Vakara albums
Lana Del Rey – Lust for Life, 2017
25/02/2018
Apmēram pirms desmit gadiem nezināmas lielvalsts specdienesti nojaušamā nolūkā sāka izstrādāt mākslīgā intelekta programmu Lana Del Ry. Tās pirmā, eksperimentālā versija Lana Del Ray A.K.A. Lizzy Grant (2010) cerības neattaisnoja un drīz tika no aprites atsaukta. Nākamās versijas Lana Del Rby, Rcy un Rdy tika paturētas slepenībā.
2011. gadā interneta straumēšanas platformā YouTube tika augšupielādētas piektās versijas Lana Del Rey ģenerētas dziesmas Video Games un Blue Jeans - specdienestu analītiķi apzināti izvēlējās verbāli, kognitīvi, harmoniski un melodiski vienkāršus kodus, kas ar rafinētām programmatūras metodēm apejot demogrāfiskas, nacionālas, lingvistiskas, morālas, estētiskas u. c. robežas/tradīcijas/aizspriedumus ļāva identificēt/inficēt pēc iespējas lielāku recipientu loku. Šoreiz rezultāti pārspēja cerības un dziesmas kļuva par virāliem hitiem. Programmas pirmais līmenis bija veiksmīgi izpildīts. Taču tas bija tikai sākums.
LDRey humanoīdā vizualizācija sākotnēji atgādināja pavedinoši neveiklu blondu lelli naivā grēka stilistikā, bija apveltīta ar intriģējošu CV (pusaudze alkoholiķe, filozofijas studente ar īpašu interesi par metafiziku un alternatīvo kultūru u. tml.) un stādījās priekšā kā “gangsta Nensija Sinatra”. Ar laiku hologramma tika pilnveidota, mainīja kleitiņas, blūzītes, halātiņus, matu krāsas un intervijās modes žurnāliem citēja Vitmenu (dziesmā Body Electric viņa dzejas milzi dēvē par my daddy), atsaucās uz Linča un Fellīni filmām un stāstīja par mīlestību uz Koena, Dilana un Deivisa mūziku.
Programmas vārdu krājums pieauga straujā progresijā un dziesmu nosaukumi reibināja kā smaržas vidusskolnieces istabā: Art Deco, Bel Air, Big Eyes, Black Beauty, Blue Velvet, Born to Die, Carmen, Chet Baker, Cola, Dark Paradise, Gods & Monsters, Grupie Love, Guns and Roses, Honeymoon, Kill Kill, Love, Mermaid Motel, Music to Watch Boys To, Radio, Religion, Sad Girl, Shades of Cool, Summertime Sadness, Ultraviolence, Tropico, Without You. Tikpat eksotiska bija mūzikas žanriskajai identifikācijai izmantotā terminoloģija: baroque pop, dream pop, Hollywood sadcore u. c.
2013. gadā programmas radītais albums Paradise un dziesma Young and Beautiful tika izvirzīti Grammy balvai. Tās tālākai pilnveidei tika nolīgti (domājams, slepeno dienestu starptautiskas vienošanās rezultātā) izcili hakeri no Nāves pludmales, Silikona masīva un Imantas džungļiem, savukārt, lai to visu leģitīmizētu, tika piesaistīti mūzikas industrijas prestižākie producenti.
LDRey izmantoto datu bāze aptvēra vairāku desmitu personu (Peggy Lee, Frank & Nancy Sinatra, Julee Cruise, Marilyn Monroe, Billie Holiday, Julie London, Lou Reed, Jeff Buckley, Eminem u. c.) mākslinieciskās identitātes, kuru manipulācijai tika izmantoti tādi iestatījumi kā ‘fetišs’, ‘glamūrs’, ‘nostalģija’, ‘bēdīgs’, ‘priecīgs’, ‘saule’, ‘daudz saules’, ‘kad man vairs nebūs/atkal būs 16’, ‘piekāst labu gaumi’. Piemērojot sarežģītus un vienkāršus algoritmus, no izejas datiem tika iegūtas dziesmas, kas izklausījās tapušas jebkurā no pēdējām septiņām desmitgadēm, bet bija apstrādātas ar universālu coolness un aktualitātes efektu. Vecie kritiķi sākumā šķobījās, ka Lana visu dzied vienā tonalitātē, tempā un intonācijā, tad apklusa, pārvērtēja dzīvi un paradigmas, līdz cēlās kājās un aplaudēja. Bija izpildīts programmas otrais līmenis.
Trešais tiešā triecienā skāra mani. Hendriksa gars ir liecinieks - es turējos, cik spēju. Bet tas notika. Programma nonāca līdz manai necilajai personai un bez žēlastības uzlauza arī tās algoritmu. Es izdzirdēju (platē, kuras nosaukums liek atcerēties Van Gogu, Džimu Morisonu un Igiju Popu) dziesmu Tomorrow Never Came. Piecās minūtēs ar Džeimsa Bonda patosu tieši un netieši atsaukties uz Dilanu, F.S. Ficdžeraldu, Henriju Milleru, Eltonu Džonu, Beatles, Džonu un Joko, un to visu izdziedāt ciešā lēnas dejas apskāvienā ar Šonu Lenonu… Man nebija citu variantu, kā kaunīgā svētlaimē padoties. Ak, Lana! Mīli mani, es arī esmu robots!
