Vakara albums
Simon & Garfunkel – Sounds of Silence, 1966
04/09/2016
Interesanti, kā reizēm viss notiek vai nenotiek. Kad Saimons un Garfunkels iepazinās ar producentu Tomu Vilsonu, viņi tam nospēlēja trīs dziesmas. Starp tām arī Saimona sacerēto The Sounds of Silence. Producentam patika un bērnības draugu duets ierakstīja albumu Wednesday Morning, 3 A.M., kurā bija arī šī klusā (divas akustiskās ģitāras, kontrabass un divas drusku nervozas eņģeļu balsis) jaunības atsvešinātības himna. Plate izgāzās, Saimons vīlies aizbrauca uz Angliju, iemīlējās septiņpadsmitgadīgajā Katijā un vairs nedomāja ne par Ameriku, ne Garfunkelu.
Taču Vilsonam Klusuma skaņas nedeva mieru un viņš sagatavoja dziesmas remiksu, pievienojot elektriskās ģitāras, basu un bungas (spēlēja mūziķi, kas nupat viņa vadībā bija piedalījušies Dilana Like A Rolling Stone sesijās). Papildinājumi bija iejūtīgi, saglabājot dziesmas noskaņu, vien padarot skanējumu drusku pamatīgāku un šūpīgāku. Pietiekami, lai tas vairs nebūtu folks, bet gan folkroks. Un folkroks nupat bija modē.
Simon & Garfunkel. The Sounds of Silence. 1966
1965. gada septembrī, gandrīz gadu pēc Simon & Garfunkel neveiksmīgās debijas, jaunā versija tika izdota singlā. Kad dziesma jau bija Billboard topa pirmajā desmitniekā, par to uzzināja Saimons, kurš starplaikā The Sounds of Silence bija ieskaņojis soloalbumam. Noklausījies Vilsona remiksu, viņš pieprasīja to atsaukt. Tomēr klusums vairs nebija sasmeļams. 1966. gada 1. janvārī dziesma bija 1. vietā. Pēc nedēļas bītlu We Can Work It Out to atbīdīja uz otro. Vēl pēc divām The Sounds of Silence uz otro pozīciju nostūma bītlus… Pa to laiku Saimons steigšus atgriezās Amerikā un kopā ar Garfunkelu izdeva albumu, ko sauca tāpat kā abu pirmo hitu, kas arī pēc 50 gadiem ir, iespējams, slavenākā no viņu daudzajām slavenajām dziesmām.
Bet Katija? Katija izvēlējās palikt Anglijā. Toties šajā pašā albumā uz visiem laikiem ir arī Kathy’s Song. Pēc dažiem gadiem viņa iekļuva arī dziesmā America, kurā Saimons atcerējās abu kopīgās dienas… Bet tā jau ir cita plate.
Ko no tā mācīties? Nezinu. Varbūt to, ka laba dziesma un mīlestība nenosalst – ja paveicas. Un tām līdzi bieži nāk labs stāsts. Dažreiz pat izrāde Jaunajā Rīgas teātrī.
P.S. Labā stāstā jābūt arī kam mulsinošam. Lūk – kopš 70. gadu sākuma Klusuma skaņas ir pārtapušas Klusuma skaņā. Visos vēlākajos izdevumos dziesmu sauc The Sound of Silence.
