Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

16/12/2019

 

Edīte Pauls-Vīgnere. Personālizstāde “Kafijas kantāte”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
19. decembris, 2019–1. marts, 2020

 

Edīte Pauls-Vīgnere. Korrida. 1978. Vilna, lini, viskoze, kokvilna, metāliski diegi, gobelēns, jaukta tehnika. DMDM kolekcija. Publicitātes foto

No 2019. gada 19. decembra līdz 2020. gada 1. martam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma Edītes Pauls-Vīgneres personālizstāde “Kafijas kantāte”, veltīta tautā iemīļotās mākslinieces 80. dzimšanas dienai un viņas radošās darbības 50 gadu jubilejai.

Edītes Pauls-Vīgneres darbi apdzīvos Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja Lielo zāli 1. stāvā, gan vestibilus 2. un 3. stāvā. Autores darbi sadzīvos kopā ar niansēm bagātu izgaismojumu un brāļa – komponista Raimonda Paula mūziku. Izstādei šoreiz apzināti retrospektīvs raksturs. Tās mērķis ir koncentrēties uz to Edītes Pauls-Vīgneres radošo mantojumu, ar ko viņa sāka “apburt” skatītājus jau kopš pašas pirmās lielās personālizstādes Rīgā, toreiz Aizrobežu mākslas muzejā, 1978. gadā. Turpat divdesmit lielformāta kompozīcijas un vērienīgie tekstilansambļi atklāj apmeklētājam autores iedvesmas avotus un izjūtas.

Edīte Pauls-Vīgnere (1939) ir viena no Latvijas vadošajām, talantīgākajām un arī populārākajām tekstilmāksliniecēm. Jubilejas personālizstādes šķietami neparastais nosaukums “Kafijas kantāte” izvēlēts sadarbībā ar pašu autori – kā atsauce uz to, ka meistares darbu tapšanas procesā (kas ir ļoti ilgstošs) vienmēr liela nozīme bijusi gan kafijas smaržai, gan mūzikai. Edītes Pauls-Vīgneres četrdaļīgā kompozīcija ar tādu pašu nosaukumu savukārt ir veltījums dzejnieka Jāņa Petera (1939) “Ceturtajai grāmatai” (1975).

Mākslinieces daiļrade gājusi ciešā kopsakarā ar Rūdolfa Heimrāta (1926–1992) iedibinātās Latvijas tekstilmākslas skolas veidošanos jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Viņa ir bijusi šīs skolas raksturīgākā un mākslinieciski oriģinālākā pārstāve. Tāpēc Edītes Pauls-Vīgneres darbus izstāžu kontekstā nevar neatpazīt. Tie konsekventi izcēlušies ar radošu domāšanu gan formu, gan tehniku un materiālu ziņā. Līdzīgi kā Polija lepojas ar Magdalēnas Abakanovičas (Magdalena Abakanowicz, 1930–2017) sniegumu, Francija un ASV – ar Šīlas Hiksas (Sheila Hicks, 1934) darbiem, tā arī Latvijai savā kultūras mantojumā Edītes Pauls-Vīgneres māksla jāizceļ, jo viņas radošais veikums nepārprotami ir Latvijas kultūras zīme.

70.–80. gados meistares daiļradē ienākušais “ansambļa princips” ir neapšaubāmi tā laika novitāte, kas nav zaudējusi savu nozīmi vēl šodien. Edītes Pauls-Vīgneres tekstilansambļi ir pasaules mēroga sasniegums. Autores tēlainās izteiksmes veids, kurā dominē košo krāsu palete, vienmēr bijis ļoti emocionāls un poētisks – vai tas risināts aktīvās krāsās vai to tonālās noskaņās.

Izstādē ir skatāmi Edītes Pauls-Vīgneres izcilie lielformāta gobelēni, kas iekļauti muzeja “zelta fondā” (t.sk. “Harmonija”, “Rīga”, “Vācija”, “Sēja”), jauktas tehnikas darbi (“Korrida”, “Mūži”, “Trešā paaudze” u.c.), kā arī vērienīgie un pārdomātie tekstilansambļi (“Visums”, “Kafijas kantāte”, “Ceļojuma piezīmes”), kas radīti 1970. un 1980. gados. Ekspozīciju papildina 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā austās tekstilkompozīcijas par vēstures un dabas tematiku. Jāatzīmē arī mākslinieces unikālais ieguldījums dažādu sabiedrisko interjeru noformējumos.

Paralēli izstādē iekļautas Edītes Pauls-Vīgneres lielformāta fotogrāfijas (fotogrāfi Jānis Kreicbergs, Oļegs Zernovs) un līdz šim notikušo personālizstāžu plakāti.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

 

Izstāde “Rihards Zariņš. Raksti un grafika”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
19. decembris, 2019–30. septembris, 2020

 

No 19. decembra līdz 2020. gada 30. septembrim Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrija galerijā, atzīmējot grafiķa Riharda Zariņa 150 gadu jubileju, būs skatāma izstāde “Rihards Zariņš. Raksti un grafika”.

Rihards Zariņš (1869–1939) ir ražīgākais un viens no nozīmīgākajiem latviešu grafiķiem, kura devums ir ievērojams ne vien Latvijas, bet arī Krievijas mērogā. Izstādes eksponātu izlasi veido gan LNB lasītavu, gan krātuvju, gan dažādu kolekciju materiāli, un to daudzveidība vienlaikus atklāj kā R. Zariņa māksliniecisko daudzpusību, tā bibliotēkā pieejamo krājumu bagātības.

Starp Riharda Zariņa darbiem – izstādes eksponātiem – atrodams pirmais Latvju dainu izdevuma (1894) ar mākslinieka zīmētais vāks, augstākā Latvijas apbalvojuma (Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa) diplomu paraugi, naudaszīmes un monētas, kuru vidū izcelts Latvijas brīvību simbolizējošais tautumeitas, t.s. Mildas tēls, bet tai blakus – Latvijas Republikas ģerbonis. Īpaša vieta ierādīta fundamentālajam izdevumam “Latvju raksti”. Izstādi papildina mākslinieka darinātie plakāti, ekslibri, ilustrētas grāmatas un citi materiāli no LNB bibliotēkas krājumiem, kas sniedz nelielu, bet atmiņā paliekošu ieskatu mākslinieka ražīgās dzīves veikumā.

Vidzemē dzimušais mākslinieks R. Zariņš ģimenes mājas pameta 1887. gadā, dodoties studiju gaitās uz Krievijas impērijas galvaspilsētu – Sanktpēterburgu, bet pēc tam mācījies Rietumeiropas mākslas centros – Berlīnē, Minhenē, Vīnē un Parīzē. Pēcāk izcilo izglītību ieguvušais mākslinieks uzsāka spožu karjeru Krievijas Valstspapīru spiestuvē (1899–1919). Mākslinieka grafiskie darbi tiražēti daudzos miljonos eksemplāru. Tas īpaši atzīmējams tādēļ, ka latviešu grafiķis ir autors vai līdzautors lielākajai daļai Krievijas 20. gadsimta sākuma naudaszīmju. Tiesa, tā ir tikai daļa no viņa profesionālās darbības Sanktpēterburgā. Izstādē šo posmu reprezentē Zariņa izstrādātās tā laika papīra naudaszīmes un atsevišķs bibliogrāfisks retums – mākslinieka noformēta grāmata, kas izdotas pēc cara Nikolaja II pavēles.

Vienlaikus R. Zariņš svešatnē sevi skaidri apzinājies kā latvieti un nenogurstoši interesējies par latviešu etnogrāfiju, folkloru, kultūru un nacionālo mākslu, kuras izkopšanā strādājis visu savu dzīvi. Grafiķa mākslinieciskā darbība līdztekus studijām un darba pienākumiem Sanktpēterburgā un kopš atgriešanās Latvijā 1919. gadā izpildītie augstas nozīmes pasūtījumi, paša mākslinieka iniciatīvas, pedagoga darbs un ieguldījumus poligrāfijas attīstībā liek izcelt Zariņa ievērojamo lomu latviešu nacionālās pašapziņas, mākslas un Latvijas valsts vizuālās identitātes un simbolu veidošanā.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

 

Ilmāra Medinieka izstāde “Meklējot līdzsvaru”
Lūznavas muižā
19. decembris, 2019–23. janvāris, 2020

 

No 19. decembra līdz 2020. gada 23. janvārim Lūznavas muižā būs apskatāma Ilmāra Medinieka izstāde “Meklējot līdzsvaru”, kurā izlikti viņa radošie darbi – gleznas un koka mākslas darbi.

Ilmāra Medinieka radošā darbība ir aizsākusies, meklējot līdzsvaru... Līdzsvaru starp ikdienas darbošanos un savu unikālo pašizpausmi. Meklējot līdzsvaru starp raupjo un smalko, starp melbalto toņkārtu un dzīves krāsainību.

Ilmāra Medinieka darbu pamatā ir sajūtu radīšana – veidošana – materializēšana kontrastu piesātinātās koka mozaīkās, košu un dzīvīgu krāsu gleznās, kā arī funkcionālā matērijā – interjera dekoros. Savukārt Ilmāra radītie koka rāmji ir gan ietvars, gan turpinājums mākslas darbam.

Ilmāra Medinieka radošā darbība aizsākusies Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolā, apgūstot keramikas jomu. Pēcāk ilgi un aktīvi gadi pavadīti uzņēmējdarbības vidē, līdz atkal uzsākti pašizpausmes meklējumi. Savas prasmes viņš veidojis un apguvis gan studējot vides dizainu Rēzeknes Augstskolā (tagad Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija), gan atsevišķos kursos un pašmācības ceļā. Viss plūstoši ir mainījies no uzņēmējdarbības kokapstrādē, starpposmā un pārejas posmā, praktiski darbojoties un uzlabojot cilvēku dzīves kvalitāti, veidotas arī koka pirtis, interjeri, dažāda veida, tā sauktā mazā arhitektūra. Pēdējos gados Ilmārs Medinieks ir pievērsies tikai mākslinieciskai pašizpausmei.

Lūznavas muiža
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts

 

“Kamergalerijā” atklās Lāsmas Pujātes personālizstāde “12 gadi”
“Kamergalerijā”
20. decembris, 2019–20. janvāris, 2020

 

No 20. decembra līdz 2020. gada 20. janvārim “Kamergalerijā” būs skatāma Lāsmas Pujātes personālizstāde “12 gadi”.

Grafikas tehnikas ļauj reproducēt attēlu, tādēļ nereti mākslinieki, kuri pārvalda šīs tehnikas, izvēlas izgatavot personalizētus Ziemassvētku apsveikumus ģimenei un draugiem ar paša gatavotu kartīti.

Lāsma Pujāte nu jau 12 gadus gatavo Ziemassvētku apsveikumus linogriezuma tehnikā. Māksliniece tajās attēlo attiecīgā gada ķīniešu kalendāra zvērus, tos personificējot sev tuvā stilizācijas manierē. “Tas aizsākās 2008. gadā, kad radīju savas pirmās kartītes ar žurku. Esmu iemīlējusi linoleja tehniku, kurā top ne tikai miniatūras, bet arī lielformāta grafikas. Vēlos, lai šī izstāde iedvesmo skatītājus turpināt jauko apsveikumu kartīšu sūtīšanas tradīciju,” stāsta māksliniece Lāsma Pujāte, kuras personālizstādē “12 gadi” būs apskatāma viņas aizraušanās ar Ziemassvētku kartītēm.

Lāsma Pujāte ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. Notikušas personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs gan Latvijā, gan ārvalstīs. Ir kuratore starptautiskajām miniatūrgafikas un citām izstādēm. Galvenokārt, rada darbus litogrāfijas, linogriezuma, kā arī jauktās vai eksperimentālās tehnikās.

Izstādes atklāšanas ietvaros, 19. decembrī no pl. 18.00 apmeklētāji aicināti ņemt līdzi aploksnes, ko varēs noformēt sūtīšanai mākslinieces Lāsmas Pujātes vadībā.

“Kamergalerija”
11. novembra krastmala 35, 5. stāvs, 81. telpa, Rīga

 

Izdevniecībā “Neputns” izdota
Silvija Grosas grāmata "Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā”

 

Izdevniecība “Neputns” izdevusi grāmatu “Dekors Rīgas jūgendstila perioda arhitektūrā”, kas ir mākslas zinātnieces Silvija Grosas daudzu gadu darba rezultāts. Tajā meklētas atbildes uz jautājumiem par Rīgas jūgendstila arhitektūras vizuāli iespaidīgāko daļu – dekoratīvo noformējumu, kas līdzšinējās publikācijās par Rīgas jūgendstila perioda arhitektūru skatīts fragmentāri.

19. un 20. gadsimta mijā Rīga bija strauji augoša, sociālu un politisku kontrastu pārpilna lielpilsēta toreizējās Krievijas impērijas sastāvā. Pilsētas ekonomisko izaugsmi pavadīja aktīva celtniecība un neilgi pirms 1900. gada Rīgas arhitektūru sasniedza tolaik plaukstošais jaunais mākslas stils – jūgendstils. Par jūgendstila periodu Rīgā var dēvēt laikposmu no 1898. gada līdz 1914. gadam.

Belle Epoque neoromantiskā pasaules uztvere, kas rosināja vēlmi pēc skaistā, visizteiktāk atklājas tieši ēku dekorā, kas spilgti parāda gan Rīgas arhitektu un dekoratīvās apdares meistaru radošos meklējumus, gan ārējo iespaidu plašo amplitūdu, kuru pārkausējumi līdz ar pirmajiem soļiem nacionālā (arī reģionālā) stila meklējumos veidojuši Rīgas jūgendstila arhitektūras savdabību,” tā grāmatas autore Silvija Grosa.

Autore norāda, ka ēku dekoratīvo apdari nevar aplūkot kā suverēnu vienību ārpus konteksta, t. i., ārpus pašas celtnes. Grāmatā dekors skatīts gan saistībā ar konkrētu arhitektu radošo darbību , gan kultūrvēsturisko vidi un laikmetu kopumā, aplūkotas arī arhitekta un dekora izpildītāja, kā arī ēku pasūtītāja subordinācijas problēmas. Analizēti dekora analoģiju un motīvu simboliskā konteksta jautājumi.

Grāmata ir bagātīgi ilustrēta gan ar mūsdienās uzņemtām ēku, to fasāžu un interjeru fotogrāfijām, gan ar attēliem no jūgendstila perioda izdevumiem, gan arī ar vēsturiskiem fotoattēliem no Latvijas muzeju un bibliotēku krājumiem, kas ļauj ieraudzīt Rīgu un tās iedzīvotājus 20. gadsimta sākumā.

Grāmatas dizainu veidojusi Zane Ernštreite.

Izdevniecības “Neputna” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga

 

Izdota skaņu plate ar izstāžu cikla “Skaņai vajag mākslu” skaņdarbiem

 

Fonds “Mākslai vajag telpu” gada izskaņā izdevis skaņu plati ar izstāžu cikla “Skaņai vajag mākslu” skaņdarbiem. Izstāžu cikls “Skaņai vajag mākslu” norisinājās 2018. gada vasarā MVT Vasaras mājā kā starpdisciplinārs mākslas projekts, kurā tika aktualizēts mūzikas un vizuālās mākslas simbiozes nozīmīgums.

Vinila platē, kuras dizainu veidojis mākslinieks Miķelis Mūrnieks, kas bija arī izstāžu cikla vizuālās identitātes veidotājs, iekļautas sešas muzikālās interpretācijas: Instrumentu eksperimentālā kompozīcija par Džemmas Skulmes mākslas darbu “Putnubiedēklis”, sapņainais Mumiy Troll skaņdarbs, kas tika radīts iedvesmā no Bruno Vasiļevska darba “Klusā daba – saules stars”, Imanta Kalniņa komponētais darbs Māra Ārgaļa gleznai (bez nosaukuma) Kārļa Auzāna apdarē, Intara Busuļa interpretācija par Dainas Riņķes “Mūsu māja”, Vestarda Šimkus virtuozā kompozīcija Māra Ārgaļa gleznai ”Mūzika”, kā arī Prāta Vētras muzikālā ainava Rūdolfa Piņņa gleznai “Dārgakmeņi”.

Jāatgādina, ka mūziķi tika uzaicināti izvēlēties vienu mākslas darbu no Zuzānu kolekcijas, kurai vēlāk tapa skaņuplatē pieejamās muzikālās interpretācijas. Savukārt jaunie mākslinieki Marija Ulmane, Krišjānis Elviks, radošā apvienība GolfClayderman, Madara Kvēpa, Jānis Šneiders un Jānis Krauklis 2018. gada MVT Vasaras mājā radīja atbilstošas mākslas instalācijas, kurās mākslinieki apvienoja savu interpretāciju par izvēlētajiem 20. gs. otrās puses mākslas darbiem ar mūziķu muzikālajām ainavām.

Fonds “Mākslai vajag telpu” 

 

Pabeigta Jāņa Kugas dzimtās mājas rekonstrukcijas un restaurācijas darbu I kārta
LMA aicina ziedot darbu turpināšanai

 

Ikšķilē, Daugavas senlejas nogāzē atdzimst Latviešu skatuves glezniecības pamatlicēja, dekoratora un Mākslas akadēmijas bijušā rektora prof. Jāņa Kugas dzimtās mājas.

Šogad AS “Būvuzņēmums “Restaurators”” ir pabeidzis Latvijas Mākslas akadēmijas īpašumā esošās ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas darbu I kārtu. Vispirms tika nostiprināti ēkas pamati, demontēta padomju gados pie fasādes uzceltā arhitektoniski nesaskaņotā piebūve un nekvalitatīvs 8 m augsts skurstenis, atjaunotas fasādes, veikta āra balkonu nostiprināšana, nomainīts jumts, īstenoti vides pieejamības uzlabošanas pasākumi - ēkā izbūvēts lifts, kas atvieglo iekļūšanu ēkā personām ar funkcionāliem traucējumiem un pārvietošanās grūtībām. Būvdarbu laikā saglabājušos, taču neapmierinošā tehniskā stāvoklī esošo dolomīta mūra konstrukciju (reljefa atbalstsiena) nojauca un izbūvēja no jauna pēc vēsturiskajos attēlos redzamā parauga. Dabiskā reljefa atbalsta sienai izbūvēti pamati, kas iepriekš nebija, bet kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu sienas stabilitāti ilgtermiņā.

Saglabājot ēkas vēsturisko vizuālo izskatu, uzbūvēta piebūve, kas savienota ar rekonstruēto ēku. Jaunais ēkas plānojums veidots, gandrīz visām telpām paredzot vairākas funkcionālās izmantošanas iespējas, kas nodrošina lietderīgu telpu izmantojumu.

Projekta ietvaros tie īstenots viens no Latvijas Mākslas akadēmijas mērķiem - saglabāt, saprātīgi apsaimniekot un efektīvi veidot kultūrvēsturisko mantojumu, nodrošināt jauniešu kultūrizglītošanu un radošo spēju attīstīšanu. J. Kugas māja tiks veidota kā radoša sadarbības platforma ar jaunām lekciju un darbnīcu telpām modernizētu studiju programmu aktivitāšu īstenošanai.

Lai gleznotāja un scenogrāfa J. Kugas dzimtā māja atgūtu vēsturisko izskatu un saturu, vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļa (VKPAI Nr. 8232) restaurācijas projekts ir sadalīts 3 kārtās.

Katru gadu tiek īstenots kāds posms visā lielajā projektā, ņemot vērā pieejamā finansējuma apjomu. Turpmākajos divos, trijos gados, ir plānots turpināt ēkas iekštelpu restaurāciju t.sk. veikt kosmētisko remontu mākslinieku darbnīcās un studijā, sanitārajās telpās, īstenot vēsturisko koka logu, durvju un parādes kāpņu restaurāciju, kā arī teritorijas labiekārtošana, veicot apgaismojuma un celiņu segumu izbūvi.

Jānis Kuga dzimis 1878. gada 12. decembrī Ikšķiles novadā. Gleznojis ainavas, portretus, klusās dabas, altārgleznas un skatuves metus. Darinājis Ikšķiles baznīcas altārgleznu (1933), griestu gleznojumus Rīgas pilij. Jāņa Kugas darbs ir arī Latvijas Nacionālā teātra skatuves noformējums Latvijas neatkarības pasludināšanas aktam 1918.gada 18. novembrī. Padomju okupācijas gados Jāņa Kugas vārds Latvijā netika plaši pieminēts, jo pēckara gados mākslinieks kopā ar ģimeni devās svešatnē. Jāņa Kugas paša rokām celtajā un izlolotajā mājā mitinājās svešinieki, tā tika būtiski pārbūvēta.

Lai nodrošinātu ilgstošu vēsturiskās ēkas dzīvotspēju, atjaunošanas darbos jāizmanto tradicionālie materiāli un darba paņēmieni. Šis darbs ir ilgs un rūpīgs, un, lai ieceri veiksmīgi īstenotu, nepieciešami ievērojami finanšu līdzekļi. Tāpēc darbu organizatori priecāsies par katru finansiālu atbalstu, kas ļaus atjaunot J. Kugas dzimtās mājas.

Ziedojumu konts:

Valsts Kase, Kods TRELLV22, Konta Nr.LV12TREL9220514011000

Rekvizīti ziedojumu saņemšanai:

Latvijas Mākslas akadēmija, reģistrācijas Nr. 90000029965, Adrese: Kalpaka bulvāris 13 Rīga, LV-1050

Informācija maksājumu uzdevumā: Jāņa Kugas Nama ziedojums, vārds uzvārds, e-pasts, tālruņa numurs (lūgums norādīt savus kontaktus, lai organizatori var informēt par ziedojuma izlietošanu).

Latvijas Mākslas akadēmija

 

Vairāki tūkstoši Latvijas mākslas darbu saulgriežu izstādē – pārdošanā “bazar’t”
tirdzniecības centrā “Mols”
Līdz 12. janvārim, 2020

 

Līdz 12. janvārim tirdzniecības centra “Mols” 2. stāvā norisinās mākslas projekts “bazar’t” - Latvijas mākslinieku mākslas darbu izstāde – pārdošana. Projekta ietvaros tiek piedāvāts apskatīt un iegādāties vairākus tūkstošus laikmetīgās vizuālās un lietišķās mākslas darbus cenu amplitūdā no dažiem eiro līdz pat vairākiem tūkstošiem kā ilgtermiņa ieguldījuma svētku dāvanas saviem tuviniekiem, draugiem vai pašam sev.

Projekts “bazar’t” ir vērienīgs ar dažādu izcilu Latvijas profesionālo laikmetīgo mākslinieku un dizaineru kopdarbību, kuru plānots veidot kā ikgadēju Ziemassvētku tradīciju, ļaujot vienotas tematikas ietvaros iepazīt un iegūt savā īpašumā dažādu mākslinieku darbus. Izstādē piedalās šobrīd spilgtākie Latvijas profesionālās mākslas pārstāvji, kas savos darbos apvieno gleznieciski estētiskās kvalitātes ar pašu piedzīvotiem ziemas laika stāstiem un sajūtām, ar to, kas ir nozīmīgs šodien un vienlaikus dzīvo pāri laikam. Projektā būs skatāmi darbi, kurus radījuši vairāk nekā 90 pašmāju autori, tostarp Alise Mediņa, Līva Pakalne Fanelli, Ilvita Didrihsone, Sarmīte Caune, Ilze Smildziņa, Kristīne Kvitka, Katrīna Avotiņa, Kaspars Perskis, Sabīne Līva un daudzi citi.

Projekts “bazar’t” tirdzniecības centra “Mols” 2. stāvā
Krasta iela 46, Rīga

 

Ata Jurgenovska pirmā personālizstāde “Saviļņo-jums”
Bulduru Izstāžu namā
Līdz 17. janvārim, 2020

 

Līdz 2020. gada 17. janvārim Bulduru Izstāžu namā apskatāma Ata Jurgenovska pirmā personālizstāde “Saviļņo-jums”.

2014. gadā par darbu “Naglec” autors saņēma Bulduru Izstāžu nama konkursa izstādes “JĀ/NEatkarība” skatītāju balvu. 2018. gadā gadskārtējā konkursa izstādē “JĀ/NEatkarība” Atis Jurgenovskis ieguva godalgoto veicināšanas balvu jeb 2. vietu par darbu “Iznirele” un iespēju Bulduru Izstāžu namā veidot savu personālizstādi.

1988. gadā Atis Jurgenovskis sāka strādāt kombinātā “Māksla”, piepalīdzot tēlniekiem skulptūru formu noņemšanas un skulptūru atliešanas darbos. Viņš ir strādājis pie tēlniekiem Aivara Gulbja un Artas Dumpes u. c. līdz pat kombināta “Māksla” darbības apsīkumam 90. gadu sākumā. Tā pamazām, mācoties no Latvijas tēlniecības dižgariem, apgūstot materiāla tehniskās īpatnības un iespējas, tapuši arī paša pirmie eksperimenti un mākslas darbi.

Šī personālizstāde ir pirmais autora darbu apkopojums, kur vienkopus varam skatīt mākslinieka pēdējo gadu veikumu. Izstādē skatāmas no dažādiem materiāliem (bronza, koks, akmens, keramika, metāls, u. c.) veidotas skulptūras, vides objektus, dekorus un instalācijas. Ata Jurgenovska mākslas valoda ir humoristiska un bieži pat ironiska. Tā liek pasmaidīt par sevi, par situāciju valstī, sabiedrībā un atstāj arī brīvību interpretēt mākslinieka atstāto vēstījumu.

Šogad Atis Jurgenovskis piedalījās Latvijas Nacionālā mākslas centra rīkotajā izstādē “Metāls un rota” ar darbu “Āfrikas sirds”, kā arī Latvijas Dizaineru savienības izstādē “Gada Balva dizainā 2019”, kur ieguva godpilno “Trīnītes balvu” par darbu “Kaķa bļodiņa”. Abi minētie darbi būs izstādīti arī Bulduru Izstāžu namā.

Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala

 

Jāņa Ziņģīša gleznu izstāde “Neiespējamais reālisms”
Mākslas galerijā “Jēkabs”
Līdz 18. janvārim, 2020

 

Jānis Ziņģītis. “Damaksnis”. 2019. Audekls, eļļa. 120 x 90 cm

Līdz 2020. gada 18. janvārim mākslas galerijā “Jēkabs” aplūkojama Jāņa Ziņģīša (1973) gleznu izstāde. Izstādē eksponētas 15 pēdējā gada laikā tapušas gleznas.

“Kas tu, Ziņģīt, esi – fotoreālists? Nē, es esmu vienkārši reālists!” /No mākslinieka sarunas ar gleznotāju Kasparu Zariņu

Izstādes ietvaros mākslinieks Jānis Ziņģītis meklē atbildi uz jautājumu – kā gleznā mēģināt attēlot īstenību, kas ir nepārtrauktā kustībā un attīstībā? “Tas nav iespējams. Bet var mēģināt. Par to ir šī izstāde,” saka pats mākslinieks. Glezniecība kā medijs jau izsenis ir spēlējusi paslēpes ar reālismu, te tam pietuvojoties neticami tuvu, te atkal atvirzoties tālāk. Līdz ar fotogrāfijas parādīšanos glezniecības un reālisma attiecības ir kļuvušas vēl sarežģītākas. Tomēr jautājums, kā notvert netveramo ar otas un krāsas palīdzību, joprojām ir aktuāls. Jānis Ziņģītis ir viens no nedaudziem latviešu mūsdienu māksliniekiem, kurš ir uzticīgs reālisma žanram un izkopis to līdz pilnībai. Viņa darbos realitāte atklājas ne tik daudz fotogrāfiskā vides atainojumā, kā meistarīgā sajūtu tvērumā. Šķiet, lūkojoties viņa ziemas gleznojumos mēs dzirdam kā gurkst sniegs un varam ieelpot spirgto ziemas gaisu. Varam pieskarties vasaras vakara miglas vāliem pļavā un izgaršot sāļo jūras gaisu.

Gleznotājs un pedagogs Jānis Ziņģītis ir apguvis glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā un papildinājis zināšanas Dienvidmenas universitātē, Portlandē, ASV. Laikā no 2006. līdz 2016. gadam bijis Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors un kopš 2016. gada ir Nacionālās Mākslu vidusskolas direktors. Mākslinieku savienības biedrs kopš 2004. gada. Jāņa Ziņģīša darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Austrālijā, Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Francijā, Izraēlā, Krievijā, Norvēģijā, Polijā un Vācijā.

Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkba iela 26/28, Rīga

 

Ivetas Vecenānes izstāde “Tekstils”
VEF Kultūras pilī
Līdz 19. janvārim, 2020

 

Līdz 2020. gada 19. janvārim VEF Kultūras pilī apskatāma mākslinieces Ivetas Vecenānes darbu retrospektīvu izstāde “Tekstils”. Tekstils, gobelēni un mazo formu darbi ar māksliniecei raksturīgo silto un košo pilnkrāsu sajūtu ieved fascinējoši telpiskā pasaulē, kur dabas elementi pārtop filozofiskos simbolos.

Šajā izstādē mākslinieces daiļradi pārstāv darbi, kas tapuši laikā no 2006. līdz 2019. gadam – gobelēni izvietoti pils Izstāžu zālē un Vestibila pirmajā stāvā, savukārt filigrānie zīda apgleznojumi rotā Vestibila otro stāvu un Spoguļzāli.

Izstādē var gūt ieskatu arī mākslinieces darināto rotu pasaulē.

Iveta Vecenāne absolvējusi Latvijas Mākslas Akadēmijas Tekstila fakultāti, viņas darbi bagātina Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājumu Latvijā, tie regulāri tiek izstādīti gan personālizstādēs, gan grupu izstādēs Latvijā un pasaulē.

Ivetas Vecenānes darbu katalogā mākslas zinātniece Anita Vanaga mākslinieces radošo pasauli raksturojusi šādi: “Ivetas Vecenānes mākslas tēlainība ar lielziedu, augu, ainavas motīviem, kas rodas no dabas vērojuma, un tieksme uz vizuālā tēla blīvumu formu ģeometrizācijā vai krāslaukumu brīvajā kārtojumā ierosina transcendentālas domas un intīmas noskaņas arī. Gobelēnu savienība ar reālām sienām veido dzīves telpas oderi. Šī telpa ar drošības, stabilitātes un siltuma sajūtu darbojas kā neizsīkstošas kustības un atjaunošanās avots.”

Šogad Vecenānes gobelēni guva augstu novērtējumu izstādē Azarbaidžānā, Baku Modernās mākslas muzejā, savukārt 2018. gadā mākslinieces tekstila darbi ar dzintara diegiem tika prezentēti Ķīnā, Pekinas mākslas kompleksa Xin Dong Cheng laikmetīgās mākslas galerijā, izstādē “Dzintara noslēpumi”, kas bija viena no Latvijas Ārlietu ministrijas koordinētajām Publiskās diplomātijas programmas norisēm Latvijas valsts Simtgades svētkos.

VEF Kultūras pils
Ropažu iela 2, Rīga

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.01.2020.

20/01 – 26/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.02.2020.

10/02 – 16/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.01.2020.

13/01 – 19/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.12.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.02.2020.

03/02 – 09/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.01.2020.

06/01 – 12/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.11.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.10.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.09.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.08.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.07.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.06.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.05.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.04.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.03.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

28.01.2019.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.12.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.11.2018.

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?