Vakara albums
Neil Young – Harvest Moon, 1992
10/07/2016
From Merylin to Madona/ I always loved your smile… Zināms, ir muļķīgi un naivi mākslas darbu uztvert kā autora personīgās dzīves projekciju. Taču, ja autors savu romantiskāko darbu veltī savai sievai (For Pegi – mazs un neuzkrītošs uzraksts uz šīs plates iekšvāka), labticīgam vērotājam ir viegli iedomāties, ka šāds naivums kaut kādā mērā ir viņa sankcionēts…
Kā daudzi NY fani, arī es priecājos par to, ko mēs redzējām kā Nīla un Pegijas ilgo, likteņa triecienu pārbaudīto un cilvēcīgas laimes piepildīto savienību. Mums nebija šaubu, ka Harvest Moon pirmā dziesma Unknown Legend ir par Pegiju. Mēs smaidījām, redzot abus valsējam albuma tituldziesmas videoklipā. Un mana sirds sažņaudzās, dzirdot From Hank to Hendrix – viena no NY visskaistākajām dziesmām – rindas New glass in the window/ New leaf on the tree/ New distance between us/ You and me. Un vēl vairāk pie Now we’re headed for the big divorce California-style... Nezinu, kas viņiem bija noticis, bet dzirdēt to no NY likās šausmīgi. Tādēļ vēl nesen bija nomierinoši domāt, ka ir pagājuši daudzi gadi, un viņiem ir izdevies tikt visam pāri, lai apstiprinoši atbildētu uz piedziedājumā izteikto jautājumu Can we get it together/ Can we still stand side by side/ Can we make it last? Laikam jau mums, nepiederīgajiem tas bija svarīgi, jo deva kādu cerību arī mūsu dzīvēm.
Tādēļ bija saprotams fanu apjukums pirms pāris gadiem, kad Nīls un Pegija izšķīrās. Mēs tiešām to uztvērām personīgi un pārdzīvojām. Nē, es labi saprotu, ka man nav daļas par kāda cita dzīvi – pat, ja pusi savējās esmu klausījies viņa mūziku. Tik un tā bija skumji. Taču vēl vairāk jutos pateicīgs par abu 36 kopīgajiem gadiem, kas ļāva rasties šīm un citām dziesmām, kas man, savukārt, ļāva ticēt mīlestībai. Nedomājot, vai tas ir gaumīgi un saprātīgi.
