Vakara albums
The Flaming Lips & Stardeath and White Dwarfs – The Dark Side of the Moon, 2009
Klāss Vāvere
13/04/2016
Kad amerikāņu psihedēliķi The Flaming Lips kopā ar draugiem izdeva savu versiju par slaveno Pink Floyd albumu, visticamāk, viņi vēlējās ne vien godināt vienu no rokmūzikas stūrakmeņiem, bet arī pakaitināt iesīkstējušus Floyd fanus, kas katru mēģinājumu tuvoties saviem dārgumiem uztver kā personīgu aizvainojumu un vēršanos pret pasaules kārtības pamatiem. Viņiem izdevās.
Speak to Me kā garāžroks, Money kā nezināma komiksa saundtreks, BrainDamage kā industrial himna... Vai to ir vērts klausīties tiem, kas nav dzirdējuši oriģinālu? Grūti atbildēt, jo grūti šādus cilvēkus iztēloties. Vai to ir vērts klausīties pārējiem? Vismaz vienu reizi noteikti. Kaut tādēļ vien, lai atkal atcerētos, ka viss kas dzīvs, jebkurā brīdī varbūt jebkāds. Ka viss sākas ar I’ve been mad for fucking years… un beidzas ar matter of fact it’s all dark, bet to, kas pa vidu, katrs izkrāso pats. Un kas nav dzīvs, nekļūst pa klasiku.
