Vakara albums
Roxy Music – Roxy Music, 1972
29/01/2017
Kad pirms koncerta Arēnā Rīga runājāmies ar Braienu Feriju, viņu nepārprotami interesēja Rīgas operteātris. Esot grezns. – Ir gan. – Kādas ir biļešu cenas? Akustika? Redzamība no zāles? – Nu, jūsu koncertam tā būtu daudz atbilstošāka vieta par šo… – Jā, viņš pasmaidīja, esmu dzirdējis. Kas zina… varbūt es Rīgā vēl atgriezīšos…
Tikai vēlāk sapratu – tas taču ir O. plāns! Rīgā O. jau sen nebija redzēts, bet, kad satikāmies pēdējoreiz, viņš, klāstot simts kārtējās ieceres, izmeta, ka domā arī par Ferija koncertu Operā un pašam Ferijam tas liekoties interesanti... It kā jau nekas īpašs. Tomēr situācija, kad es runāju ar Braienu Feriju, un viņš atsaucas uz cilvēku, ar ko esmu audzis vienā mājā, likās vismaz amizanta.
Mēs dzīvojām katrs savā daudzdzīvokļu ēkas galā. O. bija gadu vecāks, gāja citā skolā un viņa ģimene bija no cita sociālā un materiālā slāņa. Ne draugi, bet paziņas. Kādā astotajā klasē atklājās, ka mums ir līdzīgas intereses. Klausies, man ir jaunā Queen plate, varu iedot pārrakstīt, tikai jāaiziet pakaļ – O. vienmēr bija ļoti rosīgs... Pēc nepilnām desmit minūtēm nonācām pie tādas pašas pelēkas Iļģuciema piecstāvenes kā mūsējā. Vajadzīgajā pirmā stāva dzīvoklī neviena nebija, taču likteņa atteikumus O. nepieņēma jau tolaik. Re, virtuves logs ir vaļā, es tevi pacelšu uz pleciem, tu iekāpsi un atvērsi durvis – tur ir parastais šleperis… Lai cik es biju naivs, cilvēks ar mazākām suģestijas spējām mani uz ko tādu nebūtu pierunājis. Taču, kā vēlāk dažādos dvēseles stāvokļos nācies atzīt daudziem viņa darījumu partneriem, strīdēties ar O. nav iespējams. Laimīgā kārtā šoreiz viņa plāns nostrādāja gludi un jau pēc brīža mēs devāmies atpakaļ ar Queen albumu Jazz manās joprojām drusku trīcošajās rokās.
Pēc vairākiem gadiem es atkal nonācu šajā pirmā stāva dzīvoklī, kurš – kā izrādījās – piederēja maniem studiju laika draugiem. Noskaidroju, ka O. tiešām bijis E. klasesbiedrs, bet Queen plate – kopīga biznesa investīcija. Savukārt tādas epizodes kā manējā esot tīrais sīkums, ja darīšana ar mūsu paziņu. Sajutu atvieglojumu.
Bet Vakara albums un Ferijs? Ja kāds ir aizmirsis, Roxy Music bija grupa, kurā Ferija karjera sākās. Viena no sava laika oriģinālākajām un neprognozējamākajām vienībām, kura vēlāk kļuva ļoti prognozējama, kaut nereti joprojām lieliska. Tieši tāpat kā Ferija solokarjera. Īsti neatceros, bet, šķiet, toreiz Arēnā no šā albuma – Roxy klasiskās debijas – nebija nekā, toties viņš nodziedāja futūrisko retro gabalu Bogus Man no nākamās plates, dziesmu, kuras dēļ viņus kādreiz iemīlēju. Citādi… arī aci pret aci Ferijs izrādījās tikpat elegants (vien lādzīgāks) kā klišejiskajās promo bildēs un videoklipos. To, ka tas nav tikai smokinga un friziera nopelns, apliecināja perfekti pozicionētais un grafiski nevainojamais autogrāfs, ko dabūju uz plates vāka. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi, bet, to redzot, joprojām nodomāju – jācer, Ferijs Operā būs viena no O. zvaigžņu stundām.
