Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāžu ciklā “Iknedēļas atklājums” – Klāva Lora lielformāta darbs “Causa sui”
kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
20. jūlijs–26. oktobris
No 20. jūlija līdz 26. oktobrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas pagalmā norisināsies izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums”, interesentiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem. Piecpadsmit nedēļās pēc kārtas, viena no plašā angāra sienām tiks atvēlēta mākslas ekspozīcijai, vēršot uzmanību laikmetīgās vizuālās mākslas nozīmei kopējā kultūras dinamikā un akcentējot konkrētā autora spēju procesuāli strādāt ar telpu, tai piešķirot papildus nozīmju dimensiju.
Nosaukumā ietvertais vārds “atklājums” reflektē gan par ekspozīcijas jeb mākslinieka veikuma publiskas atklāšanas atzīmēšanu, gan arī par plašāka mēroga korelāciju starp vizuālās vides profesionāļiem, tās cienītājiem un nejaušiem atklājējiem.
Izstāžu ciklā ar kontekstu spēlēsies tādi mākslinieki kā Klāvs Loris, Rūdolfs Štamers, Aleksandrs Breže, Raitis Hrolovičs, Maija Kurševa, Līga Spunde un citi.
Kā pirmais “Iknedēļas atklājums” 20. jūlijā tiks prezentēts starptautisku atzinību guvušā latviešu gleznotāja Klāva Lora lielformāta darbs “Causa sui”, kurā psihodēliska abstrakcija aicina skatītāju uz atklātu dialogu par iekšējās un ārēju apstākļu vadītas pasaules ideoloģisku sadursmi. Glezna radusies angļu filozofa Saimona Blakburna (Simon Blackburn) grāmatas A Compelling Introduction to Philosophy ietekmē, kurā absurdi un komiski argumentēta savu mūžu jau nodzīvojuša suņa izmešana pa istabas logu.
Klāvs Loris https://www.klavsloris.com/ (1988) ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju, aktīvi piedalās grupas izstādēs un ir sarīkojis 7 personālizstādes. 2015. gadā saņēmis Grand Prix laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” Parīzē. Mākslinieka rokraksts un eksperimenti ar klasisku un netradicionālu glezniecības tehniku visskaidrāk nolasāms tieši spilgtos lielformāta darbos.
Kultūrvieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela10 – K3, Rīga
Izstāžu cikla “Garlaicība/Long time” otrā izstāde –
scenogrāfes Paulīnes Kalniņas darbs
Temporary.lv telpās Plieņciema pludmalē
Līdz 21. jūlijam
Līdz 21. jūlijam Plieņciema pludmalē 1 temporary.lv telpās norisinās izstāžu cikla “Garlaicība/Long time” otrā izstāde, kurā savu interpretāciju par garlaicību un gara laika tēmu sniedz scenogrāfe un māksliniece Paulīne Kalniņa.
Paulīne Kalniņa izstādi īstenos sadarbībā ar jauno teātra mākslinieku Mārtiņu Zvirbuli, kurā prezentē kopīgi radītu darbu “”Vitamīns N”. Projekts”, kas vienlaikus ir arī mākslinieces pirmais pieteikums fotogrāfijā, atspoguļo cilvēka attīstības un dabas ritmu pretnostatījumu, veidojot dialogu par abu sarunas biedru spēju dzīvot līdzās, pastāvēt un pieņemt vienam otru.
Autore darbu veidojusi kā pārdomu vizualizāciju. Kā izsakās māksliniece: “Daudz domāju par laimi, par to, kas mani dara laimīgu kā cilvēku. Strādāju ar sevi, lai laimīgi varētu veikt arī darbu savas profesijas ietvaros. Pieredze darbā ar 'nepieradināta' teātra formām mani ved tuvāk sev. Dabas klātbūtne ir viens no elementiem virzībā tuvāk laimei.”
Paulīne Kalniņa šogad absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļu, regulāri veido skatuves noformējumu un vizualizācijas teātra un dejas projektiem.
Apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā Mākslas akadēmijā papildinājusi zināšanas “In-situ 3” mākslas nodaļā, kas apvieno telpu, vidi un instalāciju. Mākslinieces darbībai ir izteikti starpdisciplinārs raksturs, kurā apvienojas scenogrāfijas, telpas, vides, glezniecības un audio-vizuālo mediju izmantojums.
temporary.lv
Plieņciema pludmale, Krasta iela 1
Mākslinieku kopizstāde “Ielido vasarā”
mākslas galerijā MMM “bazar’t”
20. jūlijs.–31. augusts
No 20. jūlija līdz 31. augustam mākslas galerijā MMM “bazar’t” skatāma mākslinieku kopizstāde “Ielido vasarā”.
Izstādes kuratorēm bija vēlme vienkopus apvienot košumu un prieku, apmeklētājiem piedāvājot labas enerģijas lādiņu un pozitīvisma devu.
“Mēs visi kopā izturējām pauzi nelidojot, tādēļ māksliniekiem un radošiem cilvēkiem vairāk sanāca lidot savā fantāziju pasaulē, un tur radās brīnumaini mākslas darbi un projekti. Var lidot tālu, paliekot uz vietas. Mākslai nav robežu, tā iedvesmo, ārstē un ļauj pacelties spārnos. Debesis ir mūsos!”
Izstādē piedalās gleznotāji Līva Pakalne Fanelli, Līga Ķempe, Kalvis Zuters, Neonilla Medvedeva. Būs skatāmas Annas Laicānes un Sabīnes Līvas gleznas. Alises Mediņas parki un dārzi apburs ar gaismas spēlēm, mākslas baudītājam palīdzot nokļūt pasakainā dabas ainavā. Ziedu smaržu varēs sajust Ilzes Laizānes, Lienes Liepiņas, Ērikas Kumerovas, Ilvitas Didrihsones, Ilonas Abiļevas, Barbaras Ābeltiņas, Baibas Ūlandes un Vitas Lukstiņas gleznās. Savukārt, gaisīgo mākslas lidojumu piedāvās Ilze Smildziņa, kuras gleznās var pazaudēties, jo tās ir bezgalīgas un ļoti vieglas. Kristīnes Kvitkas, Sarmītes Caunes un Kristīnes Kutepovas plenēru darbos būs attēlotas Latvijas skaistās dabas āres.
Izstādi bagātinās abstrakcijas no Igora Bernāta, Pētera Līdakas, Daigas Krūzes, kur mākslinieki tikai sev raksturīgajā stilā rotaļājās ar tonālitāti, triepienu un tehnisko izpildījumu, ienesot uz audekla vieglumu un gaisīgumu.
Izstādes “Ielido vasarā” mākslinieku skaitu kuplinās Latvijā un ārvalstīs pazīstami mākslinieki: Ieva Caruka, Jolanta Vadopalasa, Modris Brasliņš, Elmar Magerram, Lauris Mīlbrets, Evija Freidenfelde, Dace Zēģele, Jana Nesteroviča, Jānis Jansons mākslinieku pāris Aigars un Agita Zemīši, dizainers un gleznotājs Valters Kiršteins. Ar fotomākslas darbiem izstādes apmeklētājus priecēs Evija Džonsone un Gatis Vanags.
Mākslas galerija MMM “bazar”t”
Tc “Mols” otrajā stāvā / Krasta iela 46, Rīga
Haneles Zanes Putniņas izstāde “Katalogs”
Akmeņu ielai 1 pieguļošajā teritorijā
21. jūlijā
21. jūlijā plkst. 18:00 Akmeņu ielai 1 pieguļošajā teritorijā notiks Haneles Zanes Putniņas izstādes “Katalogs”. “Katalogs” ir grāmatas formātā drukāts mākslas darbs, piecu vizuālās mākslas izstāžu cikla katalogs, kā arī noslēdzošā izstāde ciklā, kas norisinājies Rīgas cirka Ziloņu zālē no 2019.gada 11.novembra līdz 2020. gada 19.maijam. Izdevums sastāv no 24 linogriezumiem, kuros grebējs un kataloga veidotājs, neizrādot personīgās mākslinieciskās ciešanas, atspoguļo 5 sadarbības izstādes linogriezumā, subjektīvi izvēloties skatījumu no izstādēs redzētā.
Notikusī izstāžu programma vērsta uz mākslinieku sadarbību – mākslinieki bija aicināti veidot savdabīgu personālizstādes – grupas izstādes hibrīda modeli, kurā uzaicinātais autors pārņēma arī kuratora funkcijas un savā mākslinieciskajā iecerē izvēlējās un iesaistīja arī citus autorus.
Katalogā attēlotas četras sadarbības izstādes, kuras notikušas Rīgas cirka Ziloņu zālē un piektā izstāde, kura nav notikusi, taču norisināsies nākotnē:
Ieva Putniņa (Kaspars Groševs) – “Resnie Rūķi (Ņūdžērsijas Ausis);
Marta Trektere (Elīna Vītola, Amanda Ziemele) – “Pasūtījums”;
Anna Ceipe (Klīga) – “Sērijveida Risinājumi (Banalīkas)”;
Ieva Kraule-Kūna (Anna Bernarde) – “Sveiciens 8. Martā!”;
Katrīna Čemme (Jakob Kolb, Patrick Roman Schrer) – “Song Of The Bell”.
Izstādes atklāšanas dienā katalogs tiks atvērts, taču nākamajā dienā nogādāts LNB arhīvā – mūžīgai glabāšanai. Kataloga digitālā versija atklāšanas dienas vakarā būs pieejama vietnē: hzp.lv/katalogs
Izstāde “Katalogs”
Akmeņu ielai 1 pieguļošā teritorija
Kristīne Daukšte - “The difficulty of crossing a field / Grūtības šķērsojot lauku”
galerijā LOW
22.–31.jūlijs
Piemērojoties jaunajai situācijai, galerijas LOW regulāro izstāžu programmu šogad aizvieto mākslinieku mini rezidenču projekts ĢILDE, kura ietvaros māksliniekiem dota iespēja mēneša garumā izmantot galerijas telpas kā darbnīcu, un noslēgumā aicināt publiku pa vienam vai nelielās grupās iepazīties ar paveikto. Turpinot galerijas LOW dibinātājas Maijas Kurševas aizsākto tradīciju atbalstīt jaunos māksliniekus, šāda iespēja šogad dota arī divām jauno mākslinieku rezidencēm projekta MAZĀ ĢILDE ietvaros. Kā otrā rezidente aicināta Kristīne Daukšte. Jau labu laiku Kristīne velta pārdomām par nogurumu, izdzīvošanas stratēģijām, glezniecību telpā un saderīgām nesaderībām. Mazās Ģildes ietvaros, jūlija garumā viņa pārņēmusi tai piederošos kubikmetrus, lai turpinātu iesākto. 22. jūlijā plkst.18.00 galerijas LOW durvis tiks atvērtas izstādes apskatei (līdz 31. jūlijam) un sarunām par un ap notiekošo.
Galerija LOW
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde “Wunderkammer”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
24. jūlijs–23. augusts
Īu Susiraja, “Pašdarināta anarhija”, 2019 
No 24. jūlija līdz 23. augustam Latvijas Fotogrāfijas muzejā būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 starptautiska grupas izstāde “Wunderkammer”, pievēršot uzmanību kolekcionēšanas fenomenam un atklājot, kā mākslinieki izmanto savas un citu kolekcijas, lai radītu jaunus mākslas darbus. Izstādē piedalās mākslinieki no Latvijas, Spānijas, Igaunijas, Vācijas, Lietuvas un Somijas. Izstādes kuratore ir Šelda Puķīte (LV).
“Wunderkammer” izstādes ideja radusies, atsaucoties uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tāpat arī – iedvesmojoties no ziņkārības kabineta tradīcijas, kas savu uzplaukumu piedzīvoja 16. gadsimtā. Tolaik ziņkārības kabineti bija neatņemama augstmaņu un aristokrātu dzīves sastāvdaļa, kuros viņi nereti uzglabāja dažādus retus vai savdabīgus priekšmetus, izstādot un izrādot tos saviem viesiem. Kolekcionēšana, ietverot sevī domu par pasauli kā dažādu stāstu, zināšanu un brīnumainu objektu apvienojošu visumu, dažādos laikos kalpojusi par iedvesmas avotu arī māksliniekiem, dodot iespēju radīt individuālas, vizionāras un nenoliedzami skaistas mikropasaules. Izstādē “Wunderkammer” skatāmās mākslinieku kolekcijas variējas no dzīvnieku fotogrāfiju sērijām līdz pat procesuāliem performanču darbiem.
Spilgts piemērs tam, ka kolekcionēt un izstādīt apskatei var ne tikai priekšmetus, bet arī savu ikdienas pieredzi un dzīvi, ir igauņu mākslinieces Flo Kaseraru procesuālais darbs “Flo Kasearu mājas muzejs” (2013 – turpinās). Māksliniece savu māju ir pārvērtusi dzīvā muzejā. Viņa tajā vienlaikus mitinās, rīko ekskursijas, ir iekārtojusi memoriālo istabu, izstāžu telpas un dārzu. Izstādē Latvijas Fotogrāfijas muzejā mākslinieces darbi vīteņaugam līdzīgā veidā centīsies pārņemt izstādi. Bistes, novītušo augu kolekcija, foto un video rada iespaidu, ka skatītājs ir ienācis autores memoriālajā muzejā, kurš tā oriģinālajā versijā Tallinā nemitīgi tiek papildināts ar jauniem autores projektiem. Izstādē būs apskatāmi arī Latvijas iedzīvotāju saziedotie novītušie augi, kas izstādes rezultātā ieguvuši jaunu elpu un kļuvuši par mākslas priekšmetiem.
Savukārt somu māksliniece Īu Susiraja izmanto savu ķermeni un ikdienas vidi, lai radītu performatīvas attēlu kolekcijas. Māksliniece runā par dzimumu stereotipiem un sievietes tēla reprezentāciju. Viņas foto un video darbos dominē vieliskais un skaistuma ideālus izaicinošais – siekalas, kūkas gabaliņi aiz krūštura, resnas kājas un citas ķermeniskas izpausmes.
Aizliegtais un sabiedrībā nepieņemtais kā iedvesmas avots ir kalpojis arī igauņu māksliniekam Jānusam Sammam. Bērnībā spilgtu iespaidu uz mākslinieku atstājuši vecāku mājās glabātie mākslas darbu reprodukcijas albumi. Tagad šie attēli ir pārtapuši izdruku kolekcijā “Tualetes plakāti” (2016/2020), kuros atspoguļojas mākslinieka interese par vēsturi, vīrieša seksualitāti, attēlu kultūras arhetipiem un privātās un publiskās telpas semantiku. Izstādes “Wunderkammer” ietvaros arī paša mākslinieka darbi būs skatāmi muzeja tualetē.
Nereti māksliniekus vada apsēstība ar kādu dīvainu ideju, kas izvēršas gadiem ilgā procesijā – igauņu mākslinieces Margitas Lehmusas balto suņu sērija, kas reiz uzsākta, lai trenētu redzi un fotografēšanas prasmes, bet vēlāk, pieaugot attēlu kolekcijai, pārauga mākslas projektā. Savukārt lietuviešu fotogrāfa Visvaldis Morkeviča ziņkārība izpaužas viņa vēlmē veidot īpašas “suvenīru kolekcijas” jeb portretzīnus, atklājot ceļā satikto cilvēku identitāti, piemēram, atklājot Viļņas cietuma mūzikas skolotāja gaitas, performējot Eiropas muzejos.
Tomēr domājot par kolekcionēšanu plašākā nozīmē, var runāt arī par ideju, iespaidu un atmiņu uzkrāšanu. Mākslinieces Diānas Tamanes darbu pamatā ir personīgie stāsti, kas veidojas, apvienojot un kolekcionējot savu, kā arī tuvinieku ikdienas pieredzes, paradumus un atmiņas. Kaut kur perifērās redzes apgabalos ir atrodami rakstnieka un fotogrāfa Rvīna Vardes vērošanas procesā notvertie dabas brīnumi – dažādi putni un dzīvnieki, kas ir mums tepat blakus, bet kas ikdienas steigā pilsētniekiem palikuši ārpus uztveres horizonta.
Taču kolekcionēšana var izpausties arī pavisam ierastā veidā, kā konkrētu priekšmetu uzkrāšana, vēlāk rūpīgi atlasītos eksemplārus autoram ievietojot mākslas darbā. Viens no šādiem kolekcionāriem ir vācu mākslinieks Joahims Šmits, kurš kopš 20. gs. 80. gadiem krāj uz ielas, krāmu tirgos vai citviet atrastus attēlus. Līdzīgi darbojas arī spāņu mākslinieks Andress Galeano, kuram pieder vairāk nekā 10 000 analogo fotogrāfiju. Gadiem ilgi krājot un kombinējot līdzīgu fotoamatieru uzņēmumus, gluži kā puzles gabaliņus no atšķirīgiem komplektiem, Galeano rada visu šo anonīmo skatījumu apvienojošas metaainavas, kas redzamas arī sērijā “Nezināmie fotogrāfi” (2012 – turpinās).
Izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”
Mākslas festivāla “Cēsis 2020” ietvaros
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā
25. jūlijs–28. augusts
Kristapa Ģelža un Ģirta Biša darbs "Kancele"
No 25. jūlija līdz 28. augustam Mākslas festivāla “Cēsis 2020” ietvaros Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma vizuālās mākslas izstāde “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”, kurā piedalīsies mākslinieki Kaspars Groševs, Pēteris Līdaka, Artūrs Punte & Jēkabs Voļtovskis, Krišs Salmanis, Kristaps Ģelzis & Ģirts Bišs (kuratores: Daiga Rudzāte, Žanete Skarule). Izstāde mēģinās atklāt skaņas daudzietilpīgo dabu un teju bezgalīgi daudzveidīgo ietekmi cilvēka iztēles laukā, vienlaikus pievēršot uzmanību tam, cik ietekmīga telpas sastāvdaļa ir tās skaņa, kļūstot par asociatīviem nospiedumiem atmiņā. Robeža starp realitāti un iztēli ir ļoti trausla. Izstādes naratīvs iecerēts kā savstarpēji papildinošu pieredžu kopums, kur katrs nākamais eksponāts savā veidā turpina iepriekšējā aizsākto stāstu. Ekspozīcijā iekļauts arī skaņas objekts “Planētas detokss un dziedināšana”, kas tapis sadarbībā ar mākslas un kultūras portālu Arterritory.com un veltīts lielajiem jautājumiem, kurus aktualizējusi krīze.
Būtiski uzsvērt, ka lielākā daļa no izstādes objektiem radīti īpaši ekspozīcijai “Skaņa, ko redzam. Telpa, ko dzirdam”.
Mākslas festivāls “Cēsis 2020”
Pļavas iela 10, Cēsis
Rasas Šulcas personālizstāde “Dvīņu paradokss”
“Rīgas mākslas telpā”
25. jūlijs–30. augusts
No šī gada 25. jūlija līdz 30. augustam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” lielajā zālē būs skatāma gleznotājas Rasas Šulcas jaunāko darbu personālizstāde “Dvīņu paradokss”. Tā tēlaini atsauksies zinātnieka Alberta Einšteina domas eksperimentam, kur viens dvīnis, traucoties kosmosā ar ātrgaitas raķeti, ir novecojis mazāk par uz Zemes palikušo brāli.
Lai atainotu laika relativitāti, Alberts Einšteins piemin dvīņus kā piemēru, tādējādi uzsverot izjūtas subjektivitāti starp diviem ģenētiski identiskiem cilvēkiem. Taču dvīņi un saikne starp tiem nereti tiek pieminēta arī dažādos ar misticismu apvītos notikumos. Pie tam ne tikai zinātnē, bet arī ikdienā varam piedzīvot reālā laika transformāciju, kad ierastais ritējums dažādu apstākļu ietekmē var kļūt ātrāks vai, tieši otrādi, tapt bezgalīgi lēns. Pavisam satraucošos dzīves brīžos var likties, ka laiks apstājies pavisam, tādējādi “pagātne”, “tagadne”, “nākotne” šķiet savijusies vienotā veselumā, zaudējot savas atskaites punkta dimensijas.
Gleznotāja Rasa Šulca savā mākslā nereti pievēršas metafiziskai realitātei, to atainojot lakoniski un precīzi, bez vizuālas liekvārdības, vien izmantojot pāris cilvēku tēlus un teju tukšu telpu. Šīm cilvēka un vides attiecībām raksturīgs piesātināts klusums, kas rada gleznas par pārdabiskiem starpstāvokļiem, par vizuāliem tiltiem starp reālo un iespējamo, starp objektīvo un subjektīvo, starp tagadni un pagājušo. Māksliniece šajā izstādē izmanto dvīņu tēlu transformācijas, iekļaujot tās mākslas darbu plaknēs gan kā tiešus pārnesumus, gan kā filosofiskas apceres par viņu atkalsatikšanos pēc ilgas prombūtnes.
Absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolu, Rasa Šulca turpinājusi glezniecības studijas Latvijas Mākslas akadēmijā, iegūstot bakalaura un maģistra grādu. Regulāri piedalās grupu izstādēs, kā arī veido personālizstādes kopš 2008. gada.
Izstādes kuratore: Luīze Lismane.
Rīgas mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga
Brīvdabas mūzikas un mākslas festivāla “Komēta”
pasākums “Komētas Akadēmija”
Daugavgrīvas cietoksnī
25. jūlijā
25. jūlijā Daugavgrīvas cietoksnī notiks mūzikas un mākslas festivāla “Komēta” papildu pasākums “Komētas Akadēmija”. Tā būs vieta domu eksperimentiem, dzīvām diskusijām, aizliegto jautājumu uzdošanai un prāta ekoloģijas praktizēšanai – caur darbnīcām, lekcijām un sarunām dalībnieki tiks aicināti kopīgi radīt un dalīties zināšanās. Šogad “Komētas Akadēmijas” tēma ir “ķermenis”.
“Komētas Akadēmijas” programma sāksies plkst. 12.00 un noslēgsies plkst. 22.00. Tāsietvaros notiks:
Samba de Riga
“Samba de Riga” ir vienīgā perkusiju grupa Latvijā, kas uz autentiskām brazīliešu bungām izpilda tādus brazīliešu ritmus kā samba, samba-reggae, maracatu, samba-funk, candomble, un daudz citus. “Samba de Riga” ar savu skaļo, kustīgo un enerģisko skanējumu sniedz Brazīlijas karnevāla gaisotni un dzīvesprieku tepat Latvijā.
Sieviešu stendaps
Sieviešu stendaps ir 2015. gada 8. martā noorganizēta apvienība, kas piecos gados ir izaugusi par nozīmīgu sociālu parādību. Sieviešu Stendapā uzstājas režisores, dzejnieces, rakstnieces, radošās direktores, neradošās asistentes un vienkārši drosmīgas sievietes, kuras vēlas pastāstīt par savām domām, jūtām un pieredzēm uz skatuves. Pastāstīt tā, ka ir smieklīgi. Dažreiz drusku, dažreiz ļoti smieklīgi. Un dažreiz gan smieklīgi, gan tā, ka jāraud.
Esot daba (darbnīca)
Komētas Akadēmijas atklāšanas darbnīca būs kā simboliska telpa, kur sapulcēties un godināt vietu, kur notiek festivāls, un visas tās paaudzes, kuras veido šīs konkrētās vietas senču ceļu. Izmantojot virkni vingrinājumu un dažādas pieredzes, dalībnieki tiks aicināti praktizēt un padziļināt savu empātiju pret Zemi, citām būtnēm, un atjaunot savienojumu ar Zemes atbalsi sevī. Darbnīcu vadīs Liene Jurgelāne, viena no festivāla Komēta organizatorēm, antropoloģe un “new visions” līdzdibinātāja.
Attiecības ar manu ķermeni (darbnīca)
Darbnīcas mērķis ir dot laiku un telpu tās dalībniekiem, kuri vēlas iedziļināties attiecībās ar savu fizisko un sociālo ķermeni. Tās gaitā ar pārdomu uzdevumu un diskusiju palīdzību varēs pētīt, kā šīs attiecības veidojušās, kādas mēs tās vēlētos, un kā tās ietekmē to, kā sevi redzam.Darbnīcu vadītājas Anete un Annija iepazinās skolotāju izglītības programmā, kuras laikā apjauta, ka viņas vieno perfekcionisms un vēlme iemācīties ar to sadzīvot.
N. Volkova
N.Volkovas (Nastjas Volkovas) muzikālie meklējumi sākās ar dažādu mūzikas žanru izpēti. Izpētījusi lielāko vairumu, Nastja juta ideju un dvēseles trūkumu pašreizējā elektroniskajā mūzikā. Maskavā viņa organizēja mūzikas podkāstu sēriju un veica eksperimentus ar elektronisko mūziku un dažādu instrumentu (piemēram, trompetes, flautas, arfas, didgeridoo
un džembas) kombināciju. Visu eksperimentu rezultātā viņa atrod multikulturālu downtempo, un beidzot pārtrauc meklēšanu. Apvienojot visu, ko viņa tik ilgi meklējusi un laika gaitā atradusi, šis žanrs iemieso dzīvo instrumentu dvēseli un elektroniskās mūzikas atmosfēru.
Festivāls Komēta ir unikāls brīvdabas festivāls – sociāls un kultūras eksperiments trīs dienu garumā. Festivāls aicina praktizēt prāta brīvību, klausīties lekcijās un piedalīties darbnīcās, dejot un baudīt mūziku. Šogad festivāls notiks no 31. jūlija līdz 2. augustam. Daugavgrīvas cietokšņa attīstībai kā domāšanas un kultūras vietai, festivāls šogad rīko trīs papildu pasākumus – “Komētas Akadēmiju” 25. jūlijā, “Komētas Kopienas dienu” 8. augustā un “Komētas dejas” 15. augustā.
Festivāls “Komēta”
Daugavgrīvas cietoksnis, Rīga
Izstāde “Tēlniecība. Objekts.”
Kuldīgs pilsētvidē,
Kuldīgas Mākslas namā un Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā
Līdz 27. septembrim
Līdz 27. septembrim Kuldīgā skatāma vērienīga tēlniecības un vides objektu izstāde “Tēlniecība. Objekts.”, kuras laikā mākslas darbus aplūkot var gan pilsētvidē, gan iekštelpās – Kuldīgas Mākslas namā un Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā. Aptverot visplašāko tēlniecības tehniku un materiālu klāstu, “Tēlniecība. Objekts.” aicina meklēt līdzīgo un atšķirīgo gan labi pazīstamu mākslinieku, gan Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu radītajos objektos.
Izstāde “Tēlniecība. Objekts.” atraktīvā veidā, padarot Kuldīgas pilsētvidi par izstāžu telpu paplašinājumu, ļaus skatītājiem apjaust tēlniecības un vides objektu teju neierobežotās iespējas izvēlēto materiālu un motīvu aspektā – no monolītas lielizmēra akmens tēlniecības līdz sīkplastikai, no tērauda līdz stiklam, no ikdienišķiem priekšmetiem līdz pretrunīgiem tēliem. Vienkopus aplūkojami dažādu paaudžu Latvijas mākslinieku darbi, kas tapuši no pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, līdz pavisam jauniem – Kuldīgā pirmizrādītiem – objektiem.
Izstādē piedalās: Rihards Ābeltiņš, Kārlis Alainis, Kitija Almane, Līva Blumfelde, Mārtiņš Blūzma, Kārlis Bogustovs, Ligita Breģe, Kristians Brekte, Valdis Celms, Margarita Germane, Vineta Groza, Ivars Heinrihsons, Pauls Jaunzems, Renāte Kalmikova, Krista Kononova, Iveta Laure, Ivars Miķelsons, Miķelis Mūrnieks, Kristīne Nuke-Panteļejeva, Edgars Ošs, Gļebs Panteļejevs, Kirils Panteļejevs, Ervīns Pastors, Egons Peršēvics, Andrejs Prigičevs, Dainis Pundurs, Līvija Rezevska, Gints Rudzītis, Krišs Salmanis, Astra Šēnberga, Olga Šilova, Bruno Strautiņš, Sandra Strēle, Evita Valdmane, Andris Vītoliņš, Aivars Žukovskis, Jānis Zvirgzds, Ziedoņa fonds “Viegli”.
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija
Pils iela 2, Kuldīga
Kuldīgas Mākslas nams
1905. gada iela 6, Kuldīga
Izstāde “No Fortuny līdz Versace. Itālijas mode 100 gados”
Modes muzejā
Līdz 20. janvārim, 2021
Foto: Māris Morkāns
Līdz 2021. gada 20. janvārim Modes muzejs skatāma izstāde “No Fortuny līdz Versace. Itālijas mode 100 gados”. Tajā apskatāmi vērtīgi eksponāti no unikālās Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas, kā arī no Modes muzeja krājuma – šedevri, ko itāliešu modes dizaineri radījuši visa 20. gadsimta garumā un arī 21. gadsimta sākumā.
Itālija bija Eiropas modes noteicēja kopš Renesanses, kad Venēcijas, Florences, Dženovas un Milānas zīda audumi, īpaši vērtīgais un greznais samts, bija iekārotākā un dārgākā prece. Pat laikā, kad par modes galvaspilsētu bija kļuvusi Parīze, Itālija turpināja vilināt un iedvesmot.
Mūsdienās Itālija ir iekarojusi visstilīgākās valsts statusu un tās modes centrs – Milāna – ir atzīta pasaules modes lielpilsēta līdzās Parīzei, Londonai un Ņujorkai.
Izstādes nosaukums iezīmē ceļu no 20. gadsimta sākuma, kad Venēcijā darbojās izcilais mākslinieks, izgudrotājs un tērpu dizainers Mariano Fortunī, līdz pat Džanni Versačes spožajam uznācienam modes pasaulē.
20. gadsimta sākumā Itālijā vēl bija saglabājusies spēcīga amatnieku darbnīcu sistēma –jo īpaši ādas apstrādē. Ne velti tādi slaveni uzņēmumi kā “Gucci”, “Prada”, “Trussardi” un “Fendi” 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs sāka darbību kā ādas izstrādājumu izgatavotāji. Savukārt Salvatore Ferragamo (1898–1960) jau kopš 20. gadiem radīja apavus visspožākajām Holivudas kinozvaigznēm, darbodamies ASV, taču pēc tam atgriezās Itālijā, lai varētu izmantot dzimtenes kurpnieku izcilās prasmes. Arī Itālijā izgatavotie dažādu modes namu apavi ir būtiska šīs izstādes daļa.
Ceļš līdz savai modei Itālijas gadījumā nebija nedz ātrs, nedz viegls, tāpēc virkne dizaineru gan starpkaru periodā, gan pēc Otrā pasaules kara devās uz Parīzi, lai darbotos tur. Elza Skjaparelli, Nina Riči, Pjērs Kardēns, Emanuels Ungaro, Džanfranko Ferre – šie spilgtie un izteiksmīgie itāliešu izcelsmes modes mākslinieki savu darbību modes jomā pilnībā vai daļēji saistīja ar Parīzi. Arī viņu tērpus var redzēt Modes muzeja jaunajā izstādē.
Izstādē Modes muzejā apskatāmas Itālijas agrīnā perioda modes granddāmu māsu Fontanu jeb “Sorelle Fontana” kleitas, kā arī elegants hercogienes Simonetas Viskonti jeb “Simonetta” dizainēts New Look tērps.
Modes muzejs
Grēcinieku iela 24, Rīga
Top jauna laikmetīgās mākslas, teātra un dejas kultūrtelpa “TOČKA”
No 21.augusta līdz 18.oktobri bijušās gumijas izstrādājumu rūpnīcas “Provodņiks” telpās, tagadējā Edmunda von Trompovska kvartālā, Sarkandaugavā, savu mājvietu radīs jauna laikmetīgās mākslas kultūrtelpa “Točka”.
Piecstāvēka ir unikāla, gandrīz 50'000 m² liela. Telpu programma aptvers ēkas trīs stāvus, kuros noritēs Latvijas jauno profesionāļu teātra un laikmetīgās dejas izrādes un rezidences, vizuālās mākslas un diskusiju pasākumi. Ēkas vairākos stāvos savus darbus izstādīs jaunie mākslinieki, kas meklēs atbildes uz jautājumu - kādas vērtības sabiedrībai nepieciešamas mūsdienās, un no kādām pagātnes paliekām mums beidzot jāatvadās.
Jauno kultūras vietu veido Latvijas vidē jau sevi apliecinājuši jaunās paaudzes profesionāļi - režisore un producente Beatrise Zaķe, scenogrāfe un režisore Pamela Butāne, horeogrāfs Rūdolfs Patriks Gediņš, filozofs Pēteris Andrušaitis, dizainers Klāvs Priedītis u.c
Divu mēnešu laikā ir mērķis radīt unikālu valsts mikromodeli, kurā jaunie mākslinieki izpauž gan personīgus viedokļus par viņus satraucošiem jautājumiem, gan filozofiski apcer sabiedrībā valdošās tendences. Kā mākslas formas var palīdzēt risināt vides, sociālos jautājumus, pilsonisko atbildību, informācijas aprites patiesību vai maldus. Mērķis ilgtermiņā ir izveidot vietu, kur kopīgi satiksies dažādu mākslas formu pārstāvjiem un skatītājiem, kuri tiks mudināti iepazīt viens otra problēmas un veidot jaunas tālākas starpdisciplināras sadarbības.
Pilna telpu programma un informācija par dalībniekiem tiks publiskota 31.jūlijā.
Kultūrtelpa “TOČKA”
Aptiekas iela 21, Rīga
