Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Lindas Īstenās izstāde “Iekšā”
galerijā LOOK!
9.–27. jūnijs
Māksliniece Linda Īstenā, sākot ar 9. jūniju, veidos izstādi ar nosaukumu “Iekšā”. Trīs dienas ieslēgta galerijas telpās māksliniece radīs darbus, savu performanci un darba procesu translējot tiešsaistē – mākslas galerijas LOOK! Facebook lapā. Skatītājiem būs iespēja būt klātesošiem izstādes tapšanas intimitātē, kā arī radītie darbi no 12. jūnija būs pieejami publiskai apskatei.
Performances un izstādes koncepts ir ietekmējies no šī brīža visaktuālākajiem virsrakstiem, vārdiem un vārdu savienojumiem. Māksliniece izmantos šo spriedzi, lai iedziļinātos sevī un apzinātos savu ķermeņa pretreakciju. Tikko veidotā mākslas darbu sērija būs pārsteigums gan māksliniecei, gan skatītājiem, jo tās nodomi un gala rezultāts tiks radīts caur neilgo, bet patstāvīgo dzīvi slēgtā telpā. Vārds “iekšā” ietver sevī daudzas metaforiskas nozīmes, kuras atklāsies tikai procesa laikā.
Izstāde būs skatāma līdz 27.jūnijam.
Galerija arī aicina apmeklētājus izvērtēt laiku, kad apskatīt izstādi. Ņemot vērā Ministru Kabineta dotos rīkojumus, atgādinām - galerijas telpās vienlaicīgi var atrasties ne vairāk, kā 8 cilvēki.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Ar Latvijā pirmo Instagram seriālu atklās šī gada Atbildīga biznesa nedēļu
no 8. jūnija
Neraugoties uz straujo tehnoloģiju attīstību, kas nodrošina teju neierobežotas socializēšanās iespējas, dažādu jomu eksperti norāda, ka pasauli pārņem vientulības epidēmija. Ar mērķi pievērst šim jautājumam pastiprinātu sabiedrības uzmanību, ir izveidots unikāls projekts – Latvijā pirmais Instagram seriāls “Fasāde” – ar kuru pirmdien, 8.jūnijā, tiks atklāta ikgadējā Atbildīga biznesa nedēļa.
“Digitālās tehnoloģijas padarījušas savstarpējo komunikāciju pieejamāku un intensīvāku, bet cilvēkus - izolētākus un vientuļākus. Seriālam “Fasāde” kā platforma izvēlēti sociālie tīkli, kur visretāk atzīstamies vientulībā, bet visbiežāk tādi jūtamies. Minūti garie stāsti ielūkojas piecu varoņu dzīvēs aiz “fasādes”, kas būtiski atšķiras no krāsainā attēla, kas tiek demonstrēts publiski,” Latvijā pirmā Instagram seriāla nianses atklāj tā režisore Adriāna Roze.
Piecu sēriju garajā seriālā galvenajās lomās iejutīsies tādi aktieri kā Andris Keišs, Anta Aizupe, Marija Linarte, Juris Strenga un Laura Šteina. Tā pirmizrāde paredzēta Atbildīgas biznesa nedēļā, kas šogad norisināsies laikā no 8. līdz 12. jūnijam. Ikviens interesents šo seriālu varēs vērot sociālā tīkla “Instagram” sadaļā “IGTV”.
Jānorāda, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas pērn veikto pētījumu, 7% jeb 30 miljoni pieaugušo eiropiešu regulāri jūtas vientuļi. Savukārt 18% (75 miljoni cilvēku) atzīst, ka jūtas sociāli izolēti.
“Vientulība kā centrālā šā gada Atbildīgas biznesa nedēļas tēma tika izvēlēta, jo modernajā pasaulē palielinās to cilvēku skaits, kuri jūtas vientuļi, lai gan ikdienā, tostarp darbā, daudz laika pavada līdzcilvēku sabiedrībā. Pētījumi rāda, ka šādiem cilvēkiem ir sliktāka imunitāte, augstāki depresijas, sirds un asinsvadu slimību riski, kā arī zemāka motivācija. Tādējādi vientulība ne tikai saīsina viņu dzīves ilgumu, bet arī negatīvi ietekmē produktivitāti un kavē lēmumu pieņemšanu,” uzsver Atbildīgas biznesa nedēļas organizatore un Korporatīvās atbildības un ilgtspējas institūta vadītāja Dace Helmane.
Elīnas Semanes izstāde “Viss ir sūds, izņemot čuras”
Mārtiņa kapos
No 10. jūnija
Rīgas Fotomēneša programas ietvaros no 10. jūnija Mārtiņa kapos, kas apmeklētājiem pieejami visu diennnakti, skatāma Elīnas Semanes izstāde “Viss ir sūds, izņemot čuras”
Par darbiem māksliniece Elīna Semane saka tā: “Tās ir dusmas uz pasauli, kas balstās nesakārtotās attiecībās pašam ar sevi.”
Fotogrāfijas kapos tiks izvietotas uz sētas un kokiem. Kapi izvēlēti par izstādes norises vietu, jo nāves tēma caurvij mākslinieces darbus un personīgo dzīvi, bet tajā pašā laikā viņa to uzskata par ideālu izstādes un brīvā laika pavadīšanas vietu.
Izstādes beigu datums - nezināms.
Elīna Semane (1991) ir studējusi fotogrāfiju pie Andreja Granta un ISSP skolā, bet šobrīd studē Vizuālo komunikāciju maģistra studiju programmā Latvijas Mākslas akadēmijā. Pērn Rīgas Fotomēneša laikā bija skatāma mākslinieces personālizstāde “Laiks dzīvot, laiks at*isties”, bet LMA izstādē “Academia” viņa veidoja skandalozas performances kopā ar mākslinieci Anci Vilnīti.
Mārtiņa kapi
Hāmaņa iela 4, Rīga
Līvas Kaprāles personālizstāde “Pavasaris galvā”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
10. jūnijs–31. jūlijs
Līva Kaprāle. Darbs no cikla “Pavasaris galvā”. 2012.–2020.
No 10. jūnija līdz 31. jūlijam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā būs skatāma Līvas Kaprāles personālizstāde “Pavasaris galvā”, kas iepazīstinās ar tekstilmākslinieces gleznieciskajiem darbiem radītiem plāna vilnas vēluma tehnikā. Lielākā daļa eksponēto darbu ir pašportreti, kas ar dažādu formu un krāsu izteiksmi kļūst par mainīgu, daudzveidīgu emociju atspoguļotājiem. Personības pašizteiksme un emociju atainojums tiek skatīts ciešā mijiedarbībā ar dabas motīviem un tekstilmateriāla pašvērtību: taktilajām un vizuālajām īpašībām.
Portreta žanrs, īpaši pašportrets, un cilvēka attēlojums vispār tekstilmākslā parādās salīdzinoši reti. Iespējams, darbā ar pašportretu izpaužas sava daļa narcisisma, bet reizē tajā iespējama pilnīga visatļautība un brīvība tajās apzinātajās un neapzinātajās robežās, ko autors pats sev veido. Pašportrets ir arī ne tikai ļoti personīgu, bet arī reizē visiem kopīgu un pazīstamu emociju atspoguļotājs.
Vilna, lins un dažādās citas šķiedras, kas saistītas kopā slapjās filcēšanas tehnikā, sniedz plašas iespējas gleznieciska tēla un grafiski bagātīga līniju zīmējuma veidošanai. Matēta, pūkaina vilna, spītīgi lauzītās linu šķiedras spīdums, dažādais poliesters un mirdzošais, vijīgais zīds veido bagātīgu dažādu tekstūru saspēli. Darba veidošanā tika veiktas gandrīz vai gleznieciskas studijas, jo filcēšanas procesu Līva Kaprāle izjūt kā akvareļglezniecību. Tā ir kā toņu jaukšana un daudzkārtaina uzklāšana, kuras rezultātu ne vienmēr var pilnībā paredzēt, bet tieši šis reizēm sagaidāmais pārsteiguma mirklis ir daļa no mākslinieciskās radīšanas pievilcīgā brīnuma.
Tekstilmāksliniece specializējas tieši slapjās filcēšanas tehnikā. Paradoksāli, ka, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā iepazīstot šo tehniku, tā šķitusi ļoti nepatīkama, un māksliniece nospriedusi, ka viņa nekad šādi neko labprātīgi neradīs. Taču jau RDMV diplomdarbs, kā arī vēlāk Latvijas Mākslas akadēmijas noslēguma darbi veidoti tieši slapjajā filcā.
Tekstilmāksliniece beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Tekstila dizaina nodaļu, kā arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas maģistrantūru. No 2012. gada ir Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre, veidojusi gan personālizstādes, gan piedalījusies grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12-9, Rīga
Ilzes Akselrodes gleznu izstāde “Liepājas vēju izjūta”
Liepājas Latviešu biedrības namā
10. jūnijs–8. jūlijs
No 10. jūnija līdz 8. jūlijam Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs apskatāma mākslinieces Ilzes Akselrodes gleznu izstāde “Liepājas vēju izjūta”. Izstādē apskatāmi mākslinieces pēdējos gados radītie darbi un jauni darbi, kas veltīti Liepājai un tās izjūtai.
Vējš, ātrums, brīvība – tāds ir mākslinieces Ilzes Akselrodes moto gan dzīvē, gan glezniecībā. Parasti cilvēks ejot pret vēju izjūt pretestību. Ilzei Akselrodei Liepājas vējš dod spārnus un izjūtu, ka ir iespēja lidot bezgalīgā krāsu un nianšu jūrā. Tā ir sava veida meditācija, rotaļa ar krāsu un formu, paņemot vēja spēku. Izstāde ir vasaras vēja un smilšu izjūta gleznās. Liepājas vēju izjūta rada atkarību, ne par velti stiprākie Latvijas vēji pūš Kurzemē. Jūra, cilvēki, smiltis, prieks, smiekli – labākās vasaras izjūtas, kuras autore vēl izstādes skatītājiem.
Liepājas latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja
Tiešsaistes lekcijas mākslas vēsturē ar Jāni Borgu
no 11. jūnija
11. jūnijā plkst. 18.30 norisināsies pirmā tiešsaistes formāta Jāņa Borga lekcija mākslas vēsturē, pievēršoties Ziemeļu renesanses tematam. Lekciju cikls ar mākslas vēsturnieku Borgu tika aizsākts ar trim lekcijām klātienē mākslas telpā “Aminori”, taču ārkārtas situācijas veidotie apstākļi likuši meklēt inovatīvas iespējas – vebināra formātu. Lai gan lekcijas klātienē arī guvušas atzinību un plašu publikas apmeklējumu, tiešsaistes formātam ir savas priekšrocības - tas ļaus ne tikai ievērot šobrīd svarīgo distanci, bet arī interesantās un humora pilnās vēsturnieka lekcijas baudīt, neizejot no mājām jebkurā vietā pasaulē.
Pirmajā tiešsaistes lekcijā 11. jūnijā lektors ieskicēs Ziemeļu renesanses tematiku, kas tiek attiecināta uz visu Eiropu ārpus Itālijas uz ziemeļiem no Alpiem 15./16. gadsimtā. Ziemeļu renesanse atteicās no itāļu renesanses klasiskajiem ideāliem, ienesot asimetriju, subjektīvi izjustus arhitektonisko un kompozicionālo kārtojumu ritmus. Galvenā uzmanība lekcijā tiks pievērsta Ziemeļu renesanses spilgtākajam piemēram - nīderlandiešu mākslinieka Jana van Eika pasaulslavenajam mākslas darbam “Ģentes altāris”.
Lai pieteiktu dalību tiešsaistes lekcijā, aicinām apmeklēt vietni.
Jānis Borgs ir pazīstams kā mākslas zinātnieks, kritiķis, publicists, kurators, kā arī darbojas vides un grafiskajā dizainā, pats sevi labprāt dēvējot par mākslas vērotāju. 20. gadsimta septiņdesmitajos gados Borgs sevi pieteica kā avangardisma un modernisma piekritējs, veidojot laikmetam neraksturīgas grafikas un telpu dizaina projektus, kā arī ir neskaitāmu publikāciju autors, pasniedzējs un sastādījis mācību programmas.
Izdevniecība un mākslas telpa “Aminori”
Ata Ieviņa personālizstāde “Faraona dārgumi”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
12. jūnijs–19. jūlijs
No 12. jūnija līdz 19. jūlijam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs būs skatāma latviešu mākslinieka un fotogrāfa Ata Ieviņa personālizstāde “Faraona dārgumi”, kas notiks Rīgas Fotomēneša programmas ietvaros.
Izstādē “Faraona dārgumi” redzamās asamblāžas ir pēdējā gada laikā Ata Ieviņa radītās vizuālās pasakas, kuru aizsākums meklējams autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālos mākslas eksperimentos. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte, tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā saistījās ar pasakām par Faraonu. Autors apgalvo, ka viņš nevarot uzrakstīt labu pasaku, toties spēj tādu izdomāt un, ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību, realizēt.
Atis Ieviņš ir latviešu mākslinieks un fotogrāfs. Dzimis 1946. gadā Talsu rajona Ārlavas pagastā. Absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu 1965. gadā, no 1969. līdz 1974. gadam studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļā. Fotogrāfa karjeru Ieviņš aizsācis armijas dienestā un ilgus gadus strādājis kā fotoreportieris žurnālos “Pionieris”, “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, “Meža Dzīve” un laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”. Nozīmīgākās solo un grupu izstādes bijušas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, “Arsenālā”, Rīgas Mākslas telpā, Latvijas Nacionālajā teātrī, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Rīgas Domē, galerijās “Antonija”, “Birkenfelds” (ar Juri Zvirbuli), “Garāža” (Maskavā, Krievijā). Kā arī Ieviņš piedalījies vairākās starptautiskās un pašmāju ceļojošās izstādēs. Mākslinieka sietspiedes glabājas Ratdžersas universitātes “Jane Voorhees Zimmerli” mākslas muzejā, Ņūbransvikā, ASV, Latvijas Laikmetīgās Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8. Rīga
Izstāde “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture”
Tartu Mākslas muzejā, Igaunijā
12.jūnijs–27.septembris
Nezināms fotogrāfs. Latviešu Fotogrāfiskās biedrības dāmu komitejas grupa saules aptumsuma vērošanas brīdī. 1914. No Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma. Publicitātes foto
No 12. jūnija līdz 27. septembrim Tartu Mākslas muzejā (Igaunijā) būs skatāma izstāde “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture”. ” Izstādē būs iespējams iepazīties ar darbu atlasi no desmit agrīnajām fotogrāfēm, kuras strādāja Igaunijas un Latvijas teritorijā, kā arī ar mūsdienu māksliniekiem no Eiropas, kuri savos darbos apcer pazaudēto un novārtā atstāto mūsu kopīgajā vizuālajā vēsturē.
Pastāv uzskats, ka fotogrāfija dokumentē pasauli tādu, kāda tā ir. Tāpat tiek uzskatīts, ka arhīvi un vēsturiskās kolekcijas pārstāv kādu iedomātu universālu patiesību. Tomēr, aplūkojot tuvāk, izrādās, ka savāktos arhīvus vēsturnieki pēta, domājot par konkrētiem mērķiem. Līdzīgi arī fotogrāfija tiek uzņemta no noteikta leņķa un uzlabota par prieku autoram vai skatītājiem.
Fotogrāfija sieviešu vidū bijusi populāra ne tikai kā hobijs, bet arī kā profesija jau kopš tās pirmsākumiem. Līdzīgi kā daudzās citās jomās un profesijās, vēstures grāmatās sievietes fotogrāfes ir grūti atrast. Tas šķiet īpaši ironiski, jo foto studijās strādājošie retušētāji lielākoties bija sievietes, kuras veidoja pasaules attēlu versijas vadoties pēc dažādu pasūtītāju gaumes.
Izstāde “Sudrabmeitenes” iepazīstina ar darbu atlasi no desmit agrīnajām fotogrāfēm, kuras strādāja Igaunijas un Latvijas teritorijā, saliekot viņu paveikto kopā ar mūsdienu māksliniekiem no Eiropas, kuri savos darbos apcer pazaudēto un novārtā atstāto mūsu kopīgajā vizuālajā vēsturē. Sieviešu vēstures pētniecība iegūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē, un arī Baltijas valstis cenšas sniegt savu ieguldījumu, līmējot kopā saglabājušos vēsturiskos fragmentus, lai varētu noskaidrot sieviešu stāstus un apzinātu atstāto mantojumu. Daži no šiem stāstiem izrādās ļoti nozīmīgi mākslas vēstures kontekstā, citi savukārt kalpo kā nelieli, bet svarīgi paplašinājumi redzējumam par mūsu kopīgo pagātni.
Lai veicinātu pārdomas par zaudēto, atrasto un pārstāstīto, ir uzaicināti trīs mūsdienu mākslinieki, kuru darbi stāsta par noteiktiem vēstures mirkļiem un cilvēkiem. Stāstus veido gan iznīcinātu mākslas darbu reprodukcijas un filmu fragmenti, gan vēsturiski nozīmīgas personības, kuru mantojums ir bijis aizmirsts un šī iemesla dēļ ilgstoši apslēpts. Vēsture ir veidota no pazaudētā un atrastā, iznīcinātā un atjaunotā, noliegtā un pieņemtā puzles gabaliņiem, padarot mūsu pašreizējo vēsturi par noteikta veida spoguli, kurā mēs esam izvēlējušies lūkoties.
Izstādes kuratori: Šelda Puķīte un Indreks Grigors.
Izstādes mākslinieces:
Antonija Heniņa (1897–1979), Minna Kaktiņa (1876–1949), Lūcija Alutis-Kreicberga (1889–1985), Emīlija Mergupe (1885–1972), Marta Pļaviņa (1896–1956).
Agrīnās sievietes fotogrāfes Igaunijā:
Olga Dīce (Olga Dietze, 19. gadsimta otrā puse – 20. gadsimta pirmā puse), Helene Fente (Helene Fendt, 1896–?), Anna Kuka (Anna Kukk, 1885–1979), Hilja Rīta (Hilja Riet, 1905–2006), Lidija Tarema (Lydia Tarem, 1904–1979).
Nanna Debuā Būla (Nanna Debois Buhl), Sami van Ingens (Sami van Ingen), Elisabeta Tonnarda (Elisabeth Tonnard).
Izstādes sadarbības partneri: Igaunijas Fotogrāfijas muzejs, Vīlandes muzejs, Hījumā muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Latvijas Fotogrāfijas muzejs, Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejs, Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020, Pēteris Korsaks, Kristjans Rīts.
Tartu Mākslas muzejs
Raekoja plats 18, Tartu
Izstāde “Daugava”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
līdz 5. jūlijam
No 5. jūnija līdz 5. jūlijam Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma Dantes Aligjēri biedrības mākslinieku un Ķeipenes plenēra dalībnieku izstāde “Daugava”. Tajā piedalās ap 20 mākslinieku. Iespēja apskatīt Alekseja Naumova, Jura Ģērmaņa, tēlnieku Vijas Dzintares, Ģirta Burvja, Jāņa Strupuļa skulptūras, kā arī citu mākslinieku darbus, saistītus ar Daugavas tēmu.
Dantes Aligjēri biedrības mākslinieki un Ķeipenes plenēra dalībnieki šajā izstādē ar krāsām, formām, izjūtām un asociācijām dāvina skatītājiem katrs savu stāstu par Daugavu. Izstāde rosina aizdomāties, kas mums katram šodien ir Daugava.
Izstādes kuratores: Gunta Brakovska, Laine Kainaize un Raimonda Strode
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Neonillas Medvedevas personālizstāde “NeoStāsti”
izdevniecības “Aminori” mākslas telpā
Līdz 6. jūlijam
Līdz 6. jūlijam izdevniecības “Aminori” mākslas telpā apskatāma gleznotājas Neonillas Medvedevas personālizstāde “NeoStāsti”. Mākslinieces personālizstādei “NeoStāsti” izvēlētajos darbos vērojami vasaras sezonai raksturīgi spilgti, saules pielieti toņi, īpašu uzmanību veltot gaismas un krāsu attiecībai. Gleznās būs redzami tematiskie motīvi, ar kuriem māksliniece sastapusies plenēros, ārzemju ceļojumos, ikdienas notikumos, pastaigās pilsētvidē un līdzcilvēkos.
Māksliniecei gleznošanas procesā svarīgākais ir pirmais triepiens, kas ar savu formu un intensitāti dod impulsu mākslas darba tālākajai attīstībai, savukārt izvēlētās krāsas ir mākslinieces introvertās un jūtīgās iekšējās pasaules emocionālā izpausme. Neonillas darbos vienmēr klātesoši elementi ir Dievs un daba: daba, kas redzama cilvēku, pilsētas un ainavu motīvos, un Dievs, kura klātbūtne jūtama caur dzīvo un radošo:
“Dievam un dabai manos darbos ir vissvarīgākā nozīme. Dievs, daba un krāsa. Gaisma un gaiss. Tas ir viss, ko es gleznoju!”
Mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra ielā 69, Rīga
Ķīnas abstraktās mākslas pārstāvja Sjao Ciņa
retrospektīva izstāde “Mans sākums ir manas beigas”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
līdz 25. oktobrim
Sjao Ciņs. Gaismas spēks (fragments) audekls, akrils, 160 × 130 cm, 1965.
Līdz 25. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma Ķīnas abstraktās mākslas pārstāvja Sjao Ciņa (Hsiao Chin) retrospektīva izstāde “Mans sākums ir manas beigas”.
Ķīnas abstraktās mākslas pārstāvis Sjao Ciņu, pateicoties dzīvei un radošam darbam Eiropas kultūras telpā, laikam līdzi ejot, spējis iezīmēt sevi mākslas notikumu kartē ar lieliskām Austrumu un Rietumu kultūras segmentu sakausētām kompozīcijām vairāk nekā 60 gados izkoptā glezniecības rokrakstā.
Šī Sjao Ciņa retrospektīva Marka Rotko mākslas centrā ir brīnišķīga iespēja Eiropai iepazīt mākslinieku, kura darbs nav vienkāršojams līdz tikai Ķīnai vai tikai Eiropai raksturīgām kvalitātēm. Tas ir abējāds. Sjao Ciņs ir dzimis Šanhajā 1935. gadā, un viņa daiļradi piesātina dziļa izpratne par ķīniešu kultūru; tikpat lielā mērā no viņa gleznām staro zināšanas arī par Eiropas mākslas vēsturi. Divdesmitā gadsimta piecdesmitajos gados viņš kopā ar domubiedriem dibināja pirmo ķīniešu abstraktās mākslas apvienību – Ton-Fan mākslas grupu; viņš bija arī tas, kurš sešdesmito gadu sākumā Milānā (Itālijā) lika pamatus Eiropas avangarda kustībai “Movimento Punto”.
Piecdesmito gadu beigās Sjao Ciņs ieradās Spānijā, bet atklāja, ka mākslas izglītība tur ir pārāk “konservatīva”, un pārcēlās uz Milānu, kas tolaik pievilka māksliniekus no visas pasaules. Kopā ar tādiem māksliniekiem kā Lusio Fontana viņš palīdzēja veidot Eiropas abstrakto glezniecību. Taču jāpiebilst, ka sastapšanās ar Milānu un Eiropas kultūru rosināja viņā pārdomas arī par ķīniešu tradīcijām, kuru kontekstā viņš bija izaudzis.
Rotko ventrā eksponētajās mākslinieka gleznās ir sakausēti Rietumu un Āzijas glezniecības un kultūras elementi, radot dramatisku iespaidu caur Ķīnai raksturīgo otas triepienu satikšanos ar Eiropas glezniecības krāsu paleti, caur budisma un Rietumu modernisma valodu.
Sešdesmito gadu beigās Sjao Ciņs devās uz ASV un 1968. gadā iepazinās ar Marku Rotko. Sjao Ciņs sajuta zināmu dvēseles radniecību ar Rotko, it īpaši ar viņa nodošanos garīgumam un atsacīšanos no komerciāliem un materiāliem mērķiem.
Šī retrospektīva, kas ietver darbus no 1959. gada līdz šodienai, ir iespēja baudīt mākslu, kuru radījis patiesi globalizēts mākslinieks vēl pirms šis termins ienāca apritē; mākslinieks, kurš piedāvā ceļu uz nākotni.
Viņa darbi atrodami daudzos no pasaules lielākajiem muzejiem – no Ķīnas Nacionālā mākslas muzeja Pekinā līdz Metropolitēna muzejam Ņujorkā; no Nacionālās modernās mākslas galerijas Romā līdz Gimē Nacionālajam Āzijas mākslas muzejam Parīzē.
Izstādes kuratori Filips Dods un Farida Zaletilo.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Izstāde “Latvijas kultūras alfabēts”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
līdz 9. augustam
Līdz 9. augustam Rīgas Sv. Pētera baznīcas Gaiļa zālē skatāma audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”, kas tapusi, atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadienu, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu sarakstā.
Izstādes idejas autore ir māksliniece Krista Burāne, izstādes dizainu un scenogrāfiju veidojis Rūdolfs Baltiņš sadarbībā ar operatoru Daini Juragu un skaņu režisoru Arti Dukaļski. Izstādē ietverti septiņi informatīvie stendi, iepazīstinot ar katru no institūcijām. Centrālais izstādes elements ir grāmata “Latvijas kultūras ābece”, kuras autores ir Krista Burāne un Laila Burāne, bet ilustrators – Reinis Gailītis.
Izstāde tapusi Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros. Izstādi kā daļu no Latvijas valsts simtgades programmas rīkoja UNESCO Latvijas Nacionālā komisija un Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar Latvijas Pastāvīgo pārstāvniecību UNESCO, lai suminātu septiņas nacionālās kultūras, izglītības un zinātnes institūcijas, kas dibinātas 1919. gadā un kuru intelektuālais devums laika gaitā ir veidojis Latvijas kultūras identitāti.
Rīgas Sv. Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga
Žurnāla Rīgas Laiks “Nāves ēnā” sarunas
turpmāk sarunas notiks regulāri un klātienē
“Rīgas Laiks” izdevēji Arnis Rītups un Uldis Tīrons pandēmijas laikā, kad vairāk kā citkārt aktualizējās dažādi “lielie jautājumi” un sarunu vērtība, uzsāka sarunu ciklu “Nāves ēnā” par dzīves lielajiem jautājumiem. Turpmāk sarunas notiks reizi mēnesī, un tās varēs apmeklēt klātienē. Sarunu ieraksti būs pieejami internetā.
Sarunām “Rīgas Laikā” vienmēr bijusi liela nozīme, vēl vairāk – bez sarunām žurnāls, visticamāk, nebūtu. Lielu daļu no žurnāla aizņem sarunas ar interesantiem cilvēkiem, rubrikā “Manas vakariņas ar Andrē” regulāri viesojas kādi sarunbiedri, taču publiska žurnāla izdevēju saruna ir jauns un, kā pierāda klausītāju lielā interese, aktuāls žanrs.
Pandēmijas laikā bez klausītāju klātbūtnes Tīrons un Rītups sarunājās par tēmām “Nāve un bailes”, “Erots” un “Cilvēks”. Sarunu ierakstus ikviens var noskatīties “Rīgas Laiks” youtube kontā. Drīzumā tiks publicēta arī saruna par tēmu “Pazīt sevi”, kuru K.K. fon Stricka villā klātienē klausījās 20 klātesošie, beigās uzdodot arī jautājumus; arī šī daļa iekļauta ierakstā.
Klātienes filozofiskās sarunas ar skatītāju iesaisti un iespēju uzdot sev svarīgus jautājumus par citām būtiskām tēmām plānotas reizi mēnesī. Informācija par pasākumiem un iespēju iegādāties biļetes tiks publicēta Rīgas Laiks facebook lapā.
LMA Dizaina nodaļas absolventes un mācībspēki iegūst godalgotas vietas
informācijas dizaina balvu konkursā IIID Award 2020
Skats no Rūtas Jumītes darba “Izdevums ND”
Starptautiskā Informācijas Dizaina institūts, Austrijā (International Institute for Information Design (IIID)) paziņojis informācijas dizaina balvas konkursa IIID Award 2020. gada laureātus. Zelta balvu studentu darbu kategorijā un konkursa žūrijas īpašo balvu ieguva Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) absolventes Vinetas Kreigeres 2018. gada maģistra darbs – informācijas vietne “Sieviete un Darbs”. Bronzas godalgu studentu darbu kategorijā ieguva Rūtas Jumītes 2019. gadā aizstāvētais bakalaura darbs “Izdevums ND” (Nonprofits & Designers), savukārt Noras Gavares 2019. gada izstrādātais maģistra darbs “Kopienas dārzs _audz_” ieguvis atzinību. Bronzas godalgu ieguvis arī LMA Dizaina nodaļas mācībspēku Ingūnas un Holgera Eleru vadītais Dizaina birojs “H2E” par pieteikto darbu “Liepājas pilsēta infografikās” korporatīva un komunikācijas dizaina kategorijā. Visi godalgotie darbi tiks iekļauti IIID Award grāmatā un izstādīti IIID Award ceļojošajā izstādē, kura plānota desmit valstīs, pirmo pieturu plānojot jau šajā vasarā dizaina forumā Vīnes muzeju kvartālā.
Vīnē bāzētais Starptautiskā Informācijas Dizaina institūts ir globāls tīkls, kas aptver gan profesionāļus, gan organizācijas, kas darbojas, lai optimizētu ikdienā, biznesā, izglītībā un zinātnē pielietoto informācijas kvalitāti un uzlabotu tās pieejamību un lietojamību. Informācijas dizaina balvas konkursu IIID Award institūts rīko reizi trijos gados. Šogad, balvai iesniegtos darbus vērtēja 11 žūrijas eksperti no Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Meksikas, Japānas, Itālijas, Polijas un Latvijas.
LMA Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozares vadītāja, docente Maija Rozenfelde:
“Spēja saskatīt un definēt aktuālo sabiedrībā ir katra studiju projekta galvenais stūrakmens, un šiem projektiem tas izdevies patiesi veiksmīgi. Godalgotie projekti pierāda to, ka risinot precīzi nodefinētas problēmas, kas sākotnēji tiek apskatītas tieši lokālā kontekstā, beigu beigās var gūt plašu rezonansi arī globāli. Šāds starptautisks novērtējums studiju laika darbiem var kalpot kā nozīmīgs starta punkts gan jauno dizaineru turpmākas karjeras attīstībā, gan arī pašu projektu ieviešanai un realizācijai dzīvē.”
Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
