Vakara albums
Lambchop – Flotus, 2016
Klāss Vāvere
09/04/2017
Kad šā gadsimta sākumā sev atklāju Lambchop albumu Nixon, tas bija kā iegūt jaunu draugu, kura sabiedrībā jūtos kā mājās. Tieši mājīgums ir spilgtākais iespaids, ar ko man kopš tā laika asociējas gan Nixon, gan citas Lambchop plates. Ar to nedomāju čības (kaut nevar noliegt, ka viņu izlīdzināti nosvērtajam skanējumam piemīt arī psiholoģiska komforta dimensija), bet patvērumu, ko sniedz būšana ar cilvēkiem, kuri saprot mani un kurus saprotu es – vismaz pamatlietās. Tādiem cilvēkiem, ar ko prieks strīdēties par pārējo. Vai klusēt.
Pēc skaņas un noskaņas šīs ir šūpuļdziesmas. Tādas, ko vislabāk klausīties no rīta. Vēlams vienatnē. Maigie bīti, caurspīdīgās, daudzās kārtās klātās harmoniskā šķidrauta faktūras plus Kurta Vāgnera čuksti, nopūtas un pārdomas par dzīvi un nāvi sniedz iedvesmojošu tuvības sajutu, kura uzmundrina arī dienas turpinājumā izejot Rīgas pavasara drēgnajā pelēcībā.
Vistiešāk, kā jau parasti, iedarbojas Vāgnera balss un tās intonācija. Silta un mierīga, viegli izbrīnīta, bez pretenzijām, tā necenšas pārliecināt, vien atgādina, ka esmu te un tagad, ka šis mirklis man ir maksājis visus līdzšinējos un ar to es maksāšu par turpmākajiem. Un tā kā negrasos savu atlikušo dzīvi pirkt lēti, tas jāpadara pēc iespējas jēdzīgs. Balss, kura ikdienišķas situācijas un norises pārvērš neaizmirstamos stāstos un dziesmās, personīgā un intīmā pārdzīvojumā, ko paradoksālā kārtā gribas dalīt ar citiem. Jebkāds patoss Lambchop sakarā šķiet neiederīgs un banāls, tomēr tā vien gribas piebilst, ka ar šo balsi runā mākslas spēks.
Un kaut arī Flotus ir viņu “elektroniskais” albums, tas izklausās pat ļoti “dabīgi”. Daudzie efekti, izmantoti ar raksturīgi delikātu smalkumu, iezīmē vien sīkas deformācijas, kas dzīvi un tās trauslumu atklāj vēl dzīvāku un trauslāku, bet katru mīļu mirkli – kā skaistu un saudzējamu vērtību. Īsumā – lielisks dienas sākums! Tādas dienas, ko gribas aizvadīt, lēni, nesteidzīgi un nerunīgi. Un tieši tādēļ, ka ne vienmēr tas izdodas, ir labi, ja laiku pa laikam kāds atgādina – jādzīvo ir tieši tā.
