Vakara albums
Jethro Tull – Aqualung, 1971
05/08/2018
Bērtons Silvermans amerikāņu mākslas vidē ir zināms kā strādnieku un ielu cilvēku portretētājs. Arī viņa pazīstamākais darbs pārstāv šo tematiku.
1970. gada ziemā Silvermanu uzrunāja Terijs Eliss no ierakstu kompānijas Chrysalis un pasūtīja trīs gleznojumus jaunas, bet jau visai populāras angļu rokgrupas Jethro Tull plates vākam. Viņam tika garantēta brīvība sižetu un tehnikas izvēlē, kā arī vienreizējs 1500 dolāru honorārs. Džentlmeņu vienošanās, kuras vienīgais apstiprinājums bija rokasspiediens.
Silvermans veica dažas skices un fotouzņēmumus grupas mēģinājumos Londonā. Nekas no tā nešķita īpaši rosinošs, taču viņu piesaistīja albuma tituldziesmas varoņa Akvalanga apraksts – puņķains, noskrandis klaidonis, kurš, sliktu nolūku vadīts, parkā vēro mazas meitenes. Tajā nebija grūti pamanīt ārēju līdzību ar Jethro Tull līdera Iana Andersona skatuves tēlu – simtgadīgs mētelis, maniakāls skatiens un mežonīga frizūra. Vakara pastaigā pa Londonu uzmeklējis noplukušu pavārti, kas šķita piemērota Akvalanga patvērumam, mākslinieks uzmeta kupri, ierāvās mētelī ar saceltu apkakli un lūdza savu kundzi izdarīt dažus Polaroid uzņēmumus, ko pēc tam izmantoja par pamatu, iespējams, slavenākajam urbānajam portretam roka vēsturē.
Jethro Tull ceturtais albums Aqualung kļuva par progroka klasiku, tika pārdots septiņu miljonu tirāžā un joprojām ietilpst roka fanu inteliģences minimuma obligātajā kanonā. Žurnāls Rolling Stone 2012. gadā to atzina par 337. visu laiku labāko albumu, pieminot arī vāka bildi, “kas uzdzina murgus 70. gadu pusaudžiem”. Arī manā atmiņā tā glabājas tikpat neizdzēšama kā albuma mūzika.
Tā nu Silvermans vairākas desmitgades ar mulsumu sekoja sava radījuma liktenim populārās kultūras mitoloģijā un katrs uz ielas ieraudzītais Akvalanga t-krekls, veicināja viņa pārliecību, ka kaut kas šajā lietā nav pareizi. Mākslinieks uzskatīja, ka senais rokasspiediens bijis par viņa darbu izmantojumu viena albuma noformējumā, bet četras desmitgades vēlāk tirgū bija trīs dažādi Tull produkti, kuru noformējumā izmantotas viņa akvareļi (oriģinālais Aqualung (1971), Aqualung koncertalbums (2005) un oriģinālā albuma četrdesmitgades deluxe izdevums (2011)). Nerunājot par suvenīriem - savulaik Tull faniem pat tika piedāvāts iegādāties albuma vāka litogrāfiju ar Iana Andersona (ne Silvermana) autogrāfu; arī šobrīd grupas mājaslapā par $ 19.98 var nopirkt Aqualung t-kreklu.
Juristi raustīja plecus un, tāpat kā Chrysalis, atsaucās uz darījumu apstiprinoša līguma trūkumu un tālaika autortiesību likumdošanu, kas esot Silvermanam nelabvēlīga. Mākslinieks uzrakstīja Ianam Andersonam un saņēma piktu atbildi, ka šis gadījums ir tikai Silvermana un Chrysalis darīšana, turklāt gleznojumi esot balstīti Andersona vizuālajā identitātē, tādēļ nekādām pretenzijām neesot pamata. Silvermans uzstāja, ka gleznām pozējis viņš pats savā mētelī. Andersonu tas neinteresēja.
Tad Silvermanam piezvanīja nezināma persona, kas apgalvoja, ka tās rīcībā nejauši nonākuši divi no trim Aqualung gleznojumu oriģināliem (priekšējā un aizmugurējā vāka bildes), kas sen atpakaļ nozagti Chrysalis birojā. Mākslinieks neapdomīgi pieminēja policiju un svešinieks pazuda bez vēsts. Tad izdevās sameklēt Teriju Elisu. Ar Chrysalis šīs epopejas aizsācējam vairs nebija nekāda sakara, taču viņš savā arhīvā negaidīti uzgāja par pazudušu uzskatītu trešo oriģinālu (vāka atvērumā redzamo klaidoņu dzīru skatu). Tas arī pagaidām vienīgais reālais rezultāts Silvermana cīņā par savu taisnību.
2021. gada pavasarī apritēs 50 gadi kopš Aqualung pirmizdevuma. Visticamāk, jubileja atkal tiks atzīmēta ar jauniem izdevumiem u.c. mūzikas biznesa rosību. Bērtam Silvermanam tad būs 93.
ARHĪVS: Vakara albumi u.c.
