Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

27.07.2020

Rūdolfa Štamera darbs “Tur kaut kam ir jābūt”
Kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā
27. jūlijs

27. jūlijā kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā tiks izstādīts Rūdolfa Štamera darbs “Tur kaut kam ir jābūt”, kas nedēļu būs skatāms izstāžu cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros. Jaunā mākslinieka instalācija paredzēta kā pārsteigums un grotesks komentārs par vēlmi saskatīt papildus nozīmes un simboliku lietās, kur to iespējams nemaz nav. Vienlaikus šis darbs ir mākslinieka izaicinājums pašam savām ambīcijām un mākslinieciskās darbības amplitūdu.

Rūdolfs Štamers (1995) ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, pašlaik studē Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Kopš 2016. gada aktīvi piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī sarīkojis vairākas personālizstādes un darbojies kā kurators. Rūdolfs Štamers sevi pierādījis kombinējot tēlniecībai, instalācijai un ready-made žanram raksturīgus elementus, kā arī eksperimentējot ar glezniecību.

Jāatgādina, ka izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.

Pasākumu organizē kultūrvieta Tu Jau Zini Kur, Uldis Trapencieris, Rūdolfs Štamers un Auguste Petre.

Kultūras vieta “Tu Jau Zini Kur” 
Tallinas iela 10-K3, Rīga

 

2. starptautiskais glezniecības simpozijs, veltīts māksliniecei Silvai Linartei
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
28. jūlijs–12. augusts

Silva Linarte

Turpinot 2019. gada iesākto tradīciju, no 28. jūlija līdz 12. augustam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā norisināsies 2. starptautiskais glezniecības simpozijs “Silva Linarte”.

Godinot novadnieces un mākslas pedagoģes Silvas Veronikas Linartes (1939-2018) ieguldījumu mākslā un apzinoties Silvas Linartes mākslas mantojuma unikalitāti, kā arī veicinot interesi par Daugavpili kā mākslinieciski rosinošu pilsētu, Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs rezidenču programmas ietvaros ir aicinājis māksliniekus no dažādām valstīm pieteikties simpozijam un radīt unikālus mākslas darbus, kas nākotnē papildinās mākslas centra glezniecības kolekciju.

Šogad simpozijā piedalīsies seši mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas: Osvalds Zvejsalnieks (Latvija), Ingrīda Ivane (Latvija), Ričards Garbačausks (Lietuva), Kataržina Kovaļska (Polija), Francišeks Ledohovskis (Polija) un Līsa Krūsmegi (Igaunija).

Simpozija norisi bagātina arī Rotko centrā skatāmā Silvas Linartes un Pētera Martinsona izstāde “Divas virsotnes” no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Andrē Lepecki lekcija “Kustība ierobežojumā (vai Horeopandēmija)”
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
30. jūlijs

30. jūlijā plkst. 19:00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros notiks Andrē Lepecki lekcija “Kustība ierobežojumā (vai Horeopandēmija)”.

Andrē Lepecki (André Lepecki) uzskata, ka dejas gaistošais raksturs un sīkstā pielāgošanās spēja piedāvā iespēju izrauties no neoliberālajiem režīmiem, kas diktē noteikumus mākslā. Tās uzmanības centrā esošais performatīvais un ķermeniskais aspekts var veicināt ķermeņos un subjektos iekodētās reprezentācijas kritiku. Lepecki teksti un izstādes pievēršas estētikas politikai laikmetīgajā kultūrā un izvirza priekšplānā tādus nozīmīgus jēdzienus kā iemiesojums un ķermeniskums, horeopolitika un dejas jēdziens plašākā teoriju un zināšanu Laukā. Performances mākslas teorētiķis, kurators un autors Andrē Lepecki ilgus gadus pievērsies attiecībām starp horeogrāfiju, deju un politisko iztēli.

Šajā lekcijā Lepecki runās par to, kā kustības pārraudzība, novērošana un kontrole palikusi viens no centrālajiem pašreizējās pandēmijas faktiem. Viņš izsaka domu, ka izolācijā izdzīvotā pieredze nav bijusi pauze, bet drīzāk sajūta, ka patiesībā nekas tā īsti nav apstājies. Kustība vienīgi pārcelta uz citurieni un pārslēgta citā reģistrā. Tādas metaforas kā “pauze”, “pašizolācija mājās”, “aktivitātes apturēšana” vienīgi nomaskē kapitāla, varas un policijas hiperaktivitāti izolēšanās laikā un izolēšanās formā. Laikā, kad daudzviet iedzīvotāji pamazām sāk iznākt no stingrākas vai vieglākas karantīnas apstākļiem, no dažādas pakāpes katastrofas stāvokļiem, daudziem vēl joprojām uzspiesti pastiprināti pārvietošanās ierobežojumi: pandēmija posta kopienas, sekojot nabadzības un marginalizācijas līniju novilktajām telpas un laika koordinātu asīm. Visā pasaulē patlaban uz dzīvību un nāvi tiek izcīnīta kauja par kustības politisko varu un miera stāvokļa politisko spēku. Paralēli tam plaukst patvēruma došana, iztēles pretdarbība, pretošanās un solidaritāte. Šīs cīņas iznākums, saka Lepecki, iezīmēs jauno vispārējo kinētiku, kurā kopā saplūdušie neoliberālisms, neoautoritārisms un neofašisms un to pieeja pandēmijas krīzes risināšanai liks mums jaunā gaismā ieraudzīt attiecības starp kustību un dzīvi, kustību un nāvi.

Andrē Lepecki ir performatīvo mākslu pētnieks un kurators. Viņš ir Ņujorkas Universitātes Performatīvo mākslu pētniecības nodaļas profesors un vadītājs. Lepecki sarakstījis grāmatu “Singularities: dance in the age of performance” (2016) un daudzās valodās tulkoto “Exhausting Dance” (2006), kā arī sastādījis vairākas antoloģijas par dejas mākslu un performances teoriju, tajā skaitā “Of the Presence of the Body” (2004) un “Dance” (2012). Kuratora lomā viņš veidojis projektus HKW (Berlīne), MoMA PS1 (Ņujorka), Heivardas galerijā (Londona), Minhenes Mākslas namā un citur.

RIBOCA2 

 

Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “ALL’ARM”
“Rīgas mākslas telpā”
30. jūlijs–30 augusts

No 30. jūlija līdz 30. augustam izstāžu zāles “Rīgas mākslas telpa” Intro zālē būs skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “ALL’ARM”, kurai mākslinieki radījuši vairākas mākslinieciskas parafrāzes par vienu no neparastākajiem alternatīvās mūzikas instrumentiem – termenvoksu jeb teremīnu.

Šogad aprit simts gadu kopš krievu inženieris un mūziķis Ļevs Termens izgudroja šo instrumentu, kura reakcijā uz cilvēka roku kustībām tiek stimulēta skaņa pat bez pieskaršanās tam. Skaņa, kas rodas reakcijas rezultātā, ir neparasta un hipnotizējoša, tā rada mistisku, viegli baisu noskaņu. Termenvokss tiek uzskatīts par pasaulē pirmo elektrisko mūzikas instrumentu un ir saistošs sava izgudrotāja neparastā likteņa dēļ. 1919. gadā, tikai 23 gadu vecumā, Ļevs Termens kļuva par Ābrama Jofes Fizikas un Tehnoloģiju institūta laboratorijas vadītāju, bet turpmākajos gados viņš izstrādāja apsardzes signalizācijas iekārtas.

Ņemot vērā instrumenta-mākslas darba īpatnības, par galveno izstādes “ALL’ARM” elementu kļūst skaņa, kas mainās, izstādes skatītājiem kustoties un pārvietojoties telpā. Par vienlīdz būtisku izstādes elementu kļūst arī scenogrāfija jeb objektu izvietojums un to mijiedarbe ar apmeklētājiem. Izstādes nosaukums “ALL’ARM” ir gan ironiska piebilde par Ļeva Termena radītajām signalizācijas iekārtām, gan arī tēlaina atsauce uz itāļu valodas izteicienu all’arme, kas tiešā tulkojumā nozīmē “ķeršanās pie ieročiem” jeb “būšana cīņas gatavībā” un saskan ar mākslinieku K. Brektes un M. Svilāna konceptuālo un māksliniecisko domāšanas veidu.

Izstādes kuratore – Auguste Petre.

Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa” 
Kungu iela 3, Rīga

 

Elīnas Krimas personālizstāde “Ekrānšāviņš”
galerijā LOOK!
30. jūlijs22. augusts

No 30 jūlija līdz 22 augustam galerijā LOOK! būs skatāma Elīnas Krimas personālizstāde “Ekrānšāviņš”.

“Šīs ir laikmeta liecības, vēstules, laika kapsula” - šādi Elīna Krima raksturo mūsu paaudzes neatņemamo sastāvdaļu - ekrānšāviņus. Digitālā vide bieži tiek aprunāta negatīvās noskaņās - māksliniece ar savu pirmo personālizstādi vēlas cilvēkus ielaist savās otrajās mājās un parunāt par šo vidi no citas perspektīvas. Parādīt mazu daļiņu no trīs gadus krātās ekrānšāviņu kolekcijas un likt cilvēkiem aizdomāties par divdesmit pirmā gadsimta ikdienu. Gandrīz visi tehnoloģiju lietotāji taisa ekrānšāviņus, bet kādēļ mēs iemūžinām mirkļus - lietas, sekundes ekrānā? Kam mēs to darām, cik bieži uz šiem ekrānšāviņiem atskatāmies paši?

Mākslinieces pacietīgi, rūpīgi radītie darbi augstspieduma autortehnikā kontrastē ar mūsdienīgiem motīviem un dod iespēju izstādes skatītājiem citādāk paskatīties uz digitālo ikdienu.

Elīna Krima dzimusi Limbažos, šogad absolvēja bakalaura programmu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas apakšnozarē un mācības turpinās. 2018. gadā Saņēmusi Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmiju, piedalījusies dažādās grupu izstādēs un mākslas projektos.

Galerijā LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga

 

Kino, mūzikas un mākslas festivāls “RojaL”
30. jūlijs–1. augusts

No 30. jūlija līdz 1. augustam piejūras pilsētā Rojā norisināsies pirms vairākiem gadiem iedibinātais kino, mūzikas un mākslas festivāls “RojaL”.

Kā ierasts, “RojaL” piedāvā plašu kino, mūzikas un mākslas programmu, un šī gada fokuss ir uz Baltijas valstīm. Igauniju pārstāvēs Prīta Tendera un vecmeistara Prīta Pērna animācijas filmu programma, kā arī Jāka Kilmi komēdija “Ātrie igauņu puiši”, Lietuvu - godalgotā, Kannu kino festivāla programmā “Un certain regard” izrādītā drāma “Tu esmu es”, kuras režisors ir Kristijonas Vildžiūnas, un, protams, daudz plašāk pārstāvēts ir Latvijā tapušais kino.

Animācijas sadaļu rotā Ginta Zilbaloža filma “Projām”, kas ir viens no starptautiskus panākumus visvairāk saņēmušajiem Latvijas kino darbiem, un Edmunda Jansona krāšņā filma “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”, kas ir viens no simtgades projektiem. Dokumentālo kino pārstāv Matīsa Kažas filma “Klejotāji”, Ivara Zviedra filmas “Afigenna” un “Meikots Īrijā”, savukārt mākslas kino - Andra Gaujas “Nekas mūs neapturēs” un pirms 18 gadiem pirmizrādītā Unas Celmas filma “Sauja ložu”. Starptautisks skatījums ir divām “RojaL” kino programmām - Eiropas Kinoakadēmijas īsfilmu izlasei un festivāla konkursam, kurā piedalās jauno režisori darbi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas. Konkursā izvēlētās astoņas filmas vērtēs žūrija, uzreiz pēc beigu titriem tās pakļaujot analīzei un diskusijai ar autoriem, un šogad žūrijā darbosies operators Gints Bērziņš, kino zinātniece Zane Balčus un scenārists, režisors Ivo Briedis.

Starpdisciplinārais projekts “Kino un mēs” izvēlēts par šī gada “RojaL” atklāšanas notikumu un 30. jūlijā būs skatāms gan klātienē Rojā, gan tiešsaistē internetā visā Latvijā. Tā režisors ir Matīss Kaža, kurš kopā ar aktieriem Andri Keišu, Egonu Dombrovski un komiķi Jāni Skuteli, izmantojot gan kino, gan teātra mākslinieciskos paņēmienus, atšķirs Latvijas padomju laika aktierkino lappuses. Stāsti no uzņemšanas laukumiem, mākslas padomju sēdēm, ieskati vēsturē un kino klasikas ainu izspēle jaunos un negaidītos veidos, bet tā kodolu veido trīs dažādas filmas: “Mērnieku laiki” (režisors Voldemārs Pūce), “Ezera sonāte” (rež. Varis Brasla, Gunārs Cilinskis) un “Dubultslazds” (rež. Aloizs Brenčs). Kā sola projekta autori, “Kino un mēs” tālākā dzīve sekos rudenī kā klātienē skatāma izrāde.

“RojaL” laikā tiks atklātas vairākas mākslas izstādes. Šogad savus darbus skatītāju vērtējumam nodos Kristīne Kutepova, Inuta Graudiņa, Pēteris Sidars, Andrejs Ameļkovičs. Improvizētā divkaujā “Dzejas kodiens” spēkiem mērosies Andris Akmentiņš un Jānis Elsbergs, bet par skanisku baudu rūpēsies klavieru kvartets “Rix” un Liepājas zvanu ansamblis “Campanella”.

Filmas šogad izrādīs jau ierastajās vietās “Otra puse”, “Strimala”, “Kinokrāns” un Rojas Kultūras centrā, kā arī Rojas estrādē, Melnsilā, Kaltenē, Kolkā un Rudes “Varavīksnē.”

Kino, mūzikas un mākslas festivāls “RojaL” 

 

Pirmais Rīgas Mazākais Mākslas un sporta festivāls
K. fon Stricka villas teritorijā
31.jūlijs–2. augusts

No 31. jūlija līdz 2. augustam K. K. fon Stricka villas teritorijā norisināsies pirmais Rīgas Mazākais Mākslas un Sporta festivāls – unikāls un multikulturāls notikums, kurš trīs dienu garumā apmeklētājiem piedāvās jaunatklāt vizuālās mākslas un sportisko aktivitāšu potenciālo mijiedarbi.

Festivāla centrālais izpētes objekts ir vācbaltu arhitekta Kārļa Johana Felsko 1889. gadā būvētā villa un tai piederošais dārzs. Karla Kristofa fon Stricka savrupnams līdz pat mūsdienām saglabājies kā viena no Rīgas centra neorenesanses arhitektūras pērlēm, caur kurā īstenoto bagātīgo notikumu programmu sabiedrība tiek pastarpināti aicināta pievērst uzmanību nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai, un tā savienībai ar laikmetīgās kultūras procesiem. Laika gaitā fon Stricka villa kļuvusi ne vien par pasākumu norises vietu, bet gan par iedvesmas avotu, tēmu mākslinieciskām izpausmēm un alternatīvu rezidenci radošiem cilvēkiem.

Rīgas Mazākā Mākslas un Sporta festivāla programma ļaus apmeklētājiem iegūt daudzdimensionālu vizuālās mākslas pieredzi, par kuras teju neatņemamu sastāvdaļu kļuvusi sportiska izlādēšanās. 31. jūlija vakarā par to savā performancē reflektēs māksliniece Vika Eksta, savukārt visu trīs festivāla dienu garumā tas būs manāms Darjas Meļņikovas un Uģa Albiņa speciāli villas dārzam radītajos mākslas darbos. Vienlaikus, K. K. fon Stricka villas iekštelpās būs skatāma īpaša un smalka Maijas Tabakas darbu izlase no vairākām privātkolekcijām, kā arī Rīgas Mazākajā galerijā tiks atklāta šīs sezonas trešā izstāde – Monikas Pormales ekspozīcija “VS*”, kas būs skatāma līdz pat š. g. 14. septembrim.

Festivāla noslēgumā 2. augustā Stricka villas dārzā norisināsies Brīvmākslinieku badmintona dubultspēļu turnīrs, kurā par Aleksandra Brežes veidotu kausu sacentīsies tādi mākslas nozares pārstāvji kā Kristians Brekte, Krista un Reinis Dzudzilo, Krišjānis Elviks, Indriķis un

Sabīne Ģelži, Sabīne Vernere u.c.

Rīgas Mazāko Mākslas un sporta festivālu organizē Rīgas Mazākā galerija, sadarbībā ar mākslinieci Darju Meļņikovu.

K. fon Stricka villa
Aristida Briāna iela 9

 

Dizaina filmu festivāls Kuldīgā
31. jūlijs–15. augusts

No 31. jūlija līdz 15. augustam Kuldīgā norisināsies astotais Dizaina filmu festivāls.

Programmā iekļautas sešas pilnmetrāžas filmas, no kurām visas tiks pirmo reizi izrādītas Latvijā, un piedāvās redzēt labāko jauno kino, kas veltīts dizaina un mākslas tēmām. Apskatīto tēmu lokā būs tādi analogie mediji kā polaroīda fotoaparāts un audiokasetes, futūrisma eksperimenti, provokatīvi, revolucionāri performanču un modes mākslinieki, kā arī cilvēcisks ieskats jaunas meitenes centienos kļūt par supermodeli. Filmas ir subtitrētas latviešu valodā. Šī gada Dizaina filmu festivāla vizuālo identitāti izstrādājusi kino kritiķe un dizainere Agnese Lipska.

Šogad Dizaina filmu festivāls norisināsies trīs nedēļas nogales, kinoseansus bez maksas demonstrējot Kuldīgas pilsētas dārza brīvdabas āra kinoteātrī “Goldingen Knight Cinema”. Festivāls tiks atklāts piektdien, 31. jūlijā pl. 21:30 ar Berlīnes mākslinieka un fotogrāfa Patrika Baunova (Patrice Baunov) ievadlekciju par analogo fotogrāfiju un polaroīda formātu, tā nozīmi, lomu modernajā dizainā, mākslā un dzīvesveidā. Pēc tā sekos atklāšanas seanss iedvesmojošai filmai “Neiespējamais projekts” par analogo iekārtu atgriešanās uzvaras gājienu. Par ekscentrisko, jukušo austriešu zinātnieku, kurš izglāba pasaules pēdējo Polaroid rūpnīcu, kad Stīvs Džobs tirgū palaida pirmo iPhone.

Plašāka informācija par programmu pieejama šeit.

Dizaina filmu festivāls

 

Ievas Putniņas un Ivara Grāvleja izstāde-performance “Latvijai 102”
galerijā “Mazā Venēcija”
1. augusts

1. augustā galerijā “Mazā Venēcija” plkst. 18.00 norisināsies Ievas Putniņas un Ivara Grāvleja vienas dienas izstāde-performance “Latvijai 102”.

Izstāde “Latvijai 102” ir balstīta reālās pasaules skaitliskajās attiecībās un telpiskajās formās, kas papildina garīgās vērtības un paplašina iztēles horizontu. Aizveram acis un iztēlojamies, ka esam netālu no jūras. Bet īstenībā atrodamies kaut kur netālu no Torņkalna stacijas, gandrīz svaigā un intīmā mākslas galerijā “Mazā Venēcija”. Mūsu priekšā, iespējams, ir balti putu viļņi, kas ritmiski lēkā, tepat kaijas, kas šaudās katra pa savu trajektoriju un saule, kas mīlīgi silda kāju pirkstus. Mūs pārņem miers, mājīguma sajūta. Tagadne, pagātne un nākotne savijas un iekļaujas vienā laika plūdumā. Mēs sajūtam ceturtā laika dimensiju – tuvumu. Latvijai ir 102! Vai vēl ir veids, kā nošķirt sevi no pasaules kārtības, kas veido mūsu iztēli? Piedāvājuma klāstā ir dažādi mākslas objekti – īsti vai neīsti, tam nav nozīmes. Galvenais, ka ir, jo mūsu iespēju horizontu paplašina arī Voldemāra Irbes takas un smaidīgs delfīns, kas aicina mūs uz saprotamāku un vienkāršāku pasauli.

Izstādes mākslinieki piedāvā iztēloties improvizētu situāciju, kuras stāsti koncentrējas galvenokārt ap spekulatīvu ilūziju. Vai skatītājs spēs rast līdzsvaru starp rīcības brīvību un ar situāciju saistītajiem ierobežojumiem? Izstāde ir paredzēta ikvienam, bez vecuma ierobežojuma, sociālās vai seksuālās piederības. Lai veicinātu mājīguma sajūtu, skatītājam būs arī iespēja izmantot zilo TOI TOI plastmasas tualetes kabīni.

Galerijā “Mazā Venēcija” 
Akmeņu iela 26, Rīga

 

Olgas Šilovas, Ances Vilnītes un Nila Jumīša tēlniecības izstāde “Laktācija”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
1. augusts–20. septembris

No 1. augusta līdz 20. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē norisināsies Olgas Šilovas, Ances Vilnītes un Nila Jumīša tēlniecības izstāde “Laktācija”.

Laktācija – process, kurā krūts dziedzeri izstrādā un izdala mātes pienu. Laktācija sākas pēc dzemdībām, bet dziedzeru sagatavošanās laktācijai ir ilgstošs process, kas noris jau grūtniecības laikā.

Izstāde veidota kā saruna par mātes un bērna attiecībām starp trīs māksliniekiem no ļoti dažādiem dzīves skatpunktiem, autoru sajūtu kontrastos atklājot stāstu par sievietes spēku kā mātes, tā mākslinieces lomā, par bērna piedzimšanas skaistumu un izaicinājumiem.

Olgas Šilovas darbos mātes instinkts rezonē ar tēlnieces tieksmi pēc jaunrades, mākslinieka attiecības ar saviem darbiem salīdzinātas ar bērniem – idejām, kas jāiznēsā, jālolo un jāaizstāv. Ja tieši šis instinkts ir tas, kas palīdz sievietei pārvarēt neiedomājamas grūtības, – vai radīšanas procesā vada kas līdzīgs?

“Domas un jūtas, kas, pārtopot mākslas darba formā, līdzinās mātes pienam. Sviedri, ar kuriem piesūcināta skulptūras virsma, ir kā mātes glāsti. Enerģija, ar kuru tēlnieks pielādē materiālu, un magnētisms, kas rodas ilgstoši aplūkojot veidojumu, ir garīgā un fiziskā barība, ko mākslinieks ieliek savās skulptūrās,” skaidro Olga Šilova.

Olgas Šilovas darbi šai izstādei apzināti darināti pienbaltā ģipsī, poliuretānā, putuplastā – materiālos, kurus tēlnieki parasti izmanto pašā veidošanas sākuma stadijā. Tie ir starpmateriāli, kas ļauj fiksēt ideju taustāmā formā, taču tiem joprojām piemīt trausls īslaicīgums.

Pretstatā Olgai Šilovai māksliniece Ance Vilnīte vēl tikai uzsāk profesionālo ceļu un savās skulpturālajās instalācijās atspoguļo jaunas sievietes nedrošību un trauksmi, kas izriet no novērotiem iespējamajiem dzīves scenārijiem, kļūstot par mammu. Tās ir ne tikai bailes zaudēt personīgo brīvību un sapņus, bet arī reālas bažas, vai to visu būs iespējams sniegt bērnam. “Iemesli, kādēļ sieviete var izvēlēties nekļūt par mammu, ne vienmēr ir saistīti ar nevēlēšanos,” saka autore, vēršot uzmanību uz dažādiem sociāliem, emocionāliem un praktiskiem izaicinājumiem, kas saistīti ar bērnu audzināšanu.

Jaunais mākslinieks Nils Jumītis savos darbos šo attiecību stāstu pavērsis no pavisam citas puses, radot fragmentāru bērnības atmiņu telpu. Līdzīgi melnbaltiem foto negatīviem čugunā atlietas lelles veido tumšus, noslēpumainus tēlus, kas rosina skatītāju personiskās emocijas un pārdomas – irdenas, deformētas un draudošas kā zemapziņas brīdinošā balss. Neskaidras atmiņas, zudušais un nesatveramais laiks – ko tās slēpj par tagadnes sevi?

“Arī mākslas darbs top procesā, kam nepieciešama barošana tiešā un pārnestā nozīmē, kurā mainās un attīstās radoša doma vai forma. Sārtas metāla straumes tek iekšā veidnē, “barojot” formu un iegūstot jaunu veidolu. Forma tiek pārveidota citā materiālā, piedzimstot ar jaunu esības tēlu – tiek radīts čugunā atliets semiotisks mēģinājums pieskarties piedzīvotajām atmiņām, kas šodienas cilvēka uztverē ir ļoti mainījušās," stāsta Nils Jumītis.

Olga Šilova ir ievērojama 20. gadsimta beigu–21. gadsimta sākuma latviešu tēlniece, Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesore. Vairāku atpazīstamu apbalvojumu un pilsētvides skulptūru autore (Rīgas torņu skaitītājs, Ziedoņa balva u.c.).

Ance Vilnīte ir Latvijas Mākslas akadēmijas bakalaura programmas studente, kura guvusi plašāku uzmanību ar spilgtiem darbiem un performanču kopumu izstādē Academia Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē Arsenāls. Piedalījusies vairākās grupu izstādēs, to skaitā MVT Vasaras mājas izstādē Samaltie, kā arī festivāla Rīgas Fotomēnesis 2020 programmā.

Nils Jumītis ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozares bakalaura programmu, piedalījies vairākos starptautiskos simpozijos un grupu izstādēs. Viens no Nordic & Baltic Young Artist Award’19 (NBYAA) Grand Prix nominantiem.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Izstāde “Ernestam Veilandam 135” un
Marinas Veilandes tēlniecības izstāde
Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā
Līdz 16. augustam

Līdz 16. augustam Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā skatāma 135 gadu jubilejas izstāde Jelgavā dzimušajam māksliniekam Ernestam Veilandam (1885-1963).

Ernests Veilands ar savu nenogurdināmo darbību atstājis paliekošu ietekmi Latvijas kultūras telpas dažādās jomās. Kā gleznotājs aktīvi piedalījies izstādēs, darbi saglabājušies gan muzeju krājumos, gan privātās kolekcijās. Kā mākslas skolotājs darbojies visu līmeņu izglītības iestādēs, sākot ar pamatskolām un beidzot ar augstskolām. Pētījis kultūras vēsturi, senos apģērbus, viņa raksti iekļauti Latvju Dainu un Vilhelma Purvīša Mākslas vēstures izdevumos. Ernests Veilands bija aktīvs Neatkarīgo mākslinieku vienības biedrs, dažus gadus arī tās priekšsēdētājs. Veidojis metus lietišķās mākslas darbiem un vadījis vitrāžu darbnīcu kombinātā “Māksla”.

Izstāde sarīkota sadarbībā ar citiem Latvijas muzejiem, kas kopā ar privātās kolekcijās esošiem darbiem ļāvis izveidot līdz šim plašāko Veilanda darbu vienkopus skatāmu ekspozīciju. Izstādītie mākslinieka darbi tapuši laika posmā no 20. gs. sākuma līdz piecdesmitajiem gadiem. Tai skaitā gleznas, pasteļi, zīmējumi un lietišķās mākslas darbu skices. Saglabājušies 20. gs. sākuma mācību zīmējumi. Interesi izraisa arī Veilanda saglabātie gan paša uzņemtie, gan citi foto attēli. Izstādi rotā arī pēc Veilanda zīmējuma šūdinātais Latvijas Amatnieku biedrības karogs.

Vienlaikus muzejā skatāma arī Marinas Veilandes tēlniecības izstāde. Tēlnieces darbi piesaista ar formas skaidrību un būtiskām, vispār saprotamām tēmām. Mākslinieces veidotie tēli stāsta par notikumiem dabā, folkloru, tautas tradīcijām, kā arī nebūt ne vienkārši ieraugāmo, bet tikai sajūtamo mūsu pasaulē. Lai gan darbi sākotnēji šķiet apvaldīti, tie ir daudzslāņaini, tajos slēpjas spēks un emocionāls dziļums. Darbos dominē sievietes tēls savās dažādajās izpausmēs no maiguma līdz spēkam. Pasaules komplicētajā uzbūvē un tās mazāk izzinātajā, sev nozīmīgajā daļā tēlniece ļauj ieskatīties ar eņģeļu tēliem darbos Sapnis, Sargeņģelis un Klātbūtne. Marina Veilande visbiežāk darina savus darbus kokā. Kopš Mākslas akadēmijas beigšanas 1977. gadā uzkrātā pieredze ļauj darbus darināt ar vieglumu, pēc nepieciešamības tos detalizēti izstrādājot. Citā materiālā, bronzā, darinātā medaļa Ernestam Veilandam 100, parāda tēlnieci kā spēcīgu raksturotāju.

Marina Veilande ir Latvijas Mākslinieku savienības pārstāve no 1985. gada. Izstādēs piedalās kopš 1978. gada. Darbi izstādīti gan Latvijā, gan ārzemēs un atrodas Latvijas muzeju un privātās kolekcijās.

Ģ. Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejs 
Akadēmijas iela 10, Jelgava

 

SEB stipendijas glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”
Cēsu Mākslas festivālā
Koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā
Līdz 28. augustam

Madara Kvēpa., Snellena tests. Vingrinājumi, 2020

Līdz 28. augustam Cēsu mākslas festivāla ietvaros koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma konkursa SEB stipendija glezniecībā finālistu darbu izstāde “Dienaskārtība”. Finālistu četrinieku veido jaunie gleznotāji: Madara Kvēpa, Laura Veļa, Ingrīda Ivane un Jānis Šneiders.
Katru gadu SEB stipendijas konkursam ir kāda noteikta tēma. Studentu uzdevums ir tēmas aktualitāti atspoguļot mākslas darbā. 2020. gada konkursa tēma bija dienaskārtība, vedinot studentus kritiski un analītiski domāt par mediju ietekmi uz personisko un sabiedrisko domu, raudzīties, kā ziņas un sociālie tīkli nosaka auditorijai par ko, nevis ko domāt. Žūrijas komisijas izvēlētie četri mākslinieki savos darbos ietver identitātes un laika jēdzienus, kā arī atspoguļo savu cilvēcisko stāvokli ikdienas steigā.
Izstādes atklāšanas dienā – 25. jūlijā tika paziņots konkursa laureāte – Madara Kvēpa, kura līdz ar to saņēmusi iespēju piedalīties radošajās darbnīcās kādā no Eiropas Savienības valstīm un stipendiju EUR 1850 vērtībā.
Konkursā pieteiktos darbus vērtēja:
LMA rektors: Kristaps Zariņš, LMA Prorektors: Andris Vītoliņš, LMA Maģistru programmas vadītāja / Mākslas zinātniece: Antra Priede, SEB bankas prezidente: Ieva Tetere, SEB bankas Private Banking vadītāja: Elīna Piebalga, gleznotāja / Mākslas zinātniece: Sandra Strēle (2016. gada SEB stipendijas laureāte), gleznotājs /LMA Glezniecības katedras vieslektors: Atis Jākobsons (2009. gada SEB stipendijas laureāts).

Koncertzāle “Cēsis”
Raunas iela 12-1, Cēsis

 

Izstāde “Siltumnīcas mūza”
Kauņas Fotogrāfijas galerijā
Līdz 30. augustam

Klēra Galagēra. No sērijas “Mājas plūsma”. 2011.

Līdz 30. augustam Kauņas Fotogrāfijas galerijā (Lietuva) skatāma kuratores Janas Kukaines izstāde “Siltumnīcas mūza”. Izstādē piedalās mākslinieces Irēna Giedraitiene (Irena Giedraitiene) no Lietuvas, Klēra Galagēra (Clare Gallagher) no Ziemeļīrijas, Jāna Koko (Jaana Kokko) no Somijas un Elīna Brasliņa no Latvijas.

No padomju mazdārziņu tradīcijas un lauksaimniecības industrijai līdz mūsdienu dārzniecības un zaļā dzīvesstila tendencēm – izstāde pēta siltumnīcu kā kultūras fenomenu. Dažādās sociālās un politiskās nozīmes atklājas siltumnīcas mainīgajā funkcijā, piemēram, pabarot ģimeni ar pašaudzētiem dārzeņiem vai kļūt par ekskluzīvu hobiju urbānās vides nomāktajiem. Lūkojoties no starptautiskā darba tirgus perspektīvas, siltumnīca var arī simbolizēt cerību aizbēgt no nabadzības – tostarp viesstrādniekiem no Austrumeiropas. Šajā ziņā tā kļūst par savdabīgu zudušo paradīzes dārzu, kurā atgriezties vairs nav iespējams. 

Siltumnīcā notiekošie procesi, kas prasa pacietību, rūpes, saudzīgu attieksmi un labvēlīgu vidi, sasaucas ar mātišķības praksēm un feminisma rūpju ētiku. Sēšana, dīgšana, zaļošana, ziedēšana, augļu ienākšana, nokalšana un iznīcība ne tikai raksturo dzīvības ciklu, bet arī iezīmē paralēles starp cilvēkiem un augiem un to savstarpējo atkarību, kas paver ceļu jaunām mijiedarbības formām.  Savukārt mūzas piesaukšana izstādes nosaukumā ir kritiska stratēģija, lai aktualizētu ne tikai  neievēroto un piesavināto sieviešu darbu mākslā un kultūrā, bet arī lai problematizētu pienākumu slogu, tostarp rūpes par māju un ģimeni, kas arī mūsdienās arvien neproporcionāli gulstas uz sieviešu pleciem.

Fotogrāfe Irēna Giedraitiene piedāvā ielūkoties padomju sievietes darba gaitās. Izstādes kontekstā šie uzņēmumi liek pārskatīt mūsu attieksmi pret šāda veida attēliem, kurus būtu viegli nodēvēt par vienkāršu sociālistiskā darba propagandu, tādā veidā paejot garām to potenciālam atklāt sieviešu nodarbinātības jautājumus viņpus šķietamās padomju “dzimumu vienlīdzības” mīta. Klēras Galagēras fotodarbi fiksē ģimenes ikdienas dzīvi, kas sastāv no neskaitāmiem atkārtojumiem un rūpju darba rutīnas, garlaicības un riebuma mirkļiem, starp kuriem izdodas atrast arī rotaļīgumu,  pieķeršanos un prieku. Jānas Koko filma pēta sieviešu dzīves Latvijas un Igaunijas pierobežā, kur savulaik dzimusi pazīstamā igauņu-somu dramaturģe un kreisā politiķe Hella Vuolijoki (1886–1954). Visbeidzot, kombinējot mākslinieka darbnīcas, jogas studijas un dārzkopības atribūtus, pašiem savu siltumnīcu izveidot piedāvā Elīna Brasliņa, šajā aktivitātē īpaši aicinot iesaistīties izstādes jaunākos apmeklētājus.

Ekspozīcijas iekārtojums būvēts, atdarinot padomju laika siltumnīcu estētiku, kas pārtop omulīgā viesistabā. Tajā ir iestrādāta arī bibliotēka, kas sastāv no mākslinieču, kuratores un galerijas darbinieku veidotās grāmatu izlases, aptverot feminisma teoriju, jauno materiālismu, augu filozofiju un dārzniecības padomus.

Izstāde ir daļa no starptautiskā projekta “Sievietes darbs”, ko vada  Ffotogallery un atbalsta Eiropas Savienības programma Creative Europe.

Kauņas Fotogrāfijas galerija
Vilniaus gatvė 2, Kauņa, Lietuva

 

Lienes Biezās foto projekta “Cirks” izstāde
Valmieras Integrētajā bibliotēkā
Līdz 4. septembrim

Valmieras Integrētajā bibliotēkā līdz 4.septembrim skatāma cēsinieces Lienes Biezās foto projekta “Cirks” izstāde.

Liene Biezā ir fotogrāfe no Latvijas. Radošo un analogo fotogrāfiju viņa apguvusi pie tādiem pieredzējušiem foto māksliniekiem kā A. Grants, R. Lielbriedis. Jēdzienu “telpa” parasti uztveram kā vietas apzīmētāju, bet Gastons Bašelārs savā grāmatā “Telpas poēzija” ar to piedāvā saprast arī mentālo apziņas telpu. Telpu, kurā mūsu personiskā pieredze kļūst poētiska, bet mūsu pasaules izpratni palīdzējusi veidot bērnības māju arhitektūra. Liene savā darbā “Cirks” iekšējās telpas meklējumus pretstata ārējai, kur fotogrāfijas kalpo kā liecība par notikušo, neko nepaskaidrojot vai risinot, jo tur redzamie notikumi atrodas ārpus attēla robežām.

Valmieras Integrētā bibliotēka 
Cēsu iela 4, Valmiera

 

Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Apziņas fiksācijas”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
Līdz 5. septembrim

Valmieras muzeja Izstāžu namā līdz5. septembrim skatāma mākslinieces Kristīnes Kutepovas gleznu izstāde “Apziņas fiksācijas”. Izstāde “Apziņas fiksācijas” apvieno sevī kā abstrakcijas, tā arī pasakainu realitāti. Gleznas tapušas ilgākā laika periodā, un daļa darbu bija redzami gada sākumā vērienīgā izstādē “Redzējumi” Rīgas Mākslas telpā. Darbu kolekcijas būtība ir ļaušanās iekšējo impulsu vadītiem procesiem mākslas radīšanas brīdī. Gleznu sērijā ir ieraugāmas atsevišķas sērijas, kuras stāsta par dabu, gaismas un tumsas cīņu, cilvēciskām attiecībām. Mirkli pirms tiek izteikts nodoms gleznot, ņemtas pilošas otas, iemērktas dažādās košās akrila krāsās, un sākas process – klusums, tad pirmo impulsu vadīta darbība – tā sākas “Apziņas fiksācija”. Krāsaini, dzīvespriecīgi, gleznieciski laukumi mijas un kombinējas ar grafiskiem tēliem. Brīva ļaušanās apziņas impulsiem, neierobežota vaļa fantāzijai, neskaitāmi tehniskie eksperimenti, to savstarpējā komunikācija gleznās, tas viss raksturo izstādi “Apziņas fiksācijas”.

Kristīne Kutepova (1982) absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura (2017) un maģistra studiju programmas (2019). Māksliniece kopš 2014. gada rīko personālizstādes, piedalījusies dažādās grupas izstādēs, arī starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā.

Valmieras muzejs
Bruņinieku iela 3, Valmiera

 

Valdas Mežbārdes personālizstāde “Krasts”
Raiņa mājā Berķenelē
Līdz 5. septembrim

Valda Mežbārde. “Ceļš gar Daugavu”. Audekls, eļļa. 2015, 100 x 120

Līdz 5. septembrim Raiņa mājā Berķenelē skatāma mākslinieces Valdas Mežbārdes personālizstāde “Krasts”. Izstādē “Krasts” skatāmi mākslinieces Valdas Mežbārdes glezniecības darbi no Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas, rādot gan 20. gs. 90. gados tapušos darbus, gan arī neseno veikumu. Krasts un horizonts vienmēr tematiski bija māksliniecei tuvi tēli un arī iedvesmas avoti, pie kuriem viņa aizvien atgriežas. Tie semantiski sasaucas arī ar Valdas Mežbārdes māksliniecisko rokrakstu – viņas audekliem raksturīga izteiksmīga kompozicionālā uzbūve un racionāla, reizēm pat nedaudz skopa attieksme pret krāsu. Mākslinieces gleznas arī vizuāli atgādina krastu, kurā vēja brāzmas ir aizpūtušas visu lieko, atstājot vien pamatu pārdomām.

Daugavpiliete Valda Mežbārde dzimusi 1946. gadā Rīgā. Bērnībā viņa daudz un aizrautīgi zīmējusi, lasījusi. Vēlāk mākslu studējusi J. Rozentāla mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā. 20. gadsimta 60. gadu nogalē un 70. gadu sākumā strādājusi par fotogrāfu Latvijas Mākslas muzejā, kur radusies iespēja iepazīties ar latviešu mākslinieku oriģināldarbiem, izstāžu organizēšanu un mākslas cilvēku pasauli. Daugavpilī māksliniece ieradās 1973. gadā. Tas bija laiks, kad šurp dzīvot un strādāt pārcēlās daudzi jaunie mākslinieki. Vēlāk daudzi pilsētu atstāja, bet Valdas darbs ir palicis saistīts ar Daugavpili un pilsētas mākslas dzīvi. 1974. gadā Valda Mežbārde tika uzņemta Latvijas Mākslinieku savienībā un ar savu līdzdalību tolaik būtiski aktivizēja Daugavpils mākslinieku dzīvi. Viņa bija arī viena no Mākslas dienu norišu veidotājām Latgalē. Piedalījusies glezniecības plenēros, intensīvi un daudz gleznojusi, izmēģinājusi roku arī lielformāta un monumentālajos sienu gleznojumos. Izstādēs piedalās kopš 1969. gada. Sarīkojusi vairāk nekā 15 personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Raiņa māja Berķenelē 
Kalkūnes pagasts

 

Laimas Bakānes tekstilmākslas izstāde “Dežavu. Mūža meža maldi”
Jaunmoku pils Torņa zālē
Līdz 13. septembrim

Līdz 13.septembrim Jaunmoku pils Torņa zālē skatāma mākslinieces Laimas Bakānes tekstilmākslas izstāde “Dežavu. Mūža meža maldi”

Krāšņie, krāsainie un stilistiski ieturētie darbi gatavoti tīmekļošanas tehnikā speciāli šai izstādei, iekļaujot tikai dažus senākus darbi. Sienas formāta darbus papildina tērpi, kas gatavoti tajā pašā tehnikā, pierādot šīs tehnikas ļoti plašās izmantošanas iespējas.

Tīmekļošanas tehnika sākumos bija pazīstama tikai kā darbs ar dziju (crazy-wool). Pamats ir tajā, ka par stabilizatoru izmanto ūdenī šķīstošo flizelīnu. Tas ļauj sašūt kopā visu, ko var sašūt ar šujmašīnu vai rokām. Tikai “jāievāko”, jāsaliek plānotā kompozīcija tā, lai sašujot un pēc tam nomazgājot nost stabilizatoru, turētos kopā un būtu salasāma iecerētā kompozīcija.

Autore par izstādē apspēlētajām tēmām stāsta: “Edītes Pauls-Vīgneres izstādē Arhitektūras muzejā Trīs brāļos Rīgā redzēju darbu, ko māksliniece bija veidojusi ar pērlītēm, salīmējot uz cita pamata, iespējams, kartona. Te tas bija! Es sen jau esmu domājusi par darbu ar pērlītēm, bet es gribu uz auduma tās. Un ne pa vienai, bet kaut kā citādi. Es jau sen biju to zinājusi!

Kad nu tas izdarīts, tad pie viena darba skatos, skatos – nu esmu to jau iepriekšējā dzīvē redzējusi! No tā arī tas dežavu. Jo katrā darbā ir kaut kas, kas ir bijis iepriekš, ir bijis iepriekš, nu ir kas cits, bet gan jau, ka atceras savu iepriekšējo dzīvi. Tad var nostiprināt uz rāmja.”

Par meža tēmu domājot, autore min: “ Ienāca prātā Jūlija Lāča grāmatas nosaukums “Mūža meža maldi”. Grāmata gan par Brazīlijas latviešiem. Bet mums jau katram sava Brazīlija, savi mūža maldi. No tā sanāca “Jāņu mistērijas” trīs darbi un arī “Ceļš. Mūža meža maldi”. “

Izstādes noslēgumā - 13. septembrī, notiks Bakānes vadīta meistardarbnīca, kurā varēs iepazīt un strādāt tīmekļošanas tehnikā.

Jaunmoku pils
Tumes pagasts, Tukuma novads

 

Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”
Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālā mākslas galerijā
Līdz 11. oktobrim

Mikalojs Konstantīns Čurļonis. Dzirksteles III. No trīs gleznojumu cikla “Pasaka (Karaļu pasaka)”. 1907. Papīrs, tempera. M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Kauņa. Foto: Arūns Baltēns (Arūnas Baltėnas)

Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerijā Viļņā līdz 11. oktobrim skatāma ceļojošā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgs kopprojekts, veltīts Baltijas valstu 100 gadu neatkarības gadadienai. Izstāde jau guvusi atzinību Francijā un Igaunijā, kur to apmeklējuši vairāki simti tūkstošu skatītāju.

Svinot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarības simtgadi, grandiozā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes” / “Wild Souls. Symbolism in the Baltic States) pirmo reizi tika eksponēta 2018. gadā Orsē muzejā Parīzē (10. aprīlis – 15. jūlijs), piesaistot vairāk nekā 236 000 mākslas cienītāju uzmanību. Vēlāk – gada nogalē – tā atvērās Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā (12. oktobris – 3. februāris), kur apmeklētāju skaits pārsniedzis 34 000. 2020. gadā, kad Baltijas valstis atzīmē neatkarības atgūšanas 30. gadadienu, šī izstāde pilnā mērogā tiks prezentēta Viļņā un Rīgā.

Sadarbībā ar Orsē muzeju Francijā projektu īsteno četri Baltijas valstu nacionālie mākslas muzeji – Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga), Igaunijas Mākslas muzejs (Tallina), Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs (Viļņa) un M. K. Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs (Kauņa). Izstādes ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir slavenais Eiropas simbolisma eksperts Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti), kura iecere bija parādīt Baltijas valstu mākslas augsto līmeni un uzsvērt tās nozīmi kopējā Eiropas kultūras mantojumā.

Ekspozīcija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja struktūrvienībā – Nacionālajā mākslas galerijā – iekļauj izcilus glezniecības, tēlniecības un grafikas darbus no muzeju krājumiem un privātkolekcijām, kā arī retas 19.–20. gadsimta mijas publikācijas. Viļņas izstāde atšķiras ar īpaši veidotu ekrānu (arhitekte Ieva Cicėnaitė), kura radīšanu iedvesmojušas Mikaloja Konstantīna Čurļoņa (1875–1911) gleznās redzamās gaismu spēles, un bilingvālais izstādes katalogs lietuviešu un angļu valodā. Projektu papildina plaša kultūras pasākumu programma, kuras ietvaros būs skatāmas filmas par igauņu, latviešu un lietuviešu 19.–20. gadsimta mijas māksliniekiem. Lielākais uzsvars izstādē tiek likts uz diviem ievērojamiem simbolisma klasiķiem – Mikaloju Konstantīnu Čurļoni un Ferdinandu Ruščicu (1870–1936), kuru mākslinieciskais rokraksts ir pazīstams arī tālu ārpus Lietuvas robežām.

“Lietuvas mākslinieks Čurļonis ir ģēnijs. Viens no centrālajiem simbolisma motīviem ir skaņas un krāsas sinestēze, jo ir iespējams dzirdēt to, ko redzat. Čurļonis ir vienīgais simbolisma pārstāvis, kurš savus darbus radījis šādā manierē, jo vienlaikus bija komponists, diriģents un gleznotājs. Vispirms viņš studēja mūziku, pēc tam 1904. gadā pievērsās glezniecībai,” stāsta Rodolfs Rapeti. “Vēl viens šī perioda ģēnijs ir poļu-lietuviešu izcelsmes gleznotājs Ferdinands Ruščics. Viņa glezna “It Will Not Sink” ir ārkārtīgi neparasts darbs. Brīnišķīgi gleznots. Tas ir absolūti kolosāls. Tur ir impresionisms. Tur ir maģija. Tur ir nakts. Tur ir iztēle. Tur ir fantāzija.”

Nemainīgi palikuši izstādes trīs galvenie tematiskie bloki – “Mīti un leģendas”, “Dvēsele” un “Daba” –, paužot mākslinieku interesi par romantiskiem stāstiem, cilvēku iekšējo pasauli un dabas noslēpumainību.

Rīgā izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” būs apskatāma no 2020. gada 21. novembra līdz 2021. gada 21. februārim – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Lielajā zālē.

Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālajā mākslas galerija
Konstitucijos Av. 22, Viļņa, Lietuva

 

8. Starptautiskā keramikas mākslas simpozija noslēguma izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
Līdz 25. oktobrim

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā līdz 25. oktobrim skatāma 8. starptautiskā keramikas mākslas simpozija “KERAMIKAS LABORATORIJA” noslēguma izstāde.

Divu nedēļu garumā Baltijas valstu keramikas mākslinieki bija apvienojušies kopīgā simpozijā, kur katrs savā veidā interpretēja materiāla iespējamību paleti. Atbrīvoti no ikdienas darbiem, lielpilsētas kņadas vai lauku pienākumiem, mākslinieki varēja nodoties iedvesmai, ko sniedz Daugavpils cietokšņa mūri, Daugavas ainaviskie loki, Latgales kultūrvide un kopā būšana šajā visnotaļ īpatnajā laikā.

Izstādē apskatāmie darbi ir mākslinieku profesionalitātes, jutekliskuma un ideju fiksācijas, kas dokumentē mūsdienu mākslas ainu un ļauj atskatīties uz 2020. gadu kā uz laiku, kad, par spīti visam, notika 8. starptautiskais keramikas mākslas simpozijs “KERAMIKAS LABORATORIJA.”

Simpozija dalībnieki: Haralds Jegodzienskis (Latvija), Monika Gedrimaite (Lietuva), Agne Šemberaite (Lietuva), Olga Melehina (Latvija), Rūdis Pētersons (Latvija), Agnese Sunepa (Latvija), Ieva Jurka (Latvija), Laura Pelda (Igaunija), Lauri Kilusks (Igaunija), Una Gura (Latvija), Lilija Zeiļa (Latvija), Eleonora Pastare (Latvija), Ilona Abdulajeva (Latvija), Nellija Dzalba (Latvija).

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

“Vividly” digitalizējis SKUJA BRADEN “Kroņa vāzi”

Sveicot Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju 31. dzimšanas dienā, virtuālās realitātes tehnoloģiju jaunuzņēmums “Vividly” digitalizējis SKUJA BRADEN “Kroņa vāzi”, ko mākslinieces radījušas Covid-19 pandēmijas laikā.

Dueta Skuja Braden izstādes “Samsāra” atklāšana Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā sakrita ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī, tomēr Ingūnai Skujai un Melisai D. Breidenai (Melissa D. Braden) karantīna izvērtās par ļoti radošu periodu. To apliecina vizuāli iespaidīgā un tehnoloģiski sarežģītā “Kroņa vāze”, kas tagad papildina ekspozīciju.

“Kroņa vāzes” ārējo veidolu iedvesmojušas Meisenes porcelāna fabrikā 17. gadsimtā tapušās “Snowball Blossoms” jeb “ziedošo sniegapiku” vāzes, jo mākslinieces pārsteidza to līdzība jaunā koronavīrusa vizuālajai formai. Jau iepriekš Skuja Braden darināja AIDS un herpes vīrusa skulpturālus modeļus porcelānā, bet tagad radās ideja par vāzi, kurā būtu iespējams attēlot gan pandēmiju izraisījušo vīrusu, gan paust attieksmi pret politiskajiem līderiem. Skuja Braden izpildījumā Meisenes porcelāna klasiskā tradīcija ieguvusi svaigu risinājumu, bet krāšņais, zeltītais porcelāns dokumentē 21. gadsimta politisko situāciju.

Virtuālās realitātes tehnoloģiju jaunuzņēmums “Vividly” “Kroņa vāzi” pārvērtis 3D modelī. Atgādinām, ka Covid-19 sociālās izolācijas laikā “Vividly” digitalizēja vairākus izstādē “Samsāra” eksponētos darbus, izveidojot ikvienam virtuāli pieejamu “Muzeju no mājām”.

Jāatgādina, ka izstāde būs skatāma līdz 27. septembrim.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

Saistītie raksti