Vakara albums
Marvin Gaye – What’s Going On, 1971
04/12/2016
Kultūrvēsturiskas, droši vien arī klimatiskas un politiskas realitātes dēļ soulmūzikas klasiskais periods Latvijā savulaik ir palicis tikpat kā nepazīstams. Pat toreiz - šķiet, septiņdesmito nogalē -, kad Raimonds Pauls (iespējams, ne bez Zigmara Liepiņa u.c. “jauno” kolēģu iedrošinājuma) Modo repertuārā iekļāva vairākus Stīva Vondera skaņdarbus, publika bija un palika neizpratnē. Šī senā ignorance ir iemesls, kādēļ daudzi no mums tikai pēdējās desmitgades laikā ir atklājuši Mārvina Geija klasisko albumu.
Tas veidots kā vienots, citai citā pārejošu dziesmu cikls, kuru klausīties ir viegli un patīkami. Gludi plūstoša, ar mierīgu un smalku ritma pulsāciju, liegiem stīgu glāstiem, trīsuļojošiem zvaniņu pieskārieniem un vibrējošām saksofona nopūtām, šī mūzika ideāli atbilst Mārvina glāsmainajam dziedājumam. Dziesmu skanējums ir monētas gaišā puse. Otrā tematika. Vjetnamas un jebkura cita prettautiska, t.s. elites izraisīta kara necilvēcība (albumu iedvesmojušas Mārvina sarunas ar Vjetnamas džungļu šausmas pārdzīvojušo brāli), tā veterānu vilšanās sistēmā, par kuru tie bijuši spiesti karot, narkotiku strupceļš (Geijs bija stiprā kokaīna atkarībā), sabiedrības ekoloģiskā bezatbildība, smagi slimu bērnu likteņi, arī Dievs un mīlestība kā vienīgais patvērums.
What’s Going On ir viena no skaistākajām dziesmām, kas vienlīdz precīzi un skumji raksturo gan šo, gan jebkuru citu laiku cilvēces, arī Latvijas vēsturē. Kamēr mēs vaimanājam par tramvaju, kas brauks pār mūsu senčiem, mūsu mediji gļēvi ignorē (vai klāsta šādos gadījumos parasto, oficiāli sankcionēto muļķu stāstu par dažiem simtiem agresīvu protestētāju un policistu, kam iemests ar akmeni) vardarbību pret siu un viņu atbalstītāju protestiem pie Ziemeļdakotas naftas līnijas, kur ļaudis tāpat iestājas par savām senču teritorijam. Kamēr šādu situāciju sauc par demokrātiju un preses brīvību, strauji tuvojas brīdis, kad arī uz mūsu protestiem vara (“mūsu vara”) atbildēs ar lodēm. Un mēs būsim pateicīgi, ja tās būs gumijas lodes, kā pagaidām Ziemeļdakotā. Protams, dziesmas no tā nepasargās. Jo skaistums varbūt var glābt kādu dvēseli, ne pasauli. Tik un tā citu glābiņu es nezinu. Arī atkārot Mārvina jautājumu brālim - What’s Happening Brother? – nekad nenāk par ļaunu. Īpaši, ja gribas saprast, kur atrodamies un kā tur nokļuvām. Vārdu sakot, noklausieties šo plati. Tā ir lieliska! Tīrs skaistums, īsta sāpe un nekādas didaktikas.
