Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Māksla, darbnīcas un lekcijas
jauno mediju mākslas nedēļā UPDATE
tiešsaistē
23.–27. novembris
No 23. līdz 27. novembrim norisināsies Jauno mediju mākslas nedēļa Update BACKUP, kurā būs skatāmas tiešsaistes lekcijas par 3D prototipēšanu, 3D modelēšanu, praktizējošu mākslinieku runas un, nedēļas noslēgumā, arī izstādes atklāšana un tiešsaistes eksperimentāls koncerts. Ikvienam ir iespēja pieteikties dalībai darbnīcā, kurā mentoru vadībā būs iespēja 3 dienu laikā apgūt lāzergriešanas pamatus.
Prototipēšana un dari pats kultūra (DIY) ir nozīmīgs instruments, kas ļauj ātrāk un lētāk izstrādāt zemas precizitātes ideju prototipu, ko vēlāk var attīstīt līdz attiecīgā gala produkta vēlamajai kvalitātei. Prototipēšana ir ļoti svarīgs dizaina domāšanas posms.
Ar savām unikālajām prasmēm pirmdienas lekcijā dalīsies māksliniece un pētniece Varvara Guļajeva (EE), kas, kopā ar Maru Kanetu, veido mākslinieku duetu Varvara & Mar. Dueta darbu iedvesmo informācijas laikmets. Savā praksē viņi saskaras ar sociālajām izmaiņām un tehnoloģiskā laikmeta ietekmi.
Otrdienas lekcijā Krišjānis Rijnieks, dizainers, jauno mediju mākslinieks un Fab Lab aktīvists, kurš šobrīd vada Aalto Fablab Somijā, Aalto universitātē, pastāstīs, kas īsti ir Fab Lab un ar ko tā atšķiras no cita veida atvērtajām darbnīcām, piemēram, hakeru telpu, makerspace vai atvērto inovāciju darbnīcu.
Trešdienas un ceturtdienas programma balstīsies praktiskā darbā ar lāzergriezēju, mentora un radošā inženiera Rohira Jupaina (NL) vadībā. Dalībnieki apgūs pirmo, otro un trešo soli praktiskā darbā ar lāzergriezēju, lai nonāktu no idejas līdz produktam.
Piektdienas programmā būs mākslinieku, pētnieku un praktiķu prezentācijas, un izstādes atklāšana ar eksperimentālu koncertu.
Update BACKUP ir paredzēts studentiem, māksliniekiem, pētniekiem, mākslas kritiķiem un pedagogiem. Visa nedēļas programma ir bezmaksas un būs skatāma tiešsaistē reāllaikā, kad dalībnieki varēs arī iesaistīties diskusijās ar lektoriem, un arhīvā.
Jauno mediju mākslas nedēļa Update BACKUP
Diskusija “Fotogrāfija pandēmijas laikā”
žurnāla “Foto Kvartāls” Facebook lapā
25. novembrī
Trešdien, 25. novembrī plkst. 19.00, žurnāla “Foto Kvartāls” (FK Magazine) Facebook lapā notiks diskusija “Fotogrāfija pandēmijas laikā”.
Fotogrāfi vienmēr bijuši klāt nozīmīgos vēsturiskajos procesos – tos dokumentējot vai izmantojot kā impulsu savām mākslinieciskajām izpausmēm. Covid-19 nav izņēmums, tāpēc žurnāls “Foto Kvartāls” rīko sarunu vakaru ar trim fotogrāfiem, kas prezentēs savus darbus, kas tapuši pandēmijas laikā, kā arī dalīsies ar savām pārdomām par to, kā Covid-19 ietekmē fotogrāfu radošo darbu. Piedalāsies Jānis Deinats, Andrejs Strokins un Aija Pole, moderēs FK redaktors Arnis Balčus.
Jānis Deinats (1961) ieguvis aktiera izglītību, bet kopš 1989. gada nodarbojas ar fotogrāfiju, veidojot Latvijas kultūras, mākslas, biznesa un politikas redzamāko un nozīmīgāko cilvēku portretus. Jau vairāk nekā 15 gadus veido arī personiskos projektus, kuros galvenokārt pievēršas ikdienas dzīves dokumentācijai. Viņa darbi mēdz būt poētiski, abstrakti, ironiski, gleznieciski. Bijušas personālizstādes Rīgas Mākslas telpā (2009), Cēsu mākslas festivālā (2011), divreiz arī Rīgas Fotomēneša ietvaros Mākslas stacijā Dubulti (2018) un Dailes teātrī (2015) u.c.
Andrejs Strokins (1984) absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, fotogrāfiju studējis ISSP Vasaras skolā, kā arī Sputnik Photo un The Joop Swart meistarklasēs. Ikdienā nodarbojas ar komercfotogrāfiju, galvenokārt dokumentējot dažādus pasākumus. Plašāku ievērību Strokins ieguva ar foto sēriju Cilvēki kāpās, kurā dokumentēja robežu starp pilsētvidi un dabu Bolderājā un Daugavgrīvā, bet viņa ar mobilo tālruni uzņemtās fotogrāfijas nesen bija skatāma izstādē Kosmiskās skumjas ISSP Galerijā.
Aija Pole (1980) dzimusi Latvijā, šobrīd dzīvo Berlīnē. Beigusi mācības Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Latvijas Universitātē. Fotogrāfiju apguvusi pašmācības ceļā. “Vērojot savu apkārtni un sevi tajā, ilgodamās izprast pasauli, kurā dzīvoju, pašportreti un vizuālās performances kļuvusas man par tuviem izpausmes aktiem, caur kuriem pētu sev interesējošos jautājumus,” stāsta Pole.
Saite uz tiešraidi šeit.
Igauņu, latviešu un somu mūsdienu mākslinieku darbu izstāde “Ziemeļu dimensija”
Jūrmalas pilsētas muzejā
25. novembris, 2020–3. janvāris, 2021
Arturs Akopjans. Naktskreklā. 2017. Audekls, akrils. 75 x 90 cm
No 25. novembra līdz 2021. gada 3. janvārim Jūrmalas pilsētas muzejā skatāma igauņu, latviešu un somu mūsdienu mākslinieku darbu izstāde “Ziemeļu dimensija / Pohjoinen ulottuvuus/ The Northern Dimension”,
Gan somu, gan latviešu mākslā nozīmīga ir vēlme pamanīt un novērtēt pieticīgo un patieso ziemeļu dabas krāšņumu. Pētot dabas noskaņas un gaismas un tumsas spēles gadalaiku mijās, mākslinieku apziņā ir izkristalizējies jēdziens ziemeļu dimensija, kas arī kļuva par kārtējā somu un latviešu mākslinieku sadarbības projekta vadmotīvu un nosaukumu.
Lai arī izstādes kuratoram ir izveidojies diezgan skaidrs ziemeļu dimensijas vizuālais tēls, viņš to nekādā ziņā neuzspiež māksliniekiem, kas uzaicināti piedalīties šajā izstādē. Tādēļ arī izstāde “Ziemeļu dimensija / Pohjoinen ulottuvuus/ The Northern Dimension” ir daudzšķautņaina, ko nodrošina ne tikai dažādo mākslas nozaru klātbūtne vienā izstādē, bet arī mākslinieku atšķirīgā pieeja tēmas risinājumam. Līdztekus latviski poetizētajam redzējumam mēs sastopamies arī ar patiešām ziemeļnieciski skarbu skatījumu uz pasauli. Izstādes veidotāji cer, ka izstādē vērojamā formu un viedokļu dažādība rosinās skatītāju pārdomas par līdzībām un atšķirībām somu, igauņu un latviešu pasaules uztverē.
Projekts “Ziemeļu dimensija”, kas nav tikai viena izstāde Jūrmalas pilsētas muzejā, bet ietver izstādes arī Somijā, piedalās 16 latviešu,10 somu un 2 igauņu mākslinieki. Visi mākslinieki tika lūgti šai izstādei radīt jaunus, iepriekš neizstādītus darbus.
Izstādē “Ziemeļu dimensija” piedalās latviešu mākslinieki: gleznotāji Arturs Akopjans, Barbara Gaile, Madara Gulbis, Elga Grīnvalde, Anita Kalniņa, Kristīna Keire, Guna Millersone, Zigurds Poļikovs, Māris Upzars, Signe Vanadziņa, Andris Vītols, Linda Zīvere, stikla mākslinieki Bārbala Gulbe un Ernests Vītiņš, fotogrāfs Egils Spuris, tēlnieks Kirils Panteļejevs.
Igauniju pārstāv gleznotāji Juss Piho (Juss Piho) un Andress Korts (Andres Koort).
Somu mākslu pārstāv gleznotāji: Luka Delgado (Luca Delgado), Miko Hallikainens (Mikko Hallikainen), Jani Huohvainens (Jani Huohvainen), Jari Jernstrēms (Jari Järnström), Jelina Rahikainena (Jelina Rahikainen), Jirki Rieki (Jyrki Riekki), Mika Vesalahti (Mika Vesalahti), tēlnieki Anna-Kaisa Ant-Vuorinena (Anna-Kaisa Ant-Wuorinen) un Jarmo Vellonens (Jarmo Vellonen) un pieredzējusī multimāksliniece Mia Vaire (Mia Waire).
Izstādes kurators Māris Upzars.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori, Jūrmala
Arterritory pop-up izstāde “Arterritory salons”
projekta ATBALSTISSIMO ietvaros
galerijas Putti telpās
26. novembris–19. decembris
No 26. novembra līdz 19. decembrim galerijas Putti telpās mākslas un kultūras portāls Arterritory.com radīts pagaidu mākslas salonu/platformu, kur sarunāties, diskutēt, iedziļināties un ļauties mākslai, izstādot 17 mākslinieku/mākslinieku grupu darbus, kurus būs iespējams arī iegādāties.
“Arterritory salona” idejiskais balsts ir pats jēdziens “salons”, kas mūsdienu pasaulē nonivelēts un zaudējis savu pirmatnējo saturu. Izstādes atskaites punkts ir salona sākotnējā daba, kuru veidoja un radīja 18. gadsimts, Apgaismības laikmets, kas to padarīja par filozofiskās un intelektuālās domas un diskusiju centru, kura būtiska iezīme bija ne tikai uzdrīkstēšanās strīdēties un kritizēt, bet arī iecietība pret citādo un vēlme sarunāties. Un māksla, kā zināms, ir viens no spēcīgākajiem sarunas katalizatoriem, kā arī iekšējā dialoga partneriem. Tā uzvedina uz pārdomām un reizēm var cilvēku arī spārnot.
Šis ir arī mirklis, kad māksla mūsu dzīvē kļuvusi par izšķirīgu nepieciešamību. Laikā, kad ierobežota iespēja fiziski pārvietoties, māksla ir instruments, kas spēj paplašināt realitāti, ļaujot mums brīvi klejot un nokļūt citās pasaulēs.
Jēdzienam “salons”, kā zināms, ir vēl kāda būtiska nozīmē mākslas vēsturē. Tas ir arī izstādes nosaukums, kas apzīmē lielāko mākslas dzīves notikumu Rietumeiropā laikposmā no 18. gadsimta vidus līdz 19. gadsimta beigām. “Parīzes salons” savulaik bija atskaites punkts virknei mākslinieku, kolekcionāru un skatītāju - kā vieta, kur satikties, ieraudzīt un sarunāties par aktuālākajām norisēm mākslas laukā.
“Arterritory salons” tapis projekta ATBALSTISSIMO ietvaros - pavasarī durvis vēra Arterritory.com virtuālā galerija kā atbalsta akcija māksliniekiem un reakcija uz visaptverošo krīzi. Projekta ideja ietverta nosaukumā ATBALSTISSIMO, kas sevī apvieno divus vārdus - itāliešu spirgto “bravissimo” un latviešu nopietno “atbalsts”, un tas iecerēts kā solidaritātes žests. 90 procenti mākslas darba vērtības tiešā veidā nonāk pie to radītājiem.
“Arterritory salonā” tiks izstādīti Māra Bišofa, Andra Eglīša, Andra Grīnberga, Kaspara Groševa, Indriķa Ģelža, Helēnas Heinrihsones, Haralda Jegodzienska, Maijas Kurševas, MAREUNROL'S, Sarmītes Māliņas&Kristapa Kalna, Ģirta Muižnieka, Katrīnas Neiburgas, Elitas Patmalnieces, Daiņa Pundura, Zanes Hanneles Putniņas, Aivara Vilipsona, Artūra Virtmaņa darbi.
Galerijas Putti telpas
Peitavas iela 5, Rīga
Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna izstāde “Tūlīt (Pirmā daļa)”
Rīgas Mazākajā galerijā
27. novembris, 2020–25. janvāris, 2021
No 27. novembra līdz 2021. gada 25. janvārim Rīgas Mazākajā galerijā būs skatāms Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbs. Tā ir pirmā daļa no tandēma kopdarba “Tūlīt”, kura otrā daļa, vērienīga izstāde Mākslas stacijā “Dubulti”, tiks realizēta nākamā gada vasarā.
Skatlogā ir melns rombs, kas izraisa vairākas asociācijas. Tas uztverams gan kā mirstības simbols, šajā gadījumā zārks, gan kā sievišķās un vīrišķās simbolikas apvienojums. Tajā var saskatīt arī reliģisku simboliku – krusta formu. Rombs stāv nekustīgs. Ik pa laikam uz tā pavīd vārds “Tūlīt”, it kā aicinot skatītāju ilgstoši to vērot cerībā uz kādu dramatisku pagriezienu. Taču tāda nav. Ir tikai tūlīt.
Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns ir viena savdabīgākajām parādībām Latvijas laikmetīgajā mākslā. Mākslinieku tandēms izveidojās 2003. gadā. Pieturoties pie izteikta lakonisma un domas tīrības savos darbos, mākslinieki izceļas ar savu nepretenciozitāti uz bieži vien pārmērīgi pretenciozā laikmetīgās mākslas fona.
Viņu darbi vairākkārt izvirzīti Purvīša balvai un nonākuši arī virknē privātkolekciju, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā. Šogad nāca klajā Tomasa Pārupa monogrāfija par Sarmīti Māliņu (Izdevniecība “Neputns”).
Izstādes kurators ir Tomass Pārups.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9
Latvijas Mākslinieku savienības ikgadējā
vizuālās mākslas izstāde
“Rudens 2020. Esošais skats”
27. novembris,2020–10. janvāris, 2021
No 27. novembra līdz 2021. gada 10. janvārim notiks Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) ikgadējā vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2020. Esošais skats”.
Izstāde apskatāma LMS galerijā un tīmekļvietnē www.rudens.lms.lv. LMS žūrija no mākslinieku iesniegtajiem pieteikumiem ekspozīcijai ir izvēlējusies 74 autoru darbus dažādos mākslas veidos – glezniecībā, tēlniecībā, grafikā, instalācijās, tekstilmākslā u.c., kas radīti pēdējos 3 gados un uzrāda vizuālās mākslas laikmetīgās tendences, dominējošas tematikas un problemātiku. Izstādē piedalās mākslinieki: Jānis Anmanis, Elita Asne, Ivars Asnis, Ludvigs Bērziņš, Kaspars Bērziņš, Zigmunds Bielis, Andris Biezbārdis, Maija Brašmane, Magone Boleiko, Aleksandrs Boče, Meldra Bula, Ieva Caruka, Ilze Dilāne, Miķelis Dobičins, Aldis Dobenbergs, Vija Ilze Dzintare, Ilze Egle, Inita Ēmane, Ingrīda Irbe, Antra Ivdra, Santa Jakobsona, Zelda Viktorija Jansone, Ojārs Jansons, Matiass Jansons, Inga Jaunzeme, Laimdota Junkara, Laine Kainaize, Indulis Kalniņš, Mārīte Kluša, Eižens Valpēters, Ingvilda Knāviņa, Linda Kozule, Varis Krauklis, Gunārs Krollis, Izabella Krolle, Inguna Krolle-Irbe, Andra Kurzemniece, Iveta Laure, Inese Līne, Toms Lucs, Marija Mickeviča, Anda Munkevica, Ilze Muceniece-Adamaite, Tālivaldis Muzikants, Nikifs, Elmārs Orniņš, Laura Ozola, Karine Paronyanc, Alberts Pauliņš, Ilze Pauliņa, Baiba Pika, Gatis Pīpkalējs, Aivis Pīzelis, Leo Preiss, Jānis Purcens, Laila Puriņa, Ilgonis Riņķis, Agnese Rudzīte – Kirillova, Svetlana Saveļjeva, Svetlana Savicka, Genādijs Stepanovs, Inese Sudare, Ingemāra Treija, Leonīds Tugaļevs, Dagne Ventiņa, Klāvs Veinbahs, Romans Vitkovskis, Elīna Sanda Zaķe, Evelīna Paula Zandere, mākslinieku apvienība „VARA” (Kristaps Zelmenis, Zane Zelmene), Ieva Zinere, Nele Zirnīte, Guntars Zvaigzne.
Izstādes “Rudens 2020. Esošais skats” noslēgumā žūrija paziņos arī autoru, kurš kļūs par LMS Balvas ieguvēju un iegūs iespēju rīkot personālizstādi LMS galerijā 2021./2022. gadā.
“Izstāde notiek Latvijas kultūrai izšķirošā brīdī, kad radošās personas piedzīvo ciklisku ainu, sabiedrībai atkārtoti atgriežoties pie jautājuma, cik nozīmīgs ir mākslinieks – radošais cilvēks, un kāda ir viņa loma šī brīža pilsoņu emocionālajā pasaulē. Periodisks apkārtējās pasaules izvērtējums raksturo katru nākamo paaudzi un visus sabiedrības slāņus, neatkarīgi no izglītības līmeņa un mantiskā stāvokļa. Šāds vērtējums raksturīgs visu profesiju pārstāvjiem, arī politiķiem. Tomēr radošā nozare ir īpaši atbalstāma un vērtējama, jo tās pamats ir personība, kura rada unikālas vērtības un ir neaizsargāta ekonomisko svārstību ietekmē. Mākslinieka radošais devums ir neatkārtojams, tas jāciena un jānovērtē.
Atteikšanās no mākslas profesionālisma pārliecinošā vēstījuma ved pagrimumā, nomācoša amatierisma stagnācijā. Protams, stagnācija iespējama arī profesionāļiem, bet tā ir pārvarama, ieguldot jaunus spēkus. Risinājums stagnācijas izbeigšanai rodas, stiprinot radošo pārliecību, izmantojot ne mazums līdzekļu, spēka un laika.
Šobrīd Latvijas mākslā ir tempa palēninājuma mirklis, kas noticis gan izjūtot pandēmijas sekas, gan panākts ar nestabilu finansējumu, ilgstošākā periodā noplicinot nozari. Tādēļ tik sāpīgs ir politiķu uzbrukums, kas nozari un radošās personas padara finansiāli vēl nabadzīgākas.
Esam stipri savā pašapziņā, lai nekļūtu par upuri, jo, lai gan šo pazemojošo sajūtu esam iepazinuši, ar to nedrīkst samierināties,” teikts izstādes pieteikumā.
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala, 35, Rīga
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde
“Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
28. novembris, 2020–7. februāris, 2021
Vika Eksta. Dzeltenais krekls (Sovhoza “Grāveri” jaunieši Draudzības kurgāna svētkos 1978. gada jūlijā). Arhīva materiāli. Publicitātes foto
No 28. novembra līdz 2021. gada 7. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā starptautiskā izstāde “Neērtās pagātnes. Saistītās pasaules”. Projekts izgaismos neērtās, bieži noklusētās tēmas Baltijas un Austrumeiropas reģionā un pievērsīsies sarežģītajam 20. gadsimta mantojumam, kas, lai gan izstumts no kolektīvās atmiņas, tomēr joprojām ietekmē mūsdienu realitāti.
Izstādē piedalās mākslinieki no trim Baltijas valstīm, Ukrainas, Polijas, Čečenijas, Somijas un Nīderlandes. Viņu darbi pievēršas notikumiem un pieredzēm, kas bieži ir aizmirsti vai ignorēti un izslēgti no oficiālās vēstures, aicinot gan ieklausīties personīgos dzīvesstāstos, gan izzināt plašākus kultūras atmiņas slāņus.
Tiecoties pārvarēt lokālās un nacionālās robežās, projekts rosina domāt par attiecībām starp šīm sarežģītajām vēsturēm, to iespaidu un klātbūtni šodienā caur kopīgas vēstures perspektīvu – veidojot dialogu, saistību un solidaritāti starp dažādām neērtajām vēsturēm, kas bieži uztvertas savstarpēji izslēdzošās vai konkurējošās pozīcijās.
Kādas sekas padomju un postpadomju koloniālā politika 20. un 21. gadsimtā atstājusi uz individuālām dzīvēm un veselām nācijām? Par tagad aizmirsto Afganistānas karu, kurā pret savu gribu tika ierauti daudzi padomju republiku, t.sk. Latvijas, iedzīvotāji, atgādina māksliniece Vika Eksta. Par Čečenijas kara vardarbību runā Aslans Goisums (Aslan Ġoisum).
Izstāde izgaismo arī bieži noklusēto sieviešu pieredzi – caur stāstījumiem par viņu līdzdalību brīvības cīņās, kā Zuzannas Hercbergas (Zuzanna Hertzberg) portretētās sievietes, kuras piedalījās Spānijas pilsoņu karā, par traģiskām deportāciju pieredzēm, ko caur animāciju atdzīvinājis Ūlo Pikkovs (Ülo Pikkov). Jānas Kokko (Jaana Kokko) filma atsedz sieviešu ikdienas pieredzi, kas mijas ar atmiņām par okupācijas laiku un romu genocīdu, – autore pievērsusies šai vēsturei, pētot rakstnieces Hellas Vuolijoki dzīvesstāstu Valgā un Valkā.
Ekspozīcijā redzamie darbi izceļ arī t.s. pēcatmiņas pieredzi, jo pagātnes traģēdijas dzīvo arī nākamajās paaudzēs, to sajūtu un “ķermeņu atmiņās”, kas turpinās caur vecāku un vecvecāku stāstiem. Šie darbi atsedz saikni starp ķermeni un vidi: ķermenis kļūst par vietu, domājot par
mākslīgi izraisītā bada golodomora neaptveramo mērogu Lias un Andrija Dostlijevu (Lia Dostlieva, Andrii Dostliev) interpretācijā. Ūlo Pikkova animācijā sen pamestu māju ābeļdārzs atceras cilvēkus un to piederību vietām, no kurām viņi vardarbīgi tika atrauti.
“Kāda ir mūsu ikviena iesaistītība šajās pagātnēs?” vaicā māksliniece Paulīna Puķīte (Paulina Pukytė), liekot reflektēt par pagātnes un nākotnes līdzāspastāvēšanu, par apspiestas un “nepārstrādātas” vēstures atkārtošanos. Kā domāt par tām šodien, kad totalitāro ideoloģiju ir nomainījis neoliberālais patērētājkapitālisms, kas arī manipulē ar mūsu vēlmēm un brīvo gribu? Kā mēs varam saprast attiecības starp koloniālismu, padomju sociālismu un kapitālismu?
Kvīnsijs Gario (Quinsy Gario) pārjautā: vai Latvijas vēsturiskā saistība ar koloniālo pagātni caur Kurzemes hercogistes īslaicīgajām kolonijām 17. gadsimtā ir uztverama kā nācijas pašapziņas faktors – kā tas nereti interpretēts dažādos kultūras darbos, lugās un filmās – vai tomēr kā daļa no vardarbīgās globālās koloniālisma vēstures?
Izstāde notiek starptautiska un starpdisciplināra projekta “Izzināt sarežģīto pagātni” ietvaros, kas pievēršas jautājumiem par neseno pagātni un tam, kādu iespaidu šī pagātne atstājusi Baltijas reģionā un tā kaimiņvalstīs. Projekts tiecas attīstīt sadarbību un sinerģiju starp māksliniekiem, kuratoriem un pētniekiem, kuri, analizējot nesenās pagātnes neērto mantojumu, meklē jaunas pieejas un veidus tā izzināšanai un noklusējumu pārvarēšanai.
Izstādes mākslinieki: Aslans Goisums (Aslan Ġoisum), Jāna Kokko (Jaana Kokko), Kvīnsijs Gario (Quinsy Gario), Lia Dostlijeva (Lia Dostlieva) un Andrijs Dostlijevs (Andrii Dostliev), Paulīna Puķīte (Paulina Pukytė), Ūlo Pikkovs (Ülo Pikkov), Vika Eksta, Zuzanna Hercberga (Zuzanna Hertzberg)
Izstādes kuratores ir Ieva Astahovska un Margareta Tali.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Ginta Gabrāna virtuāla skulptūra “Apaļā horizonta līnija. Rotko lifts”
papildinātās realitātes aplikācijā SAN / Daugavpilī
No 20. novembra
No 20. novembra visā Daugavpilī ar papildinātās realitātes aplikāciju SAN ir redzama Ginta Gabrāna veidotā virtuālā skulptūra “Apaļā horizonta līnija. Rotko lifts”.
Skulptūras centrs ir Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs, kas kā izteikta vertikāle ir redzama no visām vietām Daugavpilī 10 km rādiusā un var kalpot par sava veida kompasu vai orientieri Rotko centra atrašanai. Tās kopējais augstums ir 45 km.
Atrodoties 100 m rādiusā ap Marka Rotko mākslas centru, aplikācijā SAN ieslēdzas virtuālais lifts uz stratosfēru, un skatītāja skatapunkts sāk celties uz augšu – virs Rotko centra, virs pilsētas, un paceļas līdz stratosfērai 50 km augstumā, kur redzam zemi no augšas ar apaļu horizonta līniju.
Ap centrālo asi (Rotko kosmisko liftu) vijas spirāles ar mākslīgā intelekta ģenerētām Rotko gleznu motīvu kompozīcijām. Par pamatu mākslīgā intelekta neironu tīkla apmācībai ir izmantoti Rotko gleznu attēli.
Stratosfērā “Rotko lifts” noslēdzas ar apaļu caurspīdīgu orbitālo galeriju, kurā ir īpašas ar mākslīgo intelektu ģenerētas gleznas.
Mūzikas autors virtuālajai skulptūrai ir Platons Buravickis, AR animāciju veidojis Aldis Kopštāls, 3D atmosfēras/gaisam autors ir Mārtiņš Upītis.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Sabīnes Verneres personālizstāde
Brīvības ielā 40
Līdz 13. decembrim
Līdz 13. decembrim telpās Brīvības ielā 40 ir skatāma mākslinieces Sabīnes Verneres personālizstāde.
Ekspozīciju veido vairākas savstarpēji saistītas darbu sērijas – 33 gleznas tušas tehnikā, kuros Vernere strādā ar arhetipiskiem simboliem, subjektīviem vērojumiem un personīgu pieredzi.
“Verneres darba instrumenti – ķermenis un seksualitāte – šajos darbos vispirms atgūst tiem atņemto šķīstumu. Tā viņai nav tēma, bet gan darba valoda – godīga, nekautrīga, arhetipiski dziļa, neērta un tāpēc iespaidīga. Ķermenis viņai ir kā ideju materiāls, kā domāšanas lauks, kura centrā ir pati dzīvība un tās instinkti – dzīvot pilnasinīgi, tiekties pēc piepildījuma, baudas, sapratnes, aizrautības un intereses. Un darbi tiešām ir aizraujoši, krāšņi, ar spilgtu stilu, kuru grūti piesiet konkrētam laikam – līdzīgi kā, piemēram, Greisai Džounsai,” par izstādi raksta Henriks Eliass Zēgners.
Sabīne Vernere studējusi glezniecību Latvijas mākslas akadēmijā, Zagrebā un Antverpenē. Piedalījusies grupu izstādēs Francijā, Nīderlandē, Lietuvā un citviet Eiropā.
Kādreizējās “Imagehouse” telpas
Brīvības iela 40, Rīga
Izstāde “Ziemas saule”
Starptautiskās mākslinieku rezidences “Pedvāle” izstāžu zālē
Līdz 31. janvārim
Starptautiskās mākslinieku rezidences “Pedvāle” izstāžu zālē līdz 2021. gada janvāra beigām ir skatāma izstāde “Ziemas saule”, kurā izliktas gleznas un grafikas no Pedvāles Mākslas parka kolekcijas ar saules motīvu. Izstādē “Ziemas saule” redzami darbi, kas nonākuši kolekcijā pēc plenēriem un simpozijiem, kas gadu gaitā norisinājušies Pedvāles brīvdabas mākslas parkā. Izstāde ir veltījums ziemas saulgriežu laikam, kad tumsas stundas kļūst garas un katrs gaismas un saules stars kļūst svarīgs un sargājams.
Starptautiskā mākslinieku rezidence “Pedvāle”
Pedvāle, Abavas pagasts, Talsu novads / GPS: 57.033556, 22.566822
