Vakara albums
The Velvet Underground – The Velvet Underground, 1969
26/02/2017
Jāpiekrīt dzejniekam – Velvet Underground ir lieliski. Un apskaužams tas, kurš to vēl nezina. Jo veiksmes gadījumā viņam priekšā daudz brīnišķīgu atklāsmju. Savukārt veiksmes pievilināšanai vislabāk, šķiet, izmantot tieši šo, VU trešo albumu. Tas nav pārāks par iepriekšējiem (virsotne ir un paliek pirmais – ar Niko, Vorhola rēgu un banānu) un arī ne nākamo, bet laikam pats… kā lai pasaka… draudzīgākais… tāds, no kā vieglāk nenobīties pirmajā randiņā. Divos vārdos – šūpuļdziesmas pieaugušajiem.
Drusku aizdomīgas, mierīgas un skaistas. Bez neciešami griezīgas vijoles, kura mēģina sabradāt vēl neciešamāk kaucošu ģitāru, un citiem neirotiskiem ekscesiem, kas tik ļoti rotāja VU pirmās plates. Apmēram kā bītli, kuros Lenonu aizstājis vēl viens Makartnijs. Tikai VU, protams, nav bītli un sers Pols (visu cieņu) ir viens un neatkārtojams.
Vismaz daļējs šīs metamorfozes izskaidrojums ir tāds, ka šis ir pirmais VU albums bez Džona Keila, pirmais, kurā visas dziesmas sacerējis – un vairumu arī iedziedājis vai ierunājis – Lū Rīds. Te vērts atcerēties, ka pirms abi satikās, sāka lietot smagās narkotikas un melnās brilles, iepazinās ar Endiju, nodibināja VU un sastrīdējās (tas viss gandrīz vienlaicīgi), Keils brāļojās ar Fluxus, Keidžu, La Monti Jangu u.c. teroristiem, bet Rīds… Rīds bija (lai arī ne pārāk pieredzējis un nopelniem bagāts) popdziesmu autors. Tā bija profesija, kas apmaiņā pret vēstures aizmirstiem pantiem un piedziedājumiem viņam ik piektdienu nodrošināja pieticīgu algas čeku. Toties šīs ir neaizmirstamas dziesmas, kādas viņš rakstīja pēc abu kopīgajiem gadiem un piedzīvojumiem.
Ja ir dziesma, pie kuras gribas iemigt, pēc daudzām stundām pamosties un tad atkal pamosties, lai ieskatītos kalendārā, tā ir Pale Blue Eyes. Dziesma par Rīda pirmo mīlestību, kura apprecējusies ar citu. Diemžēl tā ir tikai 5 minūtes un 39 sekundes gara. Toties nākamā ir… Jesus, help me find my proper place/ Help me in my weakness/ Cause I’m falling out of grace… Kopā tās ir jau gandrīz desmit dzīvošanas vērtas minūtes. Jo dzīve ir augstsirdīga, ja pamosties īstajā brīdī un proti ieklausīties.
Starp citu, īstenībā Rīda pirmās mīlas acis esot bijušas gaišbrūnas. Un nianse, kas atšķir dziesmas blāvi zilās no dzīves sentimenta gaiši brūnajām, šķiet, ir patvērums, kurā mīt mums tik pazīstamais ģēnijs tumšās brillēs.
