Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

02.08.2021

Baltijas laikmetīgā keramikas izstāde “CREO ERGO SUM”
3. Latvijas keramikas biennāles ietvaros
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
3. augusts–8. oktobris

Eglė Einikytė-Narkevičienė. The Waft. 2021. Keramika, pigmenti. Autores īpašums. Publicitātes foto

3. Latvijas keramikas biennāles programmas ietvaros no 3. augusta līdz 8. oktobrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “CREO ERGO SUM” jeb “RADU, TĀTAD ESMU”.

Izstādi rīko Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs, Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un tā iepazīstinās ar Baltijas valstu laikmetīgās keramikas ievērojamākajiem māksliniekiem.

21. gadsimtā pasaulē vērojama augoša keramikas medija popularitāte laikmetīgās mākslas jomā. Raksturojot aktuālo keramikas renesansi, vizuālās mākslas pētnieki to sauc par “jauno video” un “desmitgades garšu”. Baltijas valstīs šis radošās izpausmes veids vienmēr ir bijis vēsturiski būtisks, bet pēdējā desmitgadē tas iegūst jaunu, plašāku skanējumu. Latvijā ik gadu tiek rīkoti nozīmīgi keramikas pasākumi, atsevišķu autoru radošie darbi bieži tiek iekļauti dažādos vizuālās mākslas projektos. 2019. gadā Venēcijas biennālē Igaunijas paviljonā bija skatāma Kris Lemsalu vērienīga keramikas instalācija. Nākamajā – 2022. gadā – Latviju šajā slavenajā starptautiskajā forumā pārstāvēs porcelāna mākslas duets Skuja Braden (Latvija/ASV).

Izstādē Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā savus darbus demonstrēs kuratoru izvēlēti 19 keramiķi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas:
Latvija: Kaspars Geiduks, Valda Podkalne, Dainis Pundurs, Juta Rindina, Ilona Romule, Elīna Titāne
Lietuva: Izroildžon Baroti, Eglė Einikytė-Narkevičienė, Monika Gedrimaitė, Milena Pirštelienė, Egidijus Radvenskas, Agnė Šemberaitė, Rūta Šipalytė
Igaunija: Ingrid AllikKadi HektorLauri KiluskLaura PõldLeo RohlinAnne Türn

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

 

Laikmetīgās mākslas meistardarbnīcas bērniem un jauniešiem
Valmieras vasaras teātra festivāla laikā
3.–8. augusts

Vizuālās koncepcijas autors - Kristaps Kramiņš

Šīs nedēļas garumā bijušās Valmieras katlumājas teritorijā un Valmieras koncertzālē darbosies Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, piedāvājot 7 dažādas radošas meistardarbnīcas laikmetīgās mākslas iepazīšanai. Meistardarbnīcas vadīs spilgti, šobrīd aktīvi strādājoši Latvijas mākslinieki un tās piemērotas dažādu vecumu bērniem un jauniešiem!

Atbilstoši šī gada Valmieras vasaras teātra festivāla izvirzītajai tēmai “Pasaule cita acīm”, meistardarbnīcu ietvaros, brīvā atmosfērā bērniem un jauniešiem tiks sniegta iespēja būt radošiem, līdzdalīgiem un meklēt risinājumus ārpus ierastajām shēmām un skolu izglītības programmām, akcentējot empātijas un savstarpējās iecietības nozīmi bērnu un jauniešu vidū.

Laikmetīgā māksla nepiedāvā gatavas atbildes uz notiekošo, taču atsedz alternatīvus veidus, kā palūkoties uz problēmām mums apkārt, aicina jautāt, domāt, būt kritiskiem un atvērtiem dažādajam, iedrošināt uz pārmaiņām, vienlaikus veicinot sabiedrības iesaisti pilsētas attīstībā, rosinot kritisko domāšanu un audzinot sociāli aktīvu un atbildīgu sabiedrību.

Radošās darbnīcas ilgums no divām līdz sešām stundām.
Meistardarbnīcu tēmas un mākslinieki:

Gleznotāja un performanču māksliniece Anda Lāce ar meistardarbnīcu LIEC MANI MIERĀ!, vizuālā māksliniece Eva Vēvere ar laikmetīgās mākslas eksperimentu darbnīcu CITI REDZĒS, KA UZTRAUCOS, vizuālās māksliniece Vika Eksta ar foto pastaigu – radošo meistardarbnīcu MĒS NO CITAS PLANĒTAS!, starpdisciplināri strādājošā māksliniece Gundega Evelone ar aktīvo drosmes meistardarbnīcu (NE)KLUSĒŠANA – (NE)PIEKRIŠANA, māksliniece Vivianna Maria Staņislavska ar komiksu darbnīcu NETIPISKAIS TIPISKAJĀ, jauna formāta radošā darbnīca LĪDZDALĪBAS SKOLA, kuras laikā bērni un jaunieši radīs savu mākslas darbu – protestu. Darbnīcu izstrādājusi režisore Krista Burāne, māksliniece Ieva Kauliņa sadarbībā ar LLMC mākslas vēstnešiem. Darbnīcu vadīs mākslas vēstneši Santa Pētersone un Mariona Baltkalne un darbnīcu ciklu noslēgs mākslinieki Artūrs Punte un Maksims Šenteļevs ar skaņu mākslas un ekoloģijas darbnīcu HABITATS JEB DZĪVOTNE, kas tās dalībniekiem ļaus aplūkot ekoloģisku domāšanu caur skaņas mākslu. Dalība visās meistardarbnīcās ir bez maksas!

Pieteikšanās meistardarbnīcām, aizpildot pieteikuma anketu.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Artūra Bērziņa performance “Aurora”
Mākslas galerijas MuseumLV Facebook tiešraidē
3. augusts

3. augustā plkst. 19.00 mākslas galerijas MuseumLV Facebook lapā tiešraidē notiks Artūra Bērziņa performance “Aurora”. Performance notiks mākslinieka personālizstādes “Latvijai ausīs jauna diena” ietvaros. Performancei dots grieķu rītausmas dievietes vārds un kas veido tiešu sasaisti ar izstādes nosaukumu “Latvijai ausīs jauna diena” un mākslas darbu tematiku. Artūrs Bērziņš ar šo performanci vēlas raksturot savas izjūtas un bažas par to, ka mūsu realitātes robežas nepārtraukti mainās ar aizvien pieaugošu intensitāti, un ikdienas steigā un drudžainumā mēs pat nepamanām šis izmaiņas un, iespējams, tuvojošās briesmas vai pat katastrofu. Tas ir jautājums par savu pozīciju šādā situācijā, spēju saglabāt savu identitāti un apzināties savu tradīciju vērtību. Performances dalībnieki: Lāsma Lazdāne un Ieva Zālamane. Mūziku performancei sarakstījis Hermanis Rigmants un Artūrs Bērziņš. Ieeja klātienē performancē tikai pēc iepriekšēja pieraksta. Tiks veikts performances norises video ieraksts un to pēc tam varēs aplūkot galerijas mājas lapā.

Mākslas galerija MuseumLV un Kultūras centrs Grata JJ 
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

 

Oļas Vasiļjevas personālizstāde “Laika Tips” (“Necessary Illusions”)
Galerijā 427
4.–28. augusts

Oļa Vasiļjeva. Kadrs no video “Necessary Illusions”, 2021

No 4. līdz 28. augustam galerijā 427 apskatāma Nīderlandē dzīvojošās latviešu mākslinieces Oļas Vasiļjevas personālizstāde “Laika Tips” (“Necessary Illusions”). Vasiļjeva veido ievelkošas instalācijas, kurās viņa sakausē literāras, sociālas un kulturālas atsauces, lai radītu horeografētus inscenējumus. Viņas radošo darbību baro teatralitāte, Vasiļjevas instalācijas bieži meklē veidus, kā apgriezt telpisko sajūtu, pārnesot savus darbus uz fikcijas un skatuves mākslas apvāršņiem. Vasiļjevas darbībā šobrīd būtiskas ir idejas par pagrimumu, dažādu zināšanu formu sabrukumu, kā arī sociālu un kulturālu īslaicīgumu.

Izstāde “Laika Tips” (“Necessary Illusions”) 427 galerijā tiecas no jauna interpretēt galerijas telpas fizikalitāti, atsaucoties uz tās iepriekšējiem iemītniekiem – mazā biznesa veikaliņu. Instalācija apvieno arhitektoniskas intervences, skulptūras, kulturālas nogulsnes un industriālas paliekas. “Laika Tips” sasaista tukšuma sajūtu, kas iesūkusies pilsētā, un dot tai taustāmu, vientulīgu klātbūtni. Kamēr galerijas telpa ir iekārtota gandrīz kā dekors, vilinošā aizskatuve paslēpusi zem piedurknēm vēl ko.

Galerija 427 
Stabu iela 70, Rīga

 

Sešu mākslinieku izstāde “mana nama gars”
Kalnciema kvartāla galerijā
4.–31.augusts

Kalnciema kvartāla galerijā no 4. līdz 31.augustam skatāma izstāde “mana nama gars”, kur seši mākslinieki - Rūdolfs Baltiņš, Kārlis Jaunromāns, Kristina Rezvohh, Pauls Rietums, Edgars Rožkalns un Artūrs Tols - rada sava gara telpu.

Izstāde ir mēģinājums materializēt neredzamo jeb ļaut ieraudzīt fizisku telpu, kur varētu dzīvot katra dalībnieka gars. Gars ir vienība, kas nav piesaistīta fiziskam ķermenim un tā pastāvēšanai. Veidojot “gara telpu”, nav jārespektē vairāki lielumi, kas jāievēro, radot telpu fiziskam ķermenim. Brīvība no fiziskiem, statiskiem un konstruktīviem likumiem liek paraudzīties uz citiem aspektiem, kas definē telpas materialitāti, raksturu un lielumu.

“Katrs mākslinieks savu ideju atveido maketa, skulptūras vai instalācijas formā. Šajā vietā par būtisko kļūst tas, kā eksistence ir apšaubāma – gars, tāpēc par “nama” definējošiem jautā jumiem kļūst neierasti lielumi – emocijas, prāts, ticība, eksistence. Vide, kurā pavadām laiku, ietekmē mūsu domāšanu, tādēļ nepieciešams popularizēt ne vien tehniskos, bet arī garīgos aspektus, kas nepieciešami, lai radītu kvalitatīvu dzīves telpu mums visiem,” stāsta izstādes kuratore Patrīcija Baltiņa.

Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema Iela 35, Rīga

 

Izstāde “Lietu klusā dzīve”
Galerijā “Māksla XO”
5. augusts–18. septembris

Ilze Orinska. Četri iepuvuši āboli, 2008, papīrs, eļļa, 45,5x34 cm

No 5. augusta līdz 18. septembrim galerijā “Māksla XO” skatāma izstāde “Lietu klusā dzīve”, kurā piedalās Arturs Bērziņš, Laima Bikše, Harijs Brants, Jana Briķe, Jānis Deinats, Envija, Andris Eglītis, Edvards Grūbe, Anna Heinrihsone, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Ieva Iltnere, Zane Iltnere, Frančeska Kirke, Roman Korovin, Tatjana Krivenkova, Leonards Laganovskis, Paulis Liepa, Neonilla Medvedeva, Ilze Orinska, Gļebs Panteļejevs, Raimonds Staprāns, Olga Šilova, Jānis Šneiders, Imants Vecozols, Indulis Zariņš, Kristaps Zariņš, Zīle Ziemele. Izstādes kuratore - Ilze Žeivate.

Daudzus gadsimtus klusā daba tika uzskatīta par zemāko un vienkāršāko mākslas veidu akadēmisko glezniecības žanru kontekstā. Tā tika uztverta kā elementāra mākslas studiju sastāvdaļa, ar kuras gleznošanu varēja nodarboties arī sievietes. Tai pat laikā klusā daba kā žanrs ir piesaistījis daudzu dižu meistaru uzmanību sākot no antīkajiem grieķiem līdz mūsdienu laikmetīgiem māksliniekiem. Klusās dabas aktualitāte un popularitāte sabiedrības vidū ir izskaidrojama ne tikai ar tās viegli saprotamās, dzīves prozas atspoguļojumu, bet vairāk ar tās daudzslāņaino, iluzoro raksturu un slēptu simbolu sajaukšanos ar svarīgiem filozofiskiem jēdzieniem, ar kuru palīdzību cilvēks meklē pasaules nozīmi un kārtību, un savu vietu pasaulē.

Klusās dabas simbolismam mums būtu jāatgādina, ka ēdiens, kas mūs uztur pie dzīvības, ir lemts iznīcībai, tāpat kā mēs paši. Taču atšķirībā no lielākās daļas priekšgājēju, mūsdienu mākslinieki visā visumā savos darbos izvairās no moralizēšanas, tā vietā atgādinot, ka nāve ir neizbēgama, bet dzīve ir īsa, tādēļ to ir vērts baudīt, kamēr vien iespējams.

17. gadsimta sākums tiek uzskatīts par klusās dabas žanra dzimšanas laiku, kad vairākās vadošajās Eiropas valstīs vienlaicīgi uzplauka klusajai dabai līdzīgu sižetu glezniecība – kompozīcijas ar nedzīviem priekšmetiem, augļiem, ziediem un dzīvniekiem.

20. gadsimts izmainīja ne tikai attieksmi pret glezniecību un tās tehnoloģijām, bet arī pievienoja jaunus mēdijus un mainīja attieksmi pret attēlojamo, tai skaitā arī kluso dabu, pievēršoties arī pašu priekšmetu klusajai dzīvei un savstarpējām, metafiziskām attiecībām.

Daudzi mūsdienu mākslinieki ar klasiskās klusās dabas priekšmetu palīdzību runā gan par politiku, karu un ideoloģiju, gan par dzimumu un seksualitāti, dabas un dzīvnieku aizsardzību, gan par mūsdienu indivīda kaislībām un personīgo gaumi.

Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga

 

Āra Segliņa personālizstāde “Apkārt kvadrātam”
Rīgas Porcelāna muzejā
6. augusts–26. septembris

Rīgas Porcelāna muzejā no 6. augusta līdz 26. septembrim būs skatāma Āra Segliņa personālizstāde “Apkārt kvadrātam” jeb “Aizdomas par epigonismu*”.

Āris Segliņš ir viens no ievērojamākajiem Latvijas mūsdienu dizaineriem, kurš turpina būt uzticīgs porcelānam. Autora iedvesmas avoti ir simtgadīgais vēstures mantojums, ko atstājis krievu avangards, Bauhaus, de Stijl un citi radniecīgi mākslas virzieni. Autora rokrakstā nemainīga ir formas tīrība, priekšmeta funkcionalitāte, formu ģeometrija un tajā balstīts konceptuāls, minimālistisks dekors.

Jaunākie Āra Segliņa darbi veidoti kā patēriņa priekšmeti konkrētām vajadzībām, saskaņā ar pieprasījumu. “Formveides pamats ir kvadrāts, kas tiek pakļauts dalīšanai, atņemšanai, saskaitīšanai un rotācijai (veidojot apli). Šāda formveide ir atstājusi ietekmi uz arhitektūru, mākslu un, kā manā radošajā praksē, uz roku darbu un dizainu,“ stāsta autors.

Jautājums par mākslas un dizaina nošķīrumu jeb saistību Āris Segliņš risināja jau 2013. gadā, kad Rīgas Porcelāna muzejā notika viņa personālizstāde ar nosaukumu “Dizains nav māksla?...”. Toreiz izstādē bija skatāmi autora rūpnieciskā dizaina paraugi, kas bija radīti laikā no 1981. līdz 1989. gadam, autoram strādājot Rīgas porcelāna rūpnīcā. Šoreiz personālizstādē būs skatāmi autora jaunākie darbi, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā un uzdod jautājumus par unikalitāti, ietekmēšanos un imitāciju. Ja izstādes pamatnosaukums “Apkārt kvadrātam” atklāj formveides principus un norāda uz kvadrātu un apli kā vizuālo zīmi un pamata elementu, tad izstādes papildus nosaukums “Aizdomas par epigonismu” aicina izzināt, vai mūsdienās tapuši darbi ir tikai senāku mākslas darbu kopijas un neskaitāmas variācijas jeb tomēr oriģināli jaundarbi?

Āris Segliņš šobrīd dzīvo un strādā Vācijā. Dalību izstādēs uzsācis 1984. gadā. Dizaina pamatus apguvis Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā, savukārt, praktiskās iemaņas papildinātas un pilnveidotas Rīgas Porcelāna rūpnīcā, strādājot par ģipša darbu meistaru, vēlāk rūpnīcas mākslinieciskajā laboratorijā par modelētāju.

*Epigonisms ˗ sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga (ieeja no Konventa sētas)

 

Esteres Betijas Grāveres un Agneses Čemmes izstāde
“Lūdzu, uzgaidiet!”
Galerijā “Smiļka”
6.–25. augusts

No 6. līdz 25. augustam galerijā “Smiļka” skatāma Esteres Betijas Grāveres un Agneses Čemmes izstāde “Lūdzu, uzgaidiet!”.

“Uzgaidāmajā telpā mums nekas nav jādara, tikai jāsēž un jāgaida. Esam vēl ne šur, ne tur. Stāvam autobusa stacijā, bet neesam vēl galamērķī. Gaidām foajē, bet pie ārsta vēl nelaiž iekšā. Arī aizsūtītā vēstule uz ārzemēm gaida savu atbildi. Esot labi dzīvot uz priekšu, ja ir kāda cerība pakausī, tā kāds esot teicis. Topošā izstāde aplūko šīs uzgaidāmās telpas brīdi, meklē atšķirību starp atrašanos liminālajā telpā un ārā no tās. Var gaidīt un sagaidīt, gaidīt un tā arī nekad nesagaidīt. Gaidīsim jūs izstādē!”, ziņo abas mākslinieces.

12. augustā izstādes ietvaros paredzēti Rūdolfa Macata, un 19. augustā Platona Buravicka koncerti.

Estere Betija Grāvere (1996, Rīga) ir jaunā māksliniece, kura strādā ar zīmējumu un dažādām grafikas tehnikām. Pēdējos gadus Grāvere pievērsusies grafikas medija transformēšanai plašākā, laikmetīgākā formātā, dažādi interpretējot tā pierasto statiskumu.
Grāvere ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, papildinājusi zināšanas Antverpenas Karaliskajā mākslas akadēmijā, un šobrīd turpina maģistrantūras studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās Komunikācijas nodaļā. Piedalījusies dažādās grupu izstādēs šeit – Latvijā, gan ārzemēs. 2020. gadā pieteica savu pirmo personālizstādi, grafikas darbu sēriju “Kāpa aiz kāpas”.

Agnese Čemme ir vizuālā māksliniece, kura dzīvo un strādā Rīgā. 2017. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, piedalās izstādēs kopš 2014. gada. Māksliniece savos darbos atspoguļo indivīda uztveri par laiktelpu, valodu starp objektiem un attēliem. Izmanto dažādus materiālus – tekstu, video, fotogrāfiju, atrastus objektus un keramiku kā metaforu patstāvīgai kustībai cauri informācijas plūsmai. Bieži vien atslēgas elements ir poētisks teksts, kas var tikt uztverts arī kā attēls, veidojot laikmetīgas piezīmes par tēmām kā Teksta uztvere un Attēlu nozīme. Viņas darbi aicina pārlasīt subjektīvo pieredzi un ieraudzīt citus iespējamos tēlus.

Galerija “Smiļka” 
Eduarda Smiļģa iela 34a, Rīga

 

Romāna Korovina izstāde “Lives and Deaths”
Galerijā “Hippolyte”, Helsinkos
6.–29. augusts

No 6. līdz 29. augustam Helsinku (Somija) galerijā “Hippolyte” skatāma Romāna Korovina izstāde “Lives and Deaths”. Izstāde sastāv no divām atsevišķām daļām, kas sadalītas divās izstāžu telpās.

Galvenajā galerijā darbu sērijā “Lives and Deaths”, aktualizējot dzīves un nāves eksistenciālo tēmu un to cikliskos procesus, tiek izmantota absurduma mēraukla, pieskaroties un ierāmējot šos “pirmos” un “pēdējos” notikumus.

“Dzīves un nāves”darbu sērijas varoņi/personāži stāsta par savu ikdienu un reizēm arī par savu nāvi. Viens no galvenajiem sižetiem ir par vīrieti vārdā Kaspars, kurš pēc pašnāvības nonāk “otrā pusē”. Tomēr tā puse nav tik atšķirīga no “šīs puses”, varbūt tikai nedaudz maģiskāka, bet tomēr pilnīgi tāda pati. Arī citu Korovina varoņu - Zanes, Zinaīdas, Olgas un Pekkas dzīve un nāve griežas ap ikdienišķām lietām un notikumiem - muguras sāpēm, nozagtām un atrastām automašīnām, rudenī grābjot lapas un pavasarī vācot bērzu. Viņiem ir atšķirīga identitāte un personiskā vēsture, bet vienlaikus šie varoņi var būt ikviens un visa versa.

Izstādes otrā daļa “My Family Photo Album” Hippolte Studio telpās piedāvā attēlus, kas atgādina momentuzņēmumus, kurus agrāk bieži lika ģimenes albumos, kuros saglabāja dzīves gaitā svarīgos mirkļus. “My Family Photo Album” ir izdomāta bērna fotoalbums, kura attēlos atainota dzimšana, mīlestība, zaudējumi un nāve. Šim bērnam pirmsdzīve, dzīve un pēcnāves dzīve nav atšķirīgi segmenti, bet gan vienreizējs ceļojums, kuru visu ir vērts ierakstīt albumā.

Korovina izstāde liek domāt, ka apkārtējā pasaule patiešām ir maģiska, un lietas, ko mēs iedomājamies, var būt arī reālas.

Galerija Hippolyte
Yrjönkatu 8-10 courtyard, 00120 Helsinki

 

Līvas Rutmanes karogs
projekta “Spēka avots” ietvaros
mākslas centrā “Noass”
līdz 16. augustam

Turpinot mākslas projektu “Spēka avots”, peldošajā mākslas centrā “Noass” ir pacelts un līdz 16. augustam plīvos mākslinieces Līvas Rutmanes veidotais karogs.

Līvas Rutmanes darbus nereti iezīmē attiecības starp roku un mākoni, starp taustāmo un klikšķināmo, starp raupjo un izstrādāto, starp labo un kreiso.

Mākslas projekts “Spēka avots” veidots kā jebkurā diennakts laikā pieejama un mainīga ekspozīcija vairāku mēnešu garumā – pie mākslas centra fasādes tiek izstādīts tikai viena mākslinieka karogs, kuru pēc laika nomaina nākamā mākslinieka veikums. Katrs no māksliniekiem veido savu unikālo variāciju par karogu kā izteiksmes līdzekli, kā simbolu, žestu un mediju. Projektā apvienojušies dažādu paaudžu mākslinieki – Līva Rutmane, Anna Malicka, Kristiāna Marija Sproģe, Jānis Krauklis, Maija Kurševa, Līga Spunde, Margrieta Griestiņa un Ieva Putniņa.

Mākslas centrs “Noass” 
AB dambis 2, Rīga

 

Cēsīs atklāts mākslinieka Pauļa Liepas
lielformāta sienas gleznojums “Kalnu kūre”

Paulis Liepa. Sienas gleznojums “Kalnu kūre”. Kopskats. Mākslas notikuma ar ceļošanas elementiem “Māksas kūre” ietvaros. Cēsis, Uzvaras bulvāris 28. Foto: Anete Rūķe

Ruckas mākslas fonds projekta “Mākslas kūre” ietvaros Cēsīs atklāts vērienīgs mākslinieka Pauļa Liepas darbs “Kalnu kūre” – lielformāta gleznojums uz daudzdzīvokļu mājas sienas.

Gleznojums apvieno laikmetīgās mākslas valodu un lokālas kopienas vērtības. Darba tapšanas laikā apgleznotās ēkas iemītnieki tika aicināti nosaukt sev svarīgus jēdzienus. Mākslinieks Paulis Liepa tos pārstrādāja grafiskās zīmēs un iekļāva gleznojuma kompozīcija. Gala rezultātā uz ēkas sienas gan viegli nolasāmā, gan aizšifrētā veidolā skatāmi tādi ēkas iemītniekiem svarīgi jēdzieni kā latvju spēka zīmes, Cēsis kā Latvijas karoga dzimtene, paaudžu nomaiņa, pilsētas vēsture, kultūra un atrašanās ceļu krustpunktā. Pauļa Liepas darba tehnisko izpildi ar profesionālām fasādes krāsām veicis Dainis Rudens un gleznojums priecēs gan cēsniekus, gan pilsētas viesus daudzu gadu garumā.

“Ņemot vērā būtiskos reljefa kāpumus un kritumus, nepieredzējušam ceļotājam jebkura pastaiga pa Cēsīm kļūst par visai nopietnu sportisku pārbaudījumu. Šādai kalnu kūrei klāt jāskaita pašas pilsētas pieredzētie un iekrātie visnotaļ raibie vēstures uzslāņojumi, laikmetu un viedokļu sadursmes, kā arī šo dažādo elementu apburošā spēja sadzīvot un piešķirt pilsētai tās īpašo raksturu. Tāpēc darbā ir redzama gan šo pretstatu sazobe un līdzāspastāvēšana, gan savstarpējā cīņa,” gleznojuma iedvesmas avotus raksturo mākslinieks Paulis Liepa.

Pauļa Liepas lielformāta darbs “Kalnu kūre” ir daļa no vērienīga projekta “Mākslas kūre”. Mākslas notikums ar ceļošanas elementiem “Mākslas kūre” aicina skatītājus iepazīt Cēsu apkārtni caur sešu autoru un autoru grupu veidotiem mākslas darbiem, kas skatāmi vairāk nekā 10 dažādās pilsētvides vietās. “Mākslas kūre” Cēsīs norit līdz 10. oktobrim un ērtai mākslas darbu atrašanai izmantojams pasākuma digitālais ceļvedis www.makslaskure.lv.

 

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra programmas
“Identitāte un kopiena” notikumu sērija
Baltijas Praida 2021 nedēļas ietvaros
3.7. augusts

Baltijas Praida 2021 nedēļas ietvaros Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) organizē starpdisciplināru notikumu sēriju, lai diskusiju, sarunu, lasījumu un performanču formā aktualizētu LGBTQIA+ kopienas aktuālos jautājumus, kā arī pārskatītu nesenās pagātnes nospiedumus šodienas pieņēmumu par dzimti un seksualitāti konstruēšanā. Pasākumu sērija norisināsies no 3. -7. augustam ar mērķi veidot neformālu platformu, kas caur laikmetīgās kultūras prizmu piedāvās atšķirīgas pieredzes, gan reaģējot uz sistēmisku diskrimināciju un homofobiju sabiedrībā, gan apzinot, kādas ir šo jautājumu mediēšanas iespējas laikmetīgajā kultūrā un, vai to izprašanā un risināšanā ir iespējama ciešāka dažādu lokālo organizāciju un kultūras jomu pārstāvju sadarbība.

Dzimtes, seksualitātes un LGBTQIA+ kopienas jautājumu redzamība, pētniecība un atšķirīgas radošās prakses Latvijas un Baltijas kultūrtelpā kļuvušas aizvien redzamākas. Tomēr vēsturiskie apstākļi, sociālistiskais mantojums un pieaugošais politiskais konservatīvisms rāda, kas sabiedrībā pastāv neiecietība un diskriminācija, gan pret seksuālām minoritātēm, gan dzimumu, gan rasi dažādos sabiedrības slāņos. Pārdomājot šos jautājumus, programma “Identitāte un kopiena” ar dažādu kultūras jomu pārstāvju dalību uzsver nepieciešamību sistemātiski rūpēties ne tikai par iekļaujošas sabiedrības, bet arī valsts un nevalstiskā sektora kultūras institūciju darbības nostiprināšanu Latvijas kultūrtelpā, kas ietvertu savās programmās sabiedrības daudzveidīgās kopienas. Notikumu sērija uzsver atbalsta nepieciešamību māksliniekiem un pētniecības, un kultūras procesiem, kas aktualizē LGBTQIA+, emancipācijas un solidaritātes saturu un resursus, kā arī sistemātiski pievēršas šo jautājumu kritiskai izvērtēšanai.

“Identitāte un kopiena” programmas vadītāja, LLMC kuratore, Andra Silapētere norāda, ka: “ar laikmetīgās kultūras palīdzību ir iespējams veicināt katra cilvēka individuālu tiesību aizstāvēšanu, izpratni par drošību, veselību un ģimeņu aizsardzību. Turklāt, tā ir nozīmīgs instruments, kā pētīt dzimtes un LGBTQIA+ kultūras identitātes to sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā attīstībā.”

Notikumu sērijas programmā:

Tiešsaistes diskusijas pieejamas arī tiem, kuriem Facebook nav sava konta. Savukārt norises klātienē, Ganību dambī 30, Rīgā tiek aicinātas apmeklēt Covid-19 pārslimojušas un vakcinētas personas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Latvijas Pasts izdod muzejiem veltītu pastmarku sēriju
Pirmā pastmarka veltīta Rīgas Porcelāna muzejam

6. augustā VAS “Latvijas Pasts” izdod pirmo pastmarku jaunā pastmarku sērijā “Latvijas muzeji”, un pirmais šīs sērijas izdevums veltīts Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejam.

Pirmās dienas zīmogošana norisināsies 6. augustā no plkst. 10.00 līdz 15.00 Rīgas Porcelāna muzejā, saskaņā ar sarakstu pēc iepriekšējas pieteikšanās (interesenti aicināti sazināties un pieteikties, rakstot uz filatelija@pasts.lv). Savukārt no plkst. 15.00 līdz 16.00 iespēja iegādāties pastmarku un aploksni būs ikvienam interesentam.

Pastmarkas kompozīcija veidota, iekļaujot tajā Rīgas porcelāna ražotnēs tapušus mākslas priekšmetus, kas šobrīd glabājas Rīgas Porcelāna muzejā un ir daļa no Nacionālā muzeju krājuma: dekoratīva vāze “Dziesmu svētki” (formas un apgleznojuma autore Zina Ulste, 1973, metālkalums Kārlis Verners, 2003), servīze “Tauta” (formas autors Jēkabs Bīne, 1936, 1937, apgleznojuma autore Mirdza Jurča, 1958), dekoratīvs šķīvis (apgleznojuma autore Beatrise Kārkliņa, 20. gs. 50. gadi) un svečturis “Ilga” (formas un apgleznojuma autore Ilga Vanaga, 1969).

Uz aploksnes redzams Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieces Beatrises Kārkliņas 1966. gadā radītais garšvielu trauku komplekts “Rotaļa” un tā ražošanas inventārs: formas, modeļi, kapes – Rīgas Porcelāna muzeja krājumā saglabātas tiek arī šādas rūpnieciskās kultūras liecības.

Savukārt pirmās dienas zīmogā izmantots kafijas servīzes “Laima” siluets. Servīze “Laima” gan tējas, gan kafijas versijā bija viens no pirmajiem lielajiem dizaina uzdevumiem tolaik jaunajai māksliniecei Zinai Ulstei, kura 1953. gadā bija kļuvusi par Rīgas Porcelāna fabrikas galveno mākslinieci.

Jaunā pastmarku sērija “Latvijas muzeji” veidota, lai iepazīstinātu ar plašo muzeju klāstu Latvijā, stiprinot kopējo muzeju lomu sabiedrībā. Muzeju sektors ir būtisks kultūras nozarei. Tas kalpo sabiedrībai un tās attīstībai.

Pastmarka Rīgas Porcelāna muzejs izdota 50 000 eksemplāru tirāžā, un tās nominālvērtība ir  viens eiro, kas atbilst vēstuļu korespondences apmaksai svara kategorijā līdz 20 gramiem Latvijas teritorijā. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 1000 eksemplāru tirāžā. Pastmarkas un aploksnes dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Dizainā izmantoto priekšmetu fotogrāfiju autors ir fotogrāfs Gvido Kajons.

Jauno pastmarku un aploksni sākotnēji varēs iegādāties Rīgas 10. pasta nodaļā Elizabetes ielā 14/43 un pasta centrā “Sakta”, Brīvības bulvārī 32, Rīgā, lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī Latvijas Pasta e-veikalā.

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03