Vakara albums
Neil Young and Crazy Horse – Sleeps with Angels, 1994
17/09/2017
Atceros Radio SWH dīdžeju pacilātību 1994. gada rudenī, kad radio fonotēkā parādījās Nīla Janga jaunais CD. Komercradio tirgū vēl nevaldīja strikti noteiktu formātu žņaugi un starp šīm trausli skarbajām dziesmām katrs varēja atrast ko savai gaumei un pārliecībai atbilstošu. Māra Kalniņa darba stundas mīlēja beigt ar albuma optimistisko fināldziesmu A Dream That Can Last. Dace Volfa un Ainars Mielavs, šķiet, bija iecienījuši tikpat cerīgo sākumgabalu My Heart. Tomass Užāns un Artis Volfs devās pīppauzēs, ēterā palaižot 15 minūtes garo Change Your Mind ar hipnotiski monotono piedziedājumu un spokaino ģitāras meditāciju, bet pancīgā Piece of Crap patika visiem.
Sleeps with Angels nav slavenākais no sava autora klasiskajiem darbiem. Tik un tā ne pirms, ne pēc tam neviens Janga albums nevienā Latvijas radiostacijā nav skanējis tik daudz. Jo realitāti apliecinošas dziesmas kopš tā laika radio spēlē daudz retāk. To saku ne tādēļ, ka man patīk NY, ne tādēļ, ka pats SWH viņu atskaņoju vairāk nekā visi pārējie kopā, un pat ne tāpēc, ka tolaik biju jauns un gudrs. Toreiz tas bija iespējams, jo neviens vēl nezināja, ka komercradio nav saviem klausītājiem jāatgādina par reālo dzīvi, bet tieši otrādi – jārūpējas, lai viņiem izdotos to aizmirst.
Tātad par reālo dzīvi un eņģeļiem. Šķiet, tolaik mēs nezinājām, ka sākotnēji platei bija paredzēts cits nosaukums (Safeway). Savukārt, to, kas kļuva par tituldziesmu, NY sacerēja brīdī, kad albums jau šķita pabeigts. 1994. gada 5. aprīlī pašnāvību izdarīja Kurts Kobeins. Kopš vēlīnajiem pusaudža gadiem būdams Janga fans, pirmsnāves vēstuli viņš beidza ar vecas Nīla dziesmas vārdiem It’s better to burn out, than to fade away – “labāk sadegt, nekā izplēnēt”. Saprotami, ka NY notikušo uztvēra vēl sāpīgāk kā daudzi citi, kam Kurts tāpat bija dārgs. Un nevarēja neuzrakstīt Sleeps with Angels.
Tā ir skaista un sāpīga dziesma, taču, ai, kā gribētos, lai tā būtu palikusi nesacerēta. Un lai Kobeins būtu paguvis noklausīties Change Your Mind. Jo man nedod miera aizdomas, ka viņš nejuta atšķirību starp realitāti un to apliecinošu dziesmu – iespējams, tieši tādēļ arī pats spēja tādas radīt. Un tieši tādēļ gribas naivi un nevajadzīgi ticēt, ka Change Your Mind 15 minūtes īstajā brīdī būtu varējušas pasaulei aiztaupīt gan Kurta atvadu vēstuli, gan man tik mīļā NY albuma tituldziesmu. Starp citu, dažas dienas pirms 5. aprīļa Nīls esot centies Kurtu sazvanīt. Lai uzmundrinātu.
