Vakara albums
Bob Dylan – Bringing It All Back Home, 1965
08/04/2016
Foto: Klāss Vāvere
Reizēm svētās govis šķiet pārāk svētas, lai tajās atpazītu cilvēcīgas būtnes, kam var būt kāds sakars ar mūsu ikdienas dzīvi. Tiem, kam tā joprojām ir ar Dilanu, ir vērts noklausīties dziesmu Bob Dylan’s 115th Dream no šīs plates. Ieraksta sākumā pavadītājgrupa nepamana sākumsignālu un ir dzirdama tikai Boba ģitāra un balss, kas ironiski svētsvinīgā intonācijā izdzied vārdus I was riding on the Mayflower… tad skaidri saklausāms, ka Bobs sāk vīpsnāt, bet vēl turpina When I thought I… spied… smiekli… some land… balss un ģitāra apraujas… ļoti gardi un lipīgi smiekli. Pāris sekundes, tad balss no studijas kontroltelpas: „OK, sākam no jauna. Otrais piegājiens.” Un it kā nekas nebūtu bijis, it kā neviens nebūt smējies, nu jau visa grupa spēlē sirreāli sarkastisku, atsaucēm, asociācijām un vārdu spēlēm piebārstītu opusu iz Amerikas vēstures. Teicama dziesma, tomēr tās kulminācija ir šis lieliski kļūmīgais ievads. Un nav svarīgi, ka tas nav pats Bobs (bet gan ieraksta producents), kas tur smej – tik un tā šie smiekli viņa personībai uz visiem laikiem piešķir kādu īpašu vaibstu.
Tam, kuram šis spontānais mirklis neliek vismaz pasmaidīt, nav vērts stāstīt, ka Bringing It All Back Home ir no Dilana kanoniskajiem darbiem, kurā viņš pirmo reizi dzied ar „elektrisku” pavadījumu (plates pirmā puse), ka tajā ir dažas no viņa jaunības lieliskākajām dziesmām, Mr. Tambourine Man un It’s All Over Now, Baby Blue ieskaitot, ka sarkanās kleitas īpašnieci vāka fotogrāfijā sauc Sallija (Dilana menedžera kundze), bet persietis Bobam klēpī ir Rollingstouns... Pamēģiniet smieklus.
