Vakara albums
The War on Drugs – Lost in the Dream, 2014
Klāss Vāvere
19/06/2016
Ko es gaidu no mūzikas? Pārsteigumu? Apliecinājumu kādām nojaustām, bet līdz galam nesajustām atskārsmēm? Satikšanos ar sevi? Patvērumu no latviskās dzīvesziņas un sabiedroto tankiem Rīgas ielās? Jaunas ilūzijas un pašapmānu? Reizēm neko no tā visa, tikai iespēju justies kā mājās.
Dilana, Springstīna, Nīla Janga, Waterboys u.c. klasiskas ietekmes Adama Grandusjela (Adam Granduciel) aka The War on Drugs dziesmās ir iemantojušas 1980. gadu stadionroka vērienu un izklausās pēc visos laikos aktuālām patiesībām. Kā piparkūkas pēc vecmāmiņas receptes. Nekad neiznāk kā viņai, bet tik un tā garšo pēc bērnības un šodienas. Šodienas garšu mēs, protams, nepazīstam, kaut tieši tās dēļ mums tik svarīga ir tā otrā. Tikai šodiena dod vērtību pagātnes mirklim, un ļauj apjaust sevi kā to pašu būtni, kam reiz bija skaidrs viss, par ko man tagad nav ne jausmas.
Īstenībā neesmu sapratis arī to, ko domāju par šo plati. Man patīk Dilans, Jangs un Waterboys, bet nepatīk stadionroks, platformāts un FM radio sterilitāte. Taču es mīlu Grandusjela drosmi nekautrēties par savām skumjām un nebaidīties no savām ietekmēm. Jo mēs katrs esam tā starpība, kas atklājas, salīdzinot mūsu pirmavotus un to, ko esam pratuši no tiem izsmelt. Un tā ir Grandusjela ne Dilana vai Janga vientulība, kas šīs dziesmas dara tik skaistas. Tās izdzirdot, uzreiz rodas sajūta, ka esi saticis kādu, kurš bijis turpat un piedzīvojis to pašu, ko tu. Jums ir par ko klusēt un pārējais nav svarīgi, jo draudzība ir svarīgāka par mākslu. Labas dziesmas, ja kas…
