Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Jauno mākslinieku grupas izstāde “Nieze”
galerijā “Istaba”
9.–28. marts
No 9. līdz 28. martam galerijā “Istaba” būs skatāma jauno mākslinieku grupas izstāde “Nieze”. Izstādei darbus veidojuši 9 jaunie vizuālās mākslas pārstāvji, kurus vienos refleksija par mentālās niezes izpausmēm, veidiem, kā tā ir skārusi viņus, un kopumā par “to visapņemošo kņudinošo sajūtu”. Kuratores Elīzas Elizabetes Ramzas vadībā arī galerijas telpa iegūs konceptuāli būtiskas pārmaiņas uz izstādes norises laiku.
Mākslinieku darbi radīti dažādos mākslas mēdijos, tādējādi atspoguļojot kā patreiz aktuālos mākslinieciskās izpausmes līdzekļus, tā arī iekšējās niezes cēloņus un paveidus. Iespējams tos pašus, kuri bieži kairina mūs vai pat kļūst par mūsu kompānijas vienojošo elementu. Vienam tā izpaužas kā aizsargreakcija, citam jau gadiem mokoša alerģija, vēl nākamajam lokāli slimīga apsēstība vai vienkārši vēlme pakasīties kopā ar citiem.
Izstādes dalībnieki ir Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura un maģistra programmu studenti, kā arī Islandē un Beļģijā studējoši jaunie latviešu mākslinieki, kuri jau uzsākuši Latvijas publiku iepazīstināt ar saviem darbiem kā vizuālajā mākslā, tā arī citās kultūras sfērās: Madara Bethere, Krišjānis Elviks, Anna Malicka, Liene Rumpe, Jānis Šnieders, Rūdolfs Štamers, Kristīne Upīte, Inese Zalviņa, Paula Zvane.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31a, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas grafiķu izstāde “Alfabēts”
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā
9. marts–9. aprīlis
No 9. marta līdz 9.aprīlim Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas grafiķu izstāde “Alfabēts”. Desmit grafikas apakšnozares 4. kursa studenti sadarbībā ar pasniedzēju Rūtu Briedi ir izveidojuši latviešu valodas alfabēta plakātu sēriju, lai ar neparastām tēmām un ilustrācijām palīdzētu bērniem apgūt burtus. Jaunie mākslinieki ir centušies parādīt to, cik dažādos veidos iespējams apgūt alfabētu un līdz ar to arī daudz ko citu. Gan košajos, gan melnbaltajos plakātos bērni varēs meklēt burtus īstos augu džungļos, uzzināt, cik daudz un dažādu profesiju ir pasaulē, iepazīt Latvijā sastopamus augus un dzīvniekus, vai arī mācīties alfabētu kopā ar cirka žurku!
Izstādē piedalās: Anna Dzērve, Mārtiņš Dziļums, Estere Betija Grāvere, Elīna Krima, Elza Šarlote Matvaja, Katerina Namavīra, Aija Pastare, Aleksandra Runde, Santa Senkāne un Ričards Znutiņš-Znutāns.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīca
Vienības gatve 45, Rīga
Grāmatas “Kuratora prakse pēc globālā: ceļvedis tagadnei”
atvēršana Latvijas Mākslas akadēmijā
11.marts
11. martā plkst. 18. 30 Latvijas Mākslas akadēmijas jaunajā korpusā Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz grāmatas “Kuratora prakse pēc globālā: ceļvedis tagadnei” (Curating After the Global: Roadmaps for the Present) atvēršanu.
Kopš 2018. gada septembra LMA Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares ietvaros ir iespējams apgūt Kuratoru specializāciju, kā lektorus nodrošinot virkni pasaulē un lokāli atzītus kuratorus un jomas profesionāļus, lai topošajiem speciālistiem palīdzētu apgūt prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas kuratoriem kā radošajiem mediatoriem starp mākslu, māksliniekiem, sabiedrību un sociāli politiskajiem notikumiem.
Trešā antoloģija šajā sērijā seko iepriekšējām publikācijām “Kā institūcijas domā” (How Institutions Think, 2017) un “Kuratora prakses mīkla: Ko studēt? Ko pētīt? Ko praktizēt?” (The Curatorial Conundrum: What to Study? What to Research? What to Practice?, 2016) un turpina pētīt dinamiskās attiecības starp kuratoru apmācību, pētniecisko darbu, praksi un attiecīgajām institūcijām. Rakstu autori grāmatā “Kuratora prakse pēc globālā: ceļvedis tagadnei” pievēršas mākslinieciskai un kuratoru praksei saistībā ar jautājumiem par lokalitāti, ģeopolitiskajām izmaiņām, nacionālo valstu atjaunošanu, un pilsoņu un iedzīvotāju tiesību varmācīgu ierobežošanu globālā mērogā.
Ir ierasts runāt par globalizētu mākslas pasauli, kurā, šķietami bezgalīgi, cirkulē specifiski diskursi, patēriņa priekšmeti un indivīdi, kā arī par laikmetīgās mākslas un kuratoru vadītiem projektiem kā globalizācijas virzītājiem. Šī vispārināšana, kas ir vai var būt māksla, kur un kā tā izpaužas, bieži tiek uztverta kā neapturams process uz vietējo tradīciju, konkrētas vietas un piederības sajūtas rēķina. Bet ko tieši nozīmē globāls vai lokāls māksliniecisko, ar kuratora darbību saistīto, teorētisko zināšanu un prakses kontekstā?
11. martā pasākuma ietvaros notiks saruna starp grāmatas sastādītājiem Polu O'Nīlu (Paul O' Neill), Lusiju Stīdu (Lucy Steed) un Miku Vilsonu (Mick Wilson), kā arī Latvijas Laikmetīgā mākslas centra direktori Solvitu Kresi un LMA Kuratoru specializācijas vadītāju Antru Priedi.
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kristapa Zariņa izstāde “Laiks. Telpa. Apziņa”
Galerijā “Māksla XO”
12. marts–9. aprīlis
Kristaps Zariņš. Arkādija. 2019, audekls, eļļa, 300 x 600 cm
No 12.marta līdz 9 aprīlim galerijā “Māksla XO” skatāma jaunākā Kristapa Zariņa izstāde “Laiks. Telpa. Apziņa”. “Tā pret skatītāju ir pavērsusi spoguli, kas atklāj sarežģīto mūsu pasaules kārtību un tās daudzslāņaino saturu, vienlaicīgi dokumentējot un analizējot visus apkārt notiekošos procesus. Daudzās figūras un svešie ķermeņi, ar kuriem varam identificēties, savstarpēji diskutē, atmasko, saplosa un provocē. Kā Alise Aizspogulijā, skatītājs tiek ierauts telpā un pazūd laikā, izdzīvojot vienu sirreāli piesātinātu notikumu pēc otra...” stāsta galerijas vadītāja Ilze Žeivate.
Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 2017. gada ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās: Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienībā, Mākslas Fondā (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcijā (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcijā (Maskava, Krievija) u.c.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Grupas izstāde “Māksla mīl Maskačku”
un Ginta Zilbaloža personālizstāde “Labi aizmirsts vecais”
mākslas galerijā “mmm”
12. marts–12. aprīlis
Evijas Džonsones darbs
No 12. marta līdz 12. aprīlim mākslas galerijā “mmm” būs skatāmas divas izstādes – mākslinieku grupas kopizstāde “Māksla mīl Maskačku”, kas veltīta Maskavas priekšpilsētai un Ginta Zilbaloža personālizstāde “Labi aizmirsts vecais”.
Izstāde “Māksla mīl Maskačku” ir mākslinieku personīgs, asociatīvs stāsts, sajūtas par Rīgas pilsētas apkaimi Latgales priekšpilsētā – Maskavas forštati (slengā saukta Maskačka). Izstādē piedalās: Sabīne Līva, Ilze Laizāne, Jānis Jansons, Mārīte Jansone, Anna Silabrama, Modris Brasliņš, Dina Dubiņa, Dina Ābele, Sarmīte Caune, Aigars Zemītis, Agita Zemīte, Neonilla Medvedeva, Ērika Kumerova, Kate Seržāne, Igors Bernāts, Valters Kiršteins, Inga Jurova, Kaspars Perskis, Ilona Abiļeva, Pēteris Līdaka, Mareks Gureckis, Evija Džonsone, Gvido Kajons, Karīna Rungenfelde, Gita Treice, Evija Freidenfelde, Anastasija Dubovska un Katrīna Gaile. Būs apskatāmas gleznas, grafikas, tēlniecības darbi un fotogrāfijas, kuros dokumentēta rajona vide, parādot tā daudzveidību, patiesumu un kolorītu.
Paralēli šai izstādei galerijā būs skatāma Ginta Zilbaloža personālizstāde “Labi aizmirsts vecais”, kurā būs skatāmi dažādi vides un dizaina objekti.
Mākslas galerija “mmm” ir mākslas telpa, kas lēnām izaug no agrākās “Galerijas M Māksla” un ziemas projekta “bazar’t”.
Galerija “mmm”
Tirdzniecības centra “Mols” 2. stāvā, Krasta iela 46, Rīga
Ķīniešu mākslinieku Yang Chuanxi un Yang Zhao gleznu izstāde
“Migrācijas ainava”
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā
12. marts–6. maijs
No 12. marta līdz 6. maijam Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejā būs skatāma ķīniešu mākslinieku Yang Chuanxi un Yang Zhao gleznu izstāde “Migrācijas ainava”.
Abu mākslinieku dzimtā pilsēta ir Čončinga, bet divdesmit gadu viņi nodzīvojuši Pekinā. 2013. gadā ģimene pārcēlusies uz Latviju.
Yang Chuanxi absolvējis Sičuanas tēlotājmākslas akadēmijas eļļas glezniecības nodaļu. Viņš ir piedalījies dažādos dizaina projektos, kuros ir atzinīgi novērtēts un saņēmis godalgas. Pekinā strādājis kompānijā Disney International Group Programms par mākslinieku datorspēlēm, kaut gan viņš atzīst, ka gleznot patīkot labāk. Sieva strādājusi Pekinas laikrakstā “Ķīnas Pilsētas Seja” par mājaslapas dizaineri.
Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs
Striķu iela 22, Saldus
Zaigas Putrāmas personālizstāde “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
13. marts–5. aprīlis
No 13. marta līdz 5. aprīlim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā būs skatāma mākslinieces Zaigas Putrāmas personālizstāde “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”.
Māksliniece Zaiga Putrāma šobrīd strādā akvareļglezniecībā pie ļoti personiska projekta “Saules satiekas”. Lielformāta akvareļglezniecības darbi, kas būs apskatāmi izstādē “Cilvēki pamana, kā saules satiekas”, ir ieturēti abstraktā ekspresionisma stilistikā un krāsā pauž mākslinieces šī brīža vēlmi veidot, radīt un pārveidot nosacītās iedomu pasaules. Nezināmais šajā procesā ir mērķis.
Pēc studiju noslēguma un dalības Latvijas mākslā nozīmīgajā izstādē “Daba. Vide. Cilvēks” (1984) māksliniece uzsāka ilgo sevis meklēšanas ceļu – pievērsās tekstilmākslai, tajā rodot tradicionālu formu un izteiksmes līdzekļu jaunus postmodernās stilistiskas risinājumus, kas atbilstoši 20.gs. beigu latviešu vizuālās mākslas protesta un dekoratīvisma paradigmai. Mainoties laikmeta modes uzstādījumiem, Zaiga Putrāma izmēģinājusi iespēju apgūt prasmes psiholoģijā, sasniegt augstu sensivitātes pakāpi, kļūt par personības izaugsmes treneri, kā arī veidot autores pedagoģiskās programmas ar utopijas iezīmēm, kas ir viņas šī brīža radošais uzstādījums. Māksliniece cenšas atbrīvoties no mākslas priekšmetu materialitātes un dizaina priekšstatu uzspiestiem uztveres žņaugiem un ierobežojumiem, veidot un atkārtot savā daiļrade jau veikto “tradicionālo pieņēmumu” revīzijas aktu.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga
Līgas Ķempes izstāde “Venus”
Liepājas muzejā
13. marts–26. aprīlis
Līga Ķempe. Roze, audekls/eļļa, 150 x 80 cm, 2019
No 13.marta līdz 26. aprīlim Liepājas muzeja mazajā izstāžu zālē būs skatāma gleznotājas Līgas Ķempes personālizstāde “Venus”.
Laikmetīgās Līgas audeklos pārdzimusi antīkā Venera. Tajos pirmoreiz viena tēma redzama abās mākslinieces glezniecības realitātēs vienlaikus. Uz maiņām viņas gleznās parādās liels vai mazs tēls — te pieaugušais, te rūķis. No desmit dievietēm piecu miesu masas iegulušas lielformāta audeklos, piecas mazākās ir dieves kā vēl meitenes.
Pārcilājusi mākslas vēstures kolekciju, māksliniece Līga Ķempe saviem modeļiem izvēlējās piecu Eiropas glezniecības klasiķu - Sandro Botičelli, Lūkasa Krānaha, Žana Ogista Dominika Engra, Ticiāna un Francisko Goijas - darbus, kuros autoru personiskie meklējumi pēc iekšējās apgarotības dažādi iegleznoti Veneras tēla šķīstībā.
Līgas Ķempes darbnīcā vienlaikus valda gan nopietnība, gan bērnišķība. Kad viņai pozē piecu vēsturisku Veneru tēli, tie iegūst abas mūsdienu mākslinieces formu valodas — kuplumu vai sarukumu. Figurālajās kompozīcijās iekārtojas interpretētie pilnīgo vai niecīgo sieviešu ķermeņi.
Pēc Līgas domām, kuplajās formās ir sievietes spēks, bet viņu kailums ir dievišķs. Māksla gleznotājai ļauj ieraudzīt redzamajā pasaulē neredzamo. Viņas gleznainās varones raksturo smalka līnija, plastiska izteiksme, skaidra kompozīcija, pārdomāta katra detaļa.
Līga dzimusi liepājniece. 1995. gadā viņa absolvēja toreizējo Liepājas Lietišķās mākslas koledžu. 2003. gadā Līga Ķempe saņēma mākslas maģistra grādu gleznošanas apakšnozarē, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Diplomdarbs Carpe Diem bija viņas pirmā personālizstāde galerijā “Bastejs” 2002.gadā.
Līgas Ķempes glezniecība ir rotaļa ar klasiskām metodēm un tehnikām, un tā ir arī ekoloģiska.
Apvienotajās un tematiskajās izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām Līga Ķempe piedalās kopš 1999.gada. Individuāli izstādījusies Beļģijā, Dānijā un Francijā. Viņas gleznas atrodas Liepājas muzeja, uzņēmumu grupas UPB, Raivja Zabja, Luciano Benetton un Matti Miliusa kolekcijās, kā arī privātīpašumos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Beļģijā, Dānijā, Anglijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un ASV.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16, Liepāja
9. Starptautiskā Latgales grafikas simpozija darbu izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
13. marts–12. aprīlis
No 13. marta līdz 12. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma 9. Starptautiskā Latgales grafikas simpozija pasaules grafiķu kopīga darbu izstāde, kas tapusi pēc divu nedēļu intensīva darba studijās. Izstādē aplūkojami gan augstspieduma, gan dobspieduma, gan gludspieduma tehnikās radīti darbi.
Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs izveidojies kā laba grafikas medija mākslinieku tradīcija Daugavpilī – kā tikšanās, diskusijas un radošā darba vide Latgales kultūras telpā, kura vieno līdzīgi un atšķirīgi domājošos un strādājošos Latvijas un ārvalstu grafiķus.
Simpozijs ir ticis veidots noteiktās tēmās, īpašu uzmanību pievēršot Daugavpils pilsētai un reģionam, akcentējot un darbos iestrādājot Daugavpils cietokšņa savdabību.
2020.gada simpozijā pulcējušies 10 augstas raudzes grafikas mākslas pārstāvji no 9 pasaules valstīm: Viktors Manuels Ernandess Kastiljo (Meksika), Irēna Lavruško (Ukraina), Pjotrs Skovrons (Polija), Imants Haņeckis (Latvija), Elīza Pelicāri (Itālija), Jevgenija Džounsa (Lietuva), Lorenco Daviti (Itālija), Kalli Kalde (Igaunija), Jannis Anastasiu (Grieķija), Elizabete Rouza (ASV).
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Skuja Braden izstāde “Samsāra”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
14. marts–3. maijs
Skuja Braden. Vāze “Bīstamie sakari”. 2019. Porcelāns, autortehnika. Autoru īpašums. Foto: Gvido Kajons
No 14. marta līdz 3. maijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma vērienīga izstāde “Samsāra”, aicinot iepazīt daļu no starptautisku ievērību guvušā mākslas dueta Skuja Braden – latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas – vairāk nekā divdesmit gadu laikā kopīgi radītajiem tēlniecības un glezniecības darbiem porcelānā.
Izstāde tapusi, atzīmējot abu mākslinieču sadarbības 21 gadu kopš pirmās kopizstādes Rīgā 1999. gadā. Tad izveidojās šis radošais tandēms, un no tā laika visi darbi tiek parakstīti ar abu uzvārdiem. Salikums Skuja Braden simbolizē citu, izdomātu personību, tādu kā bandītu vai zagli, kurš ir piesavinājis divu autoru identitāti. Lai gan eksistē Ingūna Skuja (1965) un arī Melisa D. Breidena (Melissa D. Braden, 1968), mākslas pasaulē patiesi plaši pazīstama vienīgi Skuja Braden. Tā burtiski atrodas trešajā stāvoklī – radīta un neradīta, īsta un neīsta, viņas esība iedarbīgi nojauc subjekta un objekta attiecības. Tas ir būtisks aspekts Ingūnas Skujas un Melisas D. Breidenas daiļradē un viņu ideju skaidrojumā.
Kopš Skuja Braden rašanās duets aktīvi darbojas gan Latvijā, gan Amerikas Savienotajās Valstīs, izstādoties keramikas mākslas centros Eiropas valstīs, Āzijā un Austrālijā. Skuja Braden darbi atrodas vairāk nekā trīsdesmit kolekcijās Latvijā un visā pasaulē – muzeju krājumos, institūciju un organizāciju kolekcijās. Regulāri tiek organizētas personālizstādes Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, un ārzemēs. Katru gadu Skuja Braden darinājumi tiek eksponēti daudzās prestižās grupu skatēs, žūrētās izstādēs un konceptuālos projektos visā pasaulē, satraucot un priecējot porcelāna mīļotājus no Amerikas līdz Austrālijai.
Skuja Braden izstādes vienmēr ir notikumi. Oriģināls, ne ar ko nesalīdzināms ir tandēma veidoto priekšmetu stils. Mākslinieces strādā plecu pie pleca, ietekmējot, koriģējot, papildinot viena otras veikumu, sākot no formas skicēšanas uz papīra, līdz pat pēdējiem krāsas un glazūras triepieniem uz tēlnieciskajiem darbiem materiālā.
Līdz ar tehniku, tikpat eksplozīvs ir arī Skuja Braden darbu saturs. Būdamas feministes, LGBT aizstāves, sociāli atbildīgas un politiski aktīvas personas, Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena akūti reģistrē apkārt notiekošo – cilvēkus un notikumus kultūrā, politiskās pārbīdes un veidu, kā tas atsaucas uz sabiedrību un indivīdu, – un interpretē to savā daiļradē. Skuja Braden ieņem kareivīgu kritizētājas vai mīlošas atbalstītājas pozīciju, bet nekad nepaliek neitrāla un malā. Latvijas mākslas vidē šāda apzināta, skaļi formulēta un neapoloģētiska nostāja ir unikāla.
Skuja Braden raksturīgais duālisms izpaužas arī citādi: vienlaikus ar darbiem, kuri top kā reakcija uz šī brīža fizisko realitāti, svarīgs daiļrades aspekts ir budisma filozofijas ietekmēta darbošanās, pakļaušanās un paļaušanās mūžīgajam, pārlaicīgajam.
Izstāde “Samsāra” raksturo to, kā Skuja Braden izprot un praktizē budismu. Nākusi no Indijas, samsāras pamatbūtība ir izplatīta Austrumu reliģijās un rodas no mānīgas prāta uztveres, kas rada mānīgu priekšstatu par sevi un vada mūs cauri nebeidzamiem esības cikliem iluzorajā samsāras pasaulē. Vienlaicīgi samsāra ir izstādes telpu un uztveres horeogrāfiju organizējošs princips – prizma, caur ko skatīt un uztvert tandēma materiālā īstenoto.
Izstāde Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apvieno vairāk nekā 200 mākslas priekšmetu no muzeju un privātajām kolekcijām. Ekspozīcija iedalīta astoņās tematiskajās grupās, kas, no vienas puses, ilustrē dažādus mākslas darbu tipus un paņēmienus, kā strādā Ingūna Skuja un Melisa D. Breidena, no otras puses, formulē tēmas, kas ir būtiskas Skuja Braden daiļradē. Izstādes centrālo asi veido dzīves un nāves tēmas.
Izstāde pārliecinoši spoži parāda abu autoru daiļrades plašo spektru un vienlaicīgi kopīgo vēsturi, akcentējot tieši jaunāko periodu un īpaši šai izstādei radītos darbus.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Sākusies “Gada Nedarbu-2019” iesniegšana!
Bulduru Izstāžu namā
Līdz 21. martam
Jau septīto gadu, joku mēnesī, aprīlī Bulduru Izstāžu nams kopā ar biedrību RAD-DAR aicina autorus dzīt jokus, radīt jaunus NeDarbus un atrādīt savus iepriekšējā gadā (gados) tapušos NeDarbus gadskārtējā izstādē-akcijā-loterijā “Gada Nedarbs – 2019”.
Pirmajā izstādē, 2014. gadā, autori par piedalīšanos saņēma “Žagarus”, 2015. gadā autori publiski tik apmācīti “Spraust dakšas”, 2016. gadā autori “Saņēma sukas” un arī sertifikātu par suku saņemšanu. 2017. gadā visiem dalībniekiem bija iespēja “Turēties rāmjos”. Bet 2018. gads bija no tiesas devīgs, jo visi NeDarba izstādes akcijas-loterijas autori tika pie “Lielākajām aplokšņu algām Latvijā”, ko apliecināja ar savu parakstu. 2019. gadā autoriem tika dota iespēja “Iet pupās”.
Izstādes koncepcijas pamatā ir nosaukumā ietvertā daudznozīmība un postmodernās mākslas ideja par robežlīniju nojaukšanu starp augsto jeb elitāro mākslu un populāro mākslu. Autoram ir iespēja piedāvāt savu versiju par to, kas viņa izpratnē ir NeDarbs un kā atšķirt darbu no NeDarba vai arī neatšķirt.
Autori aicināti iesniegt tādus NeDarbus kā jokus, palaidnības, ēverģēlības un asprātības, kā arī tādus, kas, autorprāt, ir neizdevusies radošā iecere, neveiksmīga piedalīšanās kādā konkursā vai kas tāds, ko var uzskatīt par tehnisku kļūmi, nejaušību vai citu personu iejaukšanās rezultātā radušos nedarbu u. c.
Iesniedzamo NeDarbu materiāls, mēdijs, formāts un skaits nav ierobežots. NeDarbus var iesniegt jebkurā jomā strādājoši autori. NeDarbiem jābūt izstādes koncepcijai un nosaukumam atbilstošiem, bērniem draudzīgiem, tapušiem no autora dzimšanas līdz 2020. gada 21. martam. Pie iesniedzamā NeDarba noteikti jāpievieno tā apraksts un pamatojums, kāpēc tas ir NeDarbs, palaidnība, ēverģēlība, tehniska kļūda vai kas cits, kāpēc tieši šo darbu varētu nosaukt par autora “Gada NeDarbu”. Apraksti jāiesūta elektroniski uz e-pastu: bulduruizstazunams@jurmala.lv līdz 21. martam plkst. 24.00.
Labākais, lielākais, veiksmīgākais un pieprasītākais “Gada NeDarbs – 2019” tiks noteikts skatītāju balsojuma rezultātā un tā autors saņems pārsteiguma balvu no izstādes organizatoriem. Gada NeDarbs laureāts varēs pretendēt uz personālizstādi Bulduru Izstāžu namā tuvāko gadu laikā.
Izstāde “Gada NeDarbs – 2019” Bulduru Izstāžu namā būs skatāma no 1. aprīļa līdz 16. maijam.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri
Slovāku stikla un keramikas dizaina izstāde “Vairāk ir vairāk II”
“Rīgas mākslas telpā”
līdz 29. martam
Līdz 29. martam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē tiks eksponēta slovāku stikla un keramikas dizaina trauku kolekcijas izstāde “Vairāk ir vairāk / More is More II”.
Izstādes mērķis ir iepazīstināt apmeklētājus ar pēdējo gadu interesantākajiem un ambiciozākajiem stikla un keramikas dizaina paraugiem Slovākijā. Tai atlasīti jaunākās un vidējās paaudzes dizaineru darbi, kā arī Bratislavas Mākslas un dizaina akadēmijas Stikla studijas un Keramikas studijas studentu darbi. Eksponētie dizaina darbi neatbilst tradicionālajai izpratnei par dizainu kā lietderības rādītāju, bet vienlīdz uzsver kā vizuālās, tā simboliskās un emocionālās kvalitātes.
Autordizains ir salīdzinoši jauna parādība slovāku dizainā. Tas attīstījās kā dabiska reakcija uz izzūdošo keramikas un stikla rūpniecību (porcelāna ražošana Slovākijā faktiski vairs nepastāv, bet valstī darbojas divas stikla ražošanas rūpnīcas). Lielākoties dizaineri strādā savās studijās un darbnīcās, radot ne tikai jaunas autortehnikas un materiālu savienojumus, bet arī atklājot dziļi personiskus stāstus. Izstādē “Vairāk ir vairāk II” parādīta ļoti daudzveidīga mākslinieciskā perspektīva un tehnoloģiskie eksperimenti. Pieeju daudzveidība un oriģinalitāte, iespējams, ir tipiskākā mūsdienu Slovākijas stikla un keramikas dizaina iezīme, kur katrs autors tiecas sekot savam inovāciju ceļam.
Izstāde tapusi sadarbībā ar Slovākijas vēstniecību Rīgā. Tās kurators ir asociētais profesors Patriks Illo, Bratislavas Mākslas un dizaina akadēmijas Stikla studijas vadītājs.
Rīgas mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Aļonas Prokofjevas personālizstāde “Mirdzums”
Jelgavas kultūras namā
Līdz 31. martam
Līdz 31. martam Jelgavas kultūras namā 2 .stāvā ir apskatāma Aļonas Prokofjevas personālizstāde “Mirdzums”.
Izstādē skatāmi vairāki lielformāta darbi, gleznoti dārgakmeņi, gliters, darbi no studiju laika Latvijas mākslas akadēmijā, kā arī jauni darbi klusās dabas, kuri tapuši 2019. un 2020. gadā. Visi darbi gleznoti eļļas tehnikā realistiskā manierē.
Aļona absolvējusi Rīgas Mākslas skolu, Latvijas Universitāti, saņemot Vizuālās mākslas skolotāja un mājsaimniecības skolotāja kvalifikāciju, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru, konceptuālu meistardarbnīcu Ivara Heinrihsona vadībā. Māksliniece piedalās izstādēs kopš 2011. gada.
Jelgavas kultūras nams
Kr. Barona iela 6, Jelgava
Andra Vītoliņa gleznu izstāde “Ieelpo, jo rītdiena būs citāda”
Kuldīgas Mākslas namā
līdz 12. aprīlim
Līdz 12. aprīlim Kuldīgas Mākslas namā skatāma Andra Vītoliņa gleznu izstāde “Ieelpo, jo rītdiena būs citāda”.
Andra Vītoliņa glezniecība stilistiski iet kopsolī ar uztveres kodiem, kas raksturīgi straujajam 21. gadsimtam. To var raksturot, kā dekoratīvi spilgtu un suģestējošu. Viņš rod iedvesmu, vērojot un vērtējot nesenās pagātnes kultūrslāņu atstāto mantojumu: padomju laiku blokmāju banālos ritmus, dārza mājiņu ļodzīgos stāvus, pamesto fabriku korpusu dinamiku.
Par savu jaunāko darbu ciklu Andris Vītoliņš saka: “Beidzamā laikā mani pārņēmusi ideja par jaunradītas neeksistējošas pasaules attēlošanu. Tie ir vizuāli nolasāmi tēli, celtnes, ornamenti, kas pastāv vien uz audekla. Savā ziņā tas ir kā alternatīvs uztveres un izpratnes veids šodienas laikmetam, kad pasauli ir pārņēmusi fotografēšanas epidēmija.
Rītdienas pasaules lielākais izaicinājums būs tās izcelsme - to nebūs vairs veidojis cilvēka prāts pēc Dievu līdzības, bet gan ģenerējusi datorprogramma. Bet varbūt mākslīgais intelekts pilnveidosies un spēs mums simulēt Dieviškas atklāsmes un Okeāniskās jūtas?”
Izstāde sniedz skatītājam dinamisma un pārmaiņu laikmeta sajūtu, vienlaikus parādot šīs strukturētās un matemātiskās vides nestabilitāti un ievainojamību.
Par šodienu mākslinieks saka: “Mēs dzīvojam zem panikas spiediena par rītdienu, tāpēc, ka šobrīd pasaulē pārmaiņas notiek ļoti ātri. Ikdienā mums rodas šķietamība par kontrolētu un organizētu pasauli, tomēr to caurvij kāda haosa stīga, vien atliek ievilkt elpu un pieņemt notiekošo ar miera sajūtu.”
Andris Vītoliņš (1975) aktīvi organizē un piedalās izstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs. Paralēli radošajam darbam, no 2012. gada viņš vadīja Glezniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā (asociētais profesors) un darbojas arī kā izstāžu un citu mākslas projektu kurators. 2017. gadā Andris Vītoliņš kļuva par LMA prorektoru. Mākslinieka darbi atrodas daudzās privātās un publiskās kolekcijās.
Izstādes kurators Uldis Pētersons.
Kuldīgas mākslas nams
gada iela 6, Kuldīga
Izstāde “Kauņas modernisma arhitektūra starpkaru periodā”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
līdz 19. aprīlim
Līdz 19. aprīlim muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” apskatāma izstāde “Kauņas modernisma arhitektūra starpkaru periodā”. Izstāde tapusi sadarbībā ar Lietuvas vēstniecību Latvijā. Izstādes mērķis ir rosināt diskusiju par Kauņas kā modernisma galvaspilsētas fenomenu.
Izstāde iepazīstina ar nozīmīgākajiem arhitektiem, ēku projektiem un būvniecības dokumentāciju no Kauņas reģionālā Valsts arhīva materiālu izstādes “Kauņas modernisms un tā veidotāji”. Būtisks izstādes akcents ir laikmetīgās dejas teātra “Aura” video performance izstādē redzamo namu mūsdienu interjeros.
Interesanti, ka izcilās Kauņas modernisma arhitektūras radītāju vidū ir arī latviešu arhitekta Kārļa Reisona vārds, kura ražīgākās darbības posms saistās tieši ar Lietuvu. Latvijā Kārli Reisonu vairāk pazīstam kā modernu sakrālo būvju autoru – pēc viņa projekta būvēta Kristus Karaļa baznīca Mežaparkā, savukārt Kauņā – Kristus Augšāmcelšanās baznīca.
1919. gadā Kauņa negaidīti kļuva par Lietuvas Republikas galvaspilsētu un tas radikāli mainīja tās identitāti. Divdesmit gadu laikā starp abiem pasaules kariem tika uzbūvētas apmēram 12 000 ēkas un Kauņa būtiski izmainīja arī savu sociālo tēlu un arhitektūras seju – no prokrieviskas perifērijas kļuva par modernu un elegantu Eiropas pilsētu.
1919. gadā ēkas, kas Kauņā tika uzbūvētas periodā no 1919. līdz 1940. gadam, ieguva Eiropas Mantojuma Zīmi. 2017. gadā Kauņas pilsētu ieteica iekļaut UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Kauņa ieguvusi arī Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2022 titulu.
Izstādes ietvaros 26. martā plkst. 17.00 notiks pasākums “Modernisma kustības arhitektūra Kauņā un Rīgā” ar Kauņas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un mantojuma pētījuma centra vadītāju Dr. Vaidas Petruli un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītāju Dr. habil. arch. Jāni Krastiņu.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas)
“Mākslas stundas”
Bulduru Izstāžu namā
līdz 30. maijam
Jau astoto gadu Bulduru Izstāžu nams kopā ar biedrību RAD-DAR rīko tradicionālo “Mākslas stundu”, tā simboliski atzīmējot Mākslas dienas.
Šogad Mākslas stundas iesākās jau 7. martā un ilgs līdz pat 30. maijam.
9. martā plkst. 16.00 AM STUDIO (Ziedleju iela 3, Mārupe) notiks stunda “Stikla māksla” skolotājas Andas Munkevicas vadībā.
13. martā plkst. 17.00 Dunovglass darbnīcā (Promenādes ielā 6, Dzintari) notiks mākslas stunda “Iepūt karstā stiklā” skolotāja Jura Dunovska vadībā.
26. martā plkst. 17.00−19.00 Bulduru Izstāžu namā (Muižas iela 6, Bulduri) notiks “Sietspiedes drukas darbnīca” skolotājas Elizabetes Melbārzdes vadībā. Uz šo nodarbību līdzi jāņem 1 apdrukājamā lieta, piemēram, kokvilnas audums.
23. aprīlī plkst. 17.00−19.00 Bulduru Izstāžu namā (Muižas iela 6, Bulduri) notiks mākslas stunda “Austs apaļais dečs no otrreiz izmantojamiem materiāliem” skolotājas Anneles Slišānes vadībā. Līdzi jāņem savi materiāli (kokvilnas trikotāža vai krāsaini polietilēna maisiņi, magnetefona lentes un šķēres auduma griešanai).
30. maijā plkst. 12.00−20.00 galerijā “Jūrmala”(Jomas iela 78, Majori) notiks vernisāža skolotājas Māras Līces vadībā.
Lūgums savu dalību minētajās mākslas stundās pieteikt, zvanot pa tālr. 67752472 (O.–S. 10.00–19.00) vai rakstos uz e-pastu: bulduruizstazunams@jurmala.lv
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri
