Vakara albums
John Martyn – Grace & Danger, 1980
29/07/2018
Pirms kādiem gadiem Crocodisc plašu veikalā Parīzē. Jau biju sagrābies krietni kaudzi visa kā, kad soldes kastē pie izejas uzgāju šo. Galvenajos vilcienos zināju Mārtina stāstu – britu folka klasiķis ar džeza, pasaules mūzikas u. c. nosliecēm. Pat draugiem grūti paciešams žūpa un narkomāns, novatorisks ģitārists un dziesminieks, nesen, 60 gadu vecumā miris dzīves izraisītā nāvē.
Nekas no tā visa, arī bildēs redzētais drūmais un sagumušais tēls, mani nebija pamudinājis noklausīties kādu no viņa ierakstiem. Bet šoreiz samulsu. Ne pietiekami, lai tūlīt izšķirtos par 5 eiro investīciju (katrs melomāns zina šo psihes stāvokli – tu bez domāšanas esi gatavs atdot 20 par kādu štruntu tikai ‘tāpēc, ka tāpēc’, bet žņaudzies par piecīti, ja ‘tāpēc, ka tāpēc’ motivācijas nav), tomēr diezgan, lai Grace & Danger noglabātu kastes dziļumā – katram gadījumam.
Nākamajās dienās Crocodisc plauktus inspicēju vēl dažas reizes, bet Mārtinam spītīgi gāju garām. Līdz vakarā pirms prombraukšanas sapratu, ka bez tā man vairs nekad nebūs miera, un devos vēl vienā skaistā gājienā pa kreisā krasta Parīzi. Tas izrādījās reti saprātīgs lēmums un labākā 5 eiro investīcija tovasar.
Drīz pēc tam nejauši izlasīju Fila Kolinsa interviju. Fils bijis laulības krīzes zemākajā punktā, kad saticis Džonu, kurš tobrīd šķīries no Beverlijas – pirms desmit gadiem viņi bija Londonas folka aprindu cerību pāris, bet nu jau sena un skumja pagātne. Vārdu sakot, uzgājuši pie Fila parunāt par dzīvi. Pēc dažām glāzēm atklājies, ka Džonam tonakt nav, kur palikt. Pēc pāris nedēļām abi joprojām runājuši par dzīvi un lēnā garā ieskaņojuši Džona šķiršanās dziesmas. Te tās ir. Pirmo - Some People are Crazy - jaunatklāsmes pārņemtībā iekļāvu Šūpuļdziesmu izlasē 80’s Lullabies. Pēdējo – Our Love – Džons ir sacerējis kopā ar Beverliju.
Sargi mani, atlikusī nākotne, es negribētu ne uz vakaru būt trešais skābo vecpuišu medusmēnesī pie Fila. Toties šīs dziesmas varu ieteikt katram, kam bijis svarīgi satikt kādu, ar ko aprunāties par dzīvi. Par spīti pirmajā brīdī mulsinoši gludajam 80. gadu skanējumam, te nav nopūtas, kas nebūtu ticama un kopības sajūtu sniedzoša. Te nevar nejust, ka šis cilvēks zina visu, kas mani ir nomācis. Un kādā mulsinošā veidā šo zināšanu ir pārvērtis manā mierinājumā. Ko tādu spēj tikai draugs, kuru, izrādās, var satikt jebkad un jebkur. Vai šī dzīve vismaz dažreiz nav brīnišķīga?
P. S. Pāris gadus vēlāk Crocosdisc veikalā nopirku Mārtina nākamo plati Glorious Fool - producents Fils Kolinss, 15 euro. Savukārt Fila toreizējā mulsuma dziesmas klausījos pirms gada.
ARHĪVS: Vakara albumi u.c.
