Vakara albums
Marianne Faithfull – Broken English, 1979
12/06/2016
90. gadu vidū, kad naktīs spēlēju šūpuļdziesmas Radio SWH ēterā, Ainaram kāds bija lūdzis sameklēt “to foršo dziesmu no filmas “Telma un Luīze” epizodes, kur viņas naktī brauc caur kanjonu”. Pēc ilgas neskaidrības (dzīve pirms google un youtube bija smaga) izrādījās, ka tā ir The Ballad of Lucy Jordan. Sāsts par pusmūža mājsaimnieces sāpīgo atskārsmi, ka viņa nekad nebrauks pa Parīzi sporta automobilī un matos nejutīs Parīzes silto vēju.
Vispirms šo dziesmu, ko sacerējis amerikāņu literāts, karikatūrists un dziesmu autors Šels Silversteins (viņš arī Džonija Keša hita A Boy Named Sue autors), dziedāja grupa Dr. Hook & the Medicine Show, bet dažus gadus vēlāk klasiskajā albumā Broken English viņiem to atņēma Marianne Feitfula. Dr. Hook, atbilstoši savai lādzīgi ņirdzīgajai pozai, to izpildīja kā spirgtu satīru par American dream. Mariannes versijā tās ir četras cerību un rezignācijas pilnas minūtes, kurās aizrit Lusijas mūžs no sapņiem par tūkstots mīļākajiem līdz fatālam finālam (teksta pēdējās rindas var saprast dažādi, bet Marianne kādā intervijā stāsta, ka, viņas Lusija nonāk klīnikā, kur beidzot izbauda savu Parīzi).
Marianne Faithfull – The Ballad of Lucy Jordan
Tobrīd, pēc vairākiem Londonas skvotos aizvadītiem heroīna un alkohola atkarības gadiem Feitfula varēja šķist īpaši nepiemērota Lusijas Džordanas lomas kandidāte. Taču, iespējams, tieši distance starp bezpajumtnieku un narkodīleru pasauli un garlaicības māktas Amerikas vidusšķiras ģimenes mātes ikdienu, viņas interpretācijai piešķir patiesības garšu, kas to padara par ideālu Telmas un Luīzes izraušanās mēģinājuma saundtreku un vienu no Mariannes mūža dziesmām, ko par savu sajutušas dažāda vecuma telmas, luīzes, lusijas un mariannes – arī pats dažas pazīstu. Jo beigu beigās izrādās, ka nolemtībai var būt simtiem seju un tās elpa tevi var sasniegt jebkur. Bet kamēr sapnis par Parīzi ir dzīvs, ir cerība.
Marianni esmu gandrīz saticis trīs reizes – Rīgā, Amsterdamā un Dublinā. Ja kādreiz tas tiešām notiks, varētu pajautāt – vai tas, ka viņas pamatmītne jau sen ir Parīzē, tiešām nav nekādi saistīts ar Lusiju?
