Vakara albums
Tom Waits – Bad As Me, 2011
Klāss Vāvere
06/04/2016
Foto: Klāss Vāvere
Toms Veitss reiz teica, ka cenšoties rakstīt pieaugušo dziesmas bērniem. Vai bērnu dziesmas pieaugušajiem. Savukārt viņa dēls sakāvās ar skolasbiedru, kurš uzstāja, ka tā tēvs dziedot labāk nekā trakais onkulis Toms... Skaidrs, pasaule, kurā viņa burvība būtu saprotama visiem maziem un lieliem, liktos vēl biedējošāka par pašreizējo.
Taču, kad dzirdi Tomu un Kītu Ričardsu sirsnīgā pudeles brāļu apskāvienā gārdzam vārdus I’m the last leaf on the tree/ the autumn took rest/ but they won’t take me, ir skaidrs, ka tas ir teātris. Jo viņi nemēģina slēpt, ka tikai tēlo savas publiskās lomas. Lomas, ko mēs tā mīlam, ka esam abiem pielaulājuši uz mūžu. Un tieši šī attieksme saviļņo visvairāk, jo atgādina, ka arī pēc visiem daudzajiem gadiem aiz viņu virtuozajām paškarikatūrām ir reāli cilvēki un kas vairāk par infantili klaidonīgo pozu, ko mēs no viņiem gaidām un saņemam. Kas tas ir, droši vien nezina ne Toms, ne Kīts, ne kāds cits. Bet dažiem bērniem no tā tiek liels prieks.
