Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Ārkārtējā situācija valstī –
noteikti jauni Covid-19 ierobežojumi arī kultūras nozarē
9. novembris – 6. decembris
Valdība 6. novembrī lēma izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā un apstiprināt jaunus Covid-19 izplatības ierobežojumus, tostarp kultūras nozarē. No š.g. 9. novembra līdz 6. decembrim tiek atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi, tostarp valsts svētku atzīmēšanai organizētie. Darbu, atsakoties no pasākumu organizēšanas, var turpināt muzeji, bibliotēkas, kultūras centri un citas kultūrvietas ierobežotā darba laikā - no plkst. 06:00 līdz plkst. 20:00.
Kultūrvietās, t.sk. bibliotēkās, muzejos, arhīvos, izstāžu zālēs un kultūras centros, var notikt tikai individuāli apmeklējumi, izņemot vienas mājsaimniecības locekļus. Nodrošināma apmeklētāju vienvirziena plūsma un prasība, ka telpās vienlaikus atrodas ne vairāk kā 50 % no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj apmeklētājiem pieejamā telpu platība un infrastruktūra. Vienam apmeklētājam ir paredzami vismaz 10 m² no publiski pieejamās telpas un apmeklētājiem nodrošināma publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties konkrētajā kultūrvietā.
Brīvdienās un svētku dienās, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, darbu varēs turpināt arī grāmatnīcas un preses izdevumu tirdzniecības vietas, tostarp tirdzniecības centros. Grāmatu un preses izdevumu tirdzniecības vietās 1 apmeklētājam būs jānodrošina ne mazāk kā 10 m² telpu publiskās platības, kā arī pie ieejas jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu telpā.
Kultūras izglītības iestādes, kas īsteno interešu izglītības, profesionālās ievirzes izglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, kā arī kultūras un mākslu augstskolas strādās attālinātā režīmā. Augstskolās un profesionālās vidējās izglītības iestādēs klātienē atļauta tikai praktisko daļu apguve, kas nepieciešama profesionālo prasmju vai kvalifikācijas ieguvei un kuru nav iespējams veikt attālināti. Interešu izglītības un profesionālās ievirzes izglītības programmu apguve notiek attālināti, klātienē organizējot tikai individuālās nodarbības (izņemot personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā) un nodarbības vienas izglītības iestādes grupas vai klases audzēkņiem, kuri vienlaikus nav citu grupu vai klašu izglītojamie un kuriem vispārējā izglītībā ir pieļaujams izglītības process klātienē. Klātienē nav atļauta kolektīvā muzicēšana − kora dziedāšana un pūšaminstrumentu spēle.
Kultūras ministrijas ieskatā līdz ar jauniem ierobežojumiem nozarē jānāk arī atbalsta mehānismiem. Priekšlikumi par tiem šonedēļ tiks virzīti izskatīšanai Ministru prezidenta uzdevumā izveidotajai vadības grupai uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas strādā pie Finanšu ministrijas.
Jau ziņots, ka Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas kultūras nozares radošo personu, komersantu, biedrību un nodibinājumu atbalstam pagarinātas līdz š.g. 31. decembrim.
30. oktobrī tika izsludināts atkārtots konkurss VKKF mērķprogrammā radošo personu atbalstam - “Radošo personu nodarbinātības programma.” Tās ietvaros radošās personas var pieteikties vienreizējam līdzekļu piešķīrumam 1 614 eiro apmērā radošā darba veikšanai laika posmā no š.g. 1. oktobra līdz 31. decembrim.
Par finansējuma piešķiršanu mērķprogrammā kultūras nozaru komersantu, biedrību un nodibinājumu atbalstam – “Covid-19 ietekmēto institūciju ilgtspēja” – plānots lemt nākamnedēļ.
Grupas izstāde “Hard Drive Of Lost Expressions”
LMA eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot”
12. novembris–31. decembris
No 12. novembra līdz 31. decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” būs skatāma grupas izstāde “Hard Drive Of Lost Expressions”.
Turpinot mākslas augstskolas ceļu uz Eiropas izglītības telpu, šī gada oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās vieslektora, Londonas Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžas pasniedzēja Marka Halsona trīs nedēļu garumā vadītais meistarklašu cikls, kurš noslēdzas ar izstādi “Hard Drive Of Lost Expressions”. Izstāde veidota sadarbībā ar LMA bakalaura un maģistra programmu studentiem. Projektā galvenais uzsvars tika likts uz starpdisciplināru sadarbību, lai sniegtu studentiem iespēju strādāt ar dažādiem medijiem un izaicināt savu prakšu robežas.
Izstāde atspoguļo enerģiju, kas rodas, sadarbības procesā saskaroties ar pretrunām, kā arī negaidīti atrodot kopīgu valodu. Darbus paredzēts skatīt nevis kā individuālus veikumus, bet gan kā kopīgi veidotu asamblāžu, kur galvenā uzmanība vērsta uz telpu starp dažādajiem elementiem un mijiedarbes rezultātā radīto berzi un harmoniju.
Izstādes nosaukums atsaucas uz Marka Halsona doto uzdevumu, kurā katram no studentiem vajadzēja atnest kādu Latvijā radītu daiļliteratūras un filmas fragmentu, kuri kļuva par aizķeres punktiem darbu radīšanas procesā. Izstādes formāts kļūst par sava veida cieto disku, kurā šo dažādo atmiņu fragmenti var eksistēt vienā telpā.
Izstādē piedalās: Kintija Avena / Viktorija Balašova / Aina Bikše / Kristīne Daukšte / Rute Marta Jansone / Māra Krastiņa / Madara Kvēpa / Beāte Poikāne / Liene Rumpe / Sabīne Šnē / Laura Šterna / Kristīne Upīte / Linda Vilka / Lidija Zaneripa / meistarklases vadītājs Londonas Centrālās Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžas pasniedzējs Marks Halsons/ Meistarklases un izstādes koordinatore Līna Birzaka- Priekule/ izstādes producente Sabīne Vernere.
LMA eksperimentālā mākslas telpa “Pilot”
Riharda Vāgnera iela 3, Rīga
Mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas”
Rīgas pilsētvidē
12.–17. novembris
No 12. līdz 17. novembrim norisināsies Rīgas pilsētvides mākslas akcija “Tēlniecības Melnās dienas”, ko organizē biedrība “Latvijas Mākslinieku savienība”. Akcijas ietvaros, dažādu paaudžu latviešu profesionālie mākslinieki – tēlnieki, akcentēs autoru nozīmīgumu un mākslas darbu nepieciešamību. Rīgas pilsētvidē – no Vecrīgas, Bulvāru loka līdz Pārdaugavai un Šķirotavai, mākslinieki savus autordarbus – 24 skulptūras un pieminekļus, aizsegs un iepakos, veidojot tos “neredzamus”.
Mākslas akcijas “Tēlniecības Melnās dienas” dalībnieki vēlas aktualizēt vizuālās mākslas un kultūras lomu valsts un tās pilsoņu dzīvē. Mākslinieki akcijā centīsies radīt vīziju par Rīgas pilsētvidi bez viņu radītajām skulptūrām un pieminekļiem.
Nodokļu reformas izstrāde notikusi sasteigti, neizdiskutējot un neizvērtējot iespējamos draudus un ietekmi uz sabiedrību, nepiedāvājot reformas ietekmes novērtējuma modeļus sabiedriskai apspriešanai, un no tās visvairāk cietīs radošās personas, profesionālās kultūras jomas pārstāvji. Minētās reformas izraisīs tēlniecības nozares panīkumu un skulptūru izgatavošanas cenu kāpumu, jo lielformāta tēlniecības jomā nodokļu slogs trīskāršosies. Tas izpaudīsies jaunrades darbu neesamībā.
Akcijā piedalās: A.Bikše, O.Breģis, Ģ.Burvis, I.Dobičins, O.A.Feldbergs, L.Mackus, G.Panteļejevs, O.Pētersons, G.Stepanovs, O.Šilova, A.Vārpa, A.Vīlipsons, G.Zvaigznīte.
Latvijas Mākslinieku savienība
Henrika Dunkera (Somija) personālizstāde “Saistīts ar Latviju”
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
12. novembris–13. decembris
Henriks Dunkers. No sērijas “Karostas tapetes”. 2007.
No 12. novembra līdz 13. decembrim Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma somu fotogrāfa Henrika Dunkera personālizstāde “Saistīts ar Latviju”.
Sešās dažādās fotogrāfiju sērijās — “Rados ar Latviju”, “Karostas tapetes”, “Liepāja pēc pusdienas”, “Zivis”, “Studio Kapsēde” un “Dāvana pēc protokola” — Henriks Dunkers sniedz ieskatu savās refleksijās par Latviju un šeit pavadītajiem pēdējiem astoņpadsmit gadiem. , Fotogrāfiju sērijas tapušas galvenokārt trīs ģeogrāfiskās vietās Latvijā — ciemā Kapsēde, tās kaimiņpilsētā Liepājā un valsts politiskajā centrā — Rīgā. Lielākā daļa no izstādē redzamajām fotogrāfijām publikai būs apskatāmas pirmo reizi.
2002. gadā sākās autora regulārie ģimenes braucieni uz Latviju, kā rezultātā tapa vizuāli novērojumi par valsts kultūru, tās estētiku un vēsturi. Pielāgojoties jaunajam sociālajam klimatam Latvijas lauku reģionos un saskaroties ar valodas barjeru, autors ir uzsācis dialogu, izmantojot paša radītās vizuālās realitātes. Šīs realitātes, kurās atpazīšanai ir liela nozīme, raksturo atrasto objektu izmantošana un krāsaini atmosfēriskas ainas, kā arī rūpīga uzmanība detaļām. Fotogrāfijās redzamie ikdienas priekšmeti un ainas ir atrodamas lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību un sabiedriskās vietās. Vēlākajos darbos autors ir palielinājis atrasto priekšmetu dažādību no viegli pieejamiem objektiem līdz tiem, ar kuriem apmainās politiskā elite un kas glabājas ārpus parasto latviešu redzesloka. Savos jaunākajos darbos Dunkers uzņemas ziņkārīga novērotāja lomu, kurš klaiņo pa Liepāja ielām.
Dunkera attēli ir daudznozīmīgi un kompleksi. Caur saviem darbiem viņš izsaka komentārus ne tikai par postpadomju bloka valsts ikdienas estētiku un tās vērtībām, bet arī atgādina par lielākām vēsturiskām un politiskām izmaiņām visā reģionā. Savu novērojumu izcelšanai, autors izmanto vienkāršas metodes, akcentējot detaļas, kas liek mums atcerēties pašu objektu, tā pielietojumu un izcelsmi, tādējādi ar savu fotogrāfiju palīdzību mūs vedot sava veida ceļojumā laikā. Šķiet, ka fotogrāfs attīsta formas, kuras neseko kādiem loģiskiem kritērijiem, bet balstās tikai uz subjektīvām asociācijām, spēli un izpēti. Tas mudina skatītāju atcerēties aizgājušās dekādes vai veidot jaunas personiskas asociācijas. Statiskie, bet tomēr tik dzīvīgie un priekpilnie attēli sniedz visiem latviešiem iespēju apskatīt savu kultūru jaunā gaismā.
Henriks Dunkers (1963) ir fotogrāfs, kurš dzīvo un strādā Helsinkos, Somijā un Kapsēdē, Latvijā. 1980. gados viņš koncentrējās uz mūziku un arhitekturālo zīmēšanu, līdz attīstījās viņa interese par fotogrāfiju. No 1988. gada Henriks Dunkers studēja fotogrāfiju Mākslas un Dizaina Universitātē Helsinkos (šobrīd zināma kā Ālto Universitāte) pie Martina Parra, Ullas Jokisalo, Timo Keleranta un citiem. 1993. gadā viņš ieguva maģistra grādu. Tajā pašā gadā viņš, kopā ar studiju biedru Irju Tūnanenu tika nominēti Eiropas fotogrāfijas balvai par abu kopīgo projektu “Siens uz lielceļa” un arī ieguva pirmo vietu. No tā laika H. Dunkera darbi tikuši izstādīti internacionāli un tie ir Helsinku Laikmetīgās mākslas muzeja “KIASMA”, Somu Valsts Mākslas Depozīta, Zviedru Fotogrāfijas muzeja “Fotografiska” un Modernās mākslas muzeja Stokholmā, kā arī Somu Fotogrāfijas muzeja kolekcijās. Lielākā daļa no Henrika Dunkera personīgajiem darbiem kopš 2003. gada ir tapuši Latvijā. No 2019. gada Henriks Dunkers saņem trīs gadu Valsts grantu māksliniekiem.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
Sigitas Daugules personālizstāde “Glezniecība”
Mākslas stacijā “Dubulti”
13. novembris, 2020–31. janvāris, 2021
Sigita Daugule. Bez nosaukuma. 2020. Audekls, eļļa. 220 x 196 cm
No 13. novembra līdz 2021. gada 31. janvārim mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāma līdz šim vērienīgākā Sigitas Daugules personālizstāde “Glezniecība”. Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
Savā personālizstādē Sigita Daugule parādīs lielizmēra eļļas darbus, kuru saturs līdzinās šifrētai dienasgrāmatai, kā arī tematisku ciklu, kas radies no kaķu fluīdiem un sarunājas ar Aspaziju, kuras muzejs ir rokas stiepiena attālumā no Mākslas stacijas “Dubulti”.
Sigitas Daugules eksperimentālo eļļas glezniecības tehniku uz audekla veido krāsu un laku daudzkārtēja uzlikšana un noņemšana. Gleznās ir desmitiem slāņu un simtiem liecību par bijušo. Daugules tehnikai piemīt antīka noslēpumainība, izturība un monumentalitāte. Jaunais tematiskais “kaķu cikls” paplašina tehnisko arsenālu ar koka pamatnēm un biezi klātu akrila pastu, kurā tiek veidots zīmējums ar otas galu.
Sigitas Daugules gleznas ir gan Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā, gan privātkolekcijās - “Swedbank” mākslas kolekcijā, Zuzānu kolekcijā un citās. Kopš divtūkstošajiem gadiem viņas ekspresionisms iekarojis skatītāju sirdis Austrijā.
Sigita Daugule (1971) ir māksliniece, kas no popularitātes paslēpjas pedantiskā ikdienas kārtībā, kas būvēta pēc “glezniecība un pārējais” principa - visam, gan baložiem un Briseles kāpostiem, gan telefonsarunām, fotografēšanai, zirgiem, pastaigām un kaislīgai grāmatu lasīšanai ir nozīme tajā, kā top māksla Sigitas Daugules darbnīcā. Pēc maģistra grāda iegūšanas Latvijas Mākslas akadēmijā 1998. gadā (I. Zariņa un A. Naumova Monumentālās glezniecības meistardarbnīca), Sigita Daugule turpmākos trīs gadus dzīvo un glezno Austrijā un Vācijā, iegūstot Austrijas Federālās Kancelejas un KulturKontakt Austria stipendiju Vīnē (1999, 2000) un Künstlerhaus Lukas stipendiju Ārenshopā (2001). Kopš 1998. gada regulāri rīko personālizstādes. Sigitas Daugules pētnieces gars izpaudies grāmatā “Jānis Liepiņš” par leģendāru latviešu glezniecības vecmeistaru (2015), bet bagātīgi ilustrēts Sigitas Daugules darbu katalogs iznāca 2017. gadā (abas Neputns).
Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Latvijas Laikmetīgās mākslas centra pētniecības un izstādes projekts
“Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”
Latvijas Nacionālā mākslas muzejā
14. novembris, 2020–24. janvāris, 2021
No 14. novembra līdz 2021. gada 24. janvārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs norisināsies Latvijas Laikmetīgās mākslas centra veidotā izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”, kas aktualizēs atšķirīgu mākslas vēstures lasījumu caur sieviešu mākslinieču pieredzēm padomju perioda mākslas, sociālo un politisko norišu kontekstā.
Jau vairākas dekādes nostiprinājies viedoklis, ka pasaules vēstures rakstīšanas gaitā sieviešu pieredzes tiek “izlaistas” dominējošo patriarhālo un heteronormatīvo sabiedrības struktūru ietvarā. Arī globālie sociālpolitiskie procesi šobrīd, īpaši pandēmijas izgaismoti, norāda uz nepieciešamību mainīt ierasto skatījumu uz pasaules kārtību, veidojot atvērtāku, iekļaujošāku un līdztiesīgāku sabiedrību. Neraugoties uz aktīviem mēģinājumiem mainīt iesīkstējušo tradīciju, aizvien nākas radīt jaunas zināšanas, kas izgaismotu ignorētos stāstus. Kādēļ joprojām aizmirstam un marginalizējam sieviešu sasniegumus?
Pārdomājot Latvijas un Austrumeiropas 20. gadsimta otrās puses vēsturi, ko iezīmē padomju periods un tā kultivētā ilūzija par “dzimumu vienlīdzību”, izstāde piedāvā nesenās pagātnes interpretācijas iespējas, vēršoties pret pieņemtajām hierarhijām vēstures naratīvu veidošanā. Projekts izceļ dažādas mākslinieciskās prakses, faktus, atmiņas, cilvēciskās un estētiskās vērtības, kas var paskaidrot ne tikai mākslinieču pozīciju un ietekmi sociālā un kultūras ainā, bet arī atklāt jaunus mūsu vēstures stāstus.
Šīs izstādes kodols ir mākslinieces Rita Einberga (1921–1979), Laima Eglīte (1945), Maija Eliase (1924–1991), Mudīte Gaiševska (1935), Ruta Kreica (1946), Rasa Kalniņa-Grīnberga (1936) un Olga Neimane-Kateņeva (1908–2001). Katra pārstāv atšķirīgas mākslinieciskās stratēģijas, kas saistītas gan ar alternatīvo kultūru un centieniem dažādot mākslas valodu, gan oficiālās mākslas scēnas radošo interešu diapazonu. Savukārt domājot par feminisma un dzimtes aspektiem šodienas kontekstā, izstādei jaundarbus veidojušas mākslinieces Anni Puolakka (FI) un Marta Trektere, Evita Goze, Rasa Jansone, Liliana Piskorska (PO).
Izstādes projekts ir kolektīvās pētniecības iniciatīva, kas vieno desmit pētniekus un māksliniekus ar mērķi apzināt pieejas tam, kā un ko mēs varam mācīties, ja dalāmies zināšanās, prasmēs un iemaņās, tādējādi vēršot uzmanību līdztiesības un solidaritātes jautājumiem vēsturiskā un mūsdienu perspektīvā. Kādi vienoti apsvērumi vai apstākļi veicina kopā darbošanos? Kādas ir dažādās pieejas zināšanām par mūsu pagātni, ko varam iegūt šādā veidā?
Izstādes kuratore ir Andra Silapētere (Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs).
Projekta pētnieku komanda: Evita Goze, Rasa Jansone, Toms Ķencis, Ieva Laube, Ieva Melgalve, Justīne Savicka, Paula Stuiņa, Terēza Šulca, Iliāna Veinberga.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT un ISSP Galerijas balvu 2021 ieguvis
lietuviešu fotogrāfs Visvalds Morkevičs
Visvalds Morkevičs. No sērijas “Gaidu tikšanos ar sevi”. 2020.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 un ISSP Galerijas konkursa “Meklējam jauno fotogrāfijā!” balvu ieguvis Visvalds Morkevičs (Visvaldas Morkevičius, Lietuva) ar sēriju “Gaidu tikšanos ar sevi”. Speciālbalvu – iespēju izdot savu grāmatu izdevniecība NoRoutine Books piešķīra Kristīnei Krauzei Sluckai par projektu “Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes”. Balvas uzvarētāja Visvalda Morkeviča darbi būs redzami personālizstādē ISSP Galerijā Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros. Izstādes atklāšana notiks 2021. gada aprīlī.
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT balva jaunajiem Baltijas valstu māksliniekiem tiek pasniegta jau ceturto reizi. Balvas mērķis ir atklāt un novērtēt jaunus māksliniekus, kuri savos darbos demonstrē attēla spēku, piedāvā oriģinālu, laikmetam atbilstošu skatījumu un konceptuālu dziļumu. Vēlamies dot arī iespēju jauniem māksliniekiem, kuri uzsāk radošos meklējumus fotogrāfijā vai ar to saistītā medijā, pieteikt sevi plašākai auditorijai.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT saņēma 45 projektu pieteikumus no trim Baltijas valstīm. Pirmajā kārtā tika atlasīti 15 mākslinieku pieteikumi. Balvas žūrija nominēja 10 finālistus, kuriem tiek piešķirta iespēja bez maksas piedalīties Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas portfolio skatē: no Lietuvas – Visvalds Morkevičs, Audrjus Krjaučūns (Audrius Kriaučiūnas), Jurģis Gečis (Jurgis Gečys); no Igaunijas - Kloe Jancisa (Cloe Jancis), Johanna Rannula (Johanna Rannula), Tanja Muravska (Tanja Muravskaja); no Latvijas – Vinita Vilcāne Krilova, Zanda Puče, Adelīna Kalniņa, Ieva Vīksne un Līga Vēliņa. Pieci finālisti prezentēs savus projektus Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros - Visvalds Morkevičs, Vinita Vilcāne Krilova, Zanda Puče, Adelīna Kalniņa, Audrjus Krjaučūns.
Balvu piešķīra starptautiska žūrija – Laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kuratore Sāra Haklina (Saara Hacklin, FI), kurators, rakstnieks un 14. Baltijas triennāles kurators Valentīns Klimašausks (Valentinas Klimašauskas, LT), mākslas kritiķis, vēsturnieks un kurators Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), kuratore un žurnāla YET redaktore Elēna Vanineti (Elena Vaninetti, IT), Photo Basel mākslinieciskā vadītāja Odrija Oaro (Audrey Hoareau, FR), Igaunijas Laikmetīgā mākslas muzeja kuratore un projektu vadītāja Laura Totsa (Laura Toots, EE), kuratore, māksliniece, žurnāliste, ISSP Galerijas pārstāve Evita Goze (LV). Žūrijas komentārs par balvas uzvarētāja foto sēriju: “Visvalda Morkeviča darbs “Gaidu tikšanos ar sevi” (“Looking forward to meet Me”) ir rotaļīga pašanalīzes interpretācija, kas veidota ar lielu radošumu. Viņa radošā darbība balansē uz fotogrāfijas robežas, izcili apvienojot dažādus medijus. Ar šo darbu Morkevičs rada daudzslāņainu vizuālo scenāriju, kurā skatītājs tiek aicināts ne tikai nolasīt autora portretu, bet arī meklēt savējo. Pēdējo mēnešu laikā uzsāktais projekts ir mūsdienu sociālo un kultūras problēmu spogulis, kas pievēršas sevis izzināšanai, introspekcijai un sevis pieņemšanai.”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT balva
Ilzes Apines un Lienes Knētas izstāde “Laika pēdas/Atvērts sarunai.”
Mencendorfa namā
Līdz 27. novembrim
Līdz 27. novembrim Mencendorfa namā apskatāma Latvijas Mākslas akadēmijas stikla mākslas maģistrantūras studenšu– Ilzes Apines un Lienes Knētas izstāde “Laika pēdas/Atvērts sarunai”. Abu jauno mākslinieču stikla darbi ir radīti no stikla pudelēm, ko izskalojusi Svētes upe. Tas kalpo par autoru vizuālās valodas centrālo punktu, kā arī iezīmē gan ekoloģijas aktualitāti, gan ir kā mediators “laika upē” starp diviem gadsimtiem.
Šī projekta iniciatore ir Svētes pils saimniece Mārīte Bahromkina. “Svētes pili iegādājāmies pirms diviem gadiem. Uzreiz sākām sakopšanas un atjaunošanas darbus, jo teritorija bija kļuvusi par “atkritumu izgāztuvi”, un pati pils atradās ļoti bēdīgā stāvoklī. Svētes pils celta 18. gadsimtā kā hercoga Pētera Bīrona atpūtas rezidence, kur pirmsākumos bijusi ļoti krāšņa oranžērija un gleznu galerija. Diemžēl jau 19. gadsimtā tā nodota dažādu armiju vajadzībām, un ēkai uzsākta vērienīga pārbūve. Esam lieli dabas mīļotāji, tāpēc nolēmām attīrīt arī blakus esošo upi. Paldies visiem, kas iesaistījās! Izceltie atkritumi gan šokēja, gan radīja interesi par to, cik seni tie ir un kā tur nokļuvuši. Neskaitāmās pudeles un burkas ir liecinieces cilvēku nevērīgajai un vienaldzīgajai attieksmei pret vidi vairāku desmitu un pat simtu gadu garumā, taču tām noteikti ir arī savs dzīvesstāsts. Negribējās, lai tas noslēgtos upē, tāpēc nolēmām “izglābto” taru nodot radošu cilvēku rokās, kas dotu iespēju stiklam atdzimt, tikt pētītam un transformēties mākslas priekšmetos.,” tā Mārīte Bahromkina.
Nevajadzīgās un traucējošās pudeles upē tika guldītas, slīcinātas, gremdētas, aizmirstas un visbeidzot- metaforiskā izteiksmē - ar deformācijām un pārvērtībām atkal piedzīvojušas augšāmcelšanos. Pudeles ir “svētītas” un “šķīstītas”, “izgājušas” caur uguni un ūdeni un atkal caur uguni. Un visam pāri plūst “laika upe”.
Substancēm, kuras topošās mākslinieces izmanto savos darbos, piemīt semantiska daudzslāņainība, asociāciju bagātība, kas savukārt atkārtotu pielietojumu iegūst personisku simbolismu. To materialitātei piešķir arī kāda, lai arī pretrunīgi vērtēta, bet “izskaidrojoša” leģenda.
Topošā māksliniece Ilze Apine atzīst, ka tieši stikla fleksibilitāte, kas mainās attiecīgas temperatūras ietekmē, pārejot no stingras substances šķidrā un pretēji, darbiem piešķir iedarbīgu garīgās transcendences simbolismu. Tie ir ar dzimšanu, nāvi un transformāciju saistīti simboli. Savukārt “kultūrslāņa” atstātās pēdas katram objektam piešķir savu raksturu, nedaudz atņemot stiklam raksturīgo dziļumu, caurspīdīgumu un vieglumu. Ar deformāciju, ūdens, uguns un laika savstarpējo mijiedarbību pēc “katastrofas” ir piedzīvotas brīnišķīgas sekas – pārdzimšana no jauna. Objekts ir “atvēries” sarunai.
Izstādē stikls “runā” arī ar skaņas niansēm, kas mainās no tā, vai tas ir kausēts, pārveidots, sadalīts vai savienots ar citiem materiāliem. Otro dzīvi tas piedzīvojis, kļūstot par mūzikas instrumentu, bet skatītājam tā būs iespēja nodoties mūzikas skaņām un varbūt pat kļūt par “komponistu”.
Mencendorfa nams
Grēcinieku iela 18, Rīga
Normunda Beržinska personālizstāde “Grafika. Tu redzi to, kam tici”
Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā / “Dauderos”
Līdz 13. decembrim
Līdz 13. decembrim Latvijas Nacionālā vēstures muzeja “Dauderu” nodaļā skatāma kolekcionāra, mākslinieka, jurista un uzņēmēja Normunda Beržinska personālizstāde “Grafika. Tu redzi to, kam tici”.
Divdesmit deviņās eksponētajās grafikās atspoguļojas autora interešu loks – Beržinskis radījis ilustrācijas literāriem darbiem, atainojis Rīgas vēsturiskās ēkas, tostarp “Dauderu” namu. Viņu saista kartogrāfija, etnogrāfija, mitoloģija un vēsture, arhitektūra un daba – viss, kas iedvesmo sapņot par tuviem un tāliem ceļojumiem laikā un telpā. Savukārt mākslinieka senču dzīves gudrība un paveiktais viņā nostiprinājis apziņu, ka ir iespējams “strādāt, dzīvot un pelnīt tā, lai ir gandarījums par padarīto un kvalitatīvi pavadīto dzīves laiku.”
Normunds Beržinskis (1962) ikdienā strādā par juristu. Ieguvis vairākas izglītības, tostarp absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Poligrāfijas fakultāti, saņemot mākslinieka noformētāja diplomu (1998), un līdztekus pamatdarbam turpinājis darboties kā grafiķis, interjera dizainers un mākslinieks noformētājs. Kopš 2008. gada sarīkojis vairākas personālizstādes galerijās, bibliotēkās un citviet. Viņa grafikas atrodamas privātkolekcijās ne tikai Latvijā, bet arī Polijā, Vācijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Krievijā.
Ievērojot epidemioloģiskos pasākmus, iepriekšēja pieteikšanās obligāta, rakstot dauderi@lnvm.lv vai zvanot 67392229; 67391780.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs / “Dauderi”
Zāģeru iela 7, Rīga
Līgas Ķempes interaktīva zīmuļgleznu izstāde “Piezīmes”
Siguldas novada bibliotēkā
Līdz 30. decembrim
Līga Ķempe. Krieva āda. Zīmuļglezna uz koka. 50 x 59 cm. 2019.
Līdz 30. decembrim Siguldas novada bibliotēkā skatāma gleznotājas Līgas Ķempes interaktīva zīmuļgleznu izstāde “Piezīmes”. Centrālais izstādes elements ir darbs ar nosaukumu “Krieva āda”, kurš tika īpaši radīts Daces Rukšānes romāna grāmatas vākam. Oriģināldarbs izpildīts autortehnikā, ko māksliniece dēvē par zīmuļgleznu. Šāda veida darbus māksliniece savā darbnīcā rada jau kopš 2013. gada, tamdēļ izstādē kopumā skatāmas tematiski dažādas zīmuļgleznas, taču katrs mākslas darbs ir ar savu stāstu, tēlu un varoņiem. Izstādē ir iespējams ne vien mākslas darbus aplūkot, bet arī, izmantojot darbiem pievienotos QR kodus, gūt papildu informāciju, noklausīties zēnu kora dziesmas, interviju ar rakstnieci Daci Rukšāni vai nokļūt mākslinieces tīmekļa vietnē.
Līgas Ķempes glezniecība ir rotaļa ar klasiskām metodēm un tehnikām, un tā ir arī ekoloģiska. Tiek gleznots gan uz koka, gan uz lina – apgleznotas koka karotes, brošas un pogas. “Mans dzīvesprieks, dabiskums un drosme ir trīs ikdienas krāsas, kuras klāj katra notikuma vai noskaņojuma kopijas. Mana dzīve ir glezna, ko triepj piedzīvojums pēc piedzīvojuma. Kāda? Varbūt smieklu eļļā krāsota. Uz pieredzes auduma un sekunžu toņos,” tā par sevi saka pati māksliniece.
Līga Ķempe 2003. gadā ieguvusi mākslas maģistra grādu Gleznošanas apakšnozarē. Bijušas vairāk nekā trīsdesmit personālizstādes Latvijā un ārzemēs. Darbi atrodas UPB un Liepājas muzeja, Raivja Zabja, Luciano Benetton, Matti Miliusa kolekcijās, kā arī privātīpašumos Latvijā un ārzemēs. Līgas dāvana savai valstij simtgadē 2018. gadā eksportēta uz laikmetīgās mākslas muzeju “Erarta” Sanktpēterburgā.
Siguldas novada bibliotēka
Leona Paegles iela 3, Sigulda
Helēnas Svilānes-Kuzminas (1949–2003) darbu izstāde “Sieviete un mēness”
Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā
Līdz 3. janvārim, 2021
Līdz 2021. gada 3. janvārim Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāma mākslinieces Helēnas Svilānes-Kuzminas (1949–2003) darbu izstāde “Sieviete un mēness”.
Helēna Svilāne-Kuzmina dzimusi Rīgā, taču viņas radošā darbība pamatā saistāma ar Rēzekni. Mācījusies Rīgas 40. vidusskolā, pēc tam iestājusies J. Rozentāla mākslas skolā, bet 1970. gadā uzsākusi studijas Valsts Mākslas akadēmijā. Pēc izlaiduma īslaicīgi strādājusi LPSR Kultūras ministrijā, bet tad, sekojot draugu ieteikumam, pārcēlusies uz Rēzekni – 70. gadu vidū tur bija izveidojusies daudz brīvāka un draudzīgāka mākslinieciskā vide nekā galvaspilsētā. Rēzeknē Helēna sāka strādāt par gleznošanas, kompozīcijas un koloristikas pasniedzēju Lietišķās Mākslas vidusskolā. 90. gadu beigās ieguva maģistra grādu mākslas pedagoģijā un turpināja pasniegt arī Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales filiālē. Māksliniece pirmajā grupas izstādē piedalījās 1973. gadā Rīgā, taču īpaši aktīvu māksliniecisko darbību uzsāka tieši Rēzeknē. Helēnas interešu loks sniedzās ārpus vizuālās mākslas. Viņa lieliski orientējās literatūrā, filozofijā un teoloģijā.
Izstādes “Sieviete un mēness”, kurā būs skatāmi no 1990. līdz 2001. gadam radītie mākslinieces darbi, tapšanu atbalstījuši gan Helēnas Svilānes-Kuzminas bijušie kolēģi, laikabiedri un studenti, gan mākslinieces dēls – rakstnieks, mākslinieks un režisors Svens Kuzmins, kurš, raksturojot mākslinieces darbus, izstādes anotācijā raksta: “Helēna gleznoja naktīs. Bez šaubām, tam bija visi klasiskie iemesli – ģimene, darbs, ikdienas burzma. Taču bija arī vēl kas cits. Šo “citu” iemeslu ir grūti nosaukt vārdā (labākais, kas nāk prātā, ir rituāls), bet viegli saprast, ja pietiekami ilgi uzturas starp viņas gleznām. Tās veikli izslīd ārpus interpretācijas iespējām, taču to klātbūtnē, līdzīgi kā sapņos, var ļauties tīram pārdzīvojumam – ideālā gadījumā kļūstot arī par sava pārdzīvojuma vērotāju.
Helēnas darbi nepieder nedz vietai, nedz laikmetam, kurā radušies. Un varbūt tieši tādēļ tie joprojām ir tik iedarbīgi, pat iedarbīgāki nekā pagājušā gadsimta beidzamajās desmitgadēs. Kad māksla pārstāj būt ikdienišķuma spogulis un atbalss, tā iegūst pavisam cita veida spēku – tādu, kuru, ļoti aptuveni citējot Vasīliju Kandinski, varētu dēvēt par garīgu, atmodinošu un pravietisku. Šis spēks piemīt tādam māksliniekam, kurš it kā ne ar ko sevišķu neatšķiras no laikabiedriem, taču kura skatiens (citāts beidzas, tālāk pilnīga patvaļa), līdzīgi mēness gaismai, ir vērsts apslēptajās sfērās un palīdz mums, līdzdalībniekiem, iztaustīties cauri neziņas tumsai.”
Latgales vēstniecība GORS
Pils iela 4, Rēzekne
Ziņu titulbilde: Anni Puolakka. Oestrus. 2020. Foto: Miša Skalskis / izstāde “Atceros, tātad esmu. Neuzrakstītie stāsti: mākslinieču arhīvi”
