Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Atvērta pieteikšanās ISSP Skolas kursam “Ievads fotogrāfijā” tiešsaistē
Foto: Arta Kauliņa
Fotogrāfijas izglītības platforma ISSP Skola no 28. janvāra piedāvā radošu ievadkursu ikvienam, kurš vēlas spert pirmos soļus fotogrāfijas pasaules izzināšanā un izprast attēlu veidošanas principus. Pielāgojoties apstākļiem, intensīvais divu mēnešu kurss “Ievads fotogrāfijā” notiks tiešsaistē, piedāvājot apgūt fotogrāfisko domāšanu un tehniskos pamatus ar pieredzējušiem profesionāļiem – Ivetu Gabaliņu un Sandiju Ruļuku.
Kursa “Ievads fotogrāfijā” mērķis ir palīdzēt izprast un praktiski apgūt kameras iespējas, lai sasniegtu iecerēto rezultātu. Dalībnieku jau iecienītais kurss pēc veiksmīga pirmā mēģinājuma atkārtoti notiks tiešsaistē, nodrošinot regulāras atsauksmes no pasniedzējiem un kursabiedru līdzdalību. Pildot dažādus radošus uzdevumus, dalībnieki ne tikai apgūs tehniskos pamatus, bet vienlaikus mācīsies nolasīt un izmantot fotogrāfijās vizuālo valodu, lai paustu sev svarīgas idejas un saskatītu tās citu darbos. Kurss piedāvās ievadu fotogrāfiskās domāšanas pamatprincipos un sniegs ieskatu svarīgu autoru daiļradē, sākot no fotogrāfijas pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Kurss “Ievads fotogrāfijā” ietver gan teorētiskas lekcijas, gan praktiskas nodarbības un radošus uzdevumus. Tā pamatā ir pasniedzēju personiska attieksme pret katra interesēm, un tiks veicināta diskusija un sadarbība arī starp pašiem dalībniekiem. Noslēgumā katrs izveidos darbu jeb fotogrāfiju minisēriju, ko prezentēs pasniedzējiem un kursabiedriem.
“Ievads fotogrāfijā” ir iespēja gan fotogrāfijas entuziastiem, gan dažādu radošo jomu profesionāļiem un studentiem attīstīt savas prasmes un izpratni par mediju iedvesmojošā un interaktīvā vidē, turklāt – neizejot no mājas, un ar iespēju piekļūt pasniedzēju sagatavotajiem materiāliem sev ērtā laikā un vietā.
Radošās nodarbības vadīs Iveta Gabaliņa – praktizējoša fotogrāfe un fotogrāfijas pasniedzēja, kura fotogrāfiju māca kopš 2008. gada. Gabaliņa fotogrāfiju apguvusi Andreja Granta studijā, Bornmutas Mākslas institūtā un Fotogrāfijas maģistratūras programmā Ālto universitātē, Helsinkos. Fotogrāfe ir guvusi vairākas balvas starptautiskos konkursos – C/O Berlin Talents 2013, Burn Magazine Award un CDS Dokumentālās fotogrāfijas balvas konkursā, kā arī nominācijas pasaules nozīmīgākajos fotokonkursos Sony World Photography Award un Leica Oskar Barnack Award. Viņas darbi tiek regulāri izstādīti gan Latvijā, gan ārvalstīs. Kopš 2018. gada Gabaliņa ir arī ISSP Galerijas programmas vadītāja.
Savukārt fotogrāfijas tehniskos aspektus kursa dalībnieki apgūs grafikas dizainera, fotogrāfa un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēja Sandija Ruļuka vadībā. Ruļuks ieguvis bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, papildu studējis Centrālajā Sentmārtina mākslas koledžā Londonā un ISSP vasaras skolā. Fotogrāfa darbu uzmanības centrā ir cilvēks un viņa ķermenis, ko demonstrēja arī personālizstāde “Gaiss” festivālā “Rīgas Fotomēnesis” 2018. gadā. Papildu autorprojektu realizēšanai Ruļuks strādā arī modes fotogrāfijas laukā.
16 nodarbības notiks tiešsaistē, un ir atvērtas interesentiem bez priekšzināšanām. Kursu piedāvā Biedrība ISSP – laikmetīgās fotogrāfijas platforma ar vairāk nekā 14 gadu starptautisku pieredzi.
Papildu informācija un pieteikšanās: www.isspskola.lv/lv/programma/ievads-fotografija-online
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina skolēnus piedalīties
literārajā konkursā “Baltijas varoņi”
Līdz 1. februārim
Latvijas valsts simtgades izstādes “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ietvaros Latvijas Nacionālais mākslas muzejs rīko prozas un dzejas konkursu “Baltijas varoņi”, kurā aicina piedalīties 7.–12. klases skolēnus. Literāro darbu var iesniegt līdz 1. februārim, konkursa rezultāti tiks paziņoti 9. februārī.
Izstāde “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” ir vērienīgs visu triju Baltijas valstu simtgades kopprojekts, kas 2018. gadā ar ievērojamiem panākumiem bija izrādīts prestižajā Orsē muzejā Parīzē. Pēc tam izstāde aizceļoja uz Tallinu (2018/2019) un Viļņu (2020), tagad – no 2020. gada 21. novembra līdz 2021. gada 21. februārim – tā ir skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenās ēkas Lielajā zālē.
Izstādes darbos redzam māksliniekus pieskaroties dažādiem mītiem un leģendām, tostarp mums zināmajiem Baltijas varoņiem – latviešu Lāčplēsim un igauņu Kalevipoegam. Meklējot simbolisma laika iedvesmotas idejas mūsdienās, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina ikvienu vispārizglītojošās skolas vai profesionālās izglītības iestādes 7.–12. klases audzēkni piedalīties radošajā konkursā “Baltijas varoņi”, pastāstot mums, kas šobrīd ir mūsu varoņi un kā tos izjūtam savā ikdienā vai kolektīvajā apziņā.
Konkursa mērķis ir veicināt skolēnu radošo izpausmi, sagatavojot darbu prozas vai dzejas veidā. Dalībnieki konkursā piedalās individuāli, iesniedzot vienu literāro darbu latviešu valodā. Maksimālais teksta apjoms dzejā ir 30 dzejas rindas, prozā – 2300 rakstzīmes (neskaitot atstarpes). Iesniedzot darbu konkursam, pirms teksta jānorāda autora vārds, uzvārds, izglītības iestāde un klase, tālruņa numurs un e-pasta adrese.
Ar detalizētu informāciju par konkursa darba uzdevuma izpildes nosacījumiem, iesniegšanas kārtību, vērtēšanas kritērijiem un balvām var iepazīties Nolikumā, kas ir pieejams LNMM mājas lapā www.lnmm.lv un sociālo tīklu Facebook, Twitter, Instagram kontos.
Autordarbi līdz 2021. gada 1. februāra plkst. 23.59 iesniedzami elektroniski, sūtot uz e-pasta adresi Anna.Putele@lnmm.lv, vēstules tēmā (Subject) norādot “Konkurss “Baltijas varoņi””. Darbs tiek uzskatīts iesniegts tikai pēc apstiprinājuma e-pasta saņemšanas.
Pirmās vietas ieguvējs balvā saņems Latvijas Nacionālā mākslas muzeja dāvanu komplektu, iespēju visai klasei apmeklēt izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” un komandas saliedēšanas aktivitāti “Kā top instalācija?”.
Otrās un trešās vietas ieguvēji tiks apbalvoti ar LNMM dāvanu komplektiem.
Konkursā tiks piešķirta arī īpaša Mākslas muzeja Jauniešu kluba simpātiju balva – dāvanu komplekts.
Uzvarētāju apbalvošana notiks 2021. gada 9. februārī tiešsaistes pasākumā, kurā piedalīsies konkursa patrons – dzejnieks un Latvijas Radio 1 kultūras žurnālists Toms Treibergs.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Izstāde “Asimetriskas kustības” un Elīnas Titānes mākslas darbi
Rīgas Porcelāna muzeja skatlogos
Līdz 7. februārim
Līdz 7. februārim Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā skatlogos apskatīt porcelāna mākslas darbus – Elīnas Titānes darbu ekspozīciju “Piedzīvojums” un 33 autoru darbus no 14. starptautiskās mazo formu porcelāna izstādes “Asimetriskas kustības”.
Starptautisko mazo formu porcelāna izstāžu tradīcija Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Porcelāna muzejā aizsākās 2006. gadā, šogad izstādei tika izvēlēta tēma “Asimetriskas kustības”, reaģējot uz pretrunīgajām norisēm pasaulē. Asimetrija kā koncepts ietver sevī ne vien pretmetu, bet ir arī sava veida skaistuma pamats, jo dabā taisnas līnijas nepastāv un katrai lietai ir unikāla forma. Dalībai izstādē konkursa kārtībā tika izvēlēti 33 autoru darbi no šādām valstīm: Anglijas, Brazīlijas, Bulgārijas, Čehijas, Čīles, Dānijas, Igaunijas, Japānas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas, Turcijas un Vācijas. Izstāde Rīgas Porcelāna muzeja mainīgās ekspozīcijas telpā bija apskatāma no 2020. gada 27. novembra līdz 20. decembrim. Šobrīd, kad muzejs apmeklētājiem ir slēgts, izstādes jaunā ekspozīcija ir iekārtota muzeja radošās darbnīcas skatlogos, kur tā apskatāma ikvienam interesentam un Konventa sētas apmeklētājam.
Savukārt skatlogos pie muzeja ieejas skatāma mākslinieces Elīnas Titānes darbu ekspozīcija “Piedzīvojums”. Darbi veidoti pēdējā gada laikā, un darba procesā māksliniece kombinējusi jau sev zināmus materiāltehniskos paņēmienus ar dažādiem jauniem, eksperimentāliem, apvienojot materiāla īpašības ar intuitīvas apjausmas tēliem. Elīna Titāne ir lokāli un starptautiski atpazīstama māksliniece. Autores rokrakstā iezīmējas abstraktas, biomorfas struktūras realizētas dažādos keramikas materiālos. Elīna Titāne ir viena no žūrijas pārstāvēm 14. starptautiskajai mazo formu porcelāna izstādei “Asimetriskas kustības”.
Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā (ieeja no Konventa sētas)
Izsludināta pieteikšanās Latgales reģiona mākslinieku
konkursa izstādei “Legalizētās fantāzijas”
līdz 10. martam
Jau par tradīciju kļuvusī ikgadējā Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā aicina paplašināt savas atļaušanās robežas, veidojot un piesakot darbus “Legalizēto fantāziju” tematiskajam lokam.
Radošais darbs kā ļaušanās neierobežotai fantāzijai un intelektuālam plūdumam īpaši aktuāls kļūst laikā, kad ikdienas gaitas ir pilnas ar noteikumiem, likumiem un norādēm, kā pareizi rīkoties. Visa pastāvošā pārlieku skrupulozā reglamentēšana var kļūt par iemeslu gan apātiskai neieinteresētībai, gan nepamatotam noteikumu noliegumam.
Mākslinieciskā atļaušanās ir priekšnosacījums argumentētu diskusiju uzsākšanai. No vienas puses – par pastāvošo noteikumu pamatotību, no otras – par tiesību paplašināšanas nepieciešamību. Par pašmērķi neizvirzot konkrētu noteikumu, likumu vai sabiedriskās kārtības normu izmaiņas, mākslinieks kļūst par demokrātiskas sabiedrības pamatvērtību – mediju, kas norāda uz pastāvošajām robežām, rosinot tās pārskatīt vienā vai otrā virzienā, vai arī pamatojot to nepieciešamību.
Latgales reģiona radošo jomu pārstāvji tiek aicināti izpausties savos mākslinieciskajos virzienos, ļaujot iztēlei pārtapt mākslinieciskā veikumā, kas kopīgi veidos izstādi “Legalizētās fantāzijas”. Izstāde Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā plānota no 2021. gada 16. aprīļa līdz 13. jūnijam.
Lai pieteiktos izstādei, jāaizpilda Pieteikuma veidlapa un kopā ar darbu fotogrāfijām (izšķirtspēja 300 dpi) līdz 10. marta plkst. 24.00 jāiesniedz elektroniski uz e-pastu rotkocentrs@gmail.com. Izstādei var pieteikt vienu, divus vai trīs darbus.
Ierobežojumi darbu izmēros un noformējumā: minimālais gleznas izmērs: 60×80 cm, bez virsrāmja; grafikas lapas un foto aicinām iesniegt bez rāmējuma; keramikas, tēlniecības darbiem vēlamais minimālais izmērs: 30×30×30 cm; bez ierobežojumiem vērtēšanai tiks pieņemti tekstila, video, instalāciju darbi un starpmediju mākslas projekti. Darbiem jābūt radītiem 2020.-2021. gadā.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Brīvdabas izstāde – ziemas skatlogs ar stikla, porcelāna un glezniecības darbiem no Zuzānu kolekcijas
Līdz 28.februārim
Foto: Andrejs Nikiforovs
Mākslas centra Zuzeum ārtelpā līdz 28. februārim var apskatīt brīvdabas izstādi – ziemas skatlogu ar stikla, porcelāna un glezniecības darbiem no Zuzānu kolekcijas.
Ziemas skatlogs iekārtots skulptūru dārzā esošajā oranžajā Siltumnīcā. Skatlogs apmeklētājiem pieejams un aplūkojams bez maksas svaigā gaisā, brīvdabas apstākļos, katru dienu no plkst. 10 līdz 20.
Skatlogā eksponētas trīs instalācijas par svētku galda, sapņu pils un ziemas sporta tēmu, kā arī apskatāma maestro Raimonda Paula skulptūra.
Izstādi iekārtojusi māksliniece Darja Meļņikova un arhitekte Evelīna Ozola.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā
piešķirta Santai Hiršai
Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā par darbību 2020. gadā piešķirta mākslas zinātniecei un kritiķei Santai Hiršai. Santa Hirša saņems naudas stipendiju Eur 1500, kuru atbalsta tehnoloģiju uzņēmums “Tilde”.
Normunda Naumaņa Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins: “Lai arī gads bijis smags kultūrai, tā laikā ir publicēts gana daudz interesantu, spilgtu un nozīmīgu rakstu, kuros aplūkoti notikumi, analizēti procesi un pausti viedokļi par parādībām, kas veido un uztur mūsu tautas gara dzīvi. Literatūra, teātris, kino, mūzika un māksla – sarunas par to ir ārkārtīgi svarīgas sabiedrības dzīvotspējai un kultūras turpinātībai.
Šoreiz mēs izceļam trīs dažādu paaudžu un atšķirīga temperamenta kritiķus – teātra zinātnieci Valdu Čakari, kas, būdama pieredzējusi un latviešu teātra tradīciju zinoša recenzente, nebaidās ieinteresēti aplūkot arī eksperimentālus un laikmetīgus teātra dzīves notikumus; mākslas kritiķi Santu Hiršu, kas ikvienu mākslas parādību vērtē ne vien mākslinieka radošās biogrāfijas kontekstā, bet arī samērojot to ar sociālo procesu aktualitātēm; dzejnieku Ivaru Šteinbergu, kas pārliecinoši pieteicis sevi ar jaunu, pārdomātu un pamatotu pieeju dzejas kritikai, ienesot tajā profesionālus kritērijus un izceļot objektīvas vērtības. Šādā sīvā konkurencē uzvarējusi ir Santa Hirša.
Bet Jaunā kritiķa balvu saņem Juta Ance Romberga, kas uzsākusi darbu kā žurnāla “Teātra Vēstnesis” galvenās redaktores vietniece un piedāvā savai paaudzei raksturīgu paradigmas maiņu – citu veidu, kā palūkoties uz mākslu, un citu veidu, kā to aprakstīt.”
Juta Ance Romberga saņems veicināšanas balvu Eur 500 apmērā, kuru atbalsta “SIA Kurekss”.
Žūrija vērtēja recenzijas, kas publicētas laikā no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 1. decembrim. Par darbu dažādu mākslas jomu kritikā 2020. gadā žūrija gada balvai bija nominējusi teātra kritiķi Valdu Čakari, mākslas kritiķi Santu Hiršu un literatūras kritiķi Ivaru Šteinbergu.
Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā 2015.gadā iedibināja Normunda Naumaņa biedrība. Lēmumu par šī gada nominantiem un apbalvotajiem pieņēma biedrības izveidota žūrija: tās priekšsēdētājs filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības “Neputns” galvenā redaktore Laima Slava, teātra kritiķe Undīne Adamaite, Valsts kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” mākslinieciskā producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, literatūras kritiķe Anda Baklāne, publicists Valdis Ābols un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.
Fotoizstādes “Ikonas – izstāde par tiesībām būt” digitālā prezentācija
Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā un ar Zviedrijas institūta finansiālu atbalstu kultūras centrā “Siguldas devons” pagājušā gada nogalē bija iekārtota Zviedrijā tapusi unikāla lielformāta fotoizstāde “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”. Tā tika realizēta izglītojoša projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros.
Tagad tapusi izstādes digitālā prezentācija, kas ir lieliska iespēja šo izstādi apmeklēt visiem, kas ārkārtas situācijas dēļ to nevarēja aplūkot klātienē. Digitālo prezentāciju papildina arī iespēja ieklausīties fotomodeļu dzīves stāstos.
Izstādi veidojis viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē – Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska”, sadarbojoties ar teātri “Glada Hudik”, kurā darbojas arī aktieri ar garīga rakstura traucējumiem. Tieši šie cilvēki ir fotomodeļi, kas iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi gūstot iespēju ieņemt savu vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Dīva, Policists, Dumpinieks, Karaliene... Katrs tēls mūs uzrunā ar savu, piesātinātu vēstījumu. Kultūra rada ikonas, par kurām sapņojam un ar kurām attiecības veidojam mēs, sabiedrības locekļi. Ikonas stāsta par cilvēka pastāvēšanas mūžīgo cīņu starp cerībām un izmisumu, sapņiem un realitāti, ierobežojumiem un iespējām. Izstāde ir ceļš uz patiesu tādas sabiedrības daļas iekļaušanu, kuru ikdienā redzam tik reti un kura vēsturiski allaž ir palikusi neredzama.
Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska” ir viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē. Muzejs allaž tiecas uzrunāt savus skatītājus ar sabiedriski aktuālām tēmām, kas liek aizdomāties un rosina uz patiesām pārmaiņām. Daudzveidība, demokrātija un visu cilvēku līdztiesība ir svarīgas vērtības, kas spilgti izpaužas šajā izstādē, ko veidojušas zviedru scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Helēna Andersone (Helena Andersson) un Linda Sandberga (Linda Sandberg) kopā ar fotogrāfi Emmu Svensoni (Emma Svensson).
Galerija LOW jauno gadu iesāk ar
jaunāko Krīzes Vēstneša un LOWkāsta izlaidumu
2020. gada pašā izskaņā galerija LOW ir pārvākusies uz jaunām telpām Lāčplēša ielā 78A; automazgātuves otrajā stāvā iepretim Zuzeum. Galerijas LOW jaunatklāšanas izstādei LOW MOON radījuši teju vai utilitārus mākslas darbus, kas kalpos par galerijas inventāru arī pēc izstādi noslēdzošā datuma.
Izstādē piedalās: Uģis Albiņš, Gints Gabrāns, Žygimantas Kudirka, Darja Meļņikova, Ojārs Pētersons, Hanele Zane Putniņa, Līva Rutmane-Kalniņa, Ainārs Kamoliņš, Viktors Timofejevs, Evita Vasiļjeva, Augusts Zariņš. (Izstāde šobrīd nav apskatāma epidemioloģisko ierobežojumu dēļ).
Bet ir izdots un lasāms jaunākais Krīzes Vēstneša numurs (kas arī 2021. gada kalendārs). Tajā veidošanā piedalījušies Alise Tīfentāle, Maija Kurševa, Helēna Demakova, Marija Luīze Meļķe, Santa Hirša, Katrīna Teivāne-Korpa, Jānis Taurens, Klāvs Mellis, GolfClayderman, Semjons Haņins, Ernests Kļaviņš, Kristiāna Marija Sproģe un Anna Malicka.
Savukārt jaunākajā LOWkāstā Ainārs Kamliņš lasījumā “Cabaret LOW” piedāvā citādāku skatījumu uz kabarē žanru kā ierastie kritiķi, kas to vērtē ar morāles vai estētikas kategorijām. Tā vietā, balstoties uz Andreja Kurcija uzskatiem, var izveidot plašāku kabarē skaidrojumu kā īpatnu eksistences veidu, kas ietver noteiktu skatījumu uz filozofiju, mākslu un ikdienu.
Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A, (automazgātuves otrajā stāvā), Rīga
Izdota Latvijas un Igaunijas agrīnajām fotogrāfēm veltīta foto grāmata
“Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture”
Tartu Mākslas muzejs (Igaunija) un Blind Carbon Copy (Latvija) sadarbībā ar grāmatas dizaineri Alekseju Muraško ir izdevuši foto albumu “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture”, kas ir unikāls pirmizdevums veltīts Latvijas un Igaunijas agrīnajām fotogrāfēm. Foto grāmata ir sastādīta latviešu, igauņu un angļu valodā un pašreiz, ņemot vērā karantīnas ierobežojumus, pieejama ISSP interneta veikalā, atsevišķi sazinoties un veicot pasūtījumu koncepta grāmatnīcā “Mr. Page”, kā arī projekta mājas lapas veikalā www.silvergirls.eu.
Foto grāmata “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture” ir paplašināts turpinājums tāda paša nosaukuma izstādei, kas šovasar bija skatāma Tartu Mākslas muzejā Igaunijā. Ilustratīvi bagātais izdevums stāsta par desmit agrīnajām fotogrāfēm, kas strādājušas Latvijas un Igaunijas teritorijā 20. gadsimta sākumā un starpkaru periodā, ļaujot lasītājam iepazīties ar plašu vizuālā mantojuma klāstu no dažādu Latvijas un Igaunijas muzeju un privātajiem arhīviem. Grāmatā ir iespējams aplūkot arī izstādes dokumentācijas ar trīs mūsdienu mākslinieku darbiem, kas apcer pazaudēto un novārtā atstāto mūsu kopīgajā vizuālajā vēsturē. Tāpat grāmatā ir lasāma projekta kuratoru eseja un nelieli apraksti par katru no kopumā trīspadsmit autoriem.
Izstādes kuratori un grāmatas sastādītāji Šelda Puķīte (LV) un Indreks Grigors (EE): “Sieviešu vēstures pētniecība iegūst arvien lielāku popularitāti visā pasaulē, un arī Baltijas valstis cenšas sniegt savu ieguldījumu, līmējot kopā saglabājušos vēsturiskos fragmentus, lai varētu noskaidrot sieviešu stāstus un apzinātu atstāto mantojumu. Daži no šiem stāstiem izrādās ļoti nozīmīgi mākslas vēstures kontekstā, citi savukārt kalpo kā nelieli, bet svarīgi paplašinājumi redzējumam par mūsu kopīgo pagātni. Līdzīgi kā daudzās citās jomās un profesijās, vēstures grāmatās sievietes fotogrāfes ir grūti atrast. Mēs ceram, ka šis izdevums kļūs par būtisku precedentu, lai, izsakoties grāmatas mākslinieka Alekseja Muraško vārdiem, “atrastu šo sieviešu pazaudētās sejas”, kā arī veidotu plašāku un iekļaujošāku skatījumu par fotogrāfijas un mākslas vēsturi kopumā.”
“Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture”
“Orbītas bibliotēkā” iznācis Andra Kalnozola romāns “Kalendārs mani sauc”
Grāmatu sērijā “Orbītas bibliotēka” iznācis rakstnieka Andra Kalnozola romāns “Kalendārs mani sauc”.
Romāna “Kalendārs mani sauc” centrālais tēls ir jauns vīrietis ar grūti definējamu garīgās veselības stāvokli. Brīžiem šķiet, ka viņa prāts strādā kā bērnam, citkārt – ka labāk nekā vairumam pieaugušo. Stāsta struktūru veido vietējās mazpilsētas mācītājam rakstītas vēstules, kurās galvenais varonis reflektē par savā dzīvē notiekošo, tādējādi iepazīstot pats sevi un apkārtējo pasauli. Nelaimīga iemīlēšanās viņu novedusi pie eksistenciālas nepieciešamības no galvas iemācīties katra kalendāra datumā svinamās vārdadienas, lai “nokļūtu tuvāk” iecerētajai meitenei, proti, – starp visiem vārdiem atrodams arī viņējais. Oskara jeb Kalendāra atmiņas īpatnības un spēja pārdabiski koncentrēties uz specifiskiem uzdevumiem ne tikai atklāj ļoti īpatnēju psiholoģisko varoņa portretu, bet arī dzen uz priekšu aizkustinošus, aizraujošus un uzjautrinošus notikumu pavērsienus. Taču spēcīgāk par visu iepriekšminēto nostrādā emocionāli nepastarpinātās varoņa atklāsmes par cilvēkiem un to savstarpējajām attiecībām, kuras šķietami deformētā apziņa atklāj ar naivu patiesumu.
Andri Kalnozolu lasītāji labāk pazīst kā dramaturgu, un arī romāna “Kalendārs mani sauc” raksturā, īpatnībā un kvalitātēs jūt autora dramaturģisko pieredzi. Kalnozola rakstības stilā apvienota dzejai radniecīga poētiskā pasaules uztvere, kas izpaužas spilgtā tēlainībā, un maģiskajam reālismam radniecīga atmosfēra. Vienlaikus to caurvij prasmīgi veidota sižeta struktūra un veikla stāsta dinamika. Autors spējis ap dzelžainu kodola koncepciju apvīt intimitāti veidojošas nianses, caur personīgām detaļām iedzīvināt tēlus un katru stāsta pavērsienu padarīt par atsevišķu piedzīvojumu, vienlaikus pārliecinoši kontrolējot radīto pasauli un uzturot intrigu.
““Kalendārs mani sauc” piedāvā tieši to, kā Latvijas literatūras vidē pietrūkst – literāri krāšņā un inovatīvā formā veidotu aizraujošu stāstu, kas sniedz gan intelektuālu, gan emocionālu baudījumu. Neparastā struktūra un valodas lietojums grāmatai piešķir kvalitāti, ko var interpretēt gan kā avangarda pazīmi, gan kā atvērtas durvis jebkura vecuma un rūdījuma lasītājam,” teic grāmatas redaktors Henriks Eliass Zēgners, kurš Kalnozolu nodēvē par vienu no šābrīža spēcīgākajiem latviešu literātiem.
Sērijā “Orbītas bibliotēka” tiek izdoti mūsdienu dzejnieku un prozaiķu darbi. Līdz šim izdotie darbi: Arvja Vigula dzejoļu izlase “Grāmata”, Kirila Kobrina eseju izlase “Vēsture. Work in Progress”, Andra Kupriša stāstu krājums “Berlīne”, Kikōnes dzejas krājums “Jūs kavējaties”, Anda Surgunta dzejas krājums “Skaistākā no aizmiršanās hipotēzēm”, Semjona Haņina dzejas grāmata “Ne tā”, Elvīras Blomas dzejas krājums “Izdzēstie attēli”, Laura Veipa krājums “Interesantās dienas”, Andreja Seņ-Seņkova dzejas krājums “Papīra krūtis”, Viļa Kasima “Lizerīnblūzs”, Leonīda Dobičina romāns “Enpils”. Grāmatu sērijas redaktors: Aleksandrs Zapoļs. Sērijas dizaina autors: Tom Mrazauskas.
Grāmatas nopērkamas grāmatnīcās “Globuss”, ”Jānis Roze”, “Bolderāja”, “Mr. Page”, kā arī interneta platformā talka.lv.
Izdevniecībā “Neputns” izdota Jāņa Kalnača grāmata
par mākslinieku Jēkabu Strazdiņu
Grāmata veltīta Jaunpiebalgā dzimušajam māksliniekam, mākslas vērtētājam, kolekcionāram un pedagogam Jēkabam Strazdiņam (1905–1958). Grāmatas māksliniece – Zane Ernštreite.
“Piemirstais Jēkabs Strazdiņš ir pastīvi monolīts tēls – izcils zīmētājs, nerealizējies monumentālists, kas zemnieku, it īpaši jaunsaimnieku, pārmērīgi smago darbu atveidoja pirmsindustriālā vidē, viens no ražīgākajiem mākslas vērtētājiem gan 30. gados, gan Vācijas okupētajā Latvijā, iecienīts pasniedzējs Rīgas 1. ģimnāzijā, vēlāk LVU Filoloģijas fakultātē un Mākslas akadēmijā, Piebalgas mākslas muzeja izveidotājs, nozīmīgas, droši vien lielākās pēckara mākslas kolekcijas īpašnieks,” par Strazdiņu stāsta grāmatas autors mākslas vēsturnieks Jānis Kalnačs. Savukārt mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš piebaldzēnu Jēkabu Strazdiņu nevis Kārli Padegu atzina par “spēcīgāko un savdabīgāko māksliniecisko personību” nedaudzo Latvijas 1930. gadu dumpinieku vidū.
Jēkaba Strazdiņa radošo un pedagoģisko darbību pārtrauca 1949. gadā piespriestie desmit gadi izsūtījumā, par to, ka viņš neziņoja par sievastēva sētā sastaptajiem nacionālajiem partizāņiem un pussimtu “pretpadomju satura ideoloģiski neizturētām grāmatām” viņa bibliotēkā. Sods, kas tika izciests Bratskas apkārtnē, sabeidza mākslinieka veselību. Liela tiesa Jēkaba Strazdiņa un viņa mākslas kolekcijas darbu traģiski sadega 1997. gada Ziemassvētkos.
Tiešākais ierosinājums šai grāmatai Jānim Kalnačam bija mākslinieka māsas Grietas dēla Daga dāvinājums – vairāk nekā 120 mākslas darbu – Cēsu vēstures un mākslas muzejam 2016. gadā.
Pētījumā izmantots plašs arhīvu muzeju, bibliotēku un privāto kolekciju materiāls. Līdz ar saglabātu un zudušu mākslinieka darbu reprodukcijām un vēsturiskām fotogrāfijām grāmatā iekļauts Strazdiņa publikāciju saraksts, personu rādītājs un kopsavilkums angļu valodā.
Vienlaikus ar grāmatas izdošanu Cēsu Izstāžu namā tiek atklāta izstāde “Jēkabs Strazdiņš. Darbi un kolekcija”. Izstāde skatāma no 18. decembra līdz 21. februārim.
Izdevniecības “Neputns” galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga
Iznācis mākslas un dizaina žurnāls KURPES bērniem
Kopīgi sadarbojoties vairāk kā trīsdesmit mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS audzēkņiem un viņu skolotājiem, radīts mākslas un dizaina žurnāls KURPES bērniem. Tā saturu veido stāsti, zīmējumi, sarunas par mākslu un dizaina projekti. Pop-up žurnāla forma tika izvēlēta kā atbilstoša, lai jaunie autori, strādājot mājās un tiekoties videonodarbībās attālināti, varētu dalīties ar savām radošām idejām.
Žurnāls pieejams internetā Mākslas izglītības centra TRĪS KRĀSAS mājas lapā, kā arī izdots analogā veidā ierobežotā eksemplāru skaitā.
