Vakara albums
Eric Clapton – 461 Ocean Boulevard, 1974
08/07/2018
Mans senais draugs Revox bija aizbraucis līdz plates nosaukumā minētajai adresei Floridā, un ziņoja, ka vāka bildē redzamā kotedža esot pārbūvēta līdz nepazīšanai, savukārt palmas vairs neesot – selfijs EC pozā nav iespējams. Toties adrese, kas savulaik mums līdzīgu dīkdieņu pieplūduma dēļ bija nomainīta, esot atjaunota tāda pati kā agrāk – 461 Ocean BLVD. Arī labi.
Bet šī plate. Reizēm esmu kukainīša naivumā domājis par to, kādēļ dažas dziesmas, grāmatas vai gleznas aizķer vairāk nekā citas – līdzvērtīgas, varbūt pat “labākas” tā paša autora izpausmes. Arī par to, kādēļ piekrītu viedoklim, ka šis ir viens no EC labākajiem albumiem. Atbildi nojautu jau sen, bet pa īstam sapratu, kad izlasīju viņa memuārus. Jo tajā ir dzirdama kāda cita kukainīša atmoda, labie nodomi un cerība, ka, par spīti bijušajam, viss tomēr vēl nav galā, ka vēl ir kāds glābiņš. Brīdis, kad esi pret sevi visgodīgākais, jo apzināti vai neapzināti zini, ka citādi jebkura kustība ir tikai vēl viens solis bezcerībā.
461 Ocean Boulevard ir tas, ko jūt cilvēks, kurš atjēdzies bērnības traumu, jaunības slavas, naudas un garīga kūtruma lamatās, sapinies apkārtējo glaimos un paša maldos. Sapratis, ka sapinies, tomēr grib dzīvot tālāk. Tādēļ pēc trim pašizolācijas gadiem iznācis saules gaismā un sacerējis dziesmu. Tik vienkāršu, ka vienkāršāk vairs nevar. Dear lord, please give me strength... Es ticu šā cilvēka vājumam. Un savtīgi ceru, ka viņš to ir pārvarējis ne tikai savā, bet arī manā vietā. Jo joprojām ticu, ka man pašam nav jāiziet visi loki, lai saprastu, ka elle pastāv. Ja nekautrētos, teiktu – varbūt tas ir iemesls, kura dēļ Dievs radīja rokzvaigznes. Lai nabagi ko saprastu.
Protams, atvainojos par sentimentu. Neatkarīgi no tā, 461 Ocean Boulevard ir laba plate. Arī Bobs Mārlijs bija Ērikam pateicīgs, jo te dzirdamā I Shot the Sheriff versija kļuva par viņa pirmo lielo hitu Rietumu pasaulē. Un Ēriks bija pateicīgs Bobam, jo tas bija pirmais hits arī viņa jaunajā dzīvē. Dzīvē, kas kļuva iespējama, kad bija pārvarēts tas, kas viņu noveda līdz palmai, kuras vairs nav. Nē, arī tālākais nebija gluds un vienmēr cildens gājiens uz pilnību, galīgi ne. Bet cerības un ticības sākums bija noticis. Šajās dziesmās. Paldies.
