Vakara albums
Jimi Hendrix Experience – Are You Experienced, 1967
27/05/2018
Pusgadu pirms šā albuma iznākšanas, kad masu publikai vēl svešais Hendrikss ieradās Anglijā, turienes slavenākais ģitārists bija Ēriks Kleptons. Pēc pirmā kopīgas muzicēšanas vakara viņš, tāpat kā daudzi citi britu mūziķi turpmākajos mēnešos, esot iegrimis nopietnās pārdomās par savu profesionālo virzību. Vēlāk abi kļuva tuvi draugi, taču nav nejauši, ka pēc šīs iepazīšanās Kleptons sāka krasi norobežoties no viņam pielaulātā “ģitāras dieva” titula.
Savā ziņā Hendriksa debijas albums tik tieši un pilnīgi kā neviens cits pieteica modernās rokmūzikas dzimšanu afroamerikāniskās un angliskās kultūras krustcelēs. Džimija saknes – blūzs, ritmblūzs, džeza improvizācija - bija izteikti “melnas”, tomēr, lai realizētu savu potenciālu, viņam nācās no Ņujorkas pārcelties uz Londonu, apgūt turienes hipiju modes un psihedēlijas etiķeti, apburzīties vietējo rokzvaigžņu aprindās, izveidot grupu ar baltajiem muzikantiem un ierakstīties ar angļu producentu, kurš bija arī viņa menedžeris.
Džimijs progresēja milzu ātrumā un jau drīz apguva ievērojami smalkāku un daudzveidīgāku muzikālo pašizteiksmi, tomēr Are You Experienced ir sava veida mezglpunkts, kas manifestē ideālo rokmūziku - primāru, gandrīz mežonīgu skaņas, fiziskas varenības, garīgas transcendences un mākslinieciskas oriģinalitātes rituālu, kurā tehniska virtuozitāte apvienojusies ar vietas, laika un paaudzes izjūtu.
Hendriksa radošā novitāte un tās ietekme bija un joprojām ir tik milzīga, ka, tagad pat grūti iztēloties, cik neparasts viņa skanējums likās tolaik. Varbūt to būs vieglāk novērtēt, atceroties amizantu vēstures detaļu – nosūtot ražošanai Džimija agrīnos ierakstus, rūpnīcai tika adresēta pavadvēstule ar paskaidrojumu, ka “kroplīgā” ģitāras skaņa ir apzināts efekts, kas nav jālabo.
Tomēr visvairāk par Hendriksa mērogu liecina kāds cits, ar viņa leģendu un nozīmi gandrīz nesamērojams fakts – Are You Experienced, Džimija pirmo albumu no viņa nāves šķir vien trīs gadi un četri mēneši. Trīs gadi un četri mēneši, kuru pieskārienu mēs joprojām jūtam gandrīz ik dienas – arī tie, kas Hendriksu nekad nav dzirdējuši.
