Vakara albums
Thelonious Monk & John Coltrane – Monk/Coltrane, 1973
10/09/2017
Sandjego pagājušajā nedēļā bija svelmaini. Vismaz pēc Meksikas vidienes kalnos aizvadītiem mēnešiem šeit, okeāna piekrastes mitrajā un uzkarsušajā gaisā nebija viegli. Viena no veldzējošākajām vietām izrādījās plašu veikals netālu no mūsu mājvietas. Pavadīju tur krietnu stundu, kuras laikā veikalā nepārtraukti skanēja 70. gadu džez-pop-rokgrupas Steely Dan ieraksti. Šīs izvēles pamatojumu sapratu tikai nākamajā dienā, izlasot grupas dalībnieka Voltera Bekera (Walter Becker) nāves ziņu. Bet tobrīd mūzika spirdzināja ne mazāk kā kondicionētais gaiss. Jau grasījos doties atpakaļ tveicē, kad uz grīdas pamanīju trīs kastes ar uzrakstu new jazz arrivals. Vienā no tām atradu pirkumu, kurš ļāva nokļūt nekad nepiedzīvotā vietā un vasarā pirms 60 gadiem.
50. gadu otrajā pusē par Ņujorkas mākslas bohēmas iecienītu rajonu kļuva Boverija, kur īres cenas bija zemākas nekā Grīničvilidžā. Noteiktās aprindās populāra tikšanās vieta bija jaunais džeza klubs Five Spot Café. Vecām avīzēm izlīmētajā zālē regulāri pulcējās abstraktā ekspresionisma komanda – De Kūnings, Ernsts, De Niro vecākais, arī Frenks O’Hara un citi piederīgie. Bieži tika pieminēts lielais džeza fans Džeksons Polloks, kurš gāja bojā pāris nedēļas pirms Five Spot atvēršanas. Īpaši piesmēķētā stūrī pie glāzēm un pelnutraukiem noklāta galda grupējās literāti, topošie bīta klasiķi – savu “Kaucienu” nupat pasaulē palaidušais Ginsbergs, Ferlingeti, Keruaks un pārējie. Protams, netrūka arī džezmeņu frakcijas – visticamāk, bez tās te nebūtu arī iepriekš minēto.
1957. gada vasarā – Keruaka “Ceļā” jau bija tipogrāfijā, bet vēl nenodrukāts – Five Spot kļuva par Telonija Monka kvarteta pastāvīgo rezidenci. Par kvarteta tenorsaksofonistu nupat bija pieņemts Džons Koltreins. Monks – pianists, komponists un ekscentriķis, viens no modernā džeza lielajiem arhitektiem, jau bija izcilība – lai arī daudzu nesaprasts. Koltreins – deviņus gadus jaunāks, pēc konflikta ar iepriekšējo darba devēju Mailsu Deivisu mēģināja pārvērtēt dzīvi un mācīties visu, ko spēja dot viņa jaunais skolotājs. Kopā viņi sabija nepilnu gadu, lielākoties uzstājoties Five Spot publikai – vienīgajai, kas bijusi priviliģēta regulāri klātienē piedzīvot viņu kopīgās improvizācijas. Pēc tam Koltreins atgriezās pie Deivisa un kļuva par, iespējams, visu laiku ievērojamāko saksofonistu.
Manā jaunajā, par 13 dolāriem pirktajā dubultplatē ir dzirdami visi Monka un Koltreina kopīgie studijas ieraksti; vairumā gadījumu fiksēti tajā pašā 57. gada vasarā. Un, lai arī te viņi nemuzicē uz Five Spot skatuves, mani nepamet sajūta, ka fonā dzirdama saviesīga murdoņa, rakstnieku ķildas un laika, vietas un cilvēku uzlādēta dzīve, kas, par spīti visam, ir katras takts un minūtes vērta. Reizēm liekas, ka mūzika man vajadzīga tieši tādēļ.
