Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Otto Zitmaņa darbi
galerijā LOOK
18.‒24. maijs
Simboliski atzīmējot tuvojošos pirmā gada jubileju, galerijā LOOK aizsāktā projekta ““111” ‒ “Viens mākslinieks. Viens mākslas darbs. Viens skatlogs.”” ietvaros šonedēļ no 18. līdz 24. maijam skatāmi gleznotāja Otto Zitmaņa darbi.
“Procesi, kas norisinās pasaulē, rada daudziem diskomfortu ‒ izjauktas brīvdienas, pazaudēta rutīna, sajūta, ka laivā ir ieviesusies sūce un viss iet uz galu ‒ prieka nekāda, dzīve apstājusies utt. ‒ vai to varētu apgalvot par savu ikdienu ‒ nē ‒ protams, ir nepatīkami apzināties kādas būs sekas, kad pasaules ritējumu var izpurgāt pāris mēneši. Bet skatoties, cik tālu jau viss bija iepelējis, varētu teikt, labs mirklis pārdomām un pārmaiņām ‒ vai cilvēks ir spējīgs šo izmantot un saprast ‒ laiks rādīs.
Darbnīcā lielākoties pavadīts brīnišķīgs laiks ‒ lai arī sākums bija grūtāks, jo kaut kādu apjukumu jau rada visas apkārtējās situācijas neizprotamība. Darbu sērijas sakarā ar šiem notikumiem netop, jo darbi atskaites blokos sadalīsies pēc kāda laika paši, galvenais ir strādāt tālāk un izmantot atvēlēto, ko arī ar prieku daru,” stāsta Otto Zitmanis.
Ekspozīcija skatāma jebkurā diennakts laikā.
Galerija LOOK
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Rotko centrs atvērts apmeklētājiem
Ievērojot valdības noteiktos ierobežojumus un drošības pasākumus, no 16. maija Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs vēris durvis apmeklētajiem, piedāvājot skatīt sešas mainīgās izstādes un pastāvīgo ekspozīciju ar mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbiem.
Kā ik gadu pavasarī Latgales mākslinieku veikums skatāms Latgales reģiona mākslas konkursa izstādē, šogad par tēmu “Iekšpus – ārpus”. Tas ir ceļš, pa kuru pārvietojas ikviens visā mūža garumā. Apzināmā apjēgsme un apjēdzamā apzināšanās ir formas, kurās ceļo cilvēka gars, aizejot arvien tālāk no saviem pirmsākumiem un tuvojoties nezināmajam. Šī ceļa atskaites punktiem visām tautām visos laikos ir bijuši dažādi nosaukumi, taču patiesībā runa vienmēr ir par cilvēcisko un dievišķo, materiālo un garīgo. Izstādē skatāmi 58 Latgales mākslinieku darbi dažādos mākslas medijos.
Izstāde “Divas virsotnes” ir divu izcilību tikšanās vienā mākslas telpā. Gleznotāja Silva Linarte (1939–2018) un keramiķis Pēteris Martinsons (1931–2014) bija personības ar Latgales kodu, kurā ieprogrammēts ne tikai dabas dotais mākslinieka un pedagoga talants, bet arī neizsīkstošs spīts darīt un tiekties pēc jaunām radošām virsotnēm. Domājot par divu šķietami atšķirīgu mākslinieku raksturojumu, šoreiz skaitļi un fakti rindojās otrā plānā. Likās likumsakarīgi, ka Daugavpils pilsētā un novadā dzimušos māksliniekus šeit, Latvijā, un pasaulē tik ļoti pazīst, ka viņu dzīves un radošā darba gājums neprasa atkārtošanu un atgādināšanu. Daudz interesantāki šķita līdzību, saskares punktu un personību veidojošo aspektu meklējumi viņu dzīvesstāstos.
Vēl no Rotko centra kolekcijas izstādīta Daugavpilī dzimušā amerikāņu mākslinieka Sigurda Vīdzirkstes izstāde “Ārpus laika”. Līdzīgi daudziem trimdas māksliniekiem Ņujorkas mākslinieka Vīdzirkstes daiļrade Latvijā nebija zināma līdz pat 20. gadsimta beigām. Viņa autortehnika un individuālais rokraksts, kas balstījās uz kibernētikas likumiem un mākslinieka zināšanām dažādās ar mākslu nesaistītās jomās, attīstījās sešdesmito gadu sākumā. Vīdzirkste ir devis būtisku ieguldījumu abstraktās glezniecības attīstībā un var tikt uzskatīts par kibernētiskās glezniecības pirmgājēju ASV.
Līdz ar liegto iespēju pilnvērtīgu laika periodu skatīt iepriekšējās sezonas izstādes tiek pagarināts apskates laiks izstādei “Roms Viesuls. Grafika” no Lietuvas mākslas muzeja kolekcijas, rumāņu keramiķes Delijas Maksimas izstādei “Redzamības virskārta” un 9. starptautiskā Latgales grafikas simpozija izstādei.
Lūgums apmeklētājiem izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt Rotko centru, ja ir infekcijas slimības simptomi vai noteikta pašizolācija. Tāpat Rotko centra administrācija aicina muzeja apmeklētājus norēķināties ar maksājumu kartēm, lai ierobežotu skaidras naudas maksājumus. Ievērot 2 m distanci. Mazgāt un dezinficēt rokas pirms ieiešanas ekspozīciju zālēs.
Izstādes apmeklētājiem pieejamas līdz šī gada 14. jūnijam. Latgales reģiona mākslinieku izstāde “Iekšpus – ārpus” un Silvas Linartes un Pētera Martinsona izstāde “Divas virsotnes” skatāmas līdz šī gada 25. oktobrim.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
Durvis apmeklētājiem ver Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka,
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
no 19. maija
No 19. maija durvis apmeklētājiem ver trīs LNMM struktūrvienības – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce: “Jau muzeja būtībā ir iekodēta saglabāšanas un saudzēšanas funkcija. Šai brīdī mēs šo attieksmi vistiešākajā veidā pārnesam arī uz apmeklētājiem. Mēs vēlamies, lai skatītājs justos labi, gaidīts un pasargāts mūsu muzejos. Oriģinālais mākslas darbs ir tā vērtība, kas nepastarpināti uzrunā mūs ar savu domas spēku, izjūtu un emociju visplašāko spektru. Baudīsim to.”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā būs aplūkojama Ērika Apaļā personālizstāde “Ģimene” Lielajā zālē -2. stāvā (līdz 31. maijam) un Džemmas Skulmes gleznu izstāde 4. stāva zālēs un Kupola zālē 5. stāvā (līdz 14. jūnijam).
Līdz 16. augustam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA varēs baudīt Japānas 19. gadsimta krāsaino kokgriezumu jeb ukijo-e izstādi “Kabuki 歌舞伎” no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja grafikas kolekcijas.
Savus pirmos skatītājus beidzot sagaidīs ekscentriskā keramiķu dueta Skuja Braden – latvietes Ingūnas Skujas un amerikānietes Melisas D. Breidenas (Melissa D. Braden) – vērienīga izstāde “Samsāra” Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, līdz 27. septembrim aicinot iepazīt vairāk nekā 200 eksperimentālu tēlniecības un glezniecības darbu porcelānā. Jāpiebilst, ka sadarbībā ar virtuālās realitātes tehnoloģiju jaunuzņēmumu “Vividly” daļa no šīs ekspozīcijas ir digitalizēta un pieejama ikvienam interneta lietotājam platformā www.vividlyapp.com/muzejiem/samsara.
Tāpat virtuālajā vidē – muzeja mājas lapā www.lnmm.lv – līdz 31. maijam ir iespēja skatīt antipublisku videomākslas izstādi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kurai atlasīti Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo darbi.
Paralēli izstādēm visās LNMM muzeju ēkās no 19. maija apskatei būs pieejamas arī pastāvīgās ekspozīcijas.
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs pagaidām paliek slēgts. Pēc atvēršanas šeit turpināsies izstāde “Es, Lucija Zamaič, un mani vārdi”. Tai sekos jaunā izstāde “Kaislību varā. Austra Ozoliņa-Krauze – rakstniece, mecenāte, spiedze”.
Jāatgādina, ka no š.g. 24. februāra LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS ir slēgta rekonstrukcijai.
Pirms muzeju apmeklējuma lūgums iepazīties ar normām, kas būs jāievēro, šeit.
LNMM muzeju darba laiks paliek nemainīgs. Atgādinām, ka trešdienās Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs ir atvērts ilgāk – no plkst. 11.00 līdz 19.00, savukārt piektdienās Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA strādā no plkst. 10.00 līdz 20.00.
Pielāgojoties ārkārtējās situācijas apstākļiem valstī un rūpējoties par apmeklētāju drošību, LNMM aicina iespēju robežās veikt bezkontakta norēķinus vai izmantot maksājumu kartes.
Ieejas biļetes LNMM, MMRB un DMDM pastāvīgājās ekspozīcijās un izstādēs varēs iegādāties gan uz vietas muzeja kasē, gan attālināti, izmantojot mobilo maksājumu lietotni Mobilly.
Tāpat Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina izturēties ar sapratni pret iespējamām izmaiņām, ko diktē krīzes laiks.
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Lasīšanas darbnīca “Digitālā telpa”
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs neformālās izglītības programmas “Vakarskola” ietvaros
Zoom tiešsaistē
19. maijā
Skats no izstādes Hito Steyerl: Factory of the Sun, 2016. Losandželosas Laikmetīgās mākslas muzejs. Foto: Justin Lubliner
19. maijā plkst. 18.00 Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs neformālās izglītības programmas “Vakarskola” ietvaros Zoom tiešsaistē notiks lasīšanas darbnīca “Digitālā telpa”.
Saite šeit
ID: 407 459 1930. Password: 7AqbG6
Kultūras iestāžu slēgšana pandēmijas laikā likusi meklēt alternatīvu fiziskajai telpai – muzeju ekspozīcijas, teātra izrādes, koncerti, pat festivāli un mākslas gadatirgi pārceļas uz digitālo vidi, izmantojot straumēšanas pakalpojumus un virtuālo realitāti. Ja iepriekš t.s. iesaistošie un paplašinātās realitātes mediji bija nišas jomas, līdz ar sociālo distancēšanos, digitālās tehnoloģijas piedzīvo nebijušu pieprasījumu un jaunu auditoriju. Digitālās vides aktivizēšanās šķietami veicina demokratizācijas iespējas, tā sniedz līdz šim nepieredzētu piekļuvi visdažādākajiem kultūras norisēm globālā mērogā un piedāvā jaunu pieredzi.
Digitālās iespējas nenovērtējamas ir arī izglītības jomā, kur tās ļāvušas virtuālajā vidē pārcelt gandrīz visas darbības, kas iepriekš notika fiziskajā telpā. Tomēr galvenais izaicinājums ir, kā digitālās platformas un pakalpojumus izmantot konstruktīvi un kritiski, piemēram, risinot privātuma un uzraudzības jautājumus un pārvarot riskus pakļauties jauna veida uzraudzībai un kontrolei.
Teksti gaidāmajai darbnīcai:
David M. Berry, “The Postdigital Constellation”, Berry D.M. in: Berry D.M., Dieter M. (eds), Postdigital Aesthetics. Palgrave Macmillan, London, 2015, pp. 44–57.
Florian Cramer, “What is ‘Post-digital’?”, in Berry D.M., Dieter M. (eds), Postdigital Aesthetics. Palgrave Macmillan, London, 2015, pp. 12–25.
Tekstus var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com. Lasīšanas darbnīca notiek latviešu vai angļu valodā, atkarībā no tās dalībniekiem.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs piedāvā
sarunu sēriju “Jauši dzirdēt (Overheard)” Zoom vietnē
Saruna ar Ellenu Blumenšteinu
20. maijā
Ellena Blumenšteina. Foto: Tomass Hampels
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs turpinot piedāvāt sarunu sēriju “Jauši dzirdēt (Overheard)” Zoom vietnē, 20. maijā plkst. 12.00 aicina noklausīties sarunu, kurā piedalīsies Ellena Blumenšteina par jaunajām un inovatīvajām pieejām kultūras un pilsētas attīstības procesu sinhronizēšanā.
Nolūkā imitēt noklausīšanās aktu, auditorija tiek aicināta iesniegt savus jautājumus (latviešu, krievu un angļu valodās) un citas ar sarunas tēmu saistītas piebildes kādu brīdi – dienu vai divas – pirms katras no gaidāmajām sarunām (jautājumu un atbilžu sadaļa sarunu noslēgumā nav paredzēta), rakstot uz kim@kim.lv. Sarunu garums ir nepilna stunda. Tās tiks ierakstītas un vēlāk augšupielādētas www.kim.lv
Reģistrēties sarunai iespējams spiežot uz linku šeit.
Ellena Blumenšteina (1976) Hamburgā un Berlīnē bāzēta kuratore. Kopš 2017 gada jaunās un eksperimentālas kultūras programmas “Iztēlojies pilsētu” (Imagine The City) ietvaros veido jaunus paraugformātus, mākslai un pilsētplānošanai satiekoties, veidojot jaunass ilgtermiņa stratēģijas Hamburgas Hāfensitijai. Programmas mērķis ir agrīni un ilgtermiņā ieviest mākslas perspektīvas urbānās attīstības procesos un nostiprināt kultūru kā neatņemamu pilsoniskās sabiedrības sastāvdaļu. Šim nolūkam kuratore Ellena Blumenšteina kopā ar Hamburgas kultūras profesionāļiem un starptautiskiem radošajiem spēkiem strādā, lai kopā radītu fiktīvus pasākumus, ar kuru palīdzību dažādas lietotāju grupas varētu nonākt savstarpējā saskarē. Paralēli “Iztēlojies pilsētu” programmai, Blumenšteina šobrīd ir izstāžu darba teorijas un prakses viesprofesore Nirmbergas Tēlotājmākslas akadēmijā. No 2012. gada līdz 2016. gadam Ellena Blumenšteina vadīja KW Laikmetīgās mākslas institūta programmu Berlīnē, reizē producējot mākslinieku Kaddera Attias (2013), Lizijas Fitčas, Raiena Trekārtina (2014) un Renzo Mārtensa (2015) personālizstādes un tematiskās izstādes Real Emotions. Thinking in Film (sadarbībā ar Fransu Rodenkirkenu un Danieu Tiradellisu, 2014), Under Weapons. Fire & Forget (sadarbībā ar Danielu Tiradellisu, 2015) un Secret Surface. Where Meaning Materializes (sadarbībā ar Ketrīnu Vudu, 2016). Iepriekš viņa ir formulēja koncepciju projektiem "Dokumenta Kāselē" (2012), Islandes paviljonam Venēcijas biennālē (2011) un ZKM Mākslas un mediju centram Karlsrūē (2006), kā arī muzejiem Spānijā, Portugālē, Brazīlijā un ASV. Viņas kuratoriālais darbs ir saistīts ar jauna formāta kultūras satura izveidi un tā mediāciju.
Ellena Blumenšteina ir viesojusies Rīgā, Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, piedaloties sarunu ciklā “Vakariņas patiesības gaismā”(2011), kā arī sniegusi lekciju Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem (2011).
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Durvis vērs Memoriālo muzeju apvienības muzeji
no 21. maija
Pēc vairāk nekā divu mēnešu pārtraukuma arī Memoriālo muzeju apvienības 10 muzeji atkal ver durvis apmeklētājiem, aicinot ciemoties rakstnieku, mākslinieku un sabiedrības darbinieku memoriālajās telpās un dārzos.
Andreja Upīša memoriālais dzīvoklis, Jāņa Akuratera muzejs, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Krišjāņa Barona muzejs, Raiņa un Aspazijas māja, kā arī Raiņa un Aspazijas vasarnīca Jūrmalā durvis vērs ceturtdien, 21. maijā. Savukārt Andreja Upīša memoriālmāja Skrīveros, Raiņa muzejs Jasmuiža un Raiņa muzejs Tadenava apmeklētājus gaidīs no piektdienas, 22. maija. Ojāra Vācieša muzejs darbu sāks nedēļu vēlāk.
Raiņa un Aspazijas vasarnīcā Jūrmalā aplūkojami Raiņa un Aspazijas lauru vainagi, ko rakstniekiem dāvājusi Latvijas Skolotāju savienība, Krišjāņa Barona muzejā eksponēta Barona mātes austā sega, kas vēlāk pārtapusi par svārkiem Dainu tēva mazmeitām Lidijai un Birutai. Ojāra Vācieša muzejā iespējams noskaidrot, ar kādu sadzīves priekšmetu krāšanu aizrāvies dzejnieks, bet Jāņa Akuratera muzeja autentiski iekārtotās telpas, dzejnieka rakstāmgalda izcilā kārtība un pat vannasistabas skapīša saturs rada sajūtu, ka apmeklētājs ir nonācis 20. gadsimta 30. gados, un kuru katru mirkli mājās pārradīsies tās saimnieks.
Arī pašām telpām ir neparasti stāsti, piemēram, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā mākslinieka guļamistabas sienas rotātas ar jūgendiskiem, zilganiem rožu koku gleznojumiem – to paveicis pats Janis Rozentāls. Bet Raiņa un Aspazijas mājā apmeklētāji var ieskatīties Aspazijas darbistabā, kur dzejniece cītīgi atbild uz vēstulēm, kamēr Rainis virtuvītē vāra tēju.
Andreja Upīša memoriālā dzīvokļa autentiskā vide ietver sevī intriģējošus noslēpumus. Piemēram – kādēļ visiem dzīvoklī esošajiem pulksteņiem rādītāji apstājušies īsi pirms pieciem? Savukārt rakstnieka mājā Skrīveros var baudīt sauli paša Andreja Upīša stādītajā dārzā. Ietinušies ievu smaržā un pieneņu pļavās šobrīd ir arī Raiņa muzejs Jasmuiža un Raiņa muzejs Tadenava, kas aicina nesteidzīgi baudīt skaisto dabu dzejnieka bērnības vietās.
Memoriālo muzeju apvienības muzeji
RIXC galerija atsāk darbību –
no jauna atklāj gaismu kā skaņas avotu Paulas Vītolas izstādē “Viļņi - Gaismas - Ēnas”
21. maijs–13. jūnijs
Paula Vītola demosntrē gaismas viļņu skanējumu izstādes “Vilņi - gaismas - ēnas” izstādes atklāšana 27. februārī, RIXC Galerijā. Foto: Didzis Grodzs
No 21. maija RIXC galerija atsāk darbību un piedāvā iespēju apmeklētājiem līdz 13. jūnijam klātienē apmeklēt mākslinieces Paulas Vītolas izstādi “Viļņi - Gaismas – Ēnas”, kura būs skatāma līdz 13. jūnijam.
Izstādes darbos apskatāmi mākslinieciski eksperimenti ar šķietami pašsaprotamām parādībām – skaņu un gaismu. Izmantojot gaismu kā skaņas avotu un ieguves veidu, tā no neredzamas un netveramas parādības kļūst redzama un ar to iespējams strādāt vizuāli, paverot arvien jaunas iespējas eksperimentiem. No 21. līdz 23. maijam un no 4. līdz 6. jūnijam RIXC galerijā būs iespējams satikt pašu mākslinieci, kura pastāstīs un demonstrēs gaismas dažādos skanējumus. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta jaunā darba laika ietvaros – no 21.maija galerija būs atvērta no ceturtdienas līdz sestdienai no plkst. 12.00 līdz 18.00.
Māksliniece līdz šim radījusi dažādus prototipus skaņas iegūšanai ar gaismu – performances instrumentus, ar kuriem var radīt skaņas, izmantojot motorus, stīgas, Ziemassvētku lampiņas, ūdens pudeli un citus priekšmetus; skaņas ierakstītāju, kurā mikrofona vietā tiek izmantots spogulis un saules gaisma; kā arī ierīci, ar kuras palīdzību var klausīties kukaiņu spārnu skaņas.
Gaisma izstādes darbos tiek izmantota tam, lai radītu skaņu, izmantojot fotoakustikas principu, ko jau 1880. gadā atklāja Aleksandrs Greiems Bells. Izstādē iespējams iepazīties ar mākslinieces eksperimentiem – būs apskatāmas skices no darbu izstrādes procesa, prototipi un instrumenti skaņas radīšanai. Gaidot izstādes apmeklējumu klātienē, ikvienam interesentam ir iespēja iesaistīties aizraujošos un rotaļīgos eksperimentos ar gaismu un skaņu, kas vēl līdz 20. maijam ir apskatāma izstādes 360° video tūrē ar kuratoru Raiti Šmitu RIXC virtuālajā galerijā:
Paula Vītola ir māksliniece un pasniedzēja Liepājas Universitātē, galvenokārt darbojas mediju mākslas un mākslas pētniecības laukā, kā arī pēdējā laikā pievērsusies skaņas mākslai. Savā radošajā darbībā māksliniece eksperimentē ar dažādām tehnoloģijām, dabas un fizikālām parādībām, cenšoties tās izprast, meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus un veidus kā ar tām darboties.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Klātienes koncertstāstu sērija “Koncerts pirmajā rindā”
kultūrtelpā “Hanzas perons”
no 21. maija
No 21. maija trīs vakarus pēc kārtas kultūrtelpā “Hanzas perons” notiks īpaša klātienes koncertstāstu sērija “Koncerts pirmajā rindā”.
Jauno koncertstāstu sēriju 21. maijā atklās mūziķe Linda Leen, kura pie klavierēm atskaņos un ar atdzejojumiem papildinās gan savas autordziesmas, gan citu komponistu darbus. Sagaidāmi arī vairāku jaunu kompozīciju pirmatskaņojumi. 22. maijā koncertstāstu sēriju ar pavisam svaigu un pašiem māksliniekiem nozīmīgu izcilu latviešu komponistu dziesmu programmu īpašos aranžējumos turpinās dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča, saksofonists Deniss Paškevičs un pianists Kristaps Vanadziņš, bet 23. maijā smalkas franču un amerikāņu 20. gadsimta džeza un klasiskās mūzikas baudītājus priecēs dziedātāja Katrīna Gupalo un pianists Andrejs Osokins.
Ņemot vērā pulcēšanās ierobežojumus, katru pasākumu varēs apmeklēt tikai 20 klausītāji, tādēļ mākslinieki vienā dienā piedāvās trīs koncertstāstus, kas katrs ilgs 45 minūtes. Pasākumu laikā tiks ievēroti visi valstī noteiktie drošības noteikumi. Skatītājiem būs atvēlētas vietas pie atsevišķiem galdiņiem. Pie katra varēs sēdēt tikai viens vai, vienas ģimenes pārstāvju gadījumā, divi cilvēki. Uz galdiņiem būs sagatavotas vīna glāzes atraisītākai koncertstāstu baudīšanai. Galdiņi būs izvietoti tā, ka, atbilstoši sērijas nosaukumam, ikviens tik tiešām varēs sajusties kā koncerta pirmajā rindā sēdošs, izbaudot gan lielisku dzirdamību un redzamību, gan acu kontaktu ar iecienītajiem mūziķiem.
“Šādu solo koncertu pie klavierēm esmu lolojusi kopš bērnības,” uzsver Linda Leen. “Šis instruments vienmēr bijis mans pavadonis komponēšanā un mana kaislība – tas dzied tūkstoš mēlēs, no tā var izvilināt gan apbrīnojamu spēku un smalkumu, gan smeldzi un gaviles. Un pēkšņi tam, šķiet, ir īstais laiks un vieta! Šis koncertstāsts būs kā izaicinājums man pašai un neapšaubāmi pārsteigums skatītājiem.”
“Visi pasākumu industrijā iesaistītie ir noilgojušies redzēt gan cits citu, gan skatītājus, kuru dēļ mēs strādājam,” uzsver pasākumu aģentūras “Ideju institūts” direktors Guntis Ērglis-Lācis. “Jaunie drošības noteikumi ļauj sākt organizēt nelielus, ekskluzīvus klātienes pasākumus, kas ir apsveicami, jo klātbūtnes efektu nevar aizstāt pat ar Latvijas jaudīgo internetu un tehnoloģiskajām iespējām. Ikviens mūzikas cienītājs vēl nesen visticamāk varēja tikai sapņot par tik unikālu iespēju satikties intīmā koncertstāstā ar sev iemīļotiem mūziķiem kompānijā ar vēl tikai 19 citiem klausītājiem.”
Koncertstāstu sākums katru dienu pulksten 18.00, 20.00 un 22.00. Pulcēšanās pusstundu pirms katra koncertstāsta.
Kultūrtelpā “Hanzas perons”
Hanzas iela 16a, Rīga
Signes Kraukles un Žanetes Žvīgures izstāde “Paralēlās līnijas”
Ogres muzejā
līdz 30. maijam
Līdz 30. maijam Ogres muzejā skatāma Signes Kraukles un Žanetes Žvīgures izstāde “Paralēlās līnijas”, kas klusi elpojusi visu šo laiku, gaidot savus apmeklētājus.
Apgleznotajā porcelānā, māla priekšmetos un vainagos, kā arī papīra gaismas objektos iezīmējas pavasara atnākšana, gaismas atgriešanās un lapu, ziedu plaukšana, kas tik ļoti sasaucas ar šo laiku, ar tūlīt ziedošajām kastaņām gājēju ielā līdzās muzejam un atgādina, ka, neraugoties uz ierobežojumiem un izaicinājumiem, dabas cikliskais ritējums turpinās un arī mākslinieciskās izpausmes nav norimušas.
Izstāde apskatāma, ievērojot visus drošības pasākumus un vienlaikus uzņemot līdz 20 apmeklētājiem!
Šī ir abu mākslinieču ceturtā kopīgā izstāde, kur viņu abu radošās domas lidojums baudāms vienuviet.
Izmantotie materiāli, formas, tēli un toņi ir kā mākslinieču pieredzes liecinieki un nospiedumi laikā un telpā. Vienotajā estētikā radītie darbi, vienas paaudzes pieredze un mākslinieču dzīves ceļš raisa asociācijas ar paralēlām līnijām, kas ik pa laikam satuvinās, kādā brīdī attālinās, taču vienmēr iet līdzās.
Abas mākslinieces beigušas Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. Signe Kraukle turpināja studijas Tallinas Valsts mākslas institūta Interjera un iekārtu nodaļā, savukārt Žanete Žvīgure Valsts Mākslas akadēmijā studēja keramiku.
Signe Kraukle ir māksliniece, bez kuras nav iedomājama Ogres Mākslas skola, jo viņa kopš 1992. gada ir direktora vietniece mācību darbā un mākslas pedagoģe. Paralēlo līniju tēma turpinās arī saistībā ar pedagoģisko darbu, jo arī Žanete Žvīgure 2005. gadā kļūst par skolotāju, un abas joprojām ir iedvesmas avots daudziem skolas audzēkņiem sava rokraksta meklējumos un izkopšanā.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Gleznotājas Līgas Ķempes personālizstāde “Venus” atkal atvērta
Liepājas muzejā
līdz 28. jūnijam
Līga Ķempe. Balodis, audekls/eļļa, fragments no 80x60cm, 2020
Gleznotājas Līgas Ķempes personālizstāde “Venus” tika izlikta un sagatavota tās atklāšanai tieši dienā, kad stājās spēkā valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa ierobežojumi, un Liepājas muzejs 13. martā tika aizvērts. Bet 13. maijā muzejs atkal atvērts, un Līga Ķempe dīkstāves laikā izstādi papildinājusi ar vēl diviem eksponātiem.
Laikmetīgās Līgas audeklos pārdzimusi antīkā Venera. Tajos pirmoreiz viena tēma redzama abās mākslinieces glezniecības realitātēs vienlaikus. Uz maiņām viņas gleznās parādās liels vai mazs tēls — te pieaugušais, te rūķis. No desmit dievietēm piecu miesu masas iegulušas lielformāta audeklos, piecas mazākās ir dieves kā vēl meitenes.
Pārcilājusi mākslas vēstures kolekciju, māksliniece Līga Ķempe saviem modeļiem izvēlējās piecu Eiropas glezniecības klasiķu - Sandro Botičelli, Lūkasa Krānaha, Žana Ogista Dominika Engra, Ticiāna un Francisko Goijas - darbus, kuros autoru personiskie meklējumi pēc iekšējās apgarotības dažādi iegleznoti Veneras tēla šķīstībā.
Līgas Ķempes darbnīcā vienlaikus valda gan nopietnība, gan bērnišķība. Kad viņai pozē piecu vēsturisku Veneru tēli, tie iegūst abas mūsdienu mākslinieces formu valodas — kuplumu vai sarukumu. Figurālajās kompozīcijās iekārtojas interpretētie pilnīgo vai niecīgo sieviešu ķermeņi.
Pēc Līgas domām, kuplajās formās ir sievietes spēks, bet viņu kailums ir dievišķs. Māksla gleznotājai ļauj ieraudzīt redzamajā pasaulē neredzamo. Viņas gleznainās varones raksturo smalka līnija, plastiska izteiksme, skaidra kompozīcija, pārdomāta katra detaļa.
Līga dzimusi liepājniece. 1995. gadā viņa absolvēja toreizējo Liepājas Lietišķās mākslas koledžu. 2003. gadā Līga Ķempe saņēma mākslas maģistra grādu gleznošanas apakšnozarē, pabeidzot studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Diplomdarbs Carpe Diem bija viņas pirmā personālizstāde galerijā “Bastejs” 2002.gadā.
Līgas Ķempes glezniecība ir rotaļa ar klasiskām metodēm un tehnikām, un tā ir arī ekoloģiska.
Apvienotajās un tematiskajās izstādēs Latvijā un ārpus tās robežām Līga Ķempe piedalās kopš 1999.gada. Individuāli izstādījusies Beļģijā, Dānijā un Francijā. Viņas gleznas atrodas Liepājas muzeja, uzņēmumu grupas UPB, Raivja Zabja, Luciano Benetton un Matti Miliusa kolekcijās, kā arī privātīpašumos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Beļģijā, Dānijā, Anglijā, Vācijā, Francijā, Portugālē, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un ASV.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16, Liepāja
