Vakara albums
Joni Mitchell - Mingus, 1979
26/08/2018
Plate sākas ar Mingusa viesu dziedātu Happy Birthday to You un jubilāra un viņa sievas strīdu par namatēva vecumu. Viņš: “54, motherfucker!”. Viņa: “53! He was born in 1922.” Šim 1975. gada mājas ballītes dokumentam seko ne mazāk sirsnīga Mičelas dziesma God Must Be a Boogie Man. Plates anotācijā Džonija raksta, ka laiks nekad neesot skrējis tik ātri kā šajās sesijās, jo viņa gribējusi, lai Minguss pagūst noklausīties gatavu albumu.
Pirms A Chair in the Sky, jaunas Mingusa kompozīcijas ar Džonijas vārdiem, viņš tās pašas ballītes atmosfērā apspriež savu nāvi un bēres. Improvizācijas un kompozīcijas milzis saka, viņam neesot steigas: “Cik nodzīvoja Djūks [Elingtons]? 77? Es viņu pārdzīvošu... Un kad tas notiks, mani sadedzinās Indijā, Vedanta Society baznīcā.”
Albums ir džezīgs, blūzīgs un elēģisks, ar Džonijas lielisko džeza sastāvu (Pastoriuss, Šorters, Henkoks u.c.), viņas pašas ģitāru un balsi. Un Mingusa fizisku un garīgu klātbūtni. Basa virtuozs jau bija invalīdu ratiņos un spēlēt vairs nevarēja, toties te ir trīs jaunas viņa melodijas, kam Džonija pierakstījusi tekstus. Ceturto - Goodbye Pork Pie Hat viņš jau 1959. gadā veltīja tikko mirušajam Lesteram Jangam; šoreiz arī tam ir Džonijas teksts. Albumā Goodbye Pork Pie Hat ir pēdējā dziesma un pirms tās Minguss saka: “Es biju laimīgs. Dievs mani ir svētījis. Esmu dieva svētīts.”
Viņš nomira 56 gadu vecumā Meksikā. Plate bija gandrīz gatava, bet vēl neizdota. Minguss paguva dzirdēt to visu, atskaitot God Must Be a Boogie Man. Viņa attieksme pret dzirdēto bija neviennozīmīga. Džonija raksta, ka milža nāves dienā Meksikas krastā izmetušies 56 vaļi, bet viņa pelni tikuši izkaisīti Gangā. Savukārt šī mūzika ir gracioza un pamatīga. Kā Džonija un Minguss.
ARHĪVS: Vakara albumi u.c.
