Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

24.08.2020

Jāņa Kraukļa izstāde “Krājumi”
kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
izstāžu cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros
24.–30. augusts

No 24. līdz 30. augustam kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” būs skatāma jaunā mākslinieka Jāņa Kraukļa izstāde “Krājumi”. Izmantojot pārstrādi kā jaundarba radīšanas metodi, Krauklis šajā projektā atskatīsies uz jau iepriekš radīto darbu kopumu. Izstādot savu darbu “kolekciju” – fragmentus no instalācijām, objektiem, izdrukām u. c. mākslas darbiem – mākslinieks atbildēs uz pašlaik tik aktuālo un svarīgo jautājumu: “Ko tu ar to visu dari, pēc izstādes noslēguma?”

Jānis Krauklis (1993) 2019. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Studiju gados papildinājis zināšanas Roterdamā, Vilema de Kūninga akadēmijā un Karaliskajā Antverpenes akadēmijā. Krauklis ir viens no četriem mākslinieku grupas “3/8” dibinātājiem.

2017. gadā kļuva par vienu no Ināras Teterevas stipendiātiem mākslā, bet 2019. gadā par Open Kim? Call 2020 laureātu, kas 2020. gadā ļāva sarīkot pirmo personālizstādi laikmetīgās mākslas centrā Kim?. Kopš 2014. gada Jānis Krauklis ir izstādījis savus darbus grupu izstādēs, tostarp arī “Black Market” laikmetīgās mākslas centrā Kim?, “NNN” un “Piezīmes par pašsaprotamām lietām” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, “Sistēmas” Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, kā arī “Private/Public” Gallerie Mitte Brēmenē, u.c.

Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.

Kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga

 

Baltijas filmu dienas
kinoteātrī “Splendid Palace”
25. un 26. augusts

Kadrs no dokumentālās filmas "Skābes mežs" / Acid Forest (2018)

25. un 26. augustā kinoteātrī “Splendid Palace” notiks tradicionālās Baltijas filmu dienās. Tie ir bezmaksas kinoseansi, kuros katrā no trim Baltijas valstīm kinoskatītājiem tiek piedāvātas kaimiņvalstu filmas; Rīgā 25. augustā tiks demonstrētas divas Lietuvas filmas, 26. augustā – divas filmas no Igaunijas.

Baltijas Filmu dienu bezmaksas apmeklējumam var pieteikties, izvēloties attiecīgo filmu (anotācijas lejāk) un reģistrējoties šeit:

https://ej.uz/BFD2020ACIDFOREST 
https://ej.uz/BFD2020NUOVALITHUANIA 
https://ej.uz/BFD2020SCANDINAVIANS 
https://ej.uz/BFD2020YEARFULLOFDRAMA

Rīgā visas filmas tiks demonstrētas oriģinālvalodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā un subtitriem angļu valodā.

Lietuvas dienā, 25. augustā, skatītājiem tiks piedāvāta ļoti populāra un jau vairākos festivālos apbalvota spēlfilma Nova Lituania (2019), ar kuru kinorežijā debitē Karolis Kaupinis. Niansētās, stilistiski izsmalcinātās filmas pamatā ir vēsturiski fakti, darbība notiek 1938. gadā, kad reāls vēsturisks personāžs, ģeogrāfijas profesors Kazis Pakšts (filmā – Fēlikss Gruodis, lomā Alekss Kazanavičius) centās pārliecināt valdību glābt Lietuvu no jau nojaušamās vēsturiskās katastrofas, izveidojot “rezerves valsti” citā kontinentā. Katastrofas tuvumu īsti apzinās tikai pats filmas galvenais varonis, bet viņa sapnim par iespējamo paradīzi zemes virsū notic arī tālaika Lietuvas ministru prezidents.

Lietuvu pārstāvēs arī vairāk nekā 40 festivālos izrādīta dokumentālā filma Skābes mežs / Acid Forest (2018), ironisks un melnā humora piesātināts stāsts, filmēts vidē, kas būtu piemērota šausmu filmu vai trilleru darbībai. Savulaik te, netālu no Nidas, bija priežu sils – līdz brīdim, kad mežā apmetās kormorāni un sāka to iznīcināt ne visai patīkamā veidā. Dokumentālā filma ir prasmīgi konstruēta, izmantojot “skatienu dramaturģiju”, šajā filmā visi visus vēro – tūristi, kuri bieži ierodas skābajā mežā apskatīt putnus un viņu izpostīto ainavu, ir kļuvuši arī par objektiem, kurus novēro kormorāni.
Filmas režisore Rugile Barzdzukaite darbojas gan teātrī, gan kino, starp viņas slavenākajiem darbiem ir kopā ar domubiedriem veidotais Lietuvas paviljons Venēcijas mākslas biennālē (2019), par ko arī saņemta nozīmīga balva – Zelta lauva par labāko nacionālo paviljonu.

Igaunijas diena šogad ir 26. augusts, un kaimiņi piedāvā Latvijas kinoskatītājiem spēlfilmu Skandināvu klusums / Scandinavian Silence (2019), kas veidota kā Igaunijas, Francijas un Beļģijas mazbudžeta kopražojums. Filmas režisors Marti Helde ir viens no talantīgākajiem igauņu jaunās paaudzes režisoriem, starptautisku atpazīstamību viņš ieguva jau ar savu debijas filmu In the Crosswind / Caurvējā (2014) – mākslinieciski drosmīgu un konceptuāli veidotu vēstījumu par deportāciju tēmu. Filma Skandināvu klusums ir izrādīta daudzos nozīmīgos festivālos un saņēmusi starptautiskas balvas, tā ir vizuāli niansēta, psiholoģiska drāma ar spriedzes elementiem, kas šķietami vienkāršu puiša un meitenes ceļojumu mašīnā piepilda ar pagātnes ēnām un neatrisinātām problēmām, atklājot dramatiskus notikumus, kas risinājušies pirms vairākiem gadiem.

Igaunijas dokumentālā filma šāgada Baltijas Filmu dienu programmā ir Visu gadu teātrī / The Year Full of Drama (2019). Jaunās igauņu režisores Martas Pulkas debija fiksē neparastu eksperimentu – Igaunijā tiek izsludināts unikāla darba piedāvājums, aicinot atsaukties cilvēkus, kuri nekad (vai gandrīz nekad) nav apmeklējuši teātri. Konkursa uzvarētājam tiek piedāvāts apmaksāts darbs – uz vienu gadu kļūt par profesionālu teātra skatītāju un pierakstīt savus iespaidus blogā. Konkursā uzvar jauna meitene no Valgas – Alisija, kura augusi krievvalodīgā ģimenē un līdz šim nav saskārusies ar igauņu teātri. Fiksējot Alisijas dzīvi gada garumā, dokumentālā filma kļūst par uzskatāmu apliecinājumu tam, kā teātri un māksla spēj ietekmēt un pārvērst jauna cilvēka dzīvi.

Šogad Baltijas filmu dienām katra valsts izvēlējusies divas filmas no kaimiņu jaunākajiem darbiem, no Latvijas uz Igauniju ceļos Jura Kursieša spēlfilma Oļegs (2019) un Edmunda Jansona Simtgades animācijas filma Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi (2019), bet Lietuvā mūsu valsti pārstāvēs Jāņa Ābeles spēlfilma Jelgava ’94 (2019) un Annas Vidulejas Simtgades filma Homo Novus (2018).

Baltijas filmu dienas
Elizabetes iela 61, Rīga

 

LMA studentu modes skates tiešraidē tiks prezentētas
20 jauno modes mākslinieku kolekcijas
26. augusts

26. augustā notiks ikgadējā LMA studentu modes skate, kas, pielāgojoties visā pasaulē valdošajai situācijai, pirmo reizi tiks translēts tiešraidē no Latvijas Mākslas akadēmijas. Šogad tērpu kolekcijas skatītāju uzmanībai piedāvās 20 jaunie modes mākslinieki, demonstrējot savu interpretāciju par modi kā daudzpusīgu radošās izpausmes veidu, kas, mijiedarbojoties ar mākslu un telpu, simboliski attēlo atgriešanos pie pamatvērtībām jeb akadēmijas rūpīgi lolotajiem dārgumiem.

Vēstures liecības, pagātnes atmiņas, paaudžu mantojums, bērnības dienu elki, feminisms, neglītais skaistums, mutācijas un Covid-19 ietekme ir tikai daži no motīviem, kas kalpojuši par iedvesmu studentu radītajām tērpu kolekcijām. Uz mēles tiks demonstrēti masīvi un abstrakti silueti, asimetriski piegriezumi, smalkas detaļas, plūstošas līnijas un dažādu toņu, faktūru un materiālu kombinācijas.

Pēc rūpīgas kolekciju izvērtēšanas akadēmijas pasniedzēju komisija ir izvēlējusies 20 daudzsološākos jaunos modes māksliniekus, kuri prezentēs savu veikumu plašākai auditorijai. Viņu vidū ir bakalaura līmeņa 1. kursa studentes Loreta Asermane, Madara Indriksone, Laura Kreivina, Milēna Emīlija Seržante un Alise Šutova; 2, kursa studentes Odrija Buša, Anna Jurjāne, Sigrija Mintika, Laura Luīze Valtere, Laine Rozenšteina un Milana Felīcija Semjonova; 3. kursa studentes Elīna Siliņa un Adele Norvele, 4. kursa studenti Sanita Kapeika, Vitālijs Kondraščuks, Ilze Muciņa un Karlīne Anete Nagliņa, kā arī maģistra līmeņa pirmā kursa studentes Anna Gulbe un Una Pūpola un 2. kursa studente Agnese Eiduka-Zīle.

“Izvēlēties starp visu talantīgo studentu veikumu šogad bija īpaši grūts uzdevums, un daudzas aktuālas un filigrāni atspoguļotas idejas diemžēl paliks aiz kadra. Radot kolekcijas attālinātos studiju apstākļos, topošie modes mākslinieki ieguldīja pasakainu darbu un visus savus resursus - gan psiholoģiskos un garīgos, gan arī materiālos -, kas pamato nepieciešamību rezultātu prezentēt plašam skatītāju lokam modes skates tiešraides, digitālās izstādes, kā arī digitālā bukleta formātos. Visas 20 kolekcijas ir īsts mākslas darbs, kas apliecina jauno modes dizaineru talantu, mērķtiecību un profesionalitāti,” komentē LMA Modes mākslas katedras vadītāja Māra Binde.

Modes skati tiešraidē 26. augustā plkst. 19.00 varēs vērot LMA digitālajā platformā virtuaal.lma.lv.

LMA studentu modes skate

 

Elza Sīle {F_x Office} aģitācijas kampaņa
galerijā LOW
26.augusts–3. septembris

Piemērojoties jaunajai situācijai, galerijas LOW regulāro izstāžu programmu šogad aizvieto mākslinieku mini rezidenču projekts ĢILDE, kura ietvaros māksliniekiem tiks dota iespēja mēneša garumā izmantot galerijas telpas kā darbnīcu, un noslēgumā aicināt publiku pa vienam vai nelielās grupās iepazīties ar paveikto.

No 26. augusta līdz 31. septembrim varēs iepazīties ar to, ko paveikusi Elza Sīle:
27.08. 12.00-18.00
2.09. 12.00-18.00
3.09. 12.00-18.00
Pārējā laikā, rakstot @elzasile

Galerija LOW
Ģertrūdes iela 115, Rīga

 

Izstāde “Kabuki. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”
Liepājas muzejā
26. augusts–27. septembris

No 26. augusta līdz 27. septembrim Liepājas muzejā būs skatāma izstāde “Kabuki. Japānas 19. gadsimta ukijo-e”, parādot kabuki teātra aktieru attēlojumu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošajos Japānas Edo perioda krāsainajos kokgriezumos jeb ukijo-e.

Ukijo-e ir japāņu grafikas paveids, ko burtiski var tulkot kā “mainīgās pasaules ainas”. Mākslinieki pamatā izvēlējās attēlot kabuki teātra aktierus, skaistas sievietes, sumo cīkstoņus, kareivjus, ainas no vēstures un tautas pasakām, ceļojumu skatus, ainavas, dabu un dzīvniekus, kā arī erotiska rakstura darbus, tādā veidā parādot Edo perioda dinamisko, enerģijas pilno populāro kultūru, kas uzplauka lielākajās Japānas pilsētās.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā esošās ukijo-e pamatā saistāmas tieši ar kabuki teātra tēmu – aktieru portreti, sižeti no lugām un skati no izrādēm, aktieri dažādos kostīmos, ieņemot kādu nozīmīgu sava varoņa pozu, un aizkulišu dzīve.

Liepājas muzejam atlasītajos ukijo-e mākslas darbos būs redzami populārāko kabuki izrāžu attēlojumi, dažādas kabuki dejas, krāšņi dekorēti tērpi un izteiksmīgs, aktieru emocijas paspilgtinošs grims un žesti. Tā būs Japānas Edo laikmeta (1603–1868) dzīve caur kabuki aktieru tēlojumu.

Kabuki ir tradicionālā japāņu teātra forma, kas radās un attīstījās Edo laikmetā, un apvienoja sevī dziedāšanu, mūziku, deju un drāmu. Līdz ar nō un bunraku teātriem kabuki ir atzīts par vienu no Japānas trim galvenajām klasiskā teātra formām un ir iekļauts UNESCO nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.

Izstādē galvenokārt būs apskatāmi trīs 19. gadsimtā ražīgu un komerciāli veiksmīgu ukijo-e autoru darbi – Utagava Kuņisada (Utagawa Kunisada, 1786–1865), kurš bija arī viens no vadošajiem tendenču noteicējiem savā jomā, Kuņisadas skolnieks un aktīvs kabuki aktieru attēlotājs Tojohara Kuņičika (Toyohara Kunichika, 1835–1900) un Utagava Kuņijoši (Utagawa Kuniyoshi, 1797–1861), viens no pēdējiem lielajiem Japānas ukijo-e meistariem.

Liepājas muzejs 
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

 

Aļņa Stakles personālizstāde “Ne zirgs, ne tīģeris”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
27. augusts–4. oktobris

No 27. augusta līdz 4. oktobrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma fotogrāfa Aļņa Stakles personālizstāde “Ne zirgs, ne tīģeris”.

Kā pastāstīt par vietu, kura pastāv tikai tavā iztēlē? Šķiet, ka tur viss ir tieši tāpat kā visur - atsvešināti augstceltņu rajoni, lēts alus priekšpilsētas kafejnīcās, parkos vecāki ar bērniem, siltos pavasara vakaros krastmalā pikniko jaunieši, un pilsēta, kā parasti, beidzas ar zemes ceļu un noputējušu krūmu puduri. Tomēr tur viss ir kaut kā citādi. Un citādi domāts bez vīzdegunīgas eksotizācijas un dramatisma, bez pārsteigumiem, bet vienkārši citādi. Līdzīgi kā ejot, kad aiz ceļa pagrieziena paveras nākamā aina, kas nav nedz labāka, nedz sliktāka par iepriekšējo, bet tā ir citāda, un tu esi gatavs uz īsāku vai ilgāku mirkli to pieņemt kā mājas. Aļņa Stakles darbi ir par Ķīnu un nejaušībām, kas iezīmē ikviena cilvēka ceļu. To vizuālā retorika ir vērsta uz to, kā cilvēki identificējas ar kādu konkrētu vietu vai situāciju, kādi rituāli kalpo sociālu saikņu nodibināšanai un kur ir privātā un kolektīvā robežas. Iespējams, patiesākais ceļš, lai atklātu vietas un laika garu, ir spēt ieraudzīt īpašo vienkāršajā un ikdienišķajā, kas arī ir šo darbu pamatā.

Izstādē redzamās fotogrāfijas tapušas vairāku ceļojumu laikā (no 2013. līdz 2017. gadam ) uz Ķīn. Ķīna ir viena no lielākajām valstīm uz zemeslodes, tai ir lielākais iedzīvotāju skaits pasaulē, otra lielākā ekonomika, vislielākā armija ar nozīmīgām ģeopolitiskām ambīcijām Āzijā un pasaulē kopumā. Tā ir arī viena no retajām valstīm, kurā komunistiskā ideoloģija joprojām nav zaudējusi savu ietekmi. Ziņu virsraksti Rietumu kultūrās bieži Ķīnu prezentē ne visai glaimojoši - cilvēktiesību pārkāpumi, darba nometnes, ekoloģiskās problēmas, militarizācija, vienpartejiska diktatūra un tml. Stakles veidotie attēli neizslēdz visu iepriekšminēto, bet to tapšanas iemesli nav meklējami nolūkā atražot fotožurnālistikai raksturīgos sensācijas meklējumus. Iespējams, izmantotā fotogrāfijas valoda nav domāta, lai atklātu, bet drīzāk lai pārsteigtu un sniegtu skatīšanās prieku, pat tajās situācijās, kad attēlotā realitāte ir atbaidoša. Naksnīgās pilsētas dzirkstošās debesskrāpju ainavas patiesībā nav nemaz tik iekārojamas, kad tuvumā aplūko izdrupušos caurumus ēku sienās, kuri radušies, komunistiskās celtniecības garā, izmantojot sliktas kvalitātes materiālus vai celtnieku nolaidības dēļ. Kārtīgi izravēto un iekārtoto mazdārziņu vienīgā laistīšanas iespēja ir blakus grāvī tekošā darvai līdzīgā žļurga. Dejotāji, kuru ikvakara romantiskā tuvība bieži vien noslēdzas tajā pašā vakarā, kad beidzas regulārā vakara izsportošanās kādas jaunceltnes žoga pavēnī. Diemžēl fotogrāfijas valodas paternālisms liedz piekļūt realitātei, un atliek vien ļauties savai iztēlei. Šajā izstādē būtisks ir viss, kas rodas skatītāja pārdomās, aplūkojot attēlus.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, Rīga (ieeja muzejā no Alksnāju ielas)

 

RIBOCA2 Senioru sarunas
27. augusts

27. augustā plkst. 14:00 Andrejsalā notiks RIBOCA2 Senioru sarunas, kuru ietvaros ar diskusijas dalībniekiem aplūkos izstādē redzamos darbus un pie tējas un cepumiem dalīsimies ar savu pieredzi un viedokļiem. RIBOCA2 iecere pievērsties pārdomām par mūsu apdzīvotās pasaules galu un iespējām uzcelt jaunu aktualizējas sarunas tematam ar vecāka gada gājuma sabiedrības pārstāvjiem, kas, savā dzīvē jau piedzīvojuši veselu sistēmas sabrukšanu un savā ziņā “jaunas pasaules” radīšanu. Šāda pieredze un atmiņas par pārmaiņu laikiem ir vērtīgas tālākas diskusijas veidošanai par to, kā mainās pasaules redzējums un indivīda attiecības ar vidi, ienākot krasām izmaiņām ikdienas dzīvē.

Organizējot senioru tikšanās, RIBOCA aicina pārvērtēt stereotipus, ka laikmetīgā māksla saturiski ir aktuāla tikai jaunākām paaudzēm.

Dalība RIBOCA2 Senioru sarunās ar iepriekšēju pieteikšanos, rakstot uz education@rigabiennial.com vai pa tālruni +371 20206323. Dalībnieku skaits ir ierobežots - līdz 10 interesentiem. Ieeja pasākumā ar derīgu RIBOCA2 senioru biļeti.

RIBOCA2

 

Eiverijas F. Gordones lekcija “Rēgu apsēstas nākotnes - utopiskās robežzonas”
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
27. augusts

27. augustā plkst. 19:00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros notiks Eiverijas F. Gordones lekcija “Rēgu apsēstas nākotnes - utopiskās robežzonas”.

“Cilvēks kā daļa no daudzslāņainas liecības, kurā vēsture sajaucas ar tagadni. Atziņas, ko varam smelties no dažādām ekonomiskās netaisnības formām un to slēptajiem sociālajiem naratīviem,” lekcijas tēmu piesaka Eiverija F. Gordone (Avery F. Gordon), kura uzskata, ka spokošanās norāda uz kāda sociālās vardarbības akta nodarītu zaudējumu vai pāridarījumu pagātnē vai tagadnē. Atšķirībā no psiholoģiskas traumas, šāda dzīva tikšanās drīzāk paver jaunas iespējas nekā uzvedina uz nolemtības pilnu skatu uz nākotni. Savos tekstos Gordone interesējas par to, kā spokošanos varētu ievirzīt kādā citā pozitīvā, ne tikai mierīga iznākuma gultnē un kā izskaust strukturālos nosacījumus, kas vispār noved pie spoku parādīšanās.

Filozofs Ernsts Blohs rakstīja, ka cilvēka eksistenci ieskauj “utopiskas robežzonas”, kurās alternatīvais un iespējamība pastāv kā objektīva realitāte. Savā lekcijā “Spoku apsēstas nākotnes ‒ utopiskās robežzonas” Gordone pievērsīsies šai utopisko robežzonu idejai un tās savdabīgajai temporalitātei, palūkojoties tuvāk uz dažiem rēgiem, kas klīst pa utopisma arhīvu, ciktāl tas mums pazīstams. Lekcija, kuras uzmanības centrā ir Vilkābeles arhīva saturs, aicina pakavēties pārdomās par utopiskajām robežzonām, kurās dominē bēgšana, maronāža jeb autonomas izbēgušo vergu kopienas, klaidonība, kareivju dezertēšana un citas, bieži vien skaidri nenolasāmas patvēruma meklējumu, pretošanās un alternatīvu dzīvesveidu formas.

RIBOCA2

 

Esteres Betijas Grāveres personālizstāde “Kāpa aiz Kāpas”
galerijā LOOK!
27. augusts–5. septembris

No 27. augusta līdz 5. septembrim galerijā LOOK! būs skatāma Esteres Betijas Grāveres personālizstāde “Kāpa aiz Kāpas”.

Smilšu graudiņa izmērs ir tik liels, lai tas viegli pakļautos kustībai. Smiltis visu laiku plūst un mainās, to dabu ir grūti noteikt, kad tās ir nekustīgas. Viens šāds milimetra astotdaļas izmēra graudiņš iekļūstot kurpē, spēj nokrist uz nerviem un dažreiz pēdu noberž līdz asinīm. Šis zemes fundaments ir kļuvis par izstādes komunikācijas simbolu. Tā būs par grafiku kā domāšanas veidu. Kad noteikta izmēra balta papīra laukums katru reizi kļūst par risināmu uzdevumu. Vizuālā veidā caur laukuma attiecību var censties rast sev kārtības un harmonijas ilūziju. Tiesa gan, rastais beigu atrisinājums nereti noved pie jauniem, vēl grūtākiem jautājumiem. Tas liek neapstāties, un turpināt risināt katru jauno uzdevumu. Ar šo sēriju māksliniece cer atsaukt atmiņā kaut ko piemirstu, bet atcerēšanās vērtu.

Estere Betija Grāvere šogad absolvēja bakalaura programmu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnozarē. Studējusi Antverpenas Karaliskajā mākslas akadēmijā. Zīmējusi ilustrācijas dažādiem literatūras izdevumiem, mūzikas grupām. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Izstāde “Kāpa aiz Kāpas” kā diplomdarbs ieguvis Voldemāra Tones izcilības stipendiju.

Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga

 

Kirila Panteļejeva vides objekts “Pozīcija D
Mākslas centrā NOASS
No 27. augusta

No 27. augusta mākslas centrā NOASS būs apskatāms Kirila Panteļejeva vides objekts “Pozīcija D”, kas vizuāli atgādinās mednieku novērošanas torni, veidots no dažāda veida koka materiāliem - kā būtu pārnests no meža. Šo vietu uz torņa, autors ir ’”rezervējis” priekš sevis, lai vērotu, pētītu un saprastu, kas notiek sabiedrībā, lai būtu gatavs reaģēt uz aktuālo situāciju. Mākslas galerija ir kā “ēsma”, kas pievilina cilvēkus, kuri interesējas par kultūru un apmeklē notikumus. Tajā brīdī, kad “zvērs” jeb skatītājs ir iemaldījies kultūras “medību laukos”, mākslinieka kārta ir viņu pārsteigt ar negaidītu mākslas devas “šāvienu”.

Kirila Panteļejeva vides objekts papildinās Mākslas centrā NOASS jau notiekošās mākslinieku Oskara Pavlovska, Kaspara Groševa, Kaspara Bramberga, Latvijas Naivās mākslas muzeja izstādes, kā arī kuratora Laura Vorslava veidoto izstādi “Latvijas video mākslas arhīvs 1985-1995”. Lielākā daļa no ekspozīcijām 2020.gadā skatāmi ārtelpā ap NOASS. Mākslas darbi aptver galeriju, fasādi, AB dambja parku un arī ūdens akvatoriju un ir skatāmi bez ierobežojumiem jebkurā diennakts laikā.

Kirils Panteļejevs jau no 5 gadu vecuma ir pievērsies tēlniecībai. Savā radošā darbībā mērķtiecīgi paplašinājis savu izteiksmes līdzekļu arsenālu no klasiskās figurālās tēlniecības līdz performancēm, skaņas instalācijām un interaktīviem vides objektiem.

Mākslas centrs NOASS 
AB dambis 2, Rīga

 

Jaunākās mākslinieku paaudzes grupas izstāde
“Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām”
bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička”
28. augusts–9. oktobris

No šī gada 28. augusta līdz 9. oktobrim bijušajā tekstilrūpnīcā “Boļševička” norisināsies jaunākās mākslinieku paaudzes grupas izstāde “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām”, kurā septiņi mākslinieki ar speciāli šai izstādei radītu darbu starpniecību risina jautājumus par totalitātes un totalitārisma ideju iespējamību mūsdienu kultūrā. Izstādes “Sintēze. Īstenības pētīšana caur kustību, attīstību un pretrunām” kuratore Auguste Petre aicinājusi tajā piedalīties 20. gs. 90. gados Latvijā dzimušos māksliniekus Ainu Bikši, Krišjāni Elviku, Annemariju Gulbi, Madaru Kvēpu, Miķeli Mūrnieku, Alisi Sondori un Jāni Šneideru, un mēģināt atgriezties pie mūsdienu vizuālajā mākslā mazāk pētītiem politiskajiem jēdzieniem - totalitārisms un totalitāte. Latīņu valodas vārds totus jeb totalis laika gaitā mainījies, pamatā saglabājot ideju par totalitāti kā visaptverošu lielumu, kopību, pilnību. Izstādes koncepcija balstīta totalitātes jēdziena vēsturiskajā izpētē, īpašu uzmanību vēršot Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa dialektiskās filozofijas skatījumam. Jaunākā mākslinieku paaudze ir pirmā, kas dzimusi pēc Padomju Savienības sabrukuma un tas ir liels izaicinājums jaunajiem autoriem apskatīt šos jēdzienus attālināti, ņemot vērā līdz šim pastāvošos uzskatus par to nozīmi. Kuratore, veidojot šo izstādi, ir domājusi par 20. gs. 90. gados izveidojušos īpašo stāvokli, kas emocionāli, mentāli un saimnieciski ietekmējis postpadomisko Latviju. Distance no piederības Latvijai, kas ir Padomju Savienības sastāvā, paver iespējas pagātnes procesus uzlūkot no svaiga skatu punkta. Kuratore izstādes dalībniekiem uzdod jautājumu - kā totalitāte idejiski realizējas 21. gadsimtā? Šādā veidā mākslinieki ir lūgti atspoguļot savu izpratni par iepriekš minētajiem terminiem, pieļaujot to, ka mākslinieciskās refleksijas var būt atšķirīgas. Veids, kā mūsdienu mākslinieki runā par savu un kolektīvo māksliniecisko pieredzi ir nepārprotami mainījies, taču nemitīgi turpina attīstīties. Izpratne par absolūto varu no kanoniskas paradigmas reducējusies līdz dziļi personīgai pieredzei. Izstādes nosaukums, līdzīgi kā pati tēma, spēlējas ar atšķirībām nozīmju uztvērumos. Mūslaiku valodā pieņemts, ka vārds “sintēze” paskaidro visdažādākās lietas, taču kā ideja tas ir cieši saistīts ar hēgelisko dialektiku, kur tiek izmantots par skaidrojošo metodi tēzes un antitēzes pretrunu atrisināšanai. Šajā gadījumā kuratores izvirzītais jautājums uztverams kā tēze, savukārt mākslinieku atbildes uz to - antitēze. Pati sintēze izstādē kļūst pilnvērtīga tikai saskarsmē ar skatītāju.

Izstāde tiek organizēta sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju.

Bijusī tekstilrūpnīca “Boļševička”
Ganību dambis 30, Rīga

 

Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”
Rīgā un Cēsīs
28. augusts–10. septembris

No 28. augusta līdz 10. septembrim Rīgā un Cēsīs notiks Starptautiskais jaunā teātra festivāls “Homo Novus”, kura programmas centrā ir laiks, telpa un kopradīšana kā laikmetīgā teātra pamatprincipi. Visas programmā iekļautās izrādes runā par sarežģītiem un noklusētiem jautājumiem, pārstāvot māksliniekus ne vien no Latvijas, bet arī no Lielbritānijas, Honkongas, Itālijas, Norvēģijas un Čīles. Visi festivāla notikumi šogad ir bez maksas.

Neskatoties uz ceļošanas ierobežojumiem, kas nav savienojami ar starptautisku dzīvās mākslas notikumu, festivāls ir atradis veidu, kā piedāvāt starptautisku programmu, ārvalstu māksliniekiem paliekot savās pilsētās un mājās un radot ciešā sadarbībā ar līdzautoriem un izpildītājiem Latvijā, ļaujot viņu balsīm un idejām kļūt par izrādes kodolu. Vēl radikālākā pakāpē nekā tas bijis līdz šim, festivāls pasludina pilsētu par tā skatuvi un sapludina mākslu ar pašu dzīvi, jo, tikai ietiecoties tajā, ir iespējama īsta konfrontācija ar sevi un realitāti. Šogad teju visas festivāla izrādes aicina skatītājus aktivizēt ne tikai prātu un sirdi, bet iesaistīties arī ķermeniski, jo, kā teicis kongojiešu horeogrāfs Fostēns Linjekula “Nevienas zināšanas nav pilnīgas, pirms tās nav skārušas manu ķermeni”.

Festivāla programmā iekļautas gan izrādes, gan izstādes ar izrādes elementiem; darbi kurus var piedzīvot gan vienatnē vai divatā, gan – atrodoties pilsētas ielās kopā ar svešiniekiem. Ir 30 minūšu garas izrādes, bet ir arī tādas, kas ilgst septiņas stundas vai pat vairākas desmitgades. Tās notiek gan tradicionālā izrāžu laikā pievakarē, gan no rīta vai nakts vidū. Lielāko daļu programmas kopā ar māksliniekiem veido visdažādākie līdzcilvēki un kopienas, un arī skatītāji.

Festivāla programma piedāvā latviešu mākslinieku Kristas Burānes, Artūra Čukura, Kirila Ēča, Andas Lāces, Janas Jacukas, Lauras Stašānes, Gunas Zariņas un GolfClayderman jaundarbus. Skatītāji pieredzēs arī ārvalstu un latviešu mākslinieku kopdarbus – izrādi “Doties:Sadoties”, ko kopā ar skotu mākslinieci Rozanu Keidu veido jaunā dramaturģe Katrīna Dūka, kustību intervenci pilsētvidē “Kur ir norādes no augšas?”, kuras līdzautori ir Honkongas mākslinieks Aizaks Čongvajs un scenogrāfs Krišjānis Elviks, britu mākslinieces Klēras Petijas radītā “Empātijas muzeja” projektu “Jūdze manās kurpēs”, kura veidošanā Latvijā piedalās kinorežisore Adriāna Roze, norvēģu mākslinieces Metes Edvardsenas izrādi “Laiks ir iesnaudies pēcpusdienas saulē”, kas top kopā ar publicisti Santu Remeri, režisoru Pēteri Krilovu, tulkotāju Valdi Ābolu, fotogrāfi Māru Brašmani, mākslinieci Rasu Jansoni, horeogrāfiem Agati Bankavu un Dmitriju Gaitjukeviču, kā arī programmētāju Reini Ivanovu. Ar jautājumu projektu Rīgas ielās viesosies čīliešu aktīvistu un mākslinieku apvienība MIL M2, bet jaunās mākslinieces Ieva Džindža un Līga Zepa sadarbībā ar starptautisko kolektīvu TAAT veidos situacionistu dreifēšanas tehnikā balstītu pilsētas pieredzi “HALL12”. Viena festivāla izrāde notiks arī Cēsīs – “Svidanka” ir darbs, kura līdzautori un izpildītāji ir Cēsu Audzināšanas iestādes nepilngadīgie jaunieši.

Šis ir pēdējais festivāls, kas top programmas kuratores Gundegas Laiviņas vadībā, kura pārņēma “Homo Novus” rīkošanu no tā dibinātāja Pētera Krilova pirms 15 gadiem. Nākamo festivālu veidos Latvijas Jaunā teātra institūta jaunā komanda ar māksliniecisko vadītāju Beku Bergeri priekšgalā.

Festivāls “Homo Novus”

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas 101. gadadienas svinības
29. augusts

29. augustā, atzīmējot savu 101. dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka pēc vairāk nekā 160 dienu darba ierobežotos apstākļos atkal visos stāvos uzņems apmeklētājus klātienē! Dienas laikā no plkst. 10.00 līdz 17.00 ikviens ir aicināts izstaigāt Gaismas pils ēku (veselības un sociālās distancēšanās nolūkos – izmantojot arī kāpnes), aplūkot septiņas izstādes un baudīt Rīgas panorāmu no kores (11. stāvā). Klientu apkalpošanas centrā interesenti varēs izgatavot LNB lasītāja karti.

Svētku dienas centrālā aktivitāte būs iespēja doties īpašā velo ekskursijā “Ceļš uz Gaismas pili”, kopā ar pilsētvides pētnieku un gidu Mārtiņu Eņģeli apmeklējot 12 vēsturiskos LNB Rīgas namus un klausoties aizraujošus stāstus par šo ēku likteņiem, arhitektūru un iemītniekiem.

Pieteikties ekskursijai iespējams, aizpildot VEIDLAPU un izvēloties tajā brauciena laiku: plkst. 12.00 vai plkst. 16.00. Vietu skaits ierobežots.

Apskatei 29. augustā būs pieejamas šādas izstādes:
“Gaismas pils un Stikla kalns — stāsts par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu un tās arhitektu” (1. un 12. stāvā);
Pastāvīgā ekspozīcija “Grāmata Latvijā” (1. stāvā);
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 izstāde “Ja tu mani aizmirstu” (1. stāvā, II izstāžu zālē);
“Amora pasts” (3. stāvā);
“Rihards Zariņš. Raksti un grafika” (4. stāvā);
“Latvijas militārā kartogrāfija” (6. stāvā);
“Grāmatu plūdi. Ziemeļi satiek Baltiju bērnu grāmatās” (7. stāvā).

Lai stāstus par LNB mājvietām varētu noklausīties pēc iespējas vairāk cilvēku, no 24. līdz 28. augustam tie būs dzirdami Latvijas Radio rīta programmā “Labrīt”, bet pēc dzimšanas dienas svinībām – arī audio formātā LNB Spotify kanālā “Klausītava”  un SoundCloud profilā. Ierakstus ieskaņojuši bibliotēkas darbinieki.

LNB 101. gadadienas svinību ekskursijās un audio ierakstos dzirdamie stāsti tiek veidoti pēc vēsturnieces, LNB Letonikas un Baltijas centra pētnieces Kristīnes Zaļumas veidotās monogrāfijas “Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas simts gados. (1919–2019)” satura motīviem. Tas ir unikāls pētījums, kas veikts 2018.–2019. gadā Valsts pētījuma programmas projekta “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” ietvaros. Grāmatas zinātniskais redaktors ir LNB direktors Andris Vilks. Jāpiebilst, ka pirms pētījuma veikšanas salīdzinoši maz bija zināms par ēkām 24 adresēs, kuru telpas īslaicīgi bija mājvieta bibliotēkas grāmatu krātuvēm, retāk – nodaļu darba vietām un lasītavām. Tādējādi izpēte ne vien precīzāk izgaismojusi bibliotēkas kopējo vēsturi, bet arī atklājusi daudz nezināma par Rīgu.

Latvijas Nacionālās bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izsludina projektu konkursu
par mākslas darbu un objektu izstrādi
Rīgas un reģionu pilsētu publiskajai telpai
Pieteikšanās līdz 14. septembrim

Publiskās mākslas programmas “Kopā” vizuālā identitāte: Klāvs Priedītis, Nameda Zemīte.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izsludinājis projektu konkursu - publiskās mākslas programmu KOPĀ - par mākslas darbu un objektu izstrādi Rīgas un reģionu pilsētu publiskajai telpai. Programma radīta kā atbalsta mehānisms vizuālās mākslas pārstāvjiem Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai, papildus ietverot kvalitatīvu pilsētvides uzlabošanu. Tās ietvaros publiski izziņota konkursa kārtībā paredzēts izvēlēties un pēc tam izstrādāt 10 jaunus pilsētvides objektus Rīgā un reģionu pilsētās.

“Kopā” iemieso pandēmijas laikam raksturīgo solidaritātes un savstarpējās palīdzības un atbalsta ideju. Programma paredz mijiedarbi starp mākslas darbu autoriem un viņu radīto objektu atrašanās vietu, kā arī iedzīvotājiem, apkaimju biedrībām, institūcijām, uzņēmējiem vai pašvaldībām. Atrašanās kopā ir arī publiskās telpas iezīme. Tādēļ mākslinieki aicināti domāt par jaunradītajiem mākslas darbiem vai objektiem kā par indivīdu, kopienu un sabiedrību vienojošiem elementiem jeb vietu, kur satikties.

Programmas KOPĀ vadītāja Līga Lindenbauma norāda: “Mēs ļoti ceram uz sabiedrības iesaisti programmas īstenošanā – tikai tā varam nonākt līdz jēgpilnām iniciatīvām, kurām būs gan sociāla, gan mākslinieciska kvalitāte”.

Programma “Kopā” tiks īstenota vairākos posmos. 2020. gada augustā tiek izsludināts atklāts konkurss par mākslas darbu un objektu izstrādi Rīgas un reģionu pilsētu publiskajai telpai. Konkursā iesniegtajiem objektiem jāietver vai nu sadarbība ar objekta atrašanās vietas iedzīvotājiem, vai jātop partnerībā ar to tapšanā ieinteresētām apkaimju biedrībām, valsts vai pašvaldības institūcijām, privātām iniciatīvām vai uzņēmējiem.

Lai veicinātu produktīvu sadarbību 28. augustā tiek rīkota ieinteresēto pilsētvides projektu autoru un apkaimju, reģiona pārstāvju, institūciju – potenciālo sadarbības partneru – tīklošanās pasākums jeb “Radošie randiņi”. Sadarbības partneri aicināti informēt programmas veidotājus par objektiem piemērotām vietām Rīgas apkaimēs un reģiona pilsētās arī pirms “Radošo randiņu” norises.

14. septembrī plkst. 12:00 noslēdzas projektu iesniegšana. Nedēļas laikā tos izvērtēs profesionāla žūrija, kura tālākai attīstībai izvēlēsies 10 pārliecinošākos pieteikumus. Konkursa rezultāti tiks paziņoti pēc 23. septembra. No septembra beigām līdz novembra vidum noritēs izvēlēto objektu izstrāde un īstenošana. Novembra beigās notiks “Objektu parāde”, kurā būs skatāmi programmā īstenotie projekti.

No 2020. gada augusta līdz decembrim Latvija Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) īsteno Latvijas republikas Kultūras ministrijas deleģējumu vizuālās mākslas jomā – publiskās mākslas programmu “Kopā”, kuras kopējais piešķirtais finansējums ir 150 000 Eur.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13, Rīga

 

Fotogrāfa Laura Vīksnes portretu izstāde-labdarības projekts
“Gaisma tuneļa galā jeb atmiņas par pandēmijas laika blokādi”
Sporta ielas 2 kvartālā
Līdz 15. septembrim

Labdarības projekts “Dots devējam atdodas” Sporta ielas 2 kvartālā piedāvā fotogrāfa Laura Vīksnes portretu izstādi “Gaisma tuneļa galā jeb atmiņas par pandēmijas laika blokādi”. Fotogrāfiju sēriju veido vairāku Latvijā zināmu personību portreti. Izstādē būs apskatāmi Elitas Patmalnieces, Dārtas Danevičas, Jura Kaukuļa, Vladislava Nastavševa, Ozola, Ivo Grīsniņa-Grīsļa, Denisa Paškeviča, Jāņa Skuteļa, Aminatas, Reiņa Liepiņa, Kaspara Znotiņa, Rvīna Vardes, Edgara Viļuma un citi portreti.

Izstādes noslēgumā, 15. septembrī pulksten 19.00, Sporta 2 kvartālā notiks fotogrāfa darbu izsole, ko vadīs TV personība un komiķis Jānis Skutelis. Izsolē iegūtie līdzekļi tiks novirzīti “Dots devējam atdodas” ziedot.lv kontā un pēcāk ziedoti, lai atbalstītu grūtībās nonākušos radošo jomu pārstāvjus, kuri Covid-19 izraisītās krīzes un piespiedu dīkstāves dēļ palikuši bez pietiekamiem iztikas līdzekļiem.

Projekta rīkotāji informē, ka līdz šim ar kampaņas palīdzību ir saziedoti 10 477.16 eiro, kas savukārt ir palīdzējuši pārvarēt pandēmijas radītās finansiālās grūtības vairākiem desmitiem cilvēku.

No 24. aprīļa līdz 1. maijam projekta ietvaros portālā LSM.lv norisinājās arī ziedojumu kampaņas šovs, kurā ar aicinājumu ziedot kultūras atbalstam pop-up studijā pie Jāņa Skuteļa viesojās dažādi Latvijā zināmi mākslinieki, aktieri, dziedātāji, arhitekti, režisori un citu kultūras jomu pārstāvji.

Nozares pārstāvji, kas nonākuši finansiāli nestabilā situācijā, pieteikties atbalsta saņemšanai var portālā ziedot.lv. Iesniegumus izvērtē kultūras nozares ekspertu padome, kurā darbojas dažādu radošo disciplīnu pārstāvji.

Labdarības projekts “Dots devējam atdodas”
Sporta iela 2, Rīga

 

Dinas Dubiņas jubilejas izstāde “Ceļš”
Turaidas muzejrezervātā
Līdz 20. septembrim

Turaidas muzejrezervātā līdz 20. septembrim skatāma Dinas Dubiņas jubilejas personālizstāde “Ceļš”, kurā tiks eksponētas gleznas ar dzintaru, emaljas gleznas un rotas. Izstādē būs apskatāmas arī rotas – kapars, emalja savienojumā ar pusdārgakmeņiem, zīdu, koku un citiem materiāliem.

Izstāde “Ceļš” ir divkārša mākslinieces Dinas Dubiņas jubilejas izstāde – 65 gadi dzīvē un 45 gadi radošajā darbā. “Ceļš ir kustība. Māksla ir mans ceļš, pa kuru eju, kurā dažkārt patveros un ar kuru cenšos arī citiem rādīt virzienu. Šajā ceļā daudzas durvis bijis jāatslēdz, lai nonāktu pie mērķa, daudzas atslēgas arī jāsalauž, jo dažkārt visgrūtāk ir atrast tieši to ceļu, kurš ved pie sevis. Es vienmēr cenšos vairot  pozitīvo enerģiju – vairot gaismu un labas emocijas. Ielūdzu ar manis radīto mākslu ceļot kopā!”, aicina māksliniece.

Pēdējā gada laikā tapuši daudzi jauni darbi, tādēļ retrospekcijas būs maz. Mākslas darbos izmantotas arī jaunas tehnikas, kurās dominē dzintars un grafīts. Svarīga nozīme ir faktūrām, kuras iegūtas, daudzkārtīgi klājot un slīpējot gleznu virsmu. “Esmu sava ceļa gājēja mākslā,– pasaulē nav mākslinieku, kuri emaljas tehnikā radītu tik liela izmēra  gleznas”, skaidro māksliniece Dina Dubiņa. Juvelieru emaljas, ar kurām strādā māksliniece, parasti tiek izmantotas sakrālajā mākslā, karaļu rotās, dārglietās, jo izmantotie materiāli ir ļoti dārgi, bet darbu radīšanas process – darbietilpīgs. Metāls top ugunī, emalja top ugunī,– Dinas Dubiņas stihija ir uguns, tas ir skaidrojums, kādēļ daudzu gadu garumā māksliniece neatlaidīgi strādā šajā karstās emaljas tehnikā. Darbi tiek daudzkārtīgi apdedzināti 900-100 grādu temperatūrā, tādēļ ir izturīgi pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem – spilgtu saules gaismu, mitrumu, temperatūras svārstībām,– izmantojami gan interjeros, gan eksterjeros. Tie īpaši piemēroti eksponēšanai sabiedriskās telpās, jo ir viegli kopjami un pat dezinficējami,– praktiski tie ir mūžīgi.

Māksliniece Dina Dubiņa dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Igaunijas Mākslas akadēmijas metālmākslas katedru, iegūstot maģistra grādu. Piedalījusies vairāk nekā 200 izstādēs Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā, Somijā, Japānā, Francijā, ASV un citās valstīs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1983. gada. Dinai Dubiņai bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes. Darbi atrodas Latvijas un Krievijas muzeju fondos, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē.

Turaidas muzejrezervāts
Turaidas iela 10, Turaida

 

Māra Upzara gleznu izstāde “Nedaudz klusāk”
Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā
Līdz 20. septembrim

Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā līdz 20. septembrim skatāma mākslinieka Māra Upzara gleznu izstāde “Nedaudz klusāk”, kurā eksponētie pēdējos trīs gados radīti darbi. Puse no tiem tapuši 2019. gada rudenī, strādājot mākslinieku rezidencē “Cite des Arts” Parīzē; pārējie – Latvijā, iedvesmojoties no dabas.

Māris Upzars (dz. 1968.) ir vidējās paaudzes gleznotājs, kas daudzus gadus konsekventi strādā abstraktās glezniecības jomā. Viņš uzskata, ka glezniecība ir viens no patiesības meklēšanas veidiem un krāsu valoda ir piemērota tam, lai tajā runātu par cilvēka esības noslēpumiem. Viņa iecienītākais izteiksmes līdzeklis ir krāsu laukumu attiecības un viņa iedvesmas avoti ir daba, apkārtējie cilvēki un pasaules kultūra.

Māra Upzara glezniecību mēdz raksturot kā meditatīvi romantisku abstrakto glezniecību. Viņš ir mācījies pie gleznotāja Borisa Bērziņa un ir beidzis Induļa Zariņa un Alekseja Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Pirms tam mācījies LMA Tekstilmākslas nodaļā un absolvējis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās tēlniecības nodaļu, kurā izpratni par kompozīcijas pamatprincipiem guvis no Georga Barkāna.

Māra Upzara darbi atrodas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, Spānijā, Itālijā, Norvēģijā un ASV. Izstādēs un glezniecības simpozijos piedalās kopš 1991. gada gan Latvijā, gan ārzemēs. Kopš  2004. gada viņš ir Latvijas Dabas muzeja galvenais mākslinieks.

Rīgas grāmatu nama “Valters un Rapa” galerija
Aspazijas bulvāris 24, Rīga

 

Maijas Dragūnes un Imanta Krepica kopīgā izstāde “Leģendāra saruna”
“Kamergalerijā”
līdz 21. septembrim

Imants Krepics. Litogrāfija

“Kamergalerijā” norisinās izstāžu cikls “2x2=5” un tā ietvaros līdz 21. septembrim skatāma pirmās cikla izstāde - Maijas Dragūnes un Imanta Krepica kopīgā izstāde “Leģendāra saruna”. 

Grafikas lielmeistaru Maijas Dragūnes un Imanta Krepica daiļradēs litogrāfija spēlē galveno lomu, bet katram raksturīgas atšķirīgas rokraksta iezīmes, līdz ar to vizuālā saruna veidojas skatītājam saistoša.

Izstādes organizē "Grafikas kamera" sadarbībā ar biedrību “Latvijas Mākslinieku savienība”. 

“Kamergalerija” ir platforma ne vien labāko autoru jaunākajiem darbiem, bet arī vieta, kur realizēt eksperimentālas ieceres. Jaunajā izstāžu ciklā būs iespēja skatīt gan par klasiķiem kļuvušu mākslinieku jaunākos darbus, gan autorus, ko ar grafiku līdz šim neasociējām. Cikls “2x2=5” turpināsies ar Aijas Bley un Rasas Jansones peronālizstādēm. Ekspozīcijas, ko apmeklētāji varēs skatīt klātienē, pavadīs arī virtuāli pasākumi - lekcijas un radošās darbnīcas.

“Kamergalerija”
11. novembra krastmala 35, Rīga / 5. stāvs, 81. telpa

 

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA svin 9. dzimšanas dienu
ar jaunās Nikolaja Rēriha gleznu ekspozīcijas atklāšanu un
Ivana Aivazovska darbu izstādes kataloga publikāciju

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA 20. augustā, atzīmējot devīto dzimšanas dienu, saviem apmeklētājiem sarūpēja divus īpašus svētkus: atklāja Nikolaja Rēriha glezniecības ekspozīciju un atvēra marīnista Ivana Aivazovska darbu izstādes katalogu.

Pateicoties Muzeju krātuvju kompleksa (Pārdaugavā, Pulka ielā 8) atklāšanai, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA var īstenot savu sākotnējo ideju – greznās ēkas telpas maksimāli izmantot ekspozīcijām, lai tās būtu publiski pieejamas. Šajā gadā paredzēts atvērt vēl divas pastāvīgās ekspozīcijas, no kurām pirmā ir veltīta Nikolajam Rēriham (1874–1947).

Nikolajs Rērihs ir saistīts ar Latviju kopš 20. gadsimta 30. gadiem, kad Rīgā atradās viņa dāvinātā gleznu kolekcija, kuru pats autors atsūtīja no Indijas Latvijas Rēriha biedrības (1930–1940) muzejam. Ekspozīcija periodiski tiks mainīta un iekļaus aptuveni 20 gleznas. Pirmajā variantā būs vairāki no kolekcijas ikoniskākiem darbiem, kas dāvināti 30. gados: “Ceļš”, “Augstumos”, “Līdzcietība”, “Kuluta”, “Brahmaputra”, “Bhagavans”, “Sv. Sergija svētnīca”, Himalaju, Tibetas un Mongolijas ainavas. Mākslas darbus papildinās kuratora sagatavotie komentāri, bet ieinteresētiem mākslas cienītājiem būs iespēja lasīt katalogus, kas veltīti Nikolaja Rēriha un viņa ģimenes dzīvei un daiļradei. Ekspozīcija izvietota muzeja 3. stāvā, bijušajā lasītavā, blakus nesen atklātajam Antīkajam kabinetam, un šīs vietas klusums palīdzēs skatītājiem iedziļināties neparastā un valdzinošā Himalaju virsotņu pasaulē, kuru meistars veidoja ar brīnumaini tīru temperas krāsu paleti.

Otrā dāvana muzeja viesiem MMRB 9. dzimšanas dienā - izcilā marīnista Ivana Aivazovska (1817–1900) darbu izstādes katalogs. Izstāde “Gaismas metafizika” bija skatāma muzeja Lielajā zālē no 2019. gada 5. oktobra līdz 2020. gada 5. janvārim un guva grandiozu atzinību, piesaistot ap 45 000 apmeklētāju uzmanību. Izstrādātais izdevums atspoguļo projekta koncepciju un saturu, aplūkojot meistara glezniecības darbus no sešām kolekcijām: Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM), Odesas Mākslas muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Narvas muzeja, Tartu Mākslas muzeja un privātkolekcijas. Grāmatā reproducēti arī seni kuģu modeļi no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma un atsevišķu apbalvojumu paraugi no LNMM faleristikas kolekcijas.

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga

 

Tēlnieka Egona Peršēvica un mākslinieka Vara Siliņa
Skulptūra “Karostas nāra”
Liepājā pie Ziemeļu mola
Līdz oktobrim

Tēlniekam Egonam Peršēvicam sadarbojoties ar mākslinieku Vari Siliņu, ir tapis starpdisciplinārs mākslas darbs “Teika par Karostas nāriņu”, kas šobrīd nodots publiskai apskatei. Teika ir publicēta laikrakstā “Kurzemes vārds”, bet pati skulptūra ir skatāma jūrā pie Ziemeļu mola Liepājā.

“Teika par Karostas nāriņu” ir stāsts par mīlestību. Bija iesaistīta “vētra, kapteiņa pazušana, un, kopš tā laika, rudens puses parādības pie Ziemeļu mola.” Vara Siliņa ar literāro pseidonīmu Liepu Tēvs rakstīto teiku visā tās krāšņumā var lasīt arī Liepu Tēva teiku Facebook lapā. Nākamgad kopā ar citām Liepu Tēva teikām tā tiks izdota arī grāmatā.

Abu ar Liepāju cieši saistīto mākslinieku radītais projekts ir vizuālās mākslas un literatūras sinerģija. “Tā nav nekāda Hansa Kristiana Andersena mazā nāriņa, tā ir pieaugusi sieviete, un stāsts, kā vienmēr, ir par mīlestību. Tas ir nevis mazas meitenes sapnis par mīlestību, bet gan pieaugušas, pieredzējušas sievietes sapnis par mīlestību un, protams, jūru.” saka tēlnieks Egons Peršēvics, “Kā jebkurš mākslas darbs, tas ir kaut kas vairāk par skaistu priekšmetu, tas ir katalizators sarunai, arī pašam ar sevi. Un es vēlējos parunāt par sievietes likteni, tās lomu sabiedrībā. Tāds feministisks darbiņš sanāca.”

Māksliniekam Varim Siliņam šis ir viņa literārā pseidovēsturiskā projekta papildinājums. Liepu Tēva teikās aprakstītas dažādas ar Liepāju un tās apkaimi saistītas ticamas un neticamas lietas. Varis Siliņš uzskata, ka, izdomājot stāstus par vietām, kas ikdienā neliekas nekas īpašs, tiek bagātināta Liepājas kultūrvide, vai vismaz dzīve darīta interesantāka.

Lai arī “Teikas par Karostas nāriņu” autori ir tēlnieks Egons Peršēvics un mākslinieks Varis Siliņš, tas ir daudzu autoru kopdarbs. Nāras tapšanā ir iesaistījušās arī gleznotājas Agate Apkalne un Ivonna Kalita.

Mākslinieks atklāj, ka “Karostas nāru” pie Ziemeļu mola plānots izstādīt līdz oktobra sākumam. “Doma ir noturēt viņu pēc iespējas ilgāk, līdz sākas rudens vētras.”

Saistītie raksti