Vakara albums
Marianne Faithfull - Negative Capability, 2018
02/12/2018
1964. Mariannei ir 17 gadu. Viņa ir pabeigusi konventa skolu. Klausās Bītlus, Koltreinu un Šūbertu, raksta universitātēm, jo grasās studēt literatūru. Tad viņu ballītē noskata Rolling Stones menedžeris Endrū Lūgs Oldems un viņa iedzied As Tears Go By - vienu no pirmajiem Mika Džegera un Kīta Ričardsa sacerējumiem. Oldems esot abus ieslēdzis virtuvē un nelaidis laukā pirms dziesma nav gatava. Vēl noteicis, ka tai jābūt ar “lieliem mūriem, augstiem logiem un bez seksa”. Tā kā Stones liriskas balādes vēl nespēlēja, As Tears Go By tika atdota Mariannei*. Tā ir vidēja tempa popfolka dziesma ar akustisko ģitāru un vienkāršu, atmiņā paliekošu obojas caurviju motīvu. Marianne dzied dzidrā un gludā soprānā, emocionāli distancēti, ar mulsu, atbruņoši nevainīgu sweet 17 pievilcību. Dziesma kā meitene bez pieredzes dziļuma, bet ar jaunības melanholiju un sapņainību.
1987. Mariannei ir 40 un viņa cenšas atradināties no heroīna. Dziedātājai aiz muguras ir skarba pagātne bez noteiktas dzīvesvietas, naudas un ilūzijām. Nesenā intervijā viņa Nikam Keivam atzīstas, ka sapratusi - viņa ilgi dzīvojusi, lai piepildītu citu priekšstatus par sevi. Reiz tam bijis jāpieliek punktu. Albumā Strange Weather starp klasiskām džeza un kabarē balādēm, Veitsa un Dilana dziesmām skan arī As Tears Go By. Tā ir ievērojami lēnāka, savukārt Mariannes balss ir daudz zemāka nekā 1964. gadā. Dziesma ir ieguvusi fatālas nolemtības klātbūtni, taču līdzās pusmūža melanholijai tajā jaušams arī sīkstums un dzīvotgriba. Memuāros viņa raksta, ka nu bijusi īstajā vecumā, lai dziedātu ko tādu.
2018. Pēdējos gados viņa ir satraumējusi mugurkaulu, salauzusi gūžas kaulu un pārcietusi smagu infekciju, viņas kreiso plecu un roku moka artrīta sāpes, viņai ir grūti staigāt. Citu pēc cita viņa ir zaudējusi draugus un līdzgaitniekus. Atsākusi pīpēt, bet nedzer pat kafiju. Un neilgi pirms 72. dzimšanas dienas izdod albumu par mīlestību un vientulību, nesen apjaustu vajadzību pēc cilvēkiem savā dzīvē. Viņa pati šo uzskata par godīgāko darbu savā mūžā. Nebūšu ne pirmais, ne pēdējais, kurš piebildīs - tas ir arī viens no uzrunājošākajiem. Plate, kas sauc atmiņā Keša un Koena vēlīnos ierakstus. Jā, šīs ir tādas dziesmas... Un starp tām ir arī As Tears Go By trešā inkarnācija. Tagad tā ir dziesma, kurā dzirdams sapņainās konventa meitenes mūžs, kurā viņu aizveda šī pati dziesma. Neaizmirstama dziesma.
*Stones to ieskaņoja 1965. gadā.
ARHĪVS: Vakara albumi u.c.
