Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Vēl tikai šonedēļ ir iespēja apmeklēt trīs izstādes LNMM izstāžu zālē “Arsenāls”
pirms tās slēgšanas rekonstrukcijai
Līdz 23. februārim
Vēl tikai šonedēļ – līdz 23. februārim – ir iespēja apmeklēt trīs izstādes, ko piedāvā LNMM izstāžu zāle “Arsenāls” pirms tās slēgšanas rekonstrukcijai.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra organizētā izstāde “Nenorunātās tikšanās”, kas iekārtota “Arsenāls” Lielajā zālē, un ir veltīta zinātniskās fantastikas žanra ietekmei mākslas teritorijā, ietverot gan vēsturisku izpēti, gan nākotnes scenārijus. Projekts apskata tādas tēmas kā zinātnes un tehnoloģiju progress, klases, rasu un dzimumu nevienlīdzība, koloniālisms, pievēršas aktuāliem feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumiem.
Radošajā darbnīcā 2. stāvā personālizstādē “Hot Babas” Ieva Kraule-Kūna izvērš metaforisku stāstu par raganām. Savukārt Elīna Vītola, integrējot “Arsenāls” telpās projekta “Izplatītas glezniecības un sadzīves problēmas – personālizstāde” objektus, meklē atbildi uz jautājumu “Kā kļūt par mākslinieku?”.
24. februārī izstāžu zāle “Arsenāls” tiks slēgta rekonstrukcijas darbiem, kuru mērķis ir atjaunot un saglabāt “Arsenāls” ēku, kas šobrīd atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī.
Pēc ēkas publiskās darbības beigšanas un atbrīvošanas no mākslas darbiem VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsāks izstāžu zāles “Arsenāls” rekonstrukcijas būvdarbu pirmo kārtu, kas paredz ēkas fasādes atjaunošanu, jumta dzegas remontu, pamatu hidroizolācijas veikšanu, logu restaurāciju un pagraba lūku restaurāciju. Šos atjaunošanas darbus plānots pabeigt līdz 2021. gada vidum. Vienlaikus ar 1. kārtas būvdarbiem norit 2. kārtas projektēšanas process, kas attiecas jau uz ēkas iekštelpām, un izpildes rezultātā ļaus veidot izstāžu zāli par mūsdienīgu vietu mākslas darbu eksponēšanai un sabiedrības aktivitātēm.
Līdz šim “Arsenālā” glabājās arī nozīmīga LNMM krājuma daļa, kas pārstāv laika periodu no 20. gadsimta otrās puses līdz mūsdienām. Tajā ietilpa vairāk nekā 28 000 vienību – gleznas, grafikas darbi, skulptūras un mākslas objekti. Jau ir uzsākta šīs krājuma daļas pārvietošana uz jauno Muzeju krātuvi Pulka ielā 8, Rīgā, kur mākslas darbi radīs pastāvīgo mājvietu.
LNMM izstāžu zāle “Arsenāls”
Torņa ielā 1, Vecrīga
Helēnas un Ivara Heinrihsonu kopizstāde “Kaut kā tā, nu tā (Mīlestības vārdā)”
Rīgas Mazākajā galerijā
No 14. februāra
No 14. februāra Rīgas Mazākajā galerijā ir skatāma Helēnas un Ivara Heinrihsonu kopīga izstāde “Kaut kā tā, nu tā (Mīlestības vārdā)”, kas veltīta abu mākslinieku 50. kāzu jubilejai un kurā tiek interpretēta mīlestības, laulības un kopdzīves tēma.
Akcentējot katrs savas daiļrades atšķirības, kā arī dažādās pieejas formai un materiālam, pirmo reizi savā radošajā mūžā Helēna un Ivars Heinrihsoni radījuši kopīgu, elementos praktiski neatdalāmu instalāciju, īpaši Rīgas Mazākās galerijas telpai.
Idejiski, instalācija skar jautājumus par mākslinieka ikdienu, sadzīvi un radošo vidi. Atklājot vairākas iespējamās mīlestības formas, abi gleznotāji runā par cilvēcisko un romantisko mīlu, kā arī par mīlestību pret mākslu un izšķirošu lēmumu pieņemšanu, radoša piepildījuma vārdā. Izstādes nosaukums kombinē šo izteikto mākslinieka esības sajūtu izteiksmi – mīlestības vārdā - kas asociatīvi liekas simbolizējam uzupurēšanos par labu kādam citam, ar it kā paviršu situācijas raksturojumu – kaut kā tā, nu tā. Šķietami neko neizsakošā frāze patiesībā ietver smalku ironiju par divu cilvēku sadzīvi un precīzi izsaka visnotaļ plašas sabiedrības daļas, kā arī pašu mākslinieku nostāju par atšķirīgiem laikmetīgās mākslas procesiem.
Eļļas gleznojumā, Helēna Heinrihsone sev tik raksturīgajā tonālajā un vizuālo žestu valodā risina sievietes eksistences un pārdzīvojuma tēmu. Pievēršoties femīnai jūtu pasaulei, niansēti tiek atklāts sievietes emociju diapazons un spēja maigumu un uzticību acumirklī pārvērst agresīvā rīcībā. Ivars Heinrihsons par savu izteiksmes līdzekli izmanto melnu klavieru vāku, tādējādi apliecinot uzticību savas mākslas raksturlielumiem un interesei par monumentālo. Vienlaikus, klavieru vāks kļūst par simbolisku atsauci uz 1988. gadā notikušo, hrestomātisko izstādi “La Dolce Vita”.
Nelielajā galerijas telpā ievietojot kopdarbu “Kaut kā tā, nu tā (Mīlestības vārdā)”, mākslinieki veido savstarpēju dialogu, pirmo reizi liekot savām radošajām ambīcijām sastapties tik šauros apstākļos un vēršot uzmanību tam, ka šāda laulības dzīves ainu fiksācija var būt personību atkailinoša, taču māksliniekam nepieciešama.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9, Rīga
Jāņa Maļecka personālizstāde “Dienasgrāmata”
Jūrmalas pilsētas muzejā
19. februāris–29. marts
Jānis Maļeckis. Lidojums. 2018. Audekls, eļļa. 146 x 114 cm
No 19. februāra līdz 29. martam Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāma mūziķa un mākslinieka Jāņa Maļecka personālizstāde “Dienasgrāmata”.
Jānis Maļeckis (dz. 1957. g.) ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, Friderika Šopēna Mūzikas universitātes (Varšava) viesprofesors, aktīvi koncertējošs pianists, kura otra lielā aizraušanās ir glezniecība. Ar glezniecību sācis nodarboties jau bērnībā, bet pusaudža gados mākslai pievērsies jau profesionāli, apgūstot glezniecības pamatus pie Edvarda Grūbes un Intas Celmiņas, kuri ne tikai izglītojuši jauno mākslinieku, bet arī rūpējušies par viņa izaugsmi, iespaidiem un vienmēr mudinājuši būt profesionālam un izvairīties no banalitātēm. Jānis Maļeckis 1994. gadā ir absolvējis Latvijas mākslas akadēmiju, kur studējis Intas Celmiņas un Ivara Heinrihsona vadībā. Šo gadu laikā sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes, kā arī piedalījies grupu izstādēs. Īpaša sadarbība notikusi ar Beļģijā esošo galeriju “Haudrechy”.
Jāņa Maļecka gleznas iedalāmas vairākās tematiskās grupās, kuras ir neatkarīgas no stilistiskās tendences vai tehniskiem paņēmieniem. Izstādē “Dienasgrāmata” redzamas dabas noskaņās tapušas impresijas – Pieneņpūkas, Lauks, Saulespuķe. Citās gleznās saskatāmas gan romantiskas kamermūzikas sarunas, gan simfonisks varenums – Arfiste, Palags, Vokalīze eņģelim. Vēl citas gleznas pauž cilvēku attiecību smalkās nianses –Pāna vilinājums, Triste. Tieši iedvesmas avoti un to radītās sajūtas ļauj darbus grupēt un izvīt tematiskas līnijas pat caur darbiem, kas tapuši ar desmit gadu starpību.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
Jaunās gleznotājas Envijas izstāde
“Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”
Jūrmalas pilsētas muzejā
19. februāris–29. marts
Envija. Halo! Vecmāmiņ? 2018. Audekls, eļļa. 80 x 80 cm
No 19. februāra līdz 29. martam Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāma jaunās gleznotājas, Latvijas Mākslas akadēmijas studentes Envijas izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies”.
Fonda “Mākslai vajag telpu” projektu vadītāja Lāsma Goba par jauno mākslinieci saka: “Envija (1990) ir māksliniece, kas darbojas glezniecībā un instalācijā un izstāde “Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies” ir pirmā nozīmīgā personālizstāde mākslinieces karjerā. Izvēlētais izstādes nosaukums ir atsauce uz delīriju, kad māksliniece uztaustīja dievišķu atklāsmi par utopisku sabiedrību, kurā sabiedrības locekļi izjustu viens otru līdz kaulam. Taču Envijas laicīgā pieredze rāda, ka, lai tiktu līdz kaulam, ir jānoplēš visa āda. Tas būtu nelikumīgi un amorāli, līdz ar to māksliniece ļaujas utopiskajai vīzijai un rada pārlaicīgu vidi, kurā līdzās viņai eksistē labākie draugi, mīļākie, satiktie dzērāji, kaķi un pseidopoēzija. Kāpēc nerādīt to, kas zūdošs? Laiks ir jocīgs. It kā iet uz priekšu, bet gudrāks, viedāks un pilnīgāks netiec.
Radītajā jeb Pārlaicīgajā vidē sastopama simbolu sistēma, kuru Envija pati radījusi un turpina attīstīt uz asprātībām, kuras saprot viņa un varbūt vēl kāds cits. Simboli ir interpretējami skatītājam, lai gan tie cēlušies no Envijas intīmiem, smeldzīgiem, gan arī parastiem piedzīvojumiem. Un pārdomām. Sava alter ego Ingrīdas Staigules dienasgrāmatā ir lasāma atzīšanās: “Es gribu to pašu, ko visas normālas sievietes.”
Envija ikdienā uztraucas un domā arī par visu laicīgo – karjera, nauda un īpašumi. Bet laicīgajam nav simbolu viņas darbos, bet pati saka, ka varbūt vajadzētu. Tikmēr ir svarīgākais. Mēs visi smiesimies, skumsim, raudāsim, atkal smiesimies. Tās ir attiecības. Pārsvarā cilvēku attiecības. Bet arī attiecības ar lietām, vietām un... attiecības ar sevi. Par attiecībām ar visiem krutajiem elles priekškambarī, kur tikai ar ielūgumiem.”
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori
PechaKucha atgriežas uz skatuves
bijušajā elektromašīnbūves rūpnīcā Sarkandaugavā
19. februāris
Pēc piecu gadu pārtraukuma radošo prezentāciju vakars PechaKucha atgriežas uz skatuves. 19. februārī PechaKucha aicina uz tikšanos vienā no Rīgas iespaidīgākajām ēkām – bijušajā elektromašīnbūves rūpnīcā, kuras ražošanas darbība tika pārtraukta vien pāris gadus atpakaļ.
Daudzi vēl atceras šīs regulārās arhitektu, mākslinieku, fotogrāfu un citu radošo tikšanās, bet tiem, kuriem šī PechaKucha ir pirmā, būs interesanti uzzināt, ka šis vakars atšķiras ar savu īpašo formātu - ‘20 slaidi x 20 sekundes’. Tas aizsākts 2003. gadā Tokijā kā vakars, kurā domubiedri viens otram varēja parādīt un pastāstīt par saviem jaunākajiem projektiem un idejām vai vienkārši paust savu redzējumu par svarīgo un nesvarīgo. Ātri vien dinamisko vizuālo prezentāciju formātu pārņēma radošās kopienas neskaitāmās citās pasaules pilsētās, tai skaitā arī Rīgā, kur to kopš 2007. gada rīko arhitektūras un dizaina studija Sampling.
Šoreiz Sarkandaugavā ‘20 slaidi x 20 sekundes’ formātā par savu radošo darbību stāstīs:
Liene Jākobsone, Sampling; Kaspars Lielgalvis, Free Riga; Reinis Suhanovs, Valmieras vasaras teātra festivāls; Artūrs Analts, dizaineris; Laima Grigone, Laima Ceramics; Agate Lielpētere, ilustratore; Maija Rozenfelde, grafikas dizainere; Ansis Starks, fotogrāfs; Mārtiņš Sleja, Mind Work Ramps; Ernests Cerbulis, arhitekts, Skilluminati; Reinis Hofmanis, fotogrāfs.
Ieeja bez maksas.
PechaKucha
Aptiekas iela 19, Rīga
Ērika Caunes personālizstāde “Caption this”
galerijā LOOK!
20. februāris–14. marts
No 20. februāra līdz 14. martam galerijā LOOK! būs skatāma mākslinieka Ērika Caunes personālizstāde “Caption this”. Šī būs Ērika Caunes internetā iegūtu, rūpīgi atlasītu un viegli interpretētu memju izstāde.
“Meme” - meme jeb mīms ir ideja vai joks, kas interneta vidē virāli izplatās no vienas personas pie otras. Meme var būt jebkas - sākot no attēla līdz video vai e-pastam. Visizplatītākās memes ir attēli ar cilvēkiem vai dzīvniekiem, kuriem pievienots smieklīgs/asprātīgs uzraksts.
Mākslinieks memes uzskata par fenomenālu interneta radījumu, ar kuru sastapies ir gandrīz katrs tā lietotājs. Kādam tās vienaldzīgas, citam patīk, citam riebj, Ērikam - ļoti patīk. Dalīts prieks ir lielāks prieks!
Izstādē būs apskatāmi daži piemēri no Ērika memju kolekcijas, kas būs pasniegti gleznu, tušas zīmējumu un dažādu grafiku tehnikās.
Ēriks ir absolvējis Jaņa Rozentāla mākslas skolu, Latvijas Mākslas Akadēmiju Vizuālās Komunikācijas apakšnozarē. Piedalījies vairākās augsti novērtētās grupu izstādēs un uzvarējis vairākos mākslas konkursos gan Latvijā, gan ārpus tās.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
LMA pedagogu un studentu izstāde “Tēlniecība. Keramika. Stikls.”
Liepājas muzejā
20. februāris–29. marts
Evitas Valdmanes darbs
No 20. februāra līdz 29. martam Liepājas muzejā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas vizuāli plastiskās mākslas nozares pedagogu un studentu izstāde “Tēlniecība. Keramika. Stikls.”.
Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades jubilejas noskaņās tādējādi atjauno un turpina kādreiz akadēmijai tik ierasto praksi, rīkot mākslas izstādes visā Latvijā, ne tikai Rīgas galerijās un muzejos.
Izstādē ar darbiem, kas ir veidoti šī studiju gada laikā, piedalīsies tādi Latvijā un pasaulē pazīstami mākslinieki, kā stikla mākslinieces Inguna Audere, Vineta Groza, Sandra Utāne, Inita Ēmane, Ilze Dūdiņa un Agnese Gedule; keramiķi Dainis Lesiņš, Dainis Pundurs, Ainārs Rimicāns, Līga Skariņa, Ženija Loginova un Anna Rubene – Zīdere. Tēlniecības ekspozīcijas daļu veidos Bruno Strautiņa, Gļeba Panteļejeva, Aigara Bikšes, Kārļa Alaiņa, Olgas Šilovas un Valta Barkāna darbi.
Izstādē piedalās arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti Roberts Bāliņš, Krišjānis Beļavskis, Agrita Cimermane, Toms Cīrulis, Anna Enikova, Gatis Erdmanis, Lauris Krauze, Simona Ķīvīte, Oto Holgers Ozoliņš, Evita Valdmane, Ance Vilnīte.
Šodienas Latvijas Mākslas akadēmijas pedagogi ir latviešu tēlniecības un lietišķās mākslas vecmeistaru bijušie audzēkņi un mācekļi, savā daiļrades procesā tradicionālās, tikai latviešu mākslai raksturīgās vērtības saglabājot un transformējot jaunās krāsās un formās, tās paceļot vispārcilvēciskā, mūsdienīgā izpratnes līmenī. Modernās mākslas izteiksmes valoda ir asociatīvs, uz iekšējām, reizēm ļoti subjektīvām, sajūtām balstīts dialogs starp mākslinieku un skatītāju. Intelektuālais vēstījums veidots tā, lai būtu uztverams jebkurā pasaules daļā mītošam cilvēkam, jo mūsdienu mākslas valoda ir universāla zīmju sistēma, kas, kā dzīvs pavediens, nebeidzami mums seko kopš cilvēces pirmsākumiem. Mākslinieka misija ir šo pavedienu turpināt un nodot nākotnei.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Starptautiskais simpozijs “Klusēšanas šķautnes”
Igaunijas Mākslas akadēmijā Tallinā
21.–22. februāris
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Igaunijas Mākslas akadēmiju aicina uz starptautisku simpoziju “Klusēšanas šķautnes” Tallinā.
Simpozijs notiks Igaunijas Mākslas akadēmijā 21. un 22. februārī, un tajā uzstāsies mākslinieki, kuratori, mākslas zinātnieki, filozofijas, literatūras, arhitektūras, teātra un kino pētnieki, kas pievērsušies nesenās pagātnes izpētē nozīmīgajai klusēšanas problemātikai, īpaši – noklusējumiem par Otrā pasaules kara un pēckara laiku, kā arī nesenāko padomju periodu, un to atbalsošanos šodienā.
Simpozija dalībnieki pievērsīsies 20. gadsimta Baltijas vēstures tumšākajai pusei, vienlaikus iekļaujot to plašākā ģeopolitiskā kontekstā. Kā domāt par klusēšanu saistībā ar labējo politisko kustību aktivizēšanos un sieviešu un mazākumtautību tiesību marginalizēšanu? Kādas ētiskās un estētiskās stratēģijas var būt noderīgas, lai izzinātu un runātu par neizteikto, “apklusināto” pagātni un tās atmiņām? Vai noklusējumi pēc vardarbīgiem konfliktiem dažādās kopienās izpaužas atšķirīgi, un kā tos aprakstīt? Kā mutvārdu vēsture un vernakulārās atmiņas var izaicināt un mainīt oficiālos vēstures stāstījumus, kur neērtās tēmas, piemēram, saikne starp antisemītismu un komunismu, holokaustu un padomju deportācijām, bieži tiek apklusinātas vai uztvertas kā konkurējošas?
Simpozijā klusēšana tiks analizēta kā daudzslāņaina un sarežģīta parādību kontekstos, kuros attiecības starp indivīdiem un kopienām neļaujas vienkāršai aprakstīšanai, bet veido fragmentētas vēstures un sašķeltas atmiņas. Dalībnieki diskutēs par mākslas lomu pagātnes pārskatīšanā un tās piedāvātajiem alternatīviem veidiem, kā izprast noteiktus atmiņas konfliktus un kompleksos Otrā pasaules kara (pēc)pārdzīvojumus, pārskatīs disidentisma vēsturi, no kuras izslēgtas sieviešu balsis, analizēs kolektīvo amnēziju un represijas, kas skārušas dažādas minoritātes, un to, kā traumatiskas un vardarbības pieredzes atspoguļotas mākslā, literatūrā un teātrī. Simpozija mērķis ir papildināt līdzšinējās pieejas kā tuvoties noklusētiem jautājumiem un apspriest traumatiskas pieredzes.
Simpozija dalībnieki ir no Baltijas valstīm, Somijas, Polijas, Čehijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Čečenijas, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Kanādas, Bosnijas un Hercegovinas un Izraēlas. Lai apmeklētu simpoziju, aicinām reģistrēties, iepriekš aizpildot reģistrācijas anketu. Dalība bez maksas. Simpozijs norisināsies angļu valodā.
Simpozijs notiek projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros (2018–2020), un to rīko Igaunijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts Tallinā sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru. Programmas kuratores ir mākslas zinātnieces Margareta Tali un Ieva Astahovska.
Projektu “Izzināt sarežģīto pagātni” turpinās izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”, kas no 18. aprīļa līdz 21. jūnijam būs skatāma Latvijas Nacionālās mākslas muzeja Kupola zālē.
Starptautiskais simpozijs “Klusēšanas šķautnes”
EKA, Põhja pst 7, Tallina
RIBOCA darbnīca: Džeikobs Koens
Kalnciema kvartāla galerijā
22. februārī
Sestdien, 22. februārī no plkst. 11.00–14.00 Kalnciema kvartāla galerijā notiks kārtējā RIBOCA darbnīca, ko pārņems skaņa un mūzika. Šī būs iespēja satikt RIBOCA dalībnieku – amerikāņu eksperimentālo mūziķi – čellistu Džeikobu Koenu (Jacob Cohen), un viņa vadībā nodoties improvizētai muzikālai meistardarbnīcai, radot neparastus mūzikas instrumentus no visdažādākajiem priekšmetiem un materiāliem. Apmeklētāji, pēc pašu vēlēšanās, ir laipni aicināti ņemt līdzi savus mūzikas instrumentus, arī bojātus un neskanošus. Darbnīca notiks angļu valodā, taču aicināts pievienoties ikviens, jo vajadzības gadījumā tiks nodrošināts tulkojums.
Kopš 2011. gada Džeikobs Koens uzstājas Ņujorkas metro stacijās, ik dienas radot oriģinālu čellmūziku dzīvai un nemitīgi mainīgai auditorijai. Ar savām ielu performancēm Koens apceļojis Dienvidaustrumāzijas zemes – Japānu, Taizemi un Indiju, bet 2014. gadā viņš radīja projektu “Čells bez sienām” (Cello Without Walls), kura ietvaros viņš uzstājās un vadīja meistarklases ASV ziemeļaustrumu daļas ieslodzījuma vietās. Jau gadu vēlāk mūziķis saņēma stipendiju pasaulē lielākā ieslodzījuma kompleksa – Raikera salas – jaunatnes mūzikas programmas radīšanai. Koens vairākkārtēji sadarbojies ar poļu skulptoru Pāvelu Althameru (Pawel Althamer), un abi mākslinieki šogad RIBOCA2 izstādes “Viss reizē zied” ietvaros iemājos vienā no biennāles norises vietām ar interaktīvu instalāciju.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema iela 35, Rīga
Marutas Raudes izstāde “Laimes akmentiņi”
Bulduru Izstāžu namā
22. februāris–21. marts
Maruta Raude. Instalācija “Galds, ieaudzis zālē”. 2000. Porcelāns, koks, putuplasts, jaukta tehnika. Foto: Marutas Raudes ‘ģimenes fotoarhīvs
No 22. februāra līdz 21. martam Bulduru Izstāžu namā būs skatāma Marutas Raudes personālizstāde “Laimes akmentiņi”.
Maruta Raude 2016. gada novembrī par darbu “Bijušo sajūtu restaurēšana” Bulduru Izstāžu nama rīkotajā konkursa izstādē “JĀ/NEatkarība 2016” ieguva Veicināšanas balvu jeb 3. vietu. Iespēju rīkot savu personālizstādi Jūrmalā māksliniece savas dzīves laikā nepiedzīvoja. Mākslinieces mūžs aprāvās 2018. gada 5. jūnijā pēc cīņas ar smagu slimību. Par Marutas Raudes radošo mantojumu turpina rūpēties vīrs Alfs un dēls Jānis Mārtiņš. Ir nodibināta biedrība “Marutas Raudes mākslas centrs” (MRMC).
Izstāde “Laimes akmentiņi” veidota kā mākslinieces daiļrades retrospekcija, kurā iekļauti darbi no iepriekšējo gadu izstādēm “…un tad viņi izgāja pie upes…”, “Perfect place for you”, “Pirmā diena jeb Pirmdiena”, “Četras nāras sarkanā jūrā”, “Totēmi”, kā arī senāki mākslinieces darbi. Izstādē būs skatāma 1999. gadā radītā instalācija “Galds ieaudzis zālē”, kura pirmo reizi tika rādīta Tallinas lietišķās mākslas triennālē.
Par izstādes nosaukuma “Laimes akmentiņi” rašanos stāsta Marutas vīrs Alfs Raudis: “Kad bija pie jūras, Maruta vienmēr meklēja laimes akmentiņus, gan Jūrkalnē, gan Rodosā, gan Antibēs un Mersinā. Piemēram, Turcijā akmentiņš ar caurumiņu asociējas ar vieglprātīgu meiteni. Tad Maruta sāka gatavot pati savus laimes akmentiņus – no porcelāna. Un gatavoja tos visu laiku. Tikai izstāde nav bijusi. Laimes akmentiņi...”
Dzīves laikā Maruta Raude sarīkojusi vairāk nekā 20 personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un mākslas simpozijos Latvijā un ārzemēs – Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Turcijā un Austrālijā.
Māksliniece strādāja dažādās tehnikās, starp kurām dominēja porcelāns, tā veidošana un apgleznošana. Darbu tēmas ir cilvēku un dabas attiecības. Viņa strādājusi arī grafikā, oforta tehnikā, gleznojusi un veidojusi instalācijas.
Marutas Raudes darbi atrodas Daugavpils Marka Rotko mākslas centra, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Powerhouse muzeja Sidnejā (Austrālija), Mersinas jaunās mākslas muzeja (Turcija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Krievijā, Zviedrijā, Anglijā, Francijā, ASV un Honkongā.
Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Bulduri, Jūrmala
Birutas Delles personālizstāde “Daba skatās uz mums”
Ogres Vēstures un mākslas muzejā
Līdz 8. martam
Līdz 8. martam Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma gleznotājas Birutas Delles (1944) izstāde “Daba skatās uz mums”, kurā iekļauti pēdējo gadu darbi, tai skaitā plašākai auditorijai līdz šim neredzētas gleznas. Ekspozīcija papildināta ar režisores Dailas Rotbahas dokumentālo filmu “Biruta Delle” (1986) un kodolīgiem citātiem no gleznotājas autobiogrāfijas “Mans ceļš” (2007), kas sniedz ieskatu viņas personībā, attieksmē pret gleznošanu un dzīvi kopumā.
Kaut savulaik bijusi starp padomiskās sistēmas ignorētājiem un sava ceļa gājējiem, gleznotāja Biruta Delle neapšaubāmi ir klasiķe un vecmeistare, un, runājot par viņas izpausmēm glezniecībā, būtiski izcelt viņas absolūto krāsu izjūtu un galveno motīvu mākslinieces daiļradē – dabas ainavas. “No dabas nāk milzīgs maigums un intimitāte [..] Iedziļināšanās dabā ir kā īpaša pasaule. Tam esmu veltījusi savu mūžu,” stāsta Biruta Delle.
Biruta Delle par savu nozīmīgāko skolotāju uzskata mākslinieku Ansi Stundu, kurš skolojies pie Vilhelma Purvīša. Tieši Ansis Stunda lika pamatus viņas glezniecības izpratnei un tam, ka krāsu attiecības var atrasts dabā, ka dabai jāuzticas un tā iemācīs visu.
Mākslas akadēmijā Biruta Delle mācījusies vien no 1964. līdz 1967. gadam, nespējot samierināties ar sociālistisko reālismu un padomju ideoloģiju, taču šajā laikā uz viņu lielu iespaidu atstājuši franču mākslinieka Pola Sezana darbi. Akadēmijā viņas pasniedzējs bija Konrāds Ubāns, kuram arī tuva bija Sezana māksla, taču viņš centās savu studenti pārliecināt atturēties no pārāk lielās krāsainības un aizraušanās ar Sezanu.
1967. gadā Biruta Delle sāka piedalīties izstādēs un 1975. gadā kļuva par Mākslinieku savienības biedri.
Biruta Delle joprojām glezno savā ierastajā manierē un kolorītā, kas, gadiem ritot, kļuvis par atpazīstamu glezniecības zīmolu latviešu mākslas kopainā.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Izsludināta pieteikšanās Latgales reģiona mākslinieku konkursa
izstādei “Iekšpus-Ārpus”
Līdz 10. martam
Jau astoto reizi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs aicina māksliniekus un mākslas studentus no Latgales reģiona pilsētām un novadiem pieteikties ikgadējai Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādei, kuras tēma šogad ir - “Iekšpus-Ārpus”.
Katru mākslas darbu atklāj tā ārējā čaula un mākslinieka nodotais saturs, ko simboliski un vienkāršoti var raksturot kā darba divas daļas – redzamo un ar acīm neredzamo, bet sajūtamo. Simboliski tās ir divas puses, kuras paralēli dzīvo katra savu dzīvi un savās vēstījuma formās atšķirīgi sasniedz skatītāju.
Katrai abstraktai kompozīcijai ir sava noteikta izpausme – prieks vai skumjas, kliedziens vai klusums, mīlestība vai naids. Katrs no šiem pretmetiem dzīvo paralēlu dzīvi un sasniedz mūs katru kādā dzīves līklocī. Par to runā mūzikā, literatūrā, kino… Tie ir aktuāli atslēgas vārdi dažādām vizuālās mākslas formām 21.gs. mākslā Latvijā un pasaulē.
Šis iekšējais vēstījums ir nenoliedzami ievīts formā, krāsā, laukumā, faktūrā, – tas palīdz vai arī nepalīdz vizuāli nolasīt, ko mākslinieks ir gribējis pateikt, atklājot gan savu iekšējo, gan ārējo pasauli.
Izstāde iecerēta kā dažādu paaudžu un pieredžu Latgales reģiona mākslinieku iekšējo un ārējo formu sastapšanās.
Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Iekšpus-Ārpus” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma no 24. aprīļa līdz 14. jūnijam.
Darbu pieteikums ar darbu fotogrāfijām (izšķirtspēja 300 dpi) jāiesniedz elektroniski līdz 10. martam uz e-pastu: rotkocentrs@gmail.com
Darbiem jābūt radītiem 2018.-2020.gadā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Vlada Kuļkova izstāde “Litota”
Liepājas muzejā
Līdz 15. martam
Vlads Kuļakovs. Bez nosaukuma. 2018. Audekls, eļļa. 195 x 275 cm
Liepājas muzejā līdz 15. martam ir skatāma Liepājā dzimušā Sanktpēterburgas mākslinieka Vlada Kuļkova gleznu izstāde “Litota”, kurā izlikti gan nesen tapuši darbi, gan arī gleznas, kas nākušas no mākslas kolekcionāra un mecenāta Raivja Zabja privātkolekcijas.
Katra kolekcija ir individuāla, un tā veidojas personības subjektīvās gaumes ietekmē. Turklāt starp īpašnieku un mākslas darbu veidojas saikne, kuras rezultātā rodas mākslas kolekcija, kas šajā gadījumā vieno divus attīstības vektorus: krievu mākslinieka un latviešu kolekcionāra personības izpausmes.
Vlada Kuļkova glezniecība ir dziļi psiholoģiska, emocionāla, bieži spontāna. Mākslinieks jau salīdzinoši ilgu laiku ir pievērsies abstraktā ekspresionisma glezniecībai. Autora mākslinieciskā tehnika atgādina “automātiski rakstītu vēstuli”, kad mākslinieks savā zemapziņā notiekošo ataino ar minimāliem mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, aiz tiem slēpjot dziļākas domas. Tieši šajā kontekstā ir izvēlēts projekta nosaukums. “Litota” ir literatūrzinātnes jēdziens, kas pauž īpašības vai nozīmes samazinājumu.
Vlads Kuļkovs dzimis Liepājā, mācījies A. Štiglica Sanktpēterburgas Valsts mākslinieciski tehniskajā akadēmijā, 2010. gadā iestājās Valsts Krievu muzeja aspirantūrā. Māksliniekam ir aktīva izstāžu darbība, regulāri iesaistās dažādos ar mākslu saistītos projektos.
Viņa darbi ir atrodami privātkolekcijās Krievijā un citur pasaulē, Maskavas laikmetīgās mākslas muzeja krājumā un mākslas muzejā “Hort Family Collection” Ņujorkā, ASV.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja
Pētera Postaža izstāde “Gleznošana ir mans mūžs”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
Līdz 28. martam
Līdz 28. martam Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma gleznotāja Pētera Postaža darbu izstāde “Gleznošana ir mans mūžs”. Tā veltīta mākslinieka 80.dzimšanas dienai.
“Māksla ir doma formā,” stāsta Pēteris Postažs. Plastisko formu viņš meklē un atrod visur, piemēram, kūpošas tējas garaiņos, koka zarā, bērna smieklos, sievietes kailajā mugurā, tautasdziesmā, plandošos brunčos, liesmā un upes olī. Viņa mākslu raksturo tematiska daudzveidība. Jebkas apkārtējā pasaulē – gan redzamajā, gan sajūtu līmenī esošajā – ir iemesls gleznas tapšanai. Forma Pētera Postaža darbos ir lakoniska, stabila, dziļi ietilpīga, emocionālas nianses viņš gūst harmoniskā sadarbībā ar krāsu.
“Glezniecība – tā ir krāsa. Glezniecība var būt gan daudzkrāsaina, gan mazkrāsaina. Svarīgi, lai krāsa būtu niansēta. Nekad dzīvē neesmu gaidījis savu dzimšanas dienu. Tā pienāk, to nosvin, un miers. Gleznošana ir viss mans mūžs. Esmu uzticīgs glezniecībai, tas ir mans žanrs. Gleznoju katru dienu. Tu esi piedzimis kā mākslinieks, un bez tā nav iespējams dzīvot, tomēr visi nevar būt Mikelandželo vai Rafaēls. Nevajag gribēt būt ģēnijam, vajag būt pieticīgam ierindas strādniekam, jo ģenialitāte smadzenes apstādina – šķiet, viss ir sasniegts. Ko tālāk darīt? Labāka ir pieticība, lai nemitīgi kaut ko meklētu un ietu vēlamajā virzienā,” atzīst mākslinieks.
Pēteris Postažs dzimis 1940.gadā. Izglītību ieguvis J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā, pilnveidojies Pēterburgas Mākslas akadēmijā, Tallinas Mākslas institūtā, studējis vecmeistaru un laikabiedru pieredzi Eiropas un Amerikas muzejos. Līdz 2019.gadam bijis asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Regulāri rīkojis personālizstādes Rīgā un citās Latvijas pilsētās, piedalījies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Somijā, Zviedrijā, Itālijā, Vācijā, Austrijā un daudzviet citur. Darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības, Krievijas Kultūras ministrijas un Krievijas Mākslas fonda īpašumā, kā arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. Valmieras muzeja kolekcijā ir 104 Pētera Postaža gleznas.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Kristīnes Guršpones gleznu izstāde “Mazliet ziemas”
Valmieras Integrētajā bibliotēkā
Līdz 2. aprīlim
Līdz 2.aprīlim Valmieras Integrētajā bibliotēkā skatāma Kristīnes Guršpones gleznu izstāde “Mazliet ziemas”.
Par sevi un glezniecību Kristīne saka šādi: “Pie glezniecības nonācu nejauši, iestājusies Jāņa Rozentāla mākslas skolā. Varbūt tas nemaz nebija tik nejauši, jo māksla ir kļuvusi par neatņemamu manas dzīves daļu. Glezniecībā man patīk patiesums. Tās ir sarunas bez vārdiem. Brīnumaina liekas zemapziņas radītā māksla, kuras priekšā mākslinieks ir gandrīz bezspēcīgs. Gleznojot es savos darbos tiecos sasniegt sev nozīmīgo mākslas uzdevumu – gleznot darbus, kas izstaro gaišumu un liek vērotājam ieraudzīt sev aktuālo, uzvedinot uz pārdomām un emocionālu pieredzējumu. Lai attēlotu cilvēciskumu un pētītu savstarpējās attiecības, izmantoju figūras. Manī ir neizsmelta interese par cilvēkiem. Izmantojot sevi kā tēlu, es varu būt vispatiesākā – varu runāt par to, kas ir gājis caur mani, kas ir manis pieredzēts. Tāpēc savā glezniecībā pētu, kā attēlot cilvēka emocijas un raksturu. Reizēm visu var pateikt vien ar melno un balto. Man vienmēr ir paticis gleznot cilvēkus. Taču es ticu, ka cilvēks nav viens – mums līdzās kāds ir. Gleznot eņģeļus mani iedvesmoja Džoto, kura krāsas man ir tuvas.
Ar dažādajiem zaļajiem toņiem un lapu ornamentiem, savos darbos tiecos izteikt arī fascinējošo dabas varenību, no kuras aizraujas elpa. Man patīk liels pret sīku, izstrādāts pret skičveidīgu. Patīk robusts, nepatīk apaļš, patīk simetrija nepatīk asimetrija, patīk diena, nepatīk nakts, patīk pāra skaitļi, nepatīk nepāra...”
Kristīne Guršpone 2011.gadā ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā, studējot figurālās glezniecības meistardarbnīcu pie profesoriem K. Zariņa, J. Jurjāna, N. Brasliņa. Pēc tam turpinot mācīties Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas Grafikas apakšnozarē. 2012/2013. gadā glezniecību studējusi Libera Accademia di belle arti (Florence, Itālija).
Izstādēs piedalās kopš 2005.gada.
Valmieras Integrētā bibliotēka
Cēsu iela 4, Valmiera
Septiņas jaunas izstādes
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz 12. aprīlim
Līdz 12. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā kā oda grafikas mākslas medijam skatāmi septiņi starptautiski mākslas projekti.
Izstāde “Grafika” ir Roma Viesula (1918–1986, Lietuva) retrospekcija no Lietuvas mākslas muzeja, kas paver iespēju ielūkoties starptautiski augstu vērtēta mākslinieka veikumā, caur abstraktām un modernisma tradīcijās veidotām kompozīcijām ienesot īpašu noskaņu un demonstrējot īpašu rokrakstu šodienas skatītājam. Viņa abstraktās vīzijas slēpj smeldzošas sāpes un neviltotu emocionālu pārdzīvojumu, kurā varam atpazīt mūsdienu sarežģīto pasauli.
Viesuls izpelnījās plašu atzinību un kļuva starptautiski slavens kā litogrāfijas meistars. Viņu saistīja šīs tehnikas spontānums, maigie, smalkie pustoņi un dziļi samtainie melnie toņi, zīmēšanas sniegtā brīvība un iespēja uzburt ultrasmalkas līnijas, kas balansē uz izzušanas robežas. Viesula izteiksmīgo, spontāni brīvo triepienu un gleznieciski krāsainās litogrāfijas pamazām nomainīja drūmāks, minimālistisks izteiksmes veids un eksperimentāli mākslas sintēzes atklājumi. Būdams lielisks litogrāfijas entuziasts, viņš deva ievērojamu ieguldījumu šīs tehnikas popularizēšanā ASV.
Mākslinieks ir sarīkojis vairāk nekā 50 personālizstādes un piedalījies daudzās grupu izrādēs ASV, Francijā, Vācijā, Dienvidslāvijā, Polijā, Spānijā, Portugālē, Grieķijā, Japānā, Čīlē, Austrālijā, Meksikā un Kanādā. Viņa darbi ir atrodami vairāk nekā 40 dažādu valstu muzejos, galerijās un bibliotēkās, tostarp Ņujorkas Modernās mākslas muzejā un Metropolitēna muzejā, Vašingtonas Nacionālajā mākslas galerijā, Sanfrancisko tēlotājmākslas muzejā, Sietlas mākslas muzejā, Vokera mākslas centrā Mineapolisā, Modernās mākslas muzejā Kamakurā (Japāna), Vatikāna muzejā, Francijas Nacionālajā bibliotēkā Parīzē, Krakovas Nacionālajā muzejā un daudzviet citur.
Līdztekus Roma Viesula izstādei Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā filigrāns un saturiski bagāts ir Marinas Kapilovas (Baltkrievija) litogrāfiju kopums un vienotā stilistikā veidotas bronzas skulptūras, kuras caurvijas izstādē “Sazaroto taku dārzā”. Nosaukums dots par godu viņas iemīļotajam rakstniekam Horhem Luisam Borhesam un vienam no viņa skaistākajiem stāstiem ar identisku virsrakstu. Pietiks ar vienu citātu, kurš paskaidros izstādes koncepciju un autores izvēli: “Romāna pārlasīšana apstiprināja šo teoriju. Jebkurā daiļdarbā personāžs, nonākot izvēles priekšā, izšķiras par vienu un atbīda malā citas iespējas. Cjū Pena samudžinātajā romānā varonis izšķiras – vienlaikus – par labu visām iespējām. Tādējādi viņš rada dažādas nākotnes, dažādus laikus, kas arī savukārt vairojas un sazarojas.”
Tas ir gan epigrāfs, gan nosaukums, gan reliģija, gan dzīvesstils. Autore skaidri zina, ka nepaspēs visu, jo jebkura dzīve ir īsa, ja tiek dzīvots ar vērienu. Tas, kas ir ietilpis izstādē, ir tikai mēģinājums uz labu laimi notvert dažus fragmentus no daudzajām dzīvēm, kuras māksliniece izdzīvo tik daudzās dimensijās.
Īpašu grafisku noti Daugavpils Marka Rotko mākslas centra jaunajā izstāžu sezonā nosaka vācu mākslinieces un režisores Karo Jostas (Vācija) projekts “Abstraktā ekspresionisma gaistošās pēdas”. Reflektējot formai un to dažādajām faktūrām, ne mazāk grafiska šajā izstāžu sezonā ir Latvijas rotu asociācijas izstāde “Zīme” un rumāņu keramiķes Delijas Maksimas izstāde “Redzamības virskārta”. “Redzamības virskārta” veidota kā rotaļīgs un pētniecisks vingrinājums par keramikas māla pārtapšanu no aseptiska, auksta materiāla par tādu, kas ir “cilvēcīgs” un silts, gluži kā cilvēka āda. Uzticēšanās procesam un neļaušanās pārliekām bažām par iznākumu ir rotaļīga pieeja, kas rosina ziņkāri un intriģē. Darbu nevainīgā, taču izsmalcinātā daba ienes keramikā dinamisku pieeju. Sirreālistiskās formas ir rotaļīgas struktūras, kas veidotas, izmantojot organisku un ģeometrisku formu sajaukumu, kurš ir vienlaikus dinamisks un neatvairāms.
Spilgtumu un grafisku līniju gleznās ienes beļģu mākslinieka Marka Renāra darbi. Abpusēji apgleznojot puscaurspīdīgus sintētiska poliestera audeklus, Marks Renārs veido laiktelpas logus, kas iegremdē mūs kontrastējošajās telpās. Tādējādi viņš rada aizraujošu “laikmetīgā vuārisma” sajūtu. Viņa liriskie gleznieciskie žesti, kas reizēm var tikt ieskrāpēti ar otu vai kompresoru, uztur meistarīgu dialogu ar ģeometriskajām telpām, kas veidotas no spriedzes un enerģijas pilnām liektām vai taisnām līnijām. Košās, metāliskās vai fluorescējošajās virsmas, kas savstarpēji mijiedarbojas, sprādzienveidīgi ieplūstot cita citā, veido tīši radītu un varenu “veselumu”.
Marka Renāra gleznas jāuztver kā gleznotāja kustību atklāšanās digitālajā laikmetā. Lineārās un nervozās kustības, kas tiek mehāniski ieskrāpētas lāsmojošās virsmās, paslēptas, un tad atsegtas, izmantojot līmlenti, veido gleznojuma kompozīciju, kas top saraustītā tempā, taču ar neaptveramu ražīgumu. Reizēm viņa audekls ir nostiepts uz alumīnija rāmja, citreiz viņš to piekarina tieši pie sienas. Mākslinieks aizvadījis 18 personālizstādes un piedalījies daudzās grupas izstādēs Beļģijā un citur.
Starptautiskajā grafikas izstādē “Cilvēks un laiks” piedalās seši mākslinieki - Evalds Mikalauskis, Ķēstutis Vasiļūns, Jūrate Rekevičūte, Rolands Rimkuns, Pēters Alliks, Egle Vertelkaite.
Cilvēks un laiks ir komplicēts vienādojums, kuru var aplūkot no visdažādākajiem aspektiem, piemēram: cilvēka atrašanās laikā; katra personiskā laika sajūta; pārdomas par to, kas galu galā ir laiks. Viens no izstādes vienojošajiem elementiem ir laika nogrieznis, kurā mākslinieki atraduši savu balsi, veidojušies un auguši. Tā ir pirmsgadžetu, pirmsinterneta, pirmsglobalizācijas paaudze. Tie, kuru ikdiena bija padomju dīvainā, traumējošā realitāte, dembeļu albūmi, ražas novākšanas kolhozos, filtrētas informācijas drumslas, pēcāk mežonīgie deviņdesmitie. Paaudze, kura nesteidzīgu sarunāšanos klātienē joprojām uzskata par vērtību. Viņu domas asumu, valodas precizitāti, spēju stāstā par ikdienišķiem atgadījumiem uzburt vizuālas ainas un pasmaidīt pašiem par sevi apbrīnoju un izbaudu ikreiz.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
