porcelāns. Sīkplastika. 20. gadsimta 50.-90. gadi”.
Rimma Pancehovska radīja veselu sēriju paliekošu vērtību latviešu porcelāna sīkplastikā, kaut gan daudzu viņas darbu izmēri pārsniedza sīkplastikas mērogus un drīzāk pieskaitāmi tēlniecībai.
Rimmas Pancehovskas mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Dekoratīvās Mākslas un dizaina muzejā, Rīgas Porcelāna muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā, citos muzejos un privātās kolekcijās.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Vecrīga (ieeja no Konventa sētas)
Festivāla “Sansusī” sestais Vakars Rīgā
17. maijs
17. maijā Tallinas ielas kvartāla kultūrtelpā “Tu jau zini kur” interesenti aicināti uz kārtējo festivāla “Sansusī” mini versiju Rīgā. Ieeja no plkst. 19.00. Kā ierasts – būs kamermūzika, būs performance, kautiņš ar dzejnieku iznācienu un 20 min diskotēka.
Tallinas ielas 10 pagalmā vakars sāksies ar ieeju un pieeju bāriem, kam sekos vokālās kamermūzikas koncerts Olgas Pudovas (koloratūrsoprāns) un pianistes Janas Zubovas izpildījumā. Vēlāk strukturēta improvizācijas performance, ko sniegs Simona Orinska, Arvis Kantiševs un Andrējs Krūmiņš. Un tad pirmo reizi kautiņš, kurā satiksies viskauslīgākie no mūziķiem – sitaminstrumentālisti! Šarmantā un niansētā Elīna Endzele un enerģiski ritmiskais Elvijs Endelis, kuru starpā ritmiski un dzejas diptihā stāsies Laura Elcere un Arands Ruģēns. Un, protams, nerimstoša, tomēr cieti noteikta laikā 20 minūšu diskotēka ar Rolandu Kronlaku pie štepseļiem.
Festivāls “Sansusī”
Tallinas iela 10 / pagalms, Rīga
Lietuviešu mākslinieka Remigijus Venckus fotogrāfiju izstāde “Solaris”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
18. maijs
Ieskats izstādē
Tikai vienu dienu, Muzeju nakts laikā, 18. maijā no plkst. 19.00 līdz 24.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma pazīstamā lietuviešu mediju mākslinieka Remigijus Venckus fotogrāfiju izstāde “Solaris”, kas tapusi, iespaidojoties no poļu filozofa Staņislava Lema idejām zinātniskās fantastikas romānā “Solaris”.
Prof. Dr. R. Venckus ir mākslas kritiķis un mediju mākslinieks, Viļņas Ģedimina Tehniskās universitātes Fundamentālo zinātņu fakultātes Grafikas sistēmu katedras profesors. Venckus ir arī mediju mākslinieks, kas parasti darbojas fotomākslas jomā. Viņa daiļrades pamatmotīvi ir atmiņa, laiks un personiskā pieredze, kā arī vīrieša ķermeņa un seksualitātes interpretācijas. Piedalījies 30 grupu izstādēs ārvalstīs un 37 grupu izstādēs Lietuvā, kā arī sarīkojis 50 personālizstādes Lietuvā un 5 ārzemēs. Lietuvā Venckus ir pazīstams kā mākslas kritiķis, kurš recenzē laikmetīgās mākslas izstādes un raksta par glezniecību, fotografēšanu un video mākslu.
Izlasot Staņislava Lema romānu “Solaris”, pēc mākslinieka domām, vienu no neaizmirstamākajām zinātniskās fantastikas grāmatām, Venckus sāka veidot Lema krāšņajai zinātniskās fantastikas idejai veltītu fotogrāfiju ciklu. Tas tika darīts, laiku pa laikam fotografējot savādas un īpatnas arhitektūras detaļas, apvienojot dažādus attēlus jaunās konstrukcijās, lai veidotu jaunu iespaidīgu ciklu, kurā varētu intuitīvi paust savas jūtas par vientulību – to vientulību, kas jau ir atainota un izkropļota daudz un dažādos jaunās, neeksistējošās realitātes fotoattēlos.
Jautājums ir par to, kas patiesībā ir “Solaris”, un māksliniekam šķiet, ka tā ir nemateriāla matemātiska formula, līdzīga netveramai džeza mūzikai, kas aizved neierobežotā improvizācijā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Zviedru mākslinieces Ami Skånberg Dahlstedt meistarklases
Latvijas Performances mākslas centrā
18. un 19. maijs
Gatavojoties otrajam starptautiskajam Rīgas Performances festivālam “Starptelpa”, Latvijas Performances mākslas centrs 18. un 19. maijā Rīgā, Mā Telpā aicina apmeklēt zviedru performances mākslinieces Ami Skånberg Dahlstedt Artist Talk (saruna ar mākslinieci), performances meistarklases un Performanču vakars “Mēs esam nemirstīgi”.
Ami Skånberg Dahlstedt ir zviedru performances māksliniece, horeogrāfe, režisore un rakstniece. Viņa pasniedz dejas teoriju Mūzikas un drāmas akadēmijā, Gēteborgas Universitātē. Kopš 2014. gada Ami praktizē japāņu deju suriashi, kuras pamatā ir īpašs, slīdošs deju solis, taču tās filosofija ir balstīta uz ķermeņa un prāta vienotību.
18. maijā plkst. 11 notiks mākslinieces “Artist Talk” (saruna ar mākslinieci). Ami Skånberg Dahlstedt stāstīs par savu radošo darbību un pieredzi, praktizējot tradicionālo japāņu deju kopš 2000. gada, kad viņa sāka mācīties pie japāņu meistara Nishikawa Senrei (1945 - 2012) Kioto, Japānā. Ami raksta arī doktora disertāciju par suriashi kā provokatīvu praksi urbānā vidē. Ieeja pasākumā par ziedojumiem.
18. maijā sāksies mākslinieces vadīta meistarklase, kurā uzmanība tiks vērsta uz to, kā mēs varam strādāt ar neredzamības un neeksistējošu telpu koncepciju (the conception of invisibility and non-existant spaces). Suriashi piedāvā metodi, kā strādāt ar iekšējo/ārējo un garīgo/fizisko līdzsvaru. Tā ir noderīga prakse uz skatuves, cīņā, spēlē un jebkuros citos konkurences apstākļos.
Meistarklase ilgs divas dienas – 18. maijā no plkst. 13 līdz plkst. 18. un 19. maijā no plkst. 12 līdz plkst. 16. / Lai pieteiktos meistarklasēm, lūdzam rakstīt uz epastu starptelpa@rigaperformance.lv līdz 15. maijam.
Savukārt 19. maijā plkst. 19 visi ir aicināti uz Performanču vakaru “Mēs esam nemirstīgi”. Skatītājiem būs iespēja redzēt Ami Skånberg Dahlstedt performanci “Femme Immortal”. Ieeja pasākumā par ziedojumiem.
Mā Telpa
Miera iela 15, Rīga
Izstāde “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim”
Doma laukumā
Līdz 10. augustam
Līdz 10. augustam Doma laukumā skatāma multimediāla izstāde “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim”. Izstādē var apskatīt 16 nozīmīgāko modernisma pārstāvju – Kloda Monē, Edgara Degā, Pola Gogēna, Anrī Ruso, Anrī de Tulūza-Lotreka, Gustava Klimta, Pola Sinjaka, Pīta Mondriāna, Amedeo Modiljāni, Vinsenta van Goga, Pjēra Ogista Renuāra, Huana Grīsa, Paula Klē, Franča Marka, Kazimira Maļeviča un Vasilija Kandinska – darbus. Kopā tiks parādīti ap 5000 darbi no vairāk nekā 20 pasaules muzejiem.
Pateicoties multimediālajai videi, HD un Dolby Surround tehnoloģijām, izstāde sola nebijušu pieredzi daudziem, ļaujot burtiski ienirt tā laika mākslas atmosfērā.
Projekts apvieno XX gadsimta modernisma mākslas galvenos virzienus - impresionismu, ekspresionismu, abstrakcionismu, sirreālismu un supremātismu, kā arī demonstrēs to, kā mākslinieki, kuri strādājuši dažādos stilos, reaģēja uz pagājušā gadsimta pirmās puses satricinājumiem. Sesijas ilgums ir 60 minūtes.
Izstāde “Izcilie modernisti. No Monē līdz Kandinskim”
Pils iela 23, Rīga
Muzeju nakts
18. maijs
Iekļaujoties Latvijas simtgades stāstā un atzīmējot Brīvības cīņu simtgadi, Muzeju nakts tematika šogad ir Rūdolfa Blaumaņa apdziedātais Tālavas taurētājs.
Daudzi muzeji šajā vakarā/naktī laikā no pl.19.00-24.00 piedāvā īpašas programmas.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā Muzeju naktī ar vienojošo nosaukumu “Nakts pelēkus palagus klāj” tumsas un noslēpumainības plīvurā iemirdzēsies spilgtākie reģiona un pasaules mākslinieku darbi. Apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt sapņus un realitāti Fīnas grafikas darbnīcas grupas izstādē, sajust mieru un spriedzi Latgales reģiona mākslā un ekspresijas Maijas Bērziņas personālizstādē “Man patīk”.
Īpaši Muzeju naktij tiek gatavoti divi jauni projekti sadarbībā ar Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolu “Saules skola”. Mākslas centrā būs skatāmi jaunās profesionālās vidējās izglītības programmas “Multimediju dizains” pirmie eksperimentālie video, kas tapuši režisores un mākslinieces Aijas Bley vadībā. Līdzās būs skatāma izglītības programmas “Foto dizains” audzēkņu darbu skate pedagoga un mākslinieka Aivara Buļa apkopojumā.
Vēl viena novitāte šī gada Muzeju naktī ir sadarbība ar Latvijas laikmetīgās keramikas centru. Hospitāļu ielā 8 no plkst. 19.00 līdz 22.00 būs skatāma līdz šim neredzēta izstāde “Gaisā”, kas savdabīgā veidā atklās jaunākās tendences laikmetīgajā keramikā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs atzīmējot šo Starptautisko muzeju dienu dāvina saviem apmeklētājiem bezmaksas ieeju visos LNMM muzejos ar iespēju aplūkot gan pastāvīgās ekspozīcijas, gan izstādes.
Savukārt no plkst. 19.00 norisināsies starptautiskās akcijas “Muzeju nakts 2019” aktivitātes visās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkās.
Piemēram, akcijas “Kļūsti par varoni!” laikā ģimenes ar bērniem tiks aicinātas vērīgi ielūkoties LNMM ekspozīcijas gleznās un skulptūrās, lai tos sameklētu īpašā kartē.
Izstāžu zāle Arsenāls piedāvā savu - Raganu nakti – aicinot visus kopīgi veidot savdabīgu lielformāta Lidijas Auzas gleznas “Raganu nakts” (1969) kopiju.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina apskatīt poļu pasaulslavenās mākslinieces Magdalēnas Abakanovičas izstādi “Magdalēnas Abakanovičas Visumā. Tekstils un tēlniecība” un piedalīties interaktīvā spēlē “Izvēlies no trim: demokrātija, brīvība, neatkarība”, kas veidota sadarbībā ar Latvijas valsts pirmā prezidenta Jāņa Čakstes muzeju.
Mākslas pētījumu laboratorija Liepājā piedāvā apmeklēt izstādi “Trauksmes cēlāji”, kas vēsta par trauksmes cēlāju (whistleblowers) nozīmi. Izstāde veidota kā Liepājas mākslinieku reakcija uz sabiedrības apātiju un mediju uzņēmumu aprēķinu.
