Vakara albums
Nina Simone – Little Girl Blue/My Baby Just Cares for Me, 1959/1987
24/06/2018
Jūnisas Ketlīnas Veimones lielais sapnis – kļūt par pirmo melnādaino koncertpianisti ASV – sabruka 18 gadu vecumā, kad viņa netika uzņemta Filadelfijas Kērtisa mūzikas institūtā. Meitene nešaubījās, ka atteikuma iemesls ir viņas ādaskrāsa. Institūta vadība līdz pat mūsdienām uzstāj, ka tai nav bijis nekādas nozīmes. Uz trim studentu vietām pretendējuši 72 kandidāti un Veimone vienkārši neesot bijusi tik laba kā pašai liecies. Taču viņa šo atraidījumu, tāpat kā citas balto cilvēku pārestības – gan piedzīvotas, gan nosapņotas - nekad neaizmirsa un līdz mūža beigām bija rasu naida pilna. Parastais stāsts un cilvēku sabiedrības skumjā ikdiena.
Taču Jūnisas traģēdija bija pārējās pasaules veiksme. Jo neviens nezina, kas notiktu, ja viņa institūtā iestātos, toties mēs zinām, ka šīs neveiksmes dēļ viņas talants ieguva citu izpausmi. Viņa kļuva par dziedātāju un, pavadot savu vokālu, klasisku klavierspēli miksēja ar blūzīgu un džezīgu. Un, lai par viņas nodošanos sātana mūzikai neuzzinātu mamma, sevi pārdēvēja par Ninu Simoni. Šie ir Ninas pirmie ieskaņojumi, kas veikti 1957. gadā un pirmoreiz izdoti pāris gadus vēlāk. Starp tiem ir arī divi viņas slavenākie ieraksti.
Pirmais – Džordža Gēršvina klasiskā tēma I Loves You, Porgy tā arī palika viņas vienīgais hits ASV. Otrs – tobrīd jau gandrīz 30 gadus vecā popdziesma My Baby Just Cares for Me ātri pazuda aizmirstībā. Taču pagāja vēl gandrīz 30 gadi un tas tika iekļauts Chanel No 5 reklāmā, kas 80. gadu otrajā pusē viņas jau stipri apsūbējušo karjeru pacēla vēl nebijušos augstumos. Nav šaubu, My Baby ne tuvu nav Ninas ievērojamākā dziesma, bet reizēm arī šķietami nieki ļauj notikt lielām lietām un atgādina, ka dzīve ir neprognozējama.
Savukārt Kērtisa institūts viņai dažas nedēļas pirms nāves piešķīra goda doktores titulu. Ļoti gribas ticēt, ka, to uzzinot, Nina pasmaidīja un teica: “Dzīve tomēr ir viena smieklīga padarīšana, little girl blue.”.
P.S. Starp citu, arī te redzamā plate ir Simones “otrās” slavas produkts – kaut arī tās saturs ir identisks debijas albumam Little Girl Blue, tā ar citu vāka foto un jaunu nosaukumu tika izdota tūlīt pēc Chanel kampaņas. Un nodrošināja Ninai gan leģendas auru, gan jaunu iemeslu pārliecībai par balto pasaules kārtības neģēlīgo dabu – tā kā vecajos laikos viņa visu albuma materiālu par 3000 dolāriem bija pārdevusi ierakstu kompānijai, par šo izdevumu, tāpat kā par savu balsi smaržu reklāmā viņa nesaņēma neko.
