Vakara albums
Creedence Clearwater Revival – Pendulum, 1970
20/11/2016
Bērnībā man bija dažus gadus vecāks draugs. Autoritāte svarīgos jautājumos. Kādudien septiņdesmito sākumā pie avīžu kioska Iecavas centrā pētījām skatlogā izliktas skaņuplates. Lielās ar padomju estrādi Ģirtu neinteresēja, tikai dažas mazās ar ārzemju mūziku. Nopētījis vienu, uz kuras bija rakstīts Криденс, вокально-инструментальный ансамбль, США, viņš sašutis teica: “Kārtējais krievu idiotisms (pat tolaik es sapratu, ka “krievi” šai paziņojumā nav etniska, bet politiska kategorija) – krīdensi nav nekāds VIA, tā ir īsta amerikāņu popgrupa!”
Šajā mirklī man atausa vairākas būtiskas patiesības. Pirmkārt – vokāli instrumentālie ansambļi nav nekas labs (iespējams, Ģirts arī paskaidroja, ka VIA ir krievu izgudrojums, kam nav nekā kopēja ar klausāmu mūziku). Otrkārt – popgrupas ir daudz labākas. Treškārt – oficiālajai kārtībai nevar uzticēties, jo tā nejūt vai slēpj tik principiālu atšķirību. Ceturtkārt un galvenokārt – krīdensi ir vērtība.
Minēto platīti nopirku pāris gadus vēlāk un tas tiešām izrādījās fundamentāls ieguvums. Ne velti šķiet, ka Ģirta vienaudžu un arī dažus gadus vecāku latviešu starpā CCR ir dziļākas saknes nekā vairumam citas tālaika angloamerikāniskās mūzikas, bītlus un Stones ieskaitot. Aiz Džona Fogertija lieliskā ķērciena, aiz rokenrola, ritmblūza, kantrī u.c. amerikāņu mūzikas pamatsastāvdaļām šajās dziesmās mīt nekļūdīgi sajūtams dabiskums, kam sveša izlikšanās, mākslotība vai pliekanība. Ja prātā nebūtu Guntis Skrastiņš, teiktu, ka tas ir šlāgera gars kā tautiska vērtība. Vienkāršs, spēcīgs un precīzs, kas tāds, ko latvietim, kurš vairāk klausās ar sirdi, ne smadzenēm, viegli sajust kā savējo. Vieglāk nekā bītlu intelektuālismu, Stones huligānismu, vai jebkuras ideoloģijas angažētību.
Tieši tā arī krīdensus uztveru – mazāk kā mūziku, vairāk kā primāru pamatvērtību. Kā vasaru un rudeni, kā likteni un dāvanu, kā Latviju un latviešus. Un tas, ka pēdējā laikā esmu pārliecinājies – līdzīgi viņus uztver arī Meksikā, manā jušanā krīdensus dara vēl latviskākus. Savukārt, ja no maniem pātariem ne vella nevar saprast, noklausietes, vienalga, simto vai piecsimto reizi, bet noklausieties Have You Ever Seen the Rain?, un sapratīsiet. Šķiet, arī tā bija mazajā melnajā platītē Iecavas kioskā.
