Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

16.11.2020

Ikviens aicināts piedalīties gaismas festivāls “Staro Rīga”
līdzdalības akcijā “# Staro mājās”
16.–22. novembris

13. starptautiskais gaismas festivāls “Staro Rīga” šogad no ierastā norises laika novembrī tiek pārcelts uz nākamā gada sākumu, iekļaujoties Latvijas simtgades svinību kultūras programmas noslēgumā. Taču festivāla organizētāji kopā ar pieciem Latvijas māksliniekiem – Helēnu Heinrihsoni, Katrīnu Neiburgu, Kristianu Brekti, Kristapu Ancānu un Miķeli Mūrnieku – aicina ikvienu piedalīties līdzdalības akcijā “# Staro mājās”.

“Gaismas festivāls “Staro Rīga” jau ir izstrādes procesā, un šobrīd plānojam, kā festivālu īstenot nākamā gada sākumā,” turpina festivāla “Staro Rīga” mākslinieciskā direktore Diāna Čivle. “Taču šis mums ir dažādu izaicinājumu laiks, un šobrīd aicinu visus uz kopīgu radošo izaicinājumu, iesaistoties festivāla līdzdalības akcijā “# Staro mājās”. Akciju aizsāk pieci mūsu pašu mākslinieki un tai pievienoties aicināts ikviens, īstenojot savu radošo ideju un veidojot gaismas noformējumu savās mājās.”

Pieci dažādu paaudžu Latvijas mākslinieki – Helēna Heinrihsone, Katrīna Neiburga, Kristians Brekte, Kristaps Ancāns un Miķelis Mūrnieks – videoformātā piedāvās savus radošos risinājumus gaismas darbiem, kas būs apskatāmi festivāla komunikācijas kanālos internetā. Video rullīšos mākslinieki piedāvās dažādas interpretācijas par gaismas objektu un performanču veidošanu, kurām iedzīvotāji ir aicināti sekot vai atklāt sevī radošo garu un, iedvesmojoties no mākslinieku idejām, veidot savus gaismas darbus, tādējādi kļūstot par akcijas “# Staro mājās” līdzdalībniekiem.

Piedalīties akcijā aicinātas arī iestādes un mākslas skolas, uzņēmumi un draugu grupas, kopā radot svētku sajūtu Rīgā laikā, kad Latvija svin savu dzimšanas dienu.

“Aicinu visus būt radošiem, veidot dažādus krāsainus gaismas objektus un dekorācijas, un palikt droši mājās, lai izbaudītu laiku ar ģimeni,” aicina mākslinieks Miķelis Mūrnieks.

Akcijas “# Staro mājās” norises nedēļā no 16. līdz 22. Novembrim ikviens aicināts savas radošās idejas iemūžināt foto vai video formātā un publicēt tās sociālajos medijos ar tēmturi #staromajas.

Plašāka informācija par festivālu un līdzdalības akciju atrodama mājas lapā staroriga.lv, kā arī “Staro Rīga” sociālo mediju profilos “Facebook” un “Instagram”.

Gaismas festivāls “Staro Rīga”

 

Vinetas Kaulačas personālizstāde “Uzgaidāmā telpa”
Māksla XO galerijā
19. novembris–31. decembris

Vineta Kaulača. Krustpunkts. 2020, audekls, eļļa, 250 x 180 cm

No 2020. gada 19. novembra līdz 31. decembrim Māksla XO galerijā būs skatāma Vinetas Kaulačas personālizstāde “Uzgaidāmā telpa”.

“Attiecības ar telpu ir izmainītas pēkšņi. Tā retinātā laika sajūta, ko piedzīvojām pavasarī, ir izmainījusi arī telpiskās attiecības. Tukšas pilsētas, ielas, stacijas, lidostas, muzeji, teātri vairs nav kādas apzināti virzītas iztēles rezultāts, bet gan jaunā realitāte.
Sākotnēji neticamu attēlu plūsma, kas pārpludināja publisko mediju telpu, ir apliecinājusi, ka tukšās telpas ir sava laika zīme,” stāsta Vineta Kaulača.

“Vinetas Kaulačas izstāde “Uzgaidāmā telpa” ne tikai atspoguļo jaunās laika un telpas attiecības un stāvokļus, bet rāda arī jaunu sākumpunktu – pašpietiekamu un brīvu no tā radītāja. Jaunākās gleznas ir neatkarīgas no to priekštečiem un nav arī to turpinājums. Tās atklāj jaunu izlaušanos Vinetas Kaulačas glezniecībā,” informē galerijas vadītāja Ilze Žeivate.

Māksla XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga

 

Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
21. novembris,2020–21. februāris, 2021

Janis Rozentāls (1866–1916). Arkādija. Ap 1910. Audekls, eļļa. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcija, Rīga. Foto: Normunds Brasliņš

No 21. novembra līdz 2021. gada 21. februārim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā norisināsies izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” – vērienīgais visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas pirms tam ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē.

Baltijas valstis – Lietuva, Igaunija un Latvija – kļuva par neatkarīgām republikām īsi pēc Pirmā pasaules kara beigām. Atzīmējot šo valstu simtgades, izstāde “Nepieradinātās dvēseles” piedāvā iepazīt simbolismu Baltijas mākslā no 19. gadsimta 90. gadiem līdz 20. gadsimta 30. gadiem. Projekta mērķis un galvenā ideja ir parādīt, ka topošā Baltijas valstu māksla atradusies profesionāli augstā līmenī, un tās rakstura īpatnības iekļaujas kopējā Eiropas mākslas sniegumā. Simbolisms, kas dzimis Francijā 19. gadsimta otrajā pusē, iespaidoja visu Eiropas kultūru, arī Baltijas mākslas kopainu.

Eiropas simbolisms un apziņas emancipācija, ko tas iemieso, Baltijas valstīs ir cieši saistīti ar to brīvību. Ekspozīcija iezīmē ietekmju un pretošanās spēles, caur kurām mākslinieki attīstīja savai pasaules izjūtai atbilstošu izteiksmes valodu. Smeļoties tautas kultūrā, folklorā un vietējās pasakās, kā arī unikālajās dabas ainavās, tapa mākslas darbi, kuriem piemita patiesa oriģinalitāte. Šī virziena tēmu loks, kas ietver mitoloģijas, folkloras, fantāzijas, sapņu un vīziju pasauli, dekadences noskaņas, uzskatāmi atspoguļojas izcilo latviešu mākslinieku Jaņa Rozentāla, Vilhelma Purvīša, Johana Valtera, Riharda Zariņa, Gustava Šķiltera, Teodora Zaļkalna, Pētera Krastiņa, Rūdolfa Pērles, Teodora Ūdera, Aleksandra Romana, Sigismunda Vidberga darbos. Savukārt Lietuvu izstādē pārstāv tādi spilgti simbolisma klasiķi kā Mikalojs Konstantīns Čurļonis (Mikalojus Konstantinas Čiurlionis), Ferdinands Ruščics (Ferdinandas Ruščicas / Ferdynand Ruszczyc), Petrs Kalpoks (Petras Kalpokas), Staņislavs Jarockis (Stanisław Jarocki), bet Igauniju – Kristjans Rauds (Kristjan Raud), Oskars Kalliss (Oskar Kallis), Konrāds Megi (Konrad Vilhelm Mägi) un citi.

Izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ģenerālkurators un tās koncepcijas autors ir Rodolfs Rapeti (Rodolphe Rapetti, Francija) – plaši pazīstams Eiropas simbolisma pētnieks, kurš ilgstoši interesējas par Baltijas mākslu. Vērienīgo motīvu un rokrakstu panorāmu ekspozīcijā veido vairāk nekā 160 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM, Rīga), Igaunijas Mākslas muzeja (Tallina), Tartu Mākslas muzeja (Tartu), Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja (Viļņa), M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja (Kauņa) krājuma un privātkolekcijām.

2018. gadā – izstādes norises laikā Parīzē – Baltijas muzejnieku ansamblis nonāca pie slēdziena, ka projekts jārāda arī pašu mājās, un vienojās to turpināt trijās galvaspilsētās. Pēc Orsē muzeja ekspozīcija ar lieliem panākumiem tika parādīta Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā (11.10.2018.–03.02.2019.), izstādes nākamā eksponēšanas vieta bija Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Nacionālā mākslas galerija Viļņā (25.07.–11.10.2020.). Maršrutu noslēdz Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Rīgā (21.11.2020.–21.02.2021.). Katrs no kaimiņvalstu muzejiem piedāvā savu skatījumu un zinātniskās kapacitātes pienesumu.

Izdevniecībā “Neputns” top katalogs latviešu un angļu valodā, paralēli izstādei tiek plānota plaša pasākumu programma. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem būs starptautiska zinātniskā konference “Eiropas simbolisms un Baltijas valstu identitāte” 19. novembrī. Tajā aicināti piedalīties lektori no Francijas un Baltijas valstīm, kuri bija iesaistīti izstādes koncepcijas veidošanā un kataloga izstrādē, kā arī piedalījās dažādās profesionālajās diskusijās, gatavojot projekta zinātnisko pamatu. Mākslas vēstures diskurss lekcijās, pasākumos, tikšanās tiks papildināts ar plašāku kontekstu, ietverot mūziku, literatūru, kultūras izpausmes un sociālo skatījumu.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un studentu darbu izstāde
“Testēts. Rezultāts pozitīvs”.
Ventspils teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 22. novembrim

Foto: Normunds Brasliņš 

Līdz 22. novembrim teātra namā “Jūras vārti” skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Zīmēšanas katedras pasniedzēju un studentu izstāde “Testēts. Rezultāts pozitīvs”.

Zīmēšana – vārds, kas izprotams teju katram, kurš kaut reizi rokā turējis zīmuli. Tās pirmsākumi ir meklējami ļoti senā pagātnē, par ko liecina uz klinšu virsmām un alu sienām sastopamie gleznojumi un petroglifi (skrāpējumi). Galvenie zīmējuma izteiksmes līdzekļi ir līnija, gaismēnas, toņi un pustoņi, gaišie un tumšie laukumi. Ar tiem pietiek, lai radītu mākslas darbus, kas neatstāj vienaldzīgus pat rūdītākos mākslas zinātājus.

Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) Zīmēšanas katedrā visu apakšnozaru studenti apgūst klasiskā jeb akadēmiskā zīmējuma kursu, kurā mācās atspoguļot telpiski sarežģītas formas, izprast un analizēt attēlojamā objekta apjomu kopumu un raksturu kustību dažādībā. Mākslas izglītībā zīmēšana ir viens no būtiskākajiem mācību priekšmetiem (studiju kursiem). Topošie mākslinieki apgūst prasmes novērtēt un fiksēt gaismēnu radītās tonālās attiecības atbilstoši dabā esošajai formai un apgaismojumam, iemācās attēlot materialitāti.

Visi LMA Zīmēšanas katedras pasniedzēji ir profesionāli un aktīvi mākslinieki, kuri regulāri dodas pieredzes apmaiņas braucienos ārpus Latvijas. Tādēļ izstādē apskatāmo darbu izlasē iekļauti ne tikai zīmējumi, bet arī gleznas. Līdzās izstādīti labākie studentu darbi, kas īpašas atlases rezultātā nonākuši LMA darbu krājumā jeb fondā.

Izstādē piedalās: LMA pasniedzēji – Andrejs Ameļkovičs, Dina Ābele, Anastasija Bikova, Normunds Brasliņš, Oļegs Dzjubenko, Veronika Florova, Rolands Gross, Reinis Liepa, Ansis Rozentāls, Kristaps Zariņš, Elīna Zunde; LMA studenti un absolventi – Lāsma Bringina, Agnese Broka, Alvīne Burova, Jūlija Jerjomina, Laura Krieviņa, Madara Kvēpa, Gunta Lante, Karīna Krista Līksne, Anna Pommere, Gita Sprince, Dārta Dikmane-Stūriška, Elīza Kleine-Šablinska.

Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils

 

Izcilā latviešu tekstilmākslinieka piemiņas izstāde
“Viesturam Bērziņam 66”
kultūras centrā “Siguldas devons”
Līdz 5. decembrim

Kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 5. decembrim ir skatāma tekstilmākslinieka Viestura Bērziņa (1954 - 2019) gobelēni piemiņas izstādē “Viesturam Bērziņam 66”. Izstādē apskatāmie darbi deponēti no Dekoratīvās mākslas un Dizaina muzeja, kā arī no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijām. Ekspozīcija papildināta ar mākslinieka fotogrāfiju kolāžām, dažiem viņa zīmējumiem, kā arī tiek demonstrēta neliela video filma, kas uzņemta 1991.gadā, viņa viesošanos un darba laikā rezidencē Leikpleisidā, ASV.

“Artistiskums” Viesturam Bērziņam piemita gan kā māksliniekam, gan kā cilvēkam. Ne velti viņš tika uzskatīts par vienu no talantīgākajiem VEF Kultūras pils Roberta Ligera vadītās “Rīgas pantomīmas” mīmiem. Šo mākslinieka īpašo dotumu skatītāji var novērtēt viņa darbu kompozīcijās, minētajā, 1991. gadā uzņemtajā, īsfilmā.

1989. gadā izdotajā grāmatā “Latvju tekstilmāksla” Sandra Kalniete (šīs grāmatas sastādītāja un tekstu autore) rakstīja: “... V.Bērziņš savā mākslā turpina kopt dvēseliskās skaidrības intonāciju. Pēctecību, tuvību apliecina tēla gaišais, sirsnīgais skanējums, izjustais lirisms, arī krāsu prieks... Vēlēšanās atklāt procesu tā attīstībā, šķietamais kompozīcijas statisko elementu dinamisms atklāj vēl vienu V.Bērziņa daiļradei būtisku iezīmi – dziļu laikmeta mākslas stila izjūtu, prasmi to apvienot ar tradicionālu tematiku un nacionālu saturu.”

Viesturs Bērziņš dzimis Siguldā 1954. gadā. Mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tagad PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas stikla izstrādājumu dizaina programma) no 1970. līdz 1974. gadam. Pēc tam studējis tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijā (tagad Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas apakšnozare), kuru absolvējis 1979. gadā. Izstādēs piedalījies kopš 1978.gada un 1982.gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Darbi savā laikā eksponēti ne tikai dažādās izstādēs Padomju savienībā, bet arī Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā, Dienvidslāvijā, Somijā u.c. Viesturs Bērziņš bija mākslinieks trim latviešu kinofilmām: “Mazās kaislības” (1990), “Pa baltā furgona pēdām” (1992), “Mazie laupītāji” (2009). Kopš 1979. gada strādājis kā pedagogs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Viesturam ir trīs dēli -  Krišjānis, Indriķis un Gustavs.

Kultūras centra “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda

 

Zviedrijas Fotogrāfijas muzeja “Fotografiska” izstāde
“Ikonas – izstāde par tiesībām būt”
kultūras centrā “Siguldas devons”
Līdz 10. decembrim

IKONAS. Karaliene. Foto: Emma Svensson

Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā un ar Zviedrijas institūta finansiālu atbalstu kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 10. Decembrim skatāma Zviedrijā tapusi unikāla lielformāta fotoizstāde Ikonas – izstāde par tiesībām būt”. Tā tiek realizēta izglītojoša projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros.

Izstādi veidojis viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē – Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska”, sadarbojoties ar teātri “Glada Hudik”, kurā darbojas arī aktieri ar garīga rakstura traucējumiem. Tieši šie cilvēki ir fotomodeļi, kas iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi gūstot iespēju ieņemt savu vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Dīva, Policists, Dumpinieks, Karaliene... Katrs tēls mūs uzrunā ar savu, piesātinātu vēstījumu. Kultūra rada ikonas, par kurām sapņojam un ar kurām attiecības veidojam mēs, sabiedrības locekļi. Ikonas stāsta par cilvēka pastāvēšanas mūžīgo cīņu starp cerībām un izmisumu, sapņiem un realitāti, ierobežojumiem un iespējām. Izstāde ir ceļš uz patiesu tādas sabiedrības daļas iekļaušanu, kuru ikdienā redzam tik reti un kura vēsturiski allaž ir palikusi neredzama.

Pateicoties “Glada Hudik” trupas darbam, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ieņēmuši savu vietu uz teātra skatuves un guvuši ievērojamus starptautiskus panākumus. Tādēļ arī kultūras centrā “Siguldas devons” izstāde būs skatāmi tieši tur, kur tai pieklājas – uz “Radix” zāles skatuves.

Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska” ir viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē. Muzejs allaž tiecas uzrunāt savus skatītājus ar sabiedriski aktuālām tēmām, kas liek aizdomāties un rosina uz patiesām pārmaiņām. Daudzveidība, demokrātija un visu cilvēku līdztiesība ir svarīgas vērtības, kas spilgti izpaužas šajā izstādē, ko veidojušas zviedru scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Helēna Andersone (Helena Andersson) un Linda Sandberga (Linda Sandberg) kopā ar fotogrāfi Emmu Svensoni (Emma Svensson)

Kultūras centra “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda

 

Konkursa izstāde ”JĀ/NEatkarība-2020”
Bulduru Izstāžu namā
Līdz 11. decembrim

Līdz 11. decembrim Jūrmalas pilsētas muzeja filiālē Bulduru Izstāžu namā (iepriekš Jūrmalas Mākslinieku nams) ir skatāma konkursa izstāde ”JĀ/NEatkarība-2020”. Konkursa rezultāti tika paziņoti 10. Novembrī. Galveno balvu (eur 700) ieguva Lienīte Slišāne par darbu “Dieliņ, es arī tevi mīlu”. Veicināšanas balvas – eur 400 apmērā – ieguva Līva Arnava par darbu “Ēģipte” un Toms Cīrulis par darbu “Atkārtojums”.

Izstāde un konkurss Jūrmalā notiek jau devīto gadu, un šo gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no Bulduru Izstāžu nama atpazīstamības zīmēm un arī apmeklētākajām izstādēm.

Šogad konkursam tika iesniegti 93 pieteikumi no visas Latvijas. Žūrija ekspozīcijā iekļāva 55 darbus. Žūrijas sastāvā strādāja: Aiga Dzalbe – mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente, Anda Munkevica – māksliniece; Jānis Murovskis – mākslinieks, profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mēdiju mākslas nodaļas, Vizuālās komunikācijas katedras vadītājs; Annele Slišāne – mākslinieks, dizaineris; Mārtiņš Heimrāts – mākslinieks, mag. art.

Bulduru Izstāžu nama izstādē piedalās: Māris Subačs, Līga Kalniņa, Baiba Ābelīte, Olga Rimkus, Santa Bekmane, Nataļja Jeršova, Ansis Ozols, Luīze Rukšāne, Inita Rudzīte, Lāsma Pujāte, Olga Meļehina, Agnese Rudzīte Kirillova, Hele, Monta Andžejevska, Anete Grīnberga, Ieva Birģele, Līga Kausiniece, Katrīne Kristapsone, Eduards Dubrovskis, Signe Štrauss, Ojārs Munks, Agnese Apsīte, Dagnija Čerevičņika, Lolita Katkovska, Lienīte Slišāne, Toms Cīrulis, Everita Jansone, Madara Puķīte, Bulduru Izstāžu nama Vizuālās mākslas studija, Elizabete Melbārzde, Visvaldis Asaris, Andrejs Rubulis, Agnese Bule un Iveta Laure.

Izstādes apmeklētāji aicināti aktīvi iesaistīties skatītāju balvas noteikšanā.

Bulduru Izstāžu nams
Muižas iela 6, Jūrmala

 

Jāņa Žīmanta darbu izstāde “Kalto lietu sapņi”
Liepājas muzejā
Līdz 13. decembrim

Liepājas muzejā līdz 13. Decembrim ir skatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbu izstāde “Kalto lietu sapņi”, ko papildina dokumentālo filmu režisora un operatora Sandra Jūras dokumentālā filma par Rucavas savrupnieku Jāni Žīmantu.

Visi Jāņa Žīmanta koktēlniecības darbi ir tapuši gada laikā speciāli šai izstādei, koktēlnieka redzējumā sniedzot unikālu raksturu un tēlu sen Latvijā jau aizmirstiem un nelietotiem Dienvidkurzemes zemes apstrādes un saimniecības darbarīkiem.

Pateicoties dokumentālajai filmai, kas muzejā skatāma visu izstādes eksponēšanas laiku, apmeklētājiem būs iespēja ne tikai vērot talantīgā un virtuozā koktēlnieka Jāņa Žīmanta darbus, bet arī atklāt viņa personību, dzīvesveidu un pasaules skatījumu.

Janis Žīmants dzīvo savu vecvecāku mājās Rucavā, kur atrodas arī viņa koktēlniecības darbnīca, ar pietāti izturas pret savu senču mantojumus, ģimenes vērtībām un bērnībā gūtajām atmiņām.

Jāņa Žīmanta vecaistēvs bijis amatnieks, pirmās iemaņas darbam ar koku jau agrā bērnībā apgūtas tieši no viņa, kaut mākslas tēlu radīšanai nopietni pievērsies tikai kopš 2000. gada. Mākslinieka rīcībā ir prasmes, tiešie iespaidi, talanta rosinājumi, labi instrumenti un materiālu daudzveidība, kaut vislabprātāk viņš savus tēlus cērt oša un ozola bluķos.

Jāņa Žīmanta darbi guvuši profesionāļu atzinību un iemantojuši skatītāju mīlestību. Mākslinieks strādā ne tikai pie koka sīkplastikas darbiem, bet arī lielas formas darbiem.

Mākslinieks regulāri piedalās mākslinieku grupu vizuālās mākslas izstādēs Liepājas muzejā un citās izstāžu vietās Latvijā un Lietuvā, kā arī plenēros. Kopš pagājušā gada vasaras izskaņas tēlnieka Jāņa Žīmanta darbus pastāvīgi ir iespēja aplūkot Bernātos, viesu nama “Sīpoli” mākslas galerijā.

Koktēlniekam Jānim Žīmantam nav speciālas mākslinieciskās izglītības. Lai raksturotu viņa daiļradi, ļoti trāpīgs ir mākslas zinātnieka Aivara Leiša piedāvātais apzīmējums – tīrradnis. Un tam ir dziļas un plašas saknes kā pasaules mākslā, tā Latvijā.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs saņēmis dāvinājumu –
Zinas Ulstes servīzi “Sakta”

Zina Ulste. Tējas servīze “Sakta”. Rīgas Porcelāna fabrikā sērijveidā ražota 1960.–1962. gadā. Porcelāns, dekols, glazūra. LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcija. Foto: Ieva Zvejniece

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs saņēmis nozīmīgu papildinājumu muzeja krājumam no Sanktpēterburgas – mākslinieces Zinas Ulstes radīto servīzi “Sakta” (Rīgas Porcelāna fabrika, 1960–1962).

Porcelāna un keramikas kolekcija ir visplašākā Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma daļa, kurā vairums ir mākslinieku oriģināldarbi. Tomēr ik gadu kolekcija iespēju robežās tiek papildināta arī ar atsevišķiem, laikmetu raksturojošiem sērijveida produkcijas paraugiem, tai skaitā porcelāna izstrādājumiem. Jo viens no muzeja prioritārajiem uzdevumiem ir atspoguļot Latvijas dizaina attīstību, tendences un vadošo mākslinieku ieguldījumu inovatīvu formu radīšanā.

Muzeja keramikas kolekcijā līdz šim bija Rīgas Porcelāna fabrikas galvenās mākslinieces Zinas Ulstes (1928–2006) veidotie izstāžu darbi – servīzes “Daina” (1960) un “Noktirne” (1975). Tomēr vislielāko atpazīstamību un sabiedrības popularitāti savulaik ieguva masveidā ražotā tējas servīze “Sakta”, kuras centrālo priekšmetu – tējkannas, cukurtrauka un krējuma kanniņas – konusveidīgās formas papildinājumā ar stilizētu, izteikti lakonisku bērzu lapiņu dekoru lieliski raksturo 20. gadsimta 60. gadu estētiskos uzskatus un moderna stila izjūtu. Zinas Ulstes servīzes ir apliecinājums meistares prasmei pārvarēt daudzos ražošanas, izejvielu un tehnoloģiju šķēršļus un grūtības, lai īstenotu mākslinieciski augstvērtīgas radošas idejas sērijveida produkcijā, kas nu ir kļuvusi par Latvijas dizaina klasiku.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs izsaka pateicību par dāvinājumu LR pilsonei Oksanai Sivokobilskai, kura patlaban dzīvo un strādā Sanktpēterburgā, kā arī Latvijas Republikas ģenerālkonsulātam Sanktpēterburgā, ar kura atbalstu un palīdzību dāvinājums nokļuva Rīgā.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03