Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Fotogrāmatas “Did you notice me?” virtuālā atvēršana
žurnāla “Foto Kvartāls” Facebook lapā
6. aprīlī
Foto: Filips Šmits
Otrdien, 6. aprīlī plkst. 18.00, ar īpašu pasākumu žurnāla “Foto Kvartāls” Facebook lapā tiks atzīmēta fotogrāmatas “Did you notice me?” iznākšana. Izdevumu veido piecu fotogrāfu – Annemerijas Gulbes, Filipa Šmita, Adelīnas Kalniņas, Elīnas Semanes un Arņa Balčus foto sērijas par pieciem jauniešiem. Dizainu veidojis Aleksejs Muraško.
128 lappusēs skatāmie fotogrāfu stāsti tiecas atklāt to, kā veidojas jaunās paaudzes identitāte, pieskaroties arī tādām tēmām, kā depresija, trauksmes lēkmes un dažādas atkarības. Filips Šmits gaidīja, kad pavērsies durvis, lai no konkrēta skatupunkta iemūžinātu 14 dienas divdesmitgadīgā modeļa Matīsa dzīvē. Adelīna Kalniņa fotografēja 19 gadus jauno Leontīni, kura vēlas būt slavena un mūžam jauna, un mēģina izbēgt no dzīves realitātes, kavējoties bezrūpībā un vīna glāzēs. Annemarija Gulbe veidoja dialogu ar jaunāko māsu Tīnu, kura cenšas patērēt uzkrātās kalorijas, kamēr trauksmes epizodes mijas ar pašpārliecinātību un tieksmi nokļūt uzmanības centrā. Elīna Semane fotografēja 22 gadus jauno Gunāru, kurš mēģina izdzīvot starp radošās enerģijas uzplūdiem un suicidālas depresijas lēkmēm. Arnis Balčus veidoja fotostāstu par 19 gadīgo Laru, kura no panka tiecas kļūt par “normālu” meiteni. Grāmatā iekļauts arī jaunā filozofa Toma Babinceva ievadteksts.
Pērn Filips Šmits ieguva FK Balvu kā labākais jaunais Latvijas fotogrāfs, Adelīnas Kalniņas instalācija “Biometrijas dati” bija skatāma pieturvietā Rīgas Fotomēnesī, Elīnas Semanes izstāde/performance “Viss ir sūds, izņemot čuras” Mārtiņa kapos raisīja policijas uzmanību, Annemarijas Gulbes personālizstāde “Love Re-search” tika cenzēta ISSP Galerijā, bet Arņa Balčus fotosērija “Myself, Friends, Lovers and Others” par jauniešu dzīvi gadsimta sākumā tika izdota grāmatā un nonāca Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā.
Grāmata izdota tikai 300 eksemplāros. Izdevums pieejams “Foto Kvartāla” interneta veikalā, bet vēlāk to varēs iegādāties arī Latvijas grāmatnīcās un citās kultūras vietās.
Rīgas mazākā aktu teleizsole
7. aprīlī
Izsoles vizuālais noformējums: Aleksandrs Breže.
7. aprīlī plkst. 20:00 norisināsies “Rīgas Mazākā aktu teleizsole” jeb otrā digitālā “Rīgas Mazākā izsole”, kas jebkuram interesentam un mākslas mīļotājam būs pieejama apmeklējumam tiešajā translācijā mājaslapā.
Spītējot pandēmijai un sekojot veiksmīgi iesāktai izsoļu sērijai 2020. gadā, arī šogad “Rīgas Mazākā galerija” turpina interesentiem piedāvāt ekskluzīvu iespēju iegādāties laikmetīgās mākslas darbus ar teleizsoles starpniecību.
Pirmā 2021. gada “Rīgas Mazākā izsole” būs veltīta akta tematikai un tajā piedalīsies 10 dažādu paaudžu mākslinieki, kuri savā daiļradē pievērsušies tradicionālajam aktam, kā arī apskatījuši to dažādos kontekstos – gan no seksualitātes skatupunkta, gan abstrakti, gan kā ideju par rīcību un mākslinieka atbildību. Akts mākslā saistās ar kaila ķermeņa attēlojumu, taču izsoles kontekstā konceptuāli būtiska ir spēlēšanās ar šī vārda iespējamām interpretācijām un jēdzieniskajiem salīdzinājumiem. Piemēram, no angļu valodas aizgūtais vārds act nozīmē darbību, uzdrīkstēšanos un izvēlēto mākslinieku darbus iespējams aplūkot arī šādā kontekstā.
“Rīgas Mazākā aktu teleizsole” norisināsies tiešsaistē un izsoles gaitu papildinās vakara vadītāju - Marijas Linartes un Ivetas Poles saruna par aktu mākslā, kā arī muzikāli priekšnesumi un intelektuāli izklaidējošas performances. Izsoles norises laikā būs pieejams lozes solīšanas tālruņa numurs, pa kuru zvanot, solītājam jānosauc savs vārds, uzvārds un piedāvātā naudas summa par konkrēto mākslas darbu.
Mākslas teleizsolē būs iespējams iegādāties SkujaBraden, Kristiana Brektes, Krišjāņa Elvika, Ivetas Gabaliņas, Ivara Heinrihsona, Brendas Jansones, Maijas Kurševas, Sandija Ruļuka, Sabīnes Verneres un Artūra Virtmaņa darbus.
Izsoles mērķis ir veicināt laikmetīgās mākslas kolekcionēšanu un pievērst uzmanību eksperimentālu vizuālās mākslas projektu nepieciešamībai.
25. Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls “2Annas”
tiešsaistē
9.–15. aprīlis
9. aprīlī tiks atklāts 25. Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls “2Annas”, piedāvājot skatītājiem tiešsaistē vērot konkursa programmas, kurās būs iespējams redzēt gan atzinību guvušus darbus, gan jaunas un eksperimentālas filmas. Festivāls “2Annas” šogad notiks tiešsaistē, un filmas bez maksas būs iespējams vērot festivāla mājaslapā. Vietu skaits būs ierobežots, tāpēc, sākot ar 1.aprīli, festivāla tiešsaistes apmeklētāji ir iespēja rezervēt sev vietu, reģistrējoties seansiem festivāla mājaslapā.
Festivālu “2Annas” 9. aprīļa plkst. 20 atklās 2016. gada filmas “Delikātie ķermeņi: F. Persija Smita apslēptā pasaule” seanss un mākslinieces Sabīnes Moores jeb “The Waterflower” performance un koncerts.
Līdztekus konkursa programmām jau kopš 2013. gada festivāls veido arī tematiskas ārpus konkursa programmas, kas ir kā pētījumi par izvēlēto tēmu, kurā kino ir zinātnes disciplīna. Šogad festivāla “2Annas” fokusa tēma ir “Zeme” un skatītāju vērtējumam un pārdomām tiks nodotas piecas oriģinālas fokusa filmu programmas. Festivāla fokusa tēmu “Zeme” jau no janvāra ievada lekciju un sarunu cikls, kas caur kino prizmu raugās uz aktuāliem ar mūsu planētu saistītiem jautājumiem. Festivāla laikā norisināsies Industrijas dienas pasākumi, kuru laikā kino nozares pārstāvji diskutēs par kino industrijas iespējām būt videi draudzīgai nozarei. Tāpat gaidāmi Eiropas kinoakadēmijas filmu seansi un citi pasākumi.
Festivāla programmas direktore Laima Graždanoviča ir izveidojusi īpašu retrospektīvu fokusa programmu “2Annas25: Kustība cauri laikiem”, kas, atzīmējot festivāla 25. norises gadu, skatītājiem piedāvās iepriekšējo gadu īsfilmu seansus un ievadīs šā gada festivāla fokusa programmas.
25. Rīgas starptautiskais īsfilmu festivāls “2Annas”
Solveigas Vasiļjevas vides objekti
Daugavpilī
Solveiga Vasiļjeva. “Ko tu man gribēji pateikt? Neko”. Tērauds, h-2m, 2004
Šobrīd Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā apskatāma Solveigas Vasiļjevas tērauda skulptūra “Ko tu man gribēji pateikt? Neko”. Katrs pats var minēt, kas tā par daudzstaru zvaigzni ir piezemējusies Rotko centra pagalmā – jūras ezis, nevietā piepeldējusi pretkuģu mīna, bruģī aizķēries dadzis vai lielā sprādziena mirklis, fiksēts tērauda konstrukcijā? Solveigas Vasiļjevas darbā atkārtojošies elementi virknējas ideālas formulas meklējumos un saplūst kopā, veidojot ko vairāk par atsevišķu sastāvdaļu summu. Tieši tāpēc skulptūra rezonē ar apkārtni un skatītāju krietni spēcīgāk – atkarībā no vietas, laika un telpas tā atklāj ikreiz jaunu universālu asociāciju virknējumu, kas arī nepārtraukti mainās.
Arī darbam dotais nosaukums “Ko tu man gribēji pateikt? Neko” neuzspiež konkretizāciju par pareizu vai nepareizu objekta uztveri. Tas drīzāk norāda uz autores pārliecību, ka lielākā daļa pastāvošo lietu ir ierastajiem jutekļiem neapjaušama. Balstoties standarta uztveres modeļos, mēs bieži vien nespējam saprast to, kas patiesi slēpjas lietu dabā. Šī neizprotamā būtība arī kļūst pat mākslinieciskās izpētes objektu.
Strādājot dažādos materiālos – akmenī, kokā, ar fotogrāfiju un dzīvnieku ķermeņiem – Solveiga Vasiļjeva atkal un atkal nonāk pie tērauda konstrukcijām. Tēraudā būs veidota arī vēl viena skulpturāla forma, kas vasarā papildinās Rotko centra topošās Martinsona mājas ansambli. Vides objekts “Meteorīts” jau šobrīd top mākslinieces darbnīcā. Tas veidots, izmantojot pasaulslavenā keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) skices un pārveidojot tās četrus līdz piecus metrus lielā trīsdimensiju objektā. Kā visuma informācijas nesošais spēks “Meteorīts” nesīs informāciju par Pēteri Martinsonu un viņa daiļradi.
Solveigas Vasiļjevas darbs “Ko tu man gribēji pateikt? Neko” Rotko centra pagalmā būs apskatāms līdz augusta beigām. Savukārt vides objekta “Meteorīts” atklāšana plānota vasaras vidū, un tas paliks Martinsona mājas apkārtnē kā ilglaicīgs papildinājums Daugavpils kultūrtelpai.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina bērnus
piedalīties zīmējumu konkursā “Zīmē-jums”
Darbu iesniegšana līdz 19. aprīlim
Vizuālā identitāte Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotajam bērnu zīmējumu konkursam “Zīmē-jums”. 2021
4. maijā apritēs pieci gadi kopš Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenā ēka tika no jauna atvērta apmeklētājiem pēc vērienīgas rekonstrukcijas un restaurācijas, ko īstenoja Lietuvas arhitektu birojs “Processoffice”, Vītauts Biekša (Vytautas Biekša) un “Andrius Skiezgelas Architecture”.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja vēsturisko ēku ir projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis (Johann Wilhelm Carl Neumann, 1849–1919), rūpīgi pārdomājot katru detaļu – sākot no ekspozīcijas zāļu izvietojuma līdz pat kāpņu margu ziedu motīviem. Bet vai zinājāt, ka 1902. gadā, kad muzeju cēla, 3. stāva vestibila griestus bija iecerēts apgleznot?
Par godu muzeja rekonstrukcijas piecgadei LNMM ir sagatavojis īpašu uzdevumu saviem mazākajiem apmeklētājiem. Vai spējat iedomāties, ko jūs attēlotu uz muzeja griestiem, ja būtu mākslinieki? Ļaujiet vaļu sapņiem un fantāzijai!
Aicinām ikvienu pirmsskolas un sākumskolas (1.–4. klases) vecuma bērnu iztēloties, kādas brīnumainas ainas iederētos uz muzeja vestibila griestiem!
Konkursa mērķis ir veicināt bērnu radošo izpausmi, sagatavojot vizuālās mākslas darbu atbilstoši tēmai. Dalībnieki konkursā piedalās individuāli, iesniedzot vienu radošo kompozīciju, kas var tikt izpildīta dažādās tehnikās, piemēram, krāsainie zīmuļi, guaša, akrila, akvareļa krāsas, parastais zīmulis, ogle, pasteļa krītiņi u.c. Var iesniegt arī digitālus vizuālās mākslas darbus. Tāpat konkursā aicinām piedalīties bērnus ar speciālām vajadzībām, kuri droši var ņemt palīgā vecākus, aizbildņus.
Iesniedzot vizuālās mākslas darbu, pavadošajā e-pasta vēstulē jānorāda autora vārds, uzvārds, vecums, vecāka vai aizbildņa tālruņa numurs un e-pasta adrese.
Ar detalizētu informāciju par konkursa darba uzdevuma izpildes nosacījumiem, iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijiem un balvām var iepazīties Nolikumā.
Autordarbi līdz 19. aprīļa plkst. 23.59 iesniedzami elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi Anna.Putele@lnmm.lv, vēstules tēmā (Subject) norādot “Konkurss “Zīmē-jums””. Darbs tiek uzskatīts iesniegts tikai pēc apstiprinājuma e-pasta saņemšanas.
Konkursa rezultāti tiks paziņoti 4. maijā, laureātus informējot arī personīgi. Tiks izvirzītas vairākas nominācijas darbu autoru apbalvošanai. Tās atkarīgas no iesūtīto darbu vizuālajām kvalitātēm un darbu skaita. Konkursa rīkotāji var izveidot papildu kategorijas un papildu simpātiju balvas.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Kaspara Zariņa darbu izstāde “Viss ir legāli”
Ventspils teātra nama “Jūras vārti” logos
Līdz 25. aprīlim
Līdz 25. aprīlim Ventspilī teātra nama “Jūras vārti” logos skatāma latviešu mākslinieka, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Kaspara Zariņa darbu izstāde “Viss ir legāli”.
Izstādē aplūkojumi darbi, kuros mākslinieks audekla vietā izmanto finiera saplāksni, bet otu vietā – leņķa slīpmašīnu. Tēlus, simbolus un priekšmetus darbos aizstāj izslīpēti padziļinājumi apļi, ovāli vai vīrusu formas veidojumi; tajos slāni pa slānim atklājas lobītā finiera kārtas, kas rezultātā veido abstraktas kompozīcijas. Savdabīga glezniecības un zemciļņa simbioze, kur krāsa ir kā pirmelements, kas darbojas tieši un transformējas mehāniskas iedarbības rezultātā, atklājot sākotnēji neparedzamas finiera šķiedras struktūras.
“Laiks, kurā dzīvojam, ir mainījis ierastos mākslas baudīšanas paradumus. To darīt legāli un turklāt klātienē tikpat kā nav iespējams. Virtuālā vide piedāvā ceļot globālā tīmekļa neizmērojamos plašumos, tomēr tas nespēj aizstāt mākslas baudīšanas procesu. Ierobežojumi un aizliegumi ir radījuši nebijušu precedentu jauno laiku vēsturē. Svarīgākais nav tas, ka kaut kas aizliegts. Mums ir atņemtas izvēles iespējas – apmeklēt vai neapmeklēt kārtējo pasākumu, teātra izrādi, koncertu vai jebko citu. Tādēļ Kaspara Zariņa izstāde “Viss ir legāli” teātra namā “Jūras vārti” logos ir legāla iespēja izvēlēties un ļauties procesam – mērķtiecīgi dodoties vai nedodoties to aplūkot”, pārdomās dalās mākslas zinātnieks un izstāžu kurators Uldis Pētersons.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Tiešsaistes izstādes projekts “Brīvdabas galerija”
Līdz 2. maijam
Alise Tālberga. “All the Small Things”. Misiņš, 2019
Līdz 2. maijam tīmekļa vietnē brivdabasgalerija.lv norisinās tiešsaistes izstādes projekts “Brīvdabas galerija”, kam ir iespējams sekot līdzi arī sociālo tīklu vietnēs Facebook un Instagram.
Projekta ideja radās, meklējot iespēju veidot kopīgu izstādi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Metāla dizaina apakšnozares pasniedzējiem, absolventiem un studentiem, ņemot vērā visus valstī esošos ierobežojumus.
Kā būtu, ja galerijas pieredzi ieliktu dabā un spētu tā, it kā pastaigājoties, pēkšņi atklāt vēl neredzētus objektus. Brīvdabas Galerija ir virtuāla pastaiga un atklājumi – dažādi objekti un rotas tverti fotogrāfijā, atspoguļojot galerijas situāciju dabā.
Autori tēmu interpretēja dažādi, citi savos darbos vērsa uzmanību cilvēka tieksmei visu sakārtot, kamēr citi spēlējās ar dabas motīvu stilizēšanu un sacerēja dzeju. Projektā iekļauti gan agrāk veidoti darbi, gan speciāli Brīvdabas Galerijai radīti un dabā iemūžināti objekti.
Tiešsaistes izstādes projektā piedalās Aleksandra Frederika-Krastiņa, Alise Tālberga, Anastāsija Bikova, Arvīds Endziņš, Brūss Kalniņš, Elizabete Cukura, Ginta Grūbe, Ilze Vitrupe, Kristīne Nuķe-Panteļējeva, Līga Vaivare, Madara Keidža, Mārīte Rudzāte, Modris Svilāns, Nils Jumītis, Rasma Pušpure.
Izstādes projektu organizē LMA Metāla dizaina apakšnozare, Ginta Grūbe un Līva Kubulniece.
Tiešsaistes izstādes projekts “Brīvdabas galerija”
Izdevniecība “Neputns” laidusi klajā monogrāfija par Niklāvu Strunki
Aprīlī izdevniecība “Neputns” laidusi klajā vairākus jaunus izdevumus. Un vien no tiem ir “Niklāvs Strunke” - monogrāfija par mākslinieku Niklāvu Strunki (1894–1966). Grāmatu aizsāk darbu izlases un fotodokumentu albums, kas dod vispārīgu priekšstatu par mākslinieku un viņa daiļradi. Tam seko pētījumi par mākslas jomām, kurām Niklāvs Strunke pievērsies, kā arī izsmeļoša informatīvā pielikumu daļa. “Šī grāmata ir mīlestības apliecinājums Niklāvam Strunkem. Māksliniekam, kurš mūsu identitātes kodā ar eleganti latvisku akcentu ir ierakstījis piederību bezrobežu pasaulei, kurā sastopas pasakas un īstenība, sapņotāji, cīnītāji un ikdienas “melnstrādnieki”, lai domu kausējamā katlā un talantu rokās taptu jauns skaistums, kam piemērot dzīvi,” stāsta grāmatas sastādītāja Laima Slava.
Tekstu autori: Aija Brasliņa, Valdis Villerušs, Ilze Martinsone, Edīte Tišheizere, Niklāvs Strunke, Pāvils Johansons, Laima Slava, Laila Strunke, Uldis Šmits. Grāmatas dizainu veidojusi Inga Ģibiete.
Vēl aprīlī izdevniecības “Neputns” grāmatu klāstus papildinājis izdevums “Manifests. No futūrisma līdz mūsdienām” - 20. un 21. gadsimta mākslas manifestu izlase, kurā apkopoti 102 manifesti. “Šīs izlases mērķis ir parādīt manifesta kā pašpietiekama literāra žanra attīstību no futūrisma līdz mūsdienām, nezaudējot saikni starp manifestu un mākslas kontekstu. (..) Tas vēlreiz apstiprina – manifests ir plaši izplatīts un intriģējošs žanrs, kas aicina reflektēt ne tikai par modernitāti un postmodernitāti, bet arī par mūsdienu kultūras iztēles robežām. Manifesta turpināšanās, iespējams, liecina par tā kļūšanu par pilnvērtīgu žanru. Galu galā, arī romānu regulāri pasludina par mirušu un tomēr to turpina rakstīt,” stāsta izdevuma sastādītājs Artis Ostups.
Klajā laists arī Ineses Zanderes piektais dzejoļu krājums pieaugušajiem “Mantojumi”. “Šīs lirikas būvmateriāls ir vēsturisks, biogrāfisks un autobiogrāfisks. Dzejoļos sapludināta konstruēta un rekonstruēta realitāte – balstoties pārliecībā, ka gan ārpus literatūras, gan literatūrā pastāv īstenība, kurai piemīt patiesums, taču tas ir individuāls, nevis “objektīvs”. Vēstures fakti un izlasīti teksti parādās vienīgi atspulgā, pārdzīvojumā, kas ir tikpat personisks kā paša pieredzētais, kas savukārt tiek nebeidzami pārveidots atmiņas filtros; abas šīs līdzvērtīgās “nerealitātes” veido vienu, un tā ir reāla. Un tajā pastāv arī tikumiskais imperatīvs, kura avots ir līdzpārdzīvojums,” stāsta Inese Zandere.
Izdevniecība “Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmija aicina studēt gribētājus
pieslēgties tiešsaistes konsultācijām
Latvijas Mākslas akadēmija (LMA) aicina visus studēt gribētājus pieslēgties tiešsaistes konsultācijām, lai uzzinātu visu aktuālo par studiju procesu un iestājpārbaudījumiem 2021./2022. studiju gadā.
Grupu konsultācijas notiks periodiski, sākot no marta beigām līdz pat dokumentu iesniegšanai studijām LMA, kas šogad plānota no 5. līdz 8. jūlijam bakalaura programmai, bet maģistra un doktora programmai – no 12. līdz 15. jūlijam.
Tiešsaistes konsultācijām varēs pieslēgties ikviens, tās notiks vietnē Zoom, pieejas saites un precīzs laiks tiks publicēts LMA mājaslapā.
Pirms konsultācijām aicinām iepazīties ar studiju nozarēm; jautājumus lūdzam uzdot, rakstot uz studiju metodiķu e-pastiem vai arī tikšanās reizē tiešsaistē.
Lai labāk sagatavotos iestājpārbaudījumiem bakalaura programmā, jau pašlaik var iepazīties ar iestājpārbaudījumu uzdevumiem.
Latvijas Mākslas akadēmija piedāvā augstāko izglītību akreditētās bakalaura, maģistra un doktorantūras programmās, specializējoties izvēlētajā apakšnozarē. Studiju ilgums: bakalaura programmā 4 gadi, maģistra programmā 2 gadi, doktorantūrā 3 gadi. Patlaban studijas notiek tikai valsts apmaksātās budžeta vietās. Uzņemšana notiek, pamatojoties uz konkursa rezultātiem.
Jaunajā studiju gadā pievienosies divas jaunas maģistra studiju programmas – “POST” un starptautiskas studijas “Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas”.
Jaunā maģistrantūras programma “POST” ir balstīta uz mākslas idejām kontekstā (Art in context). Šīs programmas struktūru veidos praktisko, teorētisko un kontekstuālo studiju bloki ar pasniedzējiem, kas nodarbojas ar dzeju, filozofiju, grafikas dizainu, glezniecību, tēlniecību un pat peldēšanu delfīnstilā.
Reizi divos gados programmai būs aicināti pieteikties bakalaura grādu ieguvuši studenti no Latvijas un ārvalstīm ar visdažādākajām interesēm, prasmēm, pārliecībām un izplūdušu skatījumu uz dzīves mērķi. Studenti, kuriem ainavā pietrūkst portreta, klusajā dabā – skaņas, bet uz postamenta – kustības. Uzņemšana jaunajā maģistra programmā “POST” plānota 2021. gada aprīļa vidū, būs gan budžeta, gan maksas vietas.
“Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas” (Service Design Strategies and Innovations, SDSI) ir jauna, starptautiska maģistra līmeņa studiju programma ar fokusu uz starpdisciplināru zināšanu, prasmju un kompetenču apvienojumu un iespēju specializēties dizainā, organizāciju pārvaldībā, sociālajās zinātnēs un tehnoloģijās.
“Pakalpojumu dizaina stratēģijas un inovācijas/SDSI” ir divu gadu starptautiskas maģistra programmas studijas, kuras LMA īstenos sadarbībā ar Lapzemes Universitāti Somijā. Patlaban notiek programmas akreditācijas process. Uzņemšana plānota 2021. gadā, studiju maksa — EUR 8000 studiju gadā. Studijas noslēdzot absolventi saņems dubulto – LMA un Lapzemes Universitātes – diplomu.
Kurzemes radošās industrijas attīstības centrs
sadarbībā ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu
radījis multimediālu ekspozīciju
Biedrība “Kurzemes radošās industrijas attīstības centrs” sadarbībā ar Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolu (LMMDV) projekta ietvaros ir radījusi unikālu multimediālu ekspozīciju, lai nodrošinātu mākslas pieejamību plašākai sabiedrībai un veicinātu interesi par kultūrizglītības iespējām.
Sākotnēji multimediālo ekspozīciju plānoja eksponēt Saldū un Kuldīgā, saturam pielāgotā konstrukcijā, kas rada pilnīgu un visaptverošu klātesamības sajūtu, tomēr ņemot vērā vīrusa Covid-19 ierobežojumus, multimediālā ekspozīcija pielāgota digitālam formātam un pieejama ikvienam interesentam LMMDV facebook, youtube instagram un TikTok kontos un tīmekļa vietnē. Kopumā izveidots viens pilna apjoma videomateriāls un pieci klipi aptuveni 20 sekunžu garumā.
Videomateriālu ar saukli “Ritms mūs vieno” pilnā apjomā var noskatīties šeit:
Multimediālā ekspozīcija apvienojas konceptā “Instrumenti”, kas ietver skaņas dizainu (specifiski ekspozīcijai ierakstītas iekārtu un instrumentu radītās skaņas, kas kombinētas ar atbilstoši komponētiem mūzikas instrumentu skaņdarbiem), foto, video (organiskas pārejas, piemēram, no stellēs ievērtiem diegiem uz klavieru stīgām, īpaši uzsverot Liepājas kultūrizglītības sinerģiju un unikalitāti), animācijas (un to kombinācijas), un grafikas dizaina elementus vienotā multimediālā, audiovizuālā materiālā, kas vēsta par instrumentu (rokas, kā instruments, aprīkojums, muzikālie instrumenti, cilvēks, mākslinieks) nozīmi un mijiedarbību radošajās jomās.
Gatavojot multimediālo ekspozīciju, radošajā komandā darbojās attiecīgās nozares eksperti, bet skolas audzēkņi iejutās mākslinieku un mūziķu lomās.
Radošajā komandā darbojās Inga Auziņa, Iveta Heinacka, Jānis Strazds (kuratori, koncepta izstrāde), Ēvalds Vanags (grafikas dizains), Jānis Jankevics (video apstrāde), Ritvars Sproģis (video filmēšana), Laura Dubina (skaņas dizains), Jānis Straume (skaņas apstrāde), Ivars Pilips-Matisons (ekspozīcija) un Ēriks Stendzenieks (reklāmas stratēģija).
