Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
07/10/2019
RIBOCA piedāvā
britu vēsturnieka un filozofa Teodora Zeldina
sarunu pasākumu “Svešinieku mielasts”
7. oktobris
Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA) sadarbībā ar fondu “Oxford Muse” 7. oktobra vakarā Dailes teātrī rīko īpaša formāta sarunu pasākumu “Svešinieku mielasts”. Tajā vienkopus sanāks vairāk nekā 200 rīdzinieku, lai izkoptu prasmi sarunāties ar svešiniekiem. Apsēdušies pie vakariņu galda, viņi ēdienkartē atradīs uzskaitītus nevis pavārmākslas brīnumus, bet rūpīgi izvēlētas sarunu tēmas, kuras izraudzījies britu vēsturnieks un filozofs Teodors Zeldins. Šādus pasākumus viņš rīkojis daudzviet pasaulē, uzsverot, ka “Svešinieku mielasts” ir izdevība iegūt jaunus paziņas, tomēr, pirmkārt, tā ir iespēja katram atklāt ko vairāk pašam par sevi.
Britu vēsturnieka un filozofa Teodora Zeldina vizīte Rīgā ir veltīta ikdienas komunikācijas praksēm un untumiem, kas mainījuši cilvēku savstarpējās saskarsmes paradumus un arvien biežāk apgrūtina tiem iespēju veidot jaunas iepazīšanās. Turpinot pieaugt indivīdu digitālajai nošķirtībai atsevišķos sociālajos grupējumos, pat savulaik tik pašsaprotamā tērzēšana ar kaimiņiem ir mainījusi savu pozīciju sadzīviskās komunikācijas nogrieznī. Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle (RIBOCA), organizējot Teodora Zeldina sarunu pasākumu “Svešinieku mielasts”, rosina praktizēt un veidot iejūtīgas sarunas ar svešiniekiem, kas ļaus atskārst, ka lāgam aprunāties ar svešinieku var būt ne tikai sasodīti interesanti, bet arī lietderīgi.
Būdams Oksfordas Universitātes profesors, Teodors Zeldins bija viens no pirmajiem, kurš akadēmiskajā vēstures disciplīnā ieviesa metodi, lai pētītu un runātu par jūtu pasaules komponenšu – mīlestības, baiļu, vientulības, draudzības un personisko ambīciju – mainīgajiem stāvokļiem dažādu civilizāciju un laikmetu gaitā. Īpašu lomu viņš vienmēr piešķīris sarunu fenomenam, uzsverot, ka savstarpējās attiecības tiek izkopti prasmīgu sarunu ceļā. “Saruna ir prātu sastapšanās, ko veido dažādas atmiņas un ieradumi. Apmainoties ar viedokļiem, mainās fakti un domas. Diskusija iepazīstina ar pārsteiguma elementu, vienlaikus nodrošinot dalībniekus ar jauniem rīkiem. Saruna ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk - tā ir kļuvusi kritiski nepieciešama,” saka Teodors Zeldins.
17 gadu vecumā absolvējis Londonas, bet pēc tam arī Oksfordas Universitāti (abas ‒ ar izcilību), Teodors Zeldins palīdzēja Oksfordas Universitātes Sv. Antonija koledžai kļūt par starptautisko zinātņu pēcdiploma studiju centru un trīspadsmit gadus pildīja tās dekāna pienākumus. Kopš piecu sējumu darba “Franču kaislību vēsture” (“Godkāre un mīlestība”, “Intelekts un lepnums”, “Gaume un korupcija”, “Bažas un divkosība”, “Politika un dusmas”) klajā nākšanas Zeldins tika atzīts par vienu no vadošajiem ekspertiem franču kultūras un nacionālā rakstura jautājumos. Teodors Zeldins bijis Francijas prezidenta padomdevējs un apbalvots ar Goda Leģiona ordeni komandiera pakāpē.
Teodora Zeldina darbi tulkoti 27 valodās. Viņš ir iecelts par Britu Impērijas ordeņa komandieri. Laikraksts Independent on Sunday nosaucis Teodoru Zeldinu par vienu no četrdesmit cilvēkiem, kuru idejām varētu būt paliekoša nozīme jaunajā gadu tūkstotī.
Komunikācijas zinātņu pētnieka Mārtiņa Kaprāna lekcija
Mūkusalas Mākslas salonā
9. oktobris
Skats no izstādes “Zem tām pašām debesīm”. Foto Didzis Grodzs
Trešdien, 9. oktobrī plkst. 18:00, Mūkusalas Mākslas salonā notiks komunikācijas zinātņu pētnieka Mārtiņa Kaprāna lekcija “Zem citām debesīm: biogrāfiskie vēstījumi un sociālās pārmaiņas Intas Rukas fotoportretos”.
Lekcijas mērķis ir ieskicēt biogrāfisko vēstījumu lomu indivīda un sabiedrības attiecību izzināšanā. Pētnieks iepazīstinās ar biogrāfiskā naratīva jēdzienu un analītiskajiem paņēmieniem, kā varam apjēgt un vispārināt cilvēku dzīves stāstus. Lektora vēstījums sakņosies Intas Rukas fotoportretos, kuros atainoti Balvu apkārtnes ļaudis.
Mārtiņš Kaprāns ir pētnieks Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūtā. Viņam ir doktora grāds komunikācijas zinātnē. Kaprāns ir vairāk nekā 30 zinātnisko rakstu autors un divu kolektīvo monogrāfiju līdzautors. Viņa pētnieciskās intereses ir vēstures politika, atmiņu diskursi un migrācija.
Lekcija papildina Mūkusalas Mākslas salonā skatāmo Intas Rukas personālizstādi “Zem tām pašām debesīm”, kas apskatāma līdz 26. oktobrim. Izstādē un lekcijā ieeja ir bez maksas.
Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga
Latviešu modes dizaineru dueta MAREUNROL’S
izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
10. oktobris–8. decembris
MAREUNROL’S. Kolekcija “Īrnieks/Izpētes darbs Nr. 2”. Rudens / ziema 2014/15.
Foto: Iveta Vaivode
No 10. oktobra līdz 8. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pirmo reizi būs skatāma vērienīga pazīstamā latviešu modes dizaineru dueta MAREUNROL’S (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) izstāde “MAREUNROL’S. Paplašinātā realitāte”.
Tas ir Latvijā vēl nebijis starpdisciplinārs notikums, kas apliecina modes mākslas radošo potenciālu, atklājot tās patieso universālo dabu, kad lietas, materiāli un idejas spēj pastāvēt ārpus laika. Apmeklētājs aicināts iepazīt modi nevis kā sezonālu untumu, bet nopietnu, daudznozīmīgu 21. gadsimta mākslas un dizaina formu, kas paplašina realitātes robežas.
Izstāde piedāvā MAREUNROL’S kolekciju retrospekciju, papildinātu ar video materiāliem, fotogrāfijām, tēlnieciskiem elementiem un audio instalāciju. Autori katrai detaļai piešķir jēgu, viņu mērķis ir radīt apģērbu, kas pauž stāstu un dzīvo savu dzīvi līdzvērtīgi konceptuālam mākslas darbam. MAREUNROL’S radošā darbība apliecina spēju drosmīgi uzrunāt skatītāju, mudināt meklēt nākotnes formu kodus, reflektēt par sabiedrības domu virzību, attiecībām ar telpu, ķermeni, skaņu un kustību, kā arī aktīvi reaģēt uz sociālajiem notikumiem.
“Modes dizaineru duets MAREUNROL’S ir dizaina robežu paplašinātāji un pārkāpēji vienlaikus. Domātāji un stāstnieki, kas izceļ apģērbu (modi) ārpus ierastā funkcionlitātes rāmja, izmantojot to kā pavedienu pasaules un sevis izzināšanai. Viņu kolekcijas ir prāta, iztēles un sajūtu konstrukcijas, kas kā jutīgas antenas uztver sava laika vibrācijas, dekonstruē tās, izvelk esenci un vizualizē universālā modes valodā. Tādējādi nemitīgi mudinot paraudzīties uz pasauli no cita skatpunkta.
MAREUNROL’S tērpi uzdod jautājumus, paģēr iedziļināšanos, eksperimentē ar modes valodas pieņēmumiem, priekšstatiem un materialitāti. Viņu kolekcijas ir kontemplācijas telpa – vien apģērba veidolā. Un reizē krustceles, kur satiekas mūzika, māksla, literatūra, kino, dzīve, sapņi, materiālā un pārlaicīgā pasaule. Viņu radītajiem tērpiem un videi, kuru tie apdzīvo, raksturīga smalkmehāniķa precizitāte, izceļot katras detaļas nozīmīgumu, kā arī sirreāls nejaušības moments. Tie ir kā savveida iztēles spārni, kas pārvar racionalitātes gravitāciju un ļauj nokļūt neparedzamības un spontanitātes teritorijā, saskatīt to, kas citādi paliek nepamanīts,” stāsta Arterritory.com direktore Una Meistere.
Izveidots 2006. gadā, MAREUNROL’S ir starptautiski pamanītākais latviešu modes zīmols. Piedalījies daudzos starptautiskos konkursos un festivālos, biennālēs un grupas izstādēs ārpus Latvijas, tostarp 12. Prāgas kvadrinnālē, ceļojošajā izstādē “ARRRGH! Monsters in Fashion” Benaki muzejā Atēnās un “La Gaîté Lyrique” Parīzē. Autori veidojuši tērpus daudzām teātra un operas izrādēm gan Latvijā, gan ārzemēs. 2013. gadā izdevniecības “Phaidon” almanahs “Pattern” ierindojis MAREUNROL’S starp 100 mūsdienu īpašākajiem jaunajiem dizaineriem. Viņu tērps rotājis arī respektablā dzīvesstila žurnāla “Wallpaper” nākotnes modei veltītā speciālizlaiduma vāku.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Somu mākslinieces Anni Puolakkas izstāde “Parasitia”
galerijā 427
11. oktobris–8. novembris
No 11. oktobra līdz 8. novembrim galerijā 427 būs skatāma somu vizuālās mākslas un performaču mākslinieces Anni Puolakkas personālizstāde “Parasitia”. Biogrāfiski un dokumentāli kadri saplūst ar fiktīvām pasaulēm Puolakkas video darbos, performancēs, video instalācijās un attēlos. Tie spēlējas ar robežām un potenciālu cilvēkos, kas tajā pat laikā tiecas pēc jēgpilnas un dzīvīgas - dažkārt apdullinošas vai ambivalentas - sastapšanās ar citām būtnēm un objektiem. Mākslinieces nesenākās izstādes notikušas No Moon (Ņujorkā), Kunsthalle Bratislava, Le Lieu Unique (Nantē), Kiasma Modernās mākslas muzejs (Helsinkos) un Performance Space (Sidnejā).
10. oktobrī notiks izstādes atklāšana, kuras centrālo notikumu pati māksliniece ievada ar vārdiem: “Parazitējoši parazīti psihedēliskā ceremonijā.” Performances līdzizpildītāju lomu ieņem Marta Trektere un Ieva Tarejeva. Izstādes tērpi radīti sadarbībā ar lietuviešu tērpu mākslinieci Karolinu Janulevičūti, savukārt mūzika veidota sadarbībā ar lietuviešu mākslinieku un mūziķi Mišu Skalski.
Izstāde apskatāma trešdienās, ceturtdienās un piektdienās 16:00 – 19:00. Citos laikos izstādi iespējams apskatīt, iepriekš piesakoties. Ieeja izstādē bez maksas.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Lekcija “Krievu porcelāns. 18. gadsimts – 20. gadsimta sākums. Fabrikas, izstrādājumi, ietekmes”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
10. oktobris
Tējas trauki. Porcelāns, virsglazūras gleznojums, zeltījums. 1800.–1820. Gārdnera rūpnīca Verbilkos, Krievija. LNMM kolekcija. Publicitātes foto
Rudens sezonā’ 2019 reizi mēnesī Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs aicina uz jaunajām lekcijām ciklā “Klasiskās vērtības”, kuru fokusā būs 19. un 20. gadsimta mijas periods – laiks, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai, izglītībai un mākslas vēstures pētniecībai.
10. oktobrī plkst. 17.30 notiks mākslas zinātnieces, Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Dekoratīvi lietišķās mākslas kolekcijas glabātājas Baibas Uburģes lekcija “Krievu porcelāns. 18. gadsimts – 20. gadsimta sākums. Fabrikas, izstrādājumi, ietekmes”.
Porcelāna jeb “baltā zelta”, kā to kādreiz dēvēja, vēsture ir interesanta un aizraujošu notikumu pilna. Izsmalcināti izstrādājumi greznoja valdnieku un augstmaņu galdus, par tiem maksāja zeltā, tos pasniedza kā diplomātiskas dāvanas, kolekcionēja, atdarināja un viltoja. Gadsimtu gaitā porcelāna priekšmeti kļuva pieejami ikvienam un atspoguļoja dažādas sadzīves norises un ikdienas vajadzības.
Krievijā porcelāna ražošana aizsākas 18. gadsimta vidū un otrajā pusē, bet 19. gadsimtā strauji attīstās, veidojas daudz jaunu fabriku ar plašu sortimentu. Ja sākumā jūtama gan vadošo Rietumeiropas manufaktūru ietekme, gan vietējo rūpnīcu produkcijas mijiedarbība, tad laika gaitā izkristalizējas spilgts individuāls stils, formas un krāsu palete. 19.–20. gadsimta mijai raksturīga fabriku tālāka izaugsme, lielu apvienību izveide vai likvidācija. Savukārt 1917. gada revolūcija un politiskās pārmaiņas valstī izvirza jaunus mērķus porcelāna ražošanas turpmākai attīstībai.
Nozīmīgākās ražotnes: Ķeizariskā porcelāna rūpnīca Sanktpēterburgā, Gārdnera rūpnīca Verbilkos, Popova rūpnīca Gorbunovo, brāļu Korņilovu rūpnīca, Kuzņecovu rūpnīcas utt.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā ir neliela krievu porcelāna un keramikas kolekcija, kas sniedz ieskatu Krievijas porcelāna evolūcijā un savstarpējās ietekmēs.
Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 830917, 67 222235 vai rakstot uz e-pastu Agrita.Pore@lnmm.lv
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Jura Jurjāna personālizstāde “Mīlestības vēstījums”
kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV
11. oktobris–13. novembris
Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV no 11. oktobra līdz 13. novembrim būs skatāma Jura Jurjāna (dz.1944) personālizstāde “Mīlestības vēstījums”. Juris Jurjāns piedāvā skatītājiem vēl neredzētus darbus un jau iemīļotas gleznas, kas ekspozīcijā veido jaunu kontekstu. Daudzi no izstādītajiem darbiem pārstāv mākslinieka daiļrades zelta fondu. Skatītājam ir iespēja satikt Juri Jurjānu 1972. gadā gleznotajā pašportretā un sekot līdzi aizraujošam stāstam par gleznotāja tapšanu un likteni.
“Gleznotāju interesē dzīvība, viņa mākslas vadmotīvs ir mīlestība, kas ir gradācijām bagāta un visu aptveroša. Juris Jurjāns ir estēts dzīvē un mākslā. Zelts mākslinieka rokās dod citu jēgu ikdienišķām lietām, paceļot tās sakrālā līmenī. Putni, ziedi, daiļas sievietes, mīlētāji, saule, mēness – zelts un sudrabs – realitāte iemirdzas jaunā gaismā, viņa radītā pasaule ir estētiska, tomēr arī ekspresīva un dinamiska. Zelta mirdzums ir atslēga uz Jura Jurjāna mākslu.
Izstādē satiksimies ar Jurjāna alter ego – nerru, kas ar ironiju stāsta par vienu no mākslinieka lomām sabiedrībā. Arī šoreiz visur esoša ir pūce, kas dažkārt ir pašportrets, bet citrreiz simbolizē nepieradināto, mežonīgo, vārdos neaprakstāmo cilvēka esības daļu. Pūce parastā ir mākslinieka sagenģelis,” teikts izstādes pieteikumā.
Kultūras centra GrataJJ mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Artūra Puntes un Jēkaba Voļatovska izstāde “Izmisuma apoloģija. Epigrāfs”
RIXC galerijā
11. oktobris–30. novembris
Darba fragments, tērauda spirāle no izstādes “Izmisuma apoloģija. Epigrāfs”, Jēkabs Voļatovksis, 2019. Publicitātes foto
No 11. oktobra līdz 30. novembrim RIXC galerijā būs skatāma izstāde “Izmisuma apoloģija. Epigrāfs”, kurā piedalās Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis. Izstādē tērauda spirāles uztver un atskaņo tukša radio ētera radītos traucējumus, radot dziesmu, kas atklāj cilvēka dzirdes robežas un raisa stoiciskas pārdomas par dzīves ierobežotību, ko paralēli dzejā ilustrē izmisuma manifests.
Izstādes mākslinieki Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis ir iecerējuši objektu sēriju, kurus vieno ideja par skaņas mehāniskās dabas māksliniecisko izzināšanu eksistenciālās drāmas gaismā. Sērijas objekti, pirmais no kuriem tiks prezentēts RIXC galerijā, veltīti cilvēka dabiskiem uztveres ierobežojumiem, kuri kalpo kā metafora vispārīgai cilvēka dzīves ierobežotībai un pesimistiskām, bet stoiciskām pārdomām par to. Cilvēks spēj sadzirdēt skaņas viļņus diapazonā aptuveni no 16 Hz līdz 20 kHz, un, radot ierīces/objektus un apstākļus, kas ļautu piedzīvot cilvēkam parasti nepieejamo pieredzi, rodas iespēja palūkoties ārpus šī šaurā dzirdamības koridora, vienlaicīgi iezīmējot robežas tam pieticīgajam potenciālam, ar kuru mūs ir apveltījusi daba sevis izzināšanai.
Pirmais sērijas objekts ir trīs skanošas tērauda spirāles, kuras vienlaicīgi ir gan antenas, kas uztver tukšo radio ēteru (respektīvi, traucējumus), gan arī uztverto atskaņo, saņemot vibroskaļruņa sitienus. Metāla konstrukcijas atsperveidīgā forma, kas līdzinās 20. gs. 60. gadu radioantenām, radīs ilgstošas vibrējošas skaņas. Katras antenas atšķirīgo skanējuma tonalitāti ietekmē to dažādais diametrs, spirāles garums un uztveramais ētera diapazons. Kopā šie trīs līdzīgās formas objekti kā savdabīgs metāla koris izpildīs bezgalīgo “tukša ētera dziesmu”, kas neregulāro troksni pārvērtīs par himnisko ģeneratīvās mūzikas kompozīciju. Objektu “ilustrēs” arī teksts – dzejiskā izmisuma manifests.
Ar radiotehniku saistītos jautājumos mākslinieku duetu konsultē un atbalsta radioentuziasts no Liepājas - Vladislavs Bogdanovs (liepaja.tk).
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika.
Darbnīcas “Baltars” porcelāns”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
12. oktobris, 2019–12. janvāris, 2020
No šā gada 12. oktobra līdz 2020. gada 12. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs skatāma izstāde “Aleksandra Beļcova (1892–1981). Glezniecība. Grafika. Darbnīcas “Baltars” porcelāns” – līdz šim lielākā mākslinieces darbu retrospekcija, kas visaptveroši parādīs viņas daudzpusīgo radošo mantojumu.
Aleksandra Beļcova (Александра Бельцова, 1892–1981) Rīgā ieradās 1919. gadā un nodzīvoja šeit līdz mūža beigām. Gleznotājas daiļrade kļuva par Latvijas mākslas vēstures neatņemamu daļu, un viņa tiek dēvēta par vienu no pirmajām modernisma māksliniecēm Latvijā.
Krievijas Brjanskas novada Suražas pilsētā dzimusī Aleksandra Beļcova māksliniecisko izglītību sākotnēji ieguva Penzas Mākslas skolā, kurā iestājās 1912. gadā. Tur 1915. gadā viņa iepazinās ar jaunajiem latviešu māksliniekiem, to skaitā nākamo vīru – Romanu Sutu. Šī tikšanās kardināli izmainīja Beļcovas uzskatus, viņa sāka interesēties par modernismu. Tas arī noteica autores tālāko ceļu mākslā.
Gleznotāja kļuva par Rīgas mākslinieku grupas biedri, piedalījās apvienības izstādēs.
Aleksandra Beļcova nebija tikai gleznotāja – viņa bija ilustratore, grafikas un porcelāna māksliniece. 20. gados grafikā meistare strādāja galvenokārt akvareļa tehnikā, bet 30. gados – pasteļtehnikā. Savā daiļradē Beļcova deva priekšroku portreta žanram, attēlojot tuviniekus, draugus un paziņas.
Aleksandra Beļcova nodzīvoja garu mūžu. Viņas daiļradē atspoguļojas ne tikai personīgais dzīvesstāsts, bet arī daudzi 20. gadsimta notikumi. Lielāku daļu no mākslinieces radošā mantojuma veido zīmējumi skiču blociņos un albumos. Autore bieži fiksēja savus iespaidus no redzētā, novērojumus, veidoja skices nākamajām kompozīcijām. Izstādē šis materiāls tiks parādīts pirmoreiz – gan papildinot eksponētos stājdarbus, gan radot iespaidu par iekšējo dialogu starp mākslinieci un apkārtējo realitāti.
Ekspozīcijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā tiks parādīti Aleksandras Beļcovas darbi no vairāku muzeju krājumiem un privātkolekcijām. Šī būs pirmā tik liela mēroga izstāde par godu māksliniecei, kas aptvers jau uzskaitīto – glezniecību, grafiku un “Baltars” porcelānu.
12. oktobrī plkst. 12.00 LNMM galvenajā ēkā notiks mākslas zinātnieka, A. Puškina Valsts tēlotājas mākslas muzeja 19.–20. gadsimta franču glezniecības kolekcijas kuratora Dr. art. Alekseja Petuhova (Алексей Петухов, Maskava) lekcija, veltīta Aleksandrai Beļcovai, kas papildinās meistares darbu plašo retrospekciju.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Mākslinieka Andris Vītoliņš gleznojums “Koks”
grezno mājas sienu Tartu pilsētā
Tartu pilsētā Igaunijā tiek realizēts Eiropas Savienības finansēts projekts SmartEnCity, kura ietvaros 17 padomju laika daudzdzīvokļu mājas pilsētas centrā pārtop energoefektīvos mākslas darbos. Proti, ēkas tiek ne tikai pārveidotas par ļoti zema enerģijas patēriņa mājām, pārvēršot šo par viedu un energoefektīvu rajonu, bet lielākajai daļai no tām fasādes apglezno mākslinieki, tādējādi rādot piemēru tam, kā laikmetīgā māksla var iekļauties viedās pilsētas projektēšanā.
Projekta ietvaros pabeigta jau desmit padomju laika daudzdzīvokļu namu renovācija un apgleznošana. Pārējās septiņas ēkas plānots pabeigt līdz 2021. gada vasarai. Paredzēts, ka katra SmartEnCity pilotmājas fasāde vai tās apkārtne “saņems” kādu unikālu mākslas darbu.
Mājai Turu ielā 9 tapis sienas gleznojums ar nosaukumu “Koks”un tā autors ir latviešu mākslinieks Andris Vītoliņš. Darba ideju iedvesmojuši laimes meklējumi. Mākslinieks skaidro: “Idejiski mākslas darbs ir par laimes atrašanu. Par laimi, kas atrodama šeit, mūsu pašu valstīs, ne tikai attālās zemēs. Nav jābrauc uz Indiju vai Tibetu, lai justos laimīgs. Laime ir kā koki, kas aug visapkārt”.
Projekts SmartEnCity
Turu iela 9, Tartu
Zināmi laureāti Liepājas vizuālās mākslas izstādē
Liepājas vizuālās mākslas izstādē, kas šogad tika veltīta tēmai “Ceļā”, no kopskaitā skatāmajiem 70 mākslas darbiem Liepājas Kultūras pārvaldes sarūpēto balvu 1000 eiro vērtībā sadalījuši trīs mākslinieki: Diāna Adamaite, Pēteris Taukulis un Laura Dzērve.
Mākslinieces Diānas Adamaites darbs tika izvēlēts galvenajai balvai par spilgtu un pārliecinoši konceptuāli glezniecisku risinājumu darbā”T10, T11, T12”. Balvas apmērs – 400 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Pārējā summa tika sadalīta starp Pēteri Taukuli un Lauru Dzērvi. Žūrijas vērtējumā Pēterim Taukulim balvu pasniedza par klasiskā modernisma tehnikas kolāžas laikmetīgu izpildījumu darbā “Kompozīcija ar zelta zivtiņu”, uzsverot gleznieciskās vērtības, savukārt Laurai Dzērvei – par glezniecisku un atraktīvu dzīves ceļa attēlojumu un veiksmīgi silti vēso attiecību risinājumu minimālā kolorītā darbā “Zvēra ādā”.
Veicināšanas balvas –žūrija piešķīra Līgai Vēliņai par mediju mākslas darbu “Robežlīnijas”, kā arī Vinetai Trumpeniecei par darbu keramikā “Brīnuma briedināšana”.
Krājuma papildināšanai Liepājas muzejs iegādājās Egona Peršēvica darbu “Zirga galva”, kā arī Lienes Bernātes gleznu “Piestātne”.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Izsludināta pieteikšanās Latvijas Mākslinieku savienības
ikgadējai vizuālās mākslas izstādei
“Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes”
Līdz 25. oktobrim
Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) aicina profesionālus vizuālās mākslas un dizaina māksliniekus, šo nozaru vidusskolu un augstskolu studentus piedalīties LMS ikgadējā vizuālās mākslas izstādē “Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes”, kas notiks no š.g. 8. novembra līdz 2020. gada 5. janvārim.
Interesente ir aicināti pieteikt savu dalību izstādei “Rudens 2019. Krāsainā siena. Paaudzes”, iesūtot 1-3 vizuālās mākslas darbus, kas tapuši laika posmā no 2017. līdz 2019. gadam. Mākslas darbu izpildījumam jāatbilst augstiem kvalitātes kritērijiem un jāuzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences. Darbu tehnika nav ierobežota. Multimediju darbu autoriem jāparedz savs audio un video tehnikas nodrošinājums uz ekspozīcijas laiku. Aizpildītu pieteikuma anketu https://failiem.lv/u/bwnuqes2, autora CV, kā arī pieteikto darbu attēlus jāsūta uz e-pastu: lms.rudens@inbox.lv vai jāiesniedz personīgi LMS birojā, 11. novembra krastmalā 35, Rīgā. Pieteikumi tiek pieņemti līdz 25. oktobrim.
Izstādei iesniegtos pieteikumus izvērtēs un mākslas darbu atlasi ekspozīcijai veiks profesionāla žūrija, kura izvērtējot iesniegto darbu māksliniecisko kvalitāti, izstādes atklāšanā paziņos autoru, kurš kļūs par LMS Balvas īpašnieku un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2020./2021. gadā.
Latvijas Mākslinieku savienība
Internetā bez maksas pieejams ISSP izdevums “Fotogrāfija un pasaule”
Laikmetīgās fotogrāfijas izglītības platforma ISSP laidusi klajā grāmatu “Photography and the World” (“Fotogrāfija un pasaule”) angļu valodā. Starpdisciplināras komandas sastādītajā izdevumā apkopotas idejas un atziņas, kas radušās pazīstamās Starptautiskās Fotogrāfijas vasaras skolas pirmajā tematiskajā izlaidumā ar tādu pašu nosaukumu.
Kāpēc pasaulei nepieciešama fotogrāfija? Kā atrast stāstīšanas vērtu stāstu? Kā savienot mākslu ar aktīvismu? Šie ir tikai daži no jautājumiem, uz kuriem atbildes meklētas ISSP jaunākajā kabatas formāta izdevumā “Photography and the World”. Tā 160 lappusēs apkopoti interesantākie fragmenti no neformālām sarunām starp pazīstamiem fotogrāfijas nozares profesionāļiem, atziņas no šī gada Starptautiskās Fotogrāfijas vasaras skolas dalībnieku un pasniedzēju diskusijām un radošajām darbnīcām, pārdomas rosinošas esejas un refleksijas, kā arī intervijas ar māksliniekiem, kultūras teorētiķiem, sociologu un citām spilgtām personībām.
Lielākā daļa grāmatas unikālā satura tapusi Starptautiskajā Fotogrāfijas vasaras skolā, kas jūlijā norisinājās Zaļenieku muižā, Jelgavas novadā. Vasaras skolā, tāpat kā izdevumā, pētīti veidi, kā fotogrāfija un māksla var iesaistīties aktuālos sociālos, politiskos un ekoloģiskos procesos un veicināt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā. Grāmatu “Photography and the World” veidojusi starptautiska redaktoru komanda — Katerīna Oktobera Metjūsa (Katherine Oktober Matthews), Helēna Korpaka (Helen Korpak), Niko Baumgartens (Nico Baumgarten), Demelza Vatsa (Demelza Watts). Izdevuma mākslinieciskais redaktors un dizaina autors ir Nikolass Polli (Nicolas Polli).
“Photography and the World” drukāto izdevumu, kas nācis klajā nelielā tirāžā, iespējams iegādāties ISSP Galerijā, Marijas ielā 13, k–3, Berga Bazārā, Rīgā, kā arī ISSP interneta veikalā.
Fotogrāfijas, vizuālās mākslas un aktīvisma interesentiem bez maksas pieejama arī tā elektroniskā versija.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs Berlīnē prezentēs grāmatu
“Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā”
7. oktobrī Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs Berlīnē organizē grāmatas “Valdis Āboliņš. Avangards, meilārts, jaunais kreisums un kultūras sakari aukstā kara laikā” atvēršanas notikumu “nGbK” – neue Gesellschaft für bildende Kunst.
Pasākumu ievadīs diskusija par Valža Āboliņa lomu nGbK darbā 70. gados, jaunā kreisuma idejām un kultūras sakariem starp Rietumvāciju un sociālisma bloka valstīm Aukstā kara laikā. Diskusijā piedalīsies mākslas zinātnieki Ekharts Gillens, Maruta Šmite, Barbara Štraka, kultūras žurnālists Matiass Reinhards un grāmatas sastādītāja Ieva Astahovska. Saruna notiks vācu un angļu valodā.
Apjomīgais, 664 lappušu biezais, bilingvālais izdevums latviešu un angļu valodā veltīts kuratora un meilārta mākslinieka Valža Āboliņa (1939–1984) radošajam un intelektuālajam mantojumam un viņa lomai vācu avangarda mākslā, kā arī kultūras sakaros Aukstā kara gados. Publikācijā iekļautas viņa vēstules, raksti un politiskie komiksi, kā arī mūsdienās tapušas V. Āboliņa laikabiedru un jaunākas paaudzes pētnieku esejas par viņa aktivitātēm mākslā un kultūras sakaru veidošanā ar tolaik padomju okupēto Latviju.
Grāmata iepazīstina ar svarīgākajām norisēm Valža Āboliņa darbībā, viņa rosinātajiem un virzītajiem notikumiem, procesiem un domapmaiņu aukstā kara kultūras sakaru tīklā, kas sasaistīja nošķirtās Rietumu un Austrumu bloka kultūrvides.
Grāmatu izdevis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Tās sastādītāja ir mākslas zinātniece Ieva Astahovska, kas to veidojusi sadarbībā ar Antru Priedi. Kontekstuālo eseju autori ir Jānis Borgs, Ādams Ellerss, Petra Štēgmane, Barbara Štraka, Ojārs J. Rozītis, Maruta Šmite, Marks Alens Švēde, Jānis Taurens, Ģirts Zēgners. Izdevuma dizainu veidojis Aleksejs Muraško.
Grāmatu iespējams iegādāties Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā un internetveikalā.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Mākslinieces Beātes Poikānes gleznots filmas “Nekas mūs neapturēs“ plakāts
grezno Splendid Palace sienu
Andra Gaujas kaisles drāmas “Nekas mūs neapturēs” pirmizrāde notiks 9.oktobrī kinoteātrī “Kino Citadele”, filma no 10. oktobra būs skatāma kinoteātros visā Latvijā - arī, protams, Splendid Palace, un šī greznā kinoteātra sienu rotā mākslinieces Beātes Poikānes gleznots plakāts.
Vēl nesen kinoteātrim Splendid Palace bija tradīcija gleznot filmu plakātus kā aicinājumu uz jauno filmu. Gadiem ilgi savu redzējumu repertuāra filmām piešķīra tēvs un dēls Kārlis un Artis Kokneviči, bet Andra Gaujas jaunākās spēlfilmas “Nekas mūs neapturēs” plakātu gleznojusi jaunā māksliniece Beāte Poikāne.
Beāte Poikāne studē vizuālo komunikāciju Latvijas Mākslas akadēmijā, gleznošanu apguvusi Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā un savas prasmes turpina pilnveidot studiju procesā, priekšroku dodot lielformātiem. Filmas “Nekas mūs neapturēs” plakāta izmērs ir 2,5x1,9 metri.
Splendid Palace
Elizabetes iela 61, Rīga
Keramiķes Daces Grīnbergas izstāde
“Ažūrs. Starp amatniecību, mākslu un dizainu”
Liepājas muzejā
Līdz 3. novembrim
Līdz 3. novembrim Liepājas muzejā anfilādē ir skatāma Daces Grīnbergas keramikas izstāde “Ažūrs. Starp amatniecību, mākslu un dizainu”, kurā būs novērtējami ažūra tehnikā darināti šķīvji un skulptūras.
Liepājā Daci Grīnbergu pazīst kā ilggadēju mākslas pedagogu, Liepājas dizaina un mākslas vidusskolas keramikas nodaļas vadītāju. Iepriekš māksliniece ir strādājusi ar dažādiem keramikas materiāliem - viņas radošajā darbībā iezīmējas vairāki lieli periodi un tēmas. Radošās darbības sākumā - Latvijas podniecības tradīcijās balstīta keramika, bet šodien tie ir ažūri trauki un keramikas skulptūras.
Latvijā ienākot jauniem materiāliem un tehnoloģijām, Dace Grīnberga ir atklājusi akmensmasu un augstās temperatūras apdedzinājumu kā sev vistuvāko izteiksmes veidu. Māksliniece izstrādājusi savu autortehniku ažūrās keramikas veidošanā, pielietojot dedzināšanu malkas ceplī, kas paaugstina keramikas virsmas kvalitāti.
Dace Grīnberga ir izkopusi savu darba tehniku un izdomājusi īpašu caurumošanas sistēmu. Māls viņas rokās spēj pārvērsties sarežģītu faktūru greznās mežģīnēs. “Ja var adīt pa valdziņam, tad var arī izdurt pa vienam caurumiņam ar dažādiem kociņiem”, saka māksliniece par savu darba metodi. Mākslinieces autortehnika savienojumā ar profesionālām zināšanām tehnoloģijā un ilggadēju pieredzi keramikā, nodrošina viņas darbiem augstu profesionālo līmeni. Proporcijas, formas un faktūras saskaņa, akmensmasas krāsas saspēle ar delikāto glazējumu un vieglu zeltījuma mirdzumu ir īsta bauda acīm.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16, Liepāja
15. Starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2019” grupas izstāde un
mākslinieka Māra Uldriķa personālizstāde “Kompozīcijas”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz 3. novembrim
Līdz 3. novembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāmas divas jaunas ekspozīcijas – pēc divu nedēļu intensīva darba studijās ir atklāta 15. Starptautiskā glezniecības simpozija “Mark Rothko 2019” grupas izstāde un skatītājiem pieejama arī mākslinieka Māra Uldriķa personālizstāde “Kompozīcijas”.
Godinot pasaulslavenā mākslinieka Marka Rotko piemiņu un mākslas veikumu, Daugavpilī jau piecpadsmito reizi norisinājās starptautiskais glezniecības simpozijs “Mark Rothko”. Divu nedēļu garumā Rotko centra studijās strādāja desmit mākslinieki no dažādām valstīm: Barbara Rozengārta (Vācija), Čongjiņs Juaņs (Kīna), Dastins Borks (ASV), Ieva Lapiņa-Strazdīte (Latvija), Džeimss Kendels Higinss (ASV), Kuzana Oga (ASV), Linda Kozule (Latvija), Rebeka Bredlija (Lielbritānija/Īrija), Ritu Agarvāla (Indija) un Sergejs Krištapovičs (Baltkrievija). Mākslinieki radīja unikālus mākslas darbus, ko nu var skatīt kopējā izstādē.
Citā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra izstāžu zālē skatāma Liepājas mākslinieka Māra Uldriķa (1939-2018) personālizstāde “Kompozīcijas”. Māris Uldriķis mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā un studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā. Mākslinieka izpratne un talants atklājas šķietami vienkāršās un lakoniskās kompozīcijās. Kompozīciju kopums rada filozofisku pārdomu caurstrāvotu vienotību. Nemitīgie plastiskuma un cilvēka psiholoģiskā stāvokļa atklāsmes veidu meklējumi māksliniekam rezultējās izcilos pašportretos, kas ir vēl viens viņa mākslinieciskās izcilības apliecinājums.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Dagnes Ventiņas izstāde “Es ieeju ainavā”
mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas”
Līdz 9. novembrim
Dagnes Ventiņas darbs “Sapņu ezers”
Līdz 9. novembrim Mākslas izglītības centrā “Trīs krāsas” skatāma Dagnes Ventiņas gleznu izstāde “Es ieeju ainavā”.
Izstādē skatāmi gleznotājas jaunākie darbi – uz nelieliem audekliem gleznotas ainavas. Māksliniece atklāj, ka tieši mazie, plenērā tapušie darbi demonstrē viņas glezniecības veidu – mirkļu fiksēšanu, un salīdzina to ar fotografēšanu.
Skatītājs izstādē aicināts tieši un nepastarpināti skatīt mākslinieces notverto īpašo motīvu, noskaņu vai sajūtu, viņai esot dabā. “Es izeju dabā un vēroju. Ieraugu to, kas mani uzrunā ar savu vienkāršo un tajā pašā laikā neparasti izsmalcināto stāstu. Gleznoju to, kas mani uzrunā ar savu noskaņu. Priecājos par dabas mainīgumu. Ir jāspēj gleznot ātri, tverot mainīgo mirkli. Gleznojot dabas nianses, ir sajūta, ka es pati ieeju vējā, kokā, zālē, ezerā, ābolā un kļūstu par dabas stāsta daļu”, komentē māksliniece.
Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS
Miera iela 15/1, pagalma ēka, Rīga
Daigas Krūzes izstāde “Nekas nav jāsaprot…”
Koncertzālē “Cēsis”
Līdz 8. decembrim
Iesākot jauno sezonu, Koncertzālē “Cēsis” atklāta arī rudens pirmā vizuālās mākslas izstāde, kurā līdz 8. decembrim skatāmi Daigas Krūzes darbi.
Gleznotājas Daigas Krūzes darbus var salīdzināt ar mūziku, jo tajos rodams tas neaprakstāmais vieglums un daudzskanība, kas atbrīvo mūsu racionālu prātu, ļaujot skatam brīvi klaiņot starp otas drošajiem, jūtīgi vibrējošu krāsu triepieniem uz audekla. Starp talantīgajiem 21. gs. latviešu gleznotājiem mūsu mākslas leģenda Džemma Skulme īpaši novērtē tieši Daigas Krūzes neparasto rokrakstu, uzsverot viņas glezniecības nepastarpināto atbrīvotību un jūtīgumu.
“Es ieklāju vienu laukumu, otru, uzirdinu virsmu ar ogli, tad eju tālāk. Kad gleznoju, tad rodas notikums no notikuma. Sajūta ir tāda it kā es būtu dārzā, kur vienā brīdī eju ar basām kājām pa zāli, klausos meža strazdu, tad nedaudz aizeju paravēt, tad palasīt tējas, skatos kā kaķi draiskojas, un, kur ir stirna. Puķu krāsu akcenti un svaigais gaiss reibina. Un tu nesaproti neko, jo ir labi un, liekas, ka nav nekas jāsaprot,” savu radošo pieeju un impulsus raksturo māksliniece.
Izstādes kuratore ir mākslas zinātniece Inese Baranovska.
Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12, Cēsis
Māksliniecei Skaidrītei Elksnītei veltīta izstāde “Noskaņu gammas”
galerijā “Romas dārzs”
Līdz 4. janvārim, 2020
Līdz 2020. gada 4. janvārim mākslas galerijas “Romas dārzs” Berči zālē skatāma mākslinieces Skaidrītes Elksnītes (1929-2002) darbu izstāde “Noskaņu gammas”, kas veltīta mākslinieces 90 gadu jubilejas atcerei, tādējādi pieminot viņas mūža radošā devuma mantojumu.
Izstāde veidota sadarbībā ar mākslinieces darbu glabātāju Ainu Audzi, parādot un izceļot Skaidrītes Elksnītes - vienas no Liepājas vizuālās tradīcijas veidotājas, gleznieciskajai izteiksmei visraksturīgāko. Izstādē skatāmas eļļas gleznas un pasteļzīmējumi, kas aptver radošā darba posmu no divdesmitā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz divdesmit pirmā gadsimta sākumam.
Liela nozīme mākslinieces daiļradē atvēlēta figurālajiem darbiem un portretiem, gleznu sižetos bieži parādās laikabiedru, radošo cilvēku portretējumi. Mākslinieces daiļradi caurvij konkrēti atpazīstami motīvi, pie kuriem māksliniece dzīves laikā mēdza atgriezties, dažādojot to interpretācijas un pausto skatījumu. Galvenie gleznu motīvi ir Kurzemes mazpilsētu ainavas, čigānu tipāžu portretējumi, zirgu tēli, kā arī baznīcu vertikāļu atveidi.
Galvenie izteiksmes līdzekļi viņas darbos ir stingra kompozīcija un krāsu laukumu ritmisks kārtojums, raksturīga ir sārta, violeta un oranža krāsu gamma. Krāsai un tās neierobežotai izpausmei mākslinieces darbos ir primāra nozīme.
Dzīves laikā Skaidrīte Elksnīte sarīkojusi personālizstādes Liepājā, Rīgā, Ventspilī, Talsos, Tukumā, Daugavpilī, kā arī aktīvi piedalījusies dažādās kopizstādes – to skaits iesniedzas divos simtos. 1969. gadā S. Elksnīti uzņem Latvijas Mākslinieku savienības Glezniecības sekcijā. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, kā arī valsts mākslas fondos un kolekcijās, tostarp Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja fondos, Tukuma, Liepājas, Ventspils un Talsu novada muzeja fondos.
Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja
