Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Tikšanās ar kuratori Tīnu Pētersoni
izstādē “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit”
Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “Pilot”
28. jūnijā
Skats no izstādes “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit”. Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021. LMA izstāžu telpa “Pilot”. Foto: Madara Gritāne
28. jūnijā vēl pēdējo dienu būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 un Latvijas Mākslas akadēmijas balvas “Jaunais kurators!” ieguvējas Tīnas Pētersones veidotā izstāde “Lai iemīlētos, klikšķini šeit” Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu telpā “Pilot”, un tās ietvaros plkst. 18.00 būs iespēja tikties ar kuratori klātienē un uzzināt vairāk par izstādes koncepciju, māksliniekiem un viņas pieredzi, strādājot pie šīs izstādes. Jāatgādina, ka pie ieejas apmeklētājiem lūgs uzrādīt digitālo Covid-19 sertifikātu.
Izstāde “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit” aplūko, kā iepazīšanās aplikācijas ir ietekmējušas mūsdienu romantisko attiecību veidošanas kultūru. Mākslinieki Irēna Andrejeva, Krišjānis Elviks, Konstantīns Žukovs un Elizabete Ezergaile izstādē attēlo, kā komercializētās mīlestības industrija, kuras globālais apgrozījums nu jau mērāms miljardos, kultivē ideju par mīlestību kā produktu, kur pie vislabākā “darījuma” no plašā potenciālo partneru piedāvājuma iespējams tikt, ar speciāli šim nolūkam izstrādātu algoritmu palīdzību. Kā liecina jaunākie pētījumi, vislielāko popularitāti interneta randiņu tirgū izpelnījušies “iepazīšanās supermārketi” Tinder un Grindr, kas sniedz iespēju ar vienu pirksta pieskārienu nodibināt jaunu kontaktu, gluži kā iepērkoties internetā — ātri, ērti, izdevīgi.
Tīna Pētersone (1994) ieguvusi maģistra grādu laikmetīgās mākslas kūrēšanā Goldsmita koledžā Londonas Universitātē. Pirms tam absolvējusi komunikācijas zinātnes bakalaura programmu Latvijas Universitātē, kā arī pavadījusi semestri Cepelina Universitātē Frīdrihshāfenā, Vācijā, studējot komunikāciju un kultūras menedžmentu. Ieguvusi pirmoa "Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021" un Latvijas Mākslas akadēmijas konkursa “Jaunais kurators!” balvu, kā arī kūrējusi starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” ceļojošo izstādi Cēsīs, Latvijā. Kopā ar mākslinieku Krišjāni Elviku izveidojusi apvienību temporary.lv, kas 2020. gada vasarā apmetās mākslas laboratorijā Baltijas jūras krastā. Kūrējusi Lindas Vilkas soloizstādi BREAK-me-DOWN-tomorrow (2020) Plieņciemā, Latvijā, kā arī kopā ar domubiedriem strādājusi pie grupas izstādēm Making Sense (2020) un It Got Brighter, Then Dimmer, Right Next to the Wound (2019) Londonā, Lielbritānijā.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021
Tekstgrupas Orbīta izstāde “Sunim bija aizdomas”
Rīgas Mazākajā galerijā
29. jūnijs–16. augusts
No šī gada 29. jūnija līdz 16. augustam Rīgas Mazākajā galerijā norisināsies tekstgrupas Orbīta izstāde “Sunim bija aizdomas”, kurā skatāmais darbs ir bezgalīgs virsrakstu dialogs starp divām novecojušām ierīcēm, kas paredzētas nekustīgu un kustīgu attēlu rādīšanai. Saruna norisinās par to, ko abas elektriskās ierīces redz aiz loga un to, ko tās iekšēji izjūt.
“Divu veco televizoru saruna ir vienlaikus ritmisks un plūstošs vārdu virknējums, caur kuru tiek izteikts gan novērojums par ārā – tur – uz ielas redzamo, gan arī abām ierīcēm jau sen labi zināmo, pieredzēto, filozofēto. Kaut arī brīžiem šķiet, ka izmestās frāzes jeb virsraksti ir drīzāk atrauti no realitātes un fiziskās vides, kas kontekstuāli caurvij sarunas gaitu, tie par apkārtni pasaka daudz vairāk nekā mirklis, kurā mēs atrodamies. Šīs sarunas vienreizīgums parādās tieši caur to, cik daudzas reizes tā tiek izrunāta. Un katrs no apstākļiem, notikumiem, pieminētajiem atgādinājumiem ir attiecināms tikpat labi kā uz vakardienu, tā arī rītdienu.” – Auguste Petre
Tekstgrupa Orbīta (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) ir dzejnieku un multimediju mākslinieku apvienība, kas piedalās izstādēs un veido dažādus mākslas darbus jau kopš 1999. gada.
Rīgas Mazākā galerija
Aristida Briāna iela 9
Paula Rietuma personālizstāde “Esošais un vēlamais”
“Kamergalerijā”
29.jūnijs–18.jūlijs
No 29.jūnija līdz 18.jūlijam “Kamergalerijā” būs skatāma Paula Rietuma personālizstāde “Esošais vai vēlamais”.
“Mans mīļākais grafikas darbs pašlaik ir aptuveni 3350 gadus vecs Gurobā, Ēģiptē, atrasts zīmējums, kas apraksta neliela, pārnēsājama koka tempļa izstrādes norādījumus. Uz rūtota laukuma ir uzzīmēts tempļa priekšskats un sānskats, kas ir apstulbinoši līdzīgi kaut kam, ko, pirms pāris dienām būtu rasējis kādam galdniekam.
Pavisam vienkārši, priekšskats, sānskats un virsskats turpina būt ērtākais veids kā aprakstīt esošo vai kādu tā vēlamo papildinājumu. Pie tam, ar lietišķu precizitāti un veselīgu naivumu. Izstādē plānoju turpināt šo tradīciju.” Tā Pauls Rietums stāsta par personālizstādi “Esošais vai vēlamais”.
Izstādes aizsākums ir viens zīmējums vai zīmējums kā tāds. Tālāk autors stāsta savus stāstus un veido savus likumus. Viens, divi, cits, otrs, trešais, ceturtais. Tam var nebūt gala un būt nebeidzamas versijas. Bet viss sākas ar priekšmetu. Lai iepazītu autora radītos likumus, arī skatītājam ir jāizstāsta vai jāizlasa savs stāsts.
Ar šo izstādi “Kamergalerija” turpina izstāžu ciklu, kas veltīts ilustrācijai, aicinot savus darbus eksponēt māksliniekus, kuri savu atpazīstamību ieguvuši ilustrācijas žanrā. Izstāžu cikls notiek sadarbībā ar komiksu kultūras žurnālu “kuš!” veidotāju, vieskuratoru Dāvidu Šilteru (David Schilter). Ciklu aizsāka Kerijas Arnes personālizstāde “Pikniks”, savukārt to noslēgs Rebekas Lukošus personālizstāde.
“Kamergalerija”
11. novembra krastmala 35, Rīga (5. stāvs, 81. telpa)
Alekseja Elementton lielformāta sienas gleznojumu “Karosta 360”
uz piecstāvu mājas sienas Liepājā
Atklāšana – 29. jūnijā
29.jūnijā, pulksten 17.00 svinīgi tiks atklāts lielformāta sienas gleznojums “Karosta 360” uz piecstāvu mājas sienas Turaidas ielā 8a, Liepājā. Tā idejas autors un izpildītājs ir Karostas mākslinieks Aleksejs Elementton, kurš pazīstams ar saviem efektīgajiem mākslas darbiem gan pilsētvidē, gan darinātiem pēc individuāliem pasūtījumiem.
Mākslinieks piedalījās arī 2020.gada Karostas festivālā ar darbu “Нептун следит за базаром” (Neptūns vēro tirgu/domā, ko runā) Ziemeļu fortos, kā arī Kuldīgas ielu mākslas festivālā gleznoja hercoga Jēkaba portretu uz daudzstāvu mājas sienas.
Karostā joprojām var apskatīt līdz šim festivāla ietvaros tapušos darbus Redanā un Karostas cietumā, kā arī sekot līdzi mākslas procesam Karostas ūdenstornī. Visu trīs Karostas festivālu laikā tapušos mākslas darbus Karostā visērtāk apskatīt, izmantojot karti “Māksla izglābs Karostu”, kur var saņemt Karostas cietumā.
Karostas festivāls
Turaidas iela 8A, Liepāja
"Projekcija – Dzīve pēc Covid?"
tiešsaistē
30. jūnijā
30. jūnijā plkst. 22:00 Rīgas Fotomēneša Facebook lapā tiešsaistē notiks projekcija - Dzīve pēc Covid? Tajā tiks prezentēti 26 projekti, kas izvēlēti Rīgas Fotomēneša atklātajā konkursā. Pasākums dalībnieki ir Aleksejs Pavlovs (Krievija), Anastasija Lomteva (Latvija), Anja Redī (Lielbritānija/Polija), Antoņina Baiguševa (Vācija), Barts Krezoleks (Polija), Brams van Deiks (Francija/Nīderlande), Karlo Bevilakva (Itālija), Kristija Grišina (Krievija), Daniels Kočerga (Nīderlande/Krievija), Gevins Smārts (Lielbritānija), Henriks Dunkers (Somija), Joanna Mušala (Polija), Konstantīns Žukovs (Lielbritānija/Latvija), Laima Graždanoviča (Latvija), Marija Kokunova (Krievija), Marija Korņejenko (Baltkrievija), Mihals Maļinskis (Polija), Nastašā Martinova (Krievija), Natālija Kepeša (Vācija/Polija), Paulina Korobkēviča (Lielbritānija/Polija), Rasmuss Makelē (Somija), Roksolana Potsjurko (Ukraina), Sergejs Stroiteļevs (Krievija), Sjū Poļšikova (Portugāle/Krievija), Jauhens Otcetskis (Baltkrievija), Valdis Putniņš (Latvija).
Reiņa Lodziņa skaņas instalācija “Tallinas ledājs”
kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē
30. jūnijs–11. jūlijs
No 30. jūnija līdz 11. jūlijam kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē izstāžu cikla “Artefaktu konstrukcijas” ietvaros būs aplūkojama Reiņa Lodziņa skaņas instalācija “Tallinas ledājs”.
Mākslinieks telpā radīs multikanālu instalāciju, kur ar desmit skaļruņu palīdzību, izmantojot skaņu sintēzes pamatvienības - tīrus toņus -, gaisā veidos rakstainu “Tu jau zini kur” Mazās zāles izmēra “mākoni”. Viesi būs aicināti, vadoties pēc savās dzirdes, uztaustīt un izprast šī audiālā eksperimenta dabu un struktūru. Tieši caur klausītāja kustību telpā “mākonis” atklās savus apveidus un iezīmēs punktus, kurās atsevišķu skaļruņu viļņu sastapšanās radīs dziļu dunoņu vai, gluži pretēji, klusumu.
Reinis Lodziņš (1998) šogad absolvējis Glāzgovas Mākslas skolas Interaction Design nodaļu. Kopš 2016. gada piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārpus. Paralēli viņš ir elektroniskā soloprojekta Nieris vadītājs. Mākslinieks savā daiļradē aplūko dažādu mediju formātu pamatstruktūras un pēta, kā to īpatnējās pazīmes un tehniskās īpašības var izmantot kā saviļnojošus izteiksmes līdzekļus. Viņa darbus caurstrāvo bērnišķīgs rotaļīgums pret saturu, tajos bieži iekļaujot atsauces uz apkārtējo kultūru un vidi. Lodziņš pastiprināti strādā ar skaņu, telpu un valodu.
“Artefaktu konstrukcijas” tematiskā vadlīnija izvēlēta, atsaucoties uz pārmaiņām globālā mērogā, kas pieprasa līdzšinējo domāšanas modeļu pārstrukturēšanu un jaunu nākotnes orientieru nospraušanu. Šī gada “Tu jau zini kur” mākslas programmas ietvaros “konstrukcijas” jēdziens kalpo kā pamatelements un sākumpunkts, kas atspoguļo esošo lietu (ne)kārtību, “dekonstrukcija” vērsta uz sistēmu un nostādņu izjaukšanu, apzināšanu un izvērtēšanu, savukārt “rekonstrukcija” ataino jaunu modeļu radīšanu, balstoties uz jau iepriekš eksistējošiem elementiem. Izstāžu ciklu organizē kuratore Tīna Pētersone, mākslinieks Rūdolfs Štamers un “Tu jau zini kur” īpašnieks Uldis Trapencieris.
Kultūrtelpa “Tu jau zini kur”
Tallinas ielaa 10-3, Rīga
Izstāde “Lauka pētījumi”
Cēsu pilsmuižas klētī un Zinātnes un mākslas centra “Brūzis” teritorijā
1. jūlijs–29. augusts
No 1. jūlija līdz 29. augustam Cēsu pilsmuižas klētī un Zinātnes un mākslas centra “Brūzis” teritorijā būs skatāma izstāde “Lauka pētījumi” . Izstādi atklās 1.-4. jūlijā ar mākslinieku performancēm un mākslas tūrēm
Izstāde “Lauka pētījumi” ir aicinājusi pie vides izpētes jautājumiem kopīgi strādāt šķietami nesaistītus profesionāļus – zinātniekus un māksliniekus. Kā izzināt to, kas ir tepat blakus – paralēlās pasaules katrā dabas elementā? Kā ieklausīties sevī, patiesi ieklausoties dabā, vai, otrādi, apzinot pašam savu ķermeni, izzināt apkārtējo? Vai ar dabu var veidot attiecības kā ar partneri? Vai šīs attiecības ir abpusējas? Katra cilvēka atbildes uz šiem jautājumiem ved pie konkrētiem lēmumiem politikā, biznesā un personiskajā dzīvē.
Mākslinieki, izmantojot gan mākslas, gan zinātnes piedāvātos instrumentus, paspilgtina ierasto pētījumu lauku, pievienojot ķermeniskos un emocionālos uztveres reģistrus – sajūtas, intuīciju, emocijas un maņas –, lai tieši un nepastarpināti eksponētu izzināto un sajusto. Tie ir pētījumi par cilvēka un dabas attiecību trauslumu, atvērtību daudzveidībai un iztēles ceļojumiem nākotnē. Cēsu pilsmuižas klēts, paplašinot priekštatus par apkārtējo vidi, pārvērtīsies par procesu un eksperimentu telpu ar instalācijām, skaņu ainavām, tekstiem, filmām un performancēm, kas fiksē vides, kuras vairs nekad neatkārtosies.
Izstādes dalībnieku sastāvu veido instalāciju un performanču māksliniece Linda Boļšakova, etnobotānikas pētnieku grupa DiGe, horeogrāfi Ēriks Eriksons (Zviedrija) un apvienība IevaKrish (Ieva Gaurilčikaite-Sants un Krišjānis Sants, Lietuva/Latvija) ar dziedātāju Jolantu Strikaiti, režisoru Mārtiņu Zvirbuli un dejotājiem Emīliju Bergu un Marģeru Vanagu, tekstu autore un tekstila māksliniece Sandra Kosorotova (Igaunija), arhitekte un urbāniste Līva Kreislere, keramiķe un porcelāna meistare Esmeralda Purvišķe, skaņu mākslinieks un arhitekts Maksims Šenteļevs, tekstu autore Alīse Vorobeja, ilustrators un murālists Zahars Ze. Ekspertu lomā izstādei pievienojas Vides risinājumu institūta bioloģe Rūta Abaja, praktiskās entomoloģijas laboratorijas vadītāja Kristīne Berķe-Ļubinska, attālās izpētes eksperts Dr. Dainis Jakovels, agronome Dr. Arta Kronberga, klimata vēstnieks Uģis Rotbergs, ainavu dizainere Dace Zariņa, iniciatīvas LIFE CRAFT lauksaimnieki un citi.
Izstādē ir iekļauta un klātienē būs skatāma latviešu kino režisora un publicista Žulijena Nuhuma Kulibali kurētā īsfilmu programma “Dabiski”; ar Katrīnas Neiburgas, Madaras Dišleres, Jona Banga-Karlsena (Dānija), Armanda Zača, Žanetes Skarules, Uģa Oltes un Lāsmas Lagzdiņas filmām. Īsfilmu programma tapusi sadarbībā ar starptautisko īsfilmu festivālu 2ANNAS.
Izstādes publiskās programmas norises laikā varēs piedzīvot sarunas ar izstādes dalībniekiem, diskusijas un performances. Izstādes “Lauka pētījumi” radošās koncepcijas autors ir mākslinieks Aleksejs Beļeckis.
Cēsu pilsmuižas klēts
Pils laukums 9, Cēsis
Zinātnes un mākslas centrs “Brūzis”
Lenču iela 11, Cēsis
Izstāde “Vienreiz mūžā”
žurnāla “Foto Kvartāls” jaunajā platformā fotogrāfijai
Free Riga ēkā
No 1. jūlija
Foto: Jana Petkus
1. jūlijā plkst. 18.30 ar izstādi “Vienreiz mūžā” Free Riga ēkā Viskaļu ielā 36A tiks atklāts žurnāla “Foto Kvartāls” izstāžu stends, kur turpmāk varēs vērot dažādas foto izstādes.
“Tā būs neformāla, eksperimentāla platforma, kuras programma pamatā tiks veidota no atvērtiem uzsaukumiem,” stāsta žurnāla “Foto Kvartāls” redaktors Arnis Balčus. “Es ceru, ka šī būs vieta, kur meklēt jauno, trako, dīvaino, pretrunīgo Latvijas fotogrāfijā.”
Izstāde “Vienreiz mūžā” ir veltīta pēdējā laika nozīmīgākajam cilvēces pagrieziena punktam, cenšoties uz Covid-19 paskatīties ar smaidu un ironiju. Izstādi kūrē Arnis Balčus un Artūrs Arnis, kuri no atvērtā konkursā iesniegtajiem darbiem izvēlējās 21 autora 29 fotogrāfijas. Kopumā konkursam tika iesniegtas gandrīz 100 fotogrāfijas.
Izstādē piedalās: Adelīna Kalniņa, Adriana Lešinska, Anete Aramina, Anete Atvare, Anna Dzērve, Bruno Šļapņa, Dina Maksimenko, Edgars Butanovs, Emīls Butorins, Emīls Lacums, Evija Ābrama, Ingus Bajārs, Jana Petkus, Jānis Knāķis, Kaspars Zborovskis, Katrīna Ķepule, Nikola Kuzmina, Rasa Droiska, Roberts Svižeņecs, Sofija Bella Ķeruže un Valdis Putniņš.
Izstāde notiek festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2021” ietvaros. Izstādes beigu datums tiks precizēts, bet tā norisināsies vismaz 4 nedēļas.
Festivāls “Rīgas Fotomēnesis 2021”
Viskaļu ielā 36A, Rīga
Bodo Korsig izstāde “Izbēgšana / Escape”
Galerijā “Māksla XO”
1.–31. jūlijs
Bodo Korsig. Prāta logi. 2018
No 1. līdz 31. jūlijam galerijā “Māksla XO” būs skatāma vācu tēlnieka Bodo Korsig izstāde “Izbēgšana/Escape”, kas ietvers gan tēlniecības darbu instalāciju no metāla un filca, gan zīmējumus. Paralēli personālizstādei Bogo Korsig iecerējis sniegs meistarklasi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības un Tekstilmākslas apakšnozares studentiem.
“Vairāk nekā divdesmit gadus, manu darbu galvenā tēma ir domāšanas, sajūtu procesu un apstākļu izpēte. Mani interesē smadzeņu robežstāvokļi un neiroloģiskie procesi kā reakcija uz ekstrēmiem, eksistenciāliem apstākļiem, piemēram, bailēm vai vardarbību. Viena no mana darba galvenajām iezīmēm ir motīvu, tēmu un lietu pārvēršana abstraktā formu pasaulē un simbolos,” stāsta Bodo Korsig.
Bodo Korsig personālizstādes nosaukums un daži no tajā redzamajiem darbiem ir sava veida reakcija uz pašreizējo ārkārtas situāciju. Darbu formveides pamatā ir mikrobioloģiski motīvi un abstraktas, individuālas smadzeņu struktūras, tādas kā šūnas, šūnu virknējumi, mikroorganismi, kā arī patogēni, piemēram, vīrusi. Māksliniekaprāt, šie darbi ļauj tikt galā ar bailēm un neskaidrībām. “Katrs indivīds kādā savas dzīves brīdī pārskata pagātni un interpretē atmiņas par šo ceļu. Darbu instalācijās ir redzamas atmiņas par manu pieredzi, sākot no laimīgā līdz sāpīgajam.”
Bodo Korsig (1962) ir dzimis Cvikavā, Vācijā. Absolvējis Tēlniecības un akmens restaurācijas apakšnozari Berlīnes Reklāmas un Dizaina tehnikumā (FWG Berlin) (1990). Viņa darbi atrodas vairāk nekā 50 publiskās kolekcijās un muzejos visā pasaulē, tai skaitā: Deutsche Telekom mākslas kolekcija (Leipciga, Vācija), Deutsche Bank mākslas kolekcija (Frankfurte, Vācija), Villa Zanders Mākslas muzejs (Bergišgladbaha, Vācija), Drēzdenes Valsts mākslas muzeja Kupferstich-kabinett grafikas kolekcija (Drēzdene, Vācija), Vīnes Mākslas akadēmija (Vīne, Austrija), Čehijas Tēlotājmākslas muzejs (Prāga, Čehija), Luksemburgas Nacionālais mākslas un vēstures muzejs (Luksemburga), Ņujorkas Modernās mākslas muzejs (MoMA) (Ņujorka, ASV), Bruklinas Mākslas muzejs, (Ņujorka, ASV), Vašingtonas Nacionālā mākslas galerija (Vašingtona D.C., ASV), Jēlas Universitātes mākslas galerija, īpašā kolekcija (Ņūheivena, Konektikuta, ASV), Smart Museum of Art (Čikāga, Ilinoisa, ASV), Kaohsiungas Tēlotājmākslas muzejs (Kaohsiunga, Taivāna), Te Papa Tongarewa Jaunzēlandes muzejs (Velingtona, Jaunzēlande).
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Rotu mākslas biedrības izstāde “Dienasgrāmata”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
3.jūlijs–1. augusts
Valdis Brože, kaklarota “Meklētāj” un gredzeni “Burbuļkoks” un “Drop ring” no sērijas “Nospiedumi”, kalnu kristāls, oksidēts sudrabs, zelts 24ct, 2021, foto: Kaspars Braķis
No 3.jūlija līdz 1. augustam Valmieras muzeja Izstāžu namā būs skatāma Rotu mākslas biedrības izstāde “Dienasgrāmata”.
Dienasgrāmatu franciski sauc par journal intime, burtiski tulkojot – intīmā avīze. Šāds nosaukums palīdz to atšķirt no laikraksta, kas paredzēts plašam lasītāju lokam. Pretēji - rakstot dienasgrāmatu, tās autors parasti neplāno saturu kādam demonstrēt, jo tas radīšanas brīdī saistošs tikai un vienīgi autoram. Tradicionālā izpratnē tie ir pieraksti pašam sev. Ar sevi katrs var būt vis patiesākais, tāpēc dienasgrāmatā autors var atļauties būt citāds kā ikdienā. Caur mākslinieka vizuālo pasaules redzējumu varam ietērpt dienasgrāmatas citā materialitātē. Idejiskā dienasgrāmata sevī ietver ko vairāk, nekā tikai tekstu.
“Mākslinieka radītai rotai, piemīt visiem neredzamā/apzināti slēptā informācija vai enerģija, kas var materializēties dažādi. Katrs autors radošajā procesā nevar izbēgt no tā, ka darbā atspoguļojas viņš pats, viņa personība un pārdzīvojumi”, stāsta rotu māksliniece Zane Vilka.
Izstādē “Dienasgrāmata” rotu mākslinieki - Andris Lauders, Anita Savicka, Anna Fanigina, Darja Semjonova, Ginta Grūbe, Gints Strēlis, Guntis Lauders, Ilze Egle, Jānis Brants, Laura Selecka, Maija Vītola-Zitmane, Māris Auniņš, Māris Šustiņš, Paula Treimane, Rasma Pušpure, Una Mikuda, Valdis Brože, Vladislavs Čistjakovs un Zane Vilka - piedāvās skatītājam savas dienasgrāmatu lappuses īpaši šim projektam radītās rotās, caur kurām meklēt patiesību, sajust kopības sajūtu un rast jaunas interpretācijas.
Izstādes radošās komandas darbā piedalījušies arī māksliniece Krista Ose un operators Kaspars Braķis.
Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera
Māra Priedīša izstāde “Paplašināti mērījumi”
DOM galerijā
Līdz 3. jūlijam
Līdz 3. jūlijam DOM galerijā festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2021” ietvaros skatāma Māra Priedīša izstāde “Paplašināti mērījumi”.
Covid laikā cilvēkiem jāpielāgojas, jāaizmirst sev ierastās lietas, jāpārkoriģē maņas, šobrīd, lēnām nākot ārā “no alām”, jāsāk mācīties no jauna tās pielietot, jāgaida, kad tās sāks funkcionēt, bet uztvere būs neatgriezeniski mainīta. Izstādē Māris Priedītis pievēršas ķermeņa attiecībām ar uztveri un no tā izrietošā Umwelt. Viņš kameru izmanto kā savas redzes paplašinājumu, mēģinot uztvert uz saprast vairākas lietas vienlaicīgi, mērķtiecīgi distancējoties no klišejiskiem simboliem un ikonām, bet koncentrējoties uz ritmiem un struktūrām, lai parādītu, cik dažāda spēj būt uztvere, kas rezultējas ar paralaksi starp Umwelten un jēgu.
Māris ir latvietis, kas ir dzimis un audzis Vācijā, studē filozofiju un mākslas vēsturi Eberharda Kārļa Univeritātē, Tibingenē, Vācijā. Pašlaik dzīvo Rīgā un piedalās ISSP rīkotajā mentoringa programmā. Radošās un praktiskās intereses svārstās no filozofijas un mākslas vēstures līdz socioloģijai un bioloģijai.
DOM galerija
Ģertrūdes iela 115, Rīga
Jauno mākslinieku grupas izstāde “EIX”
radošajā telpā “EIX pagrabs”
Līdz 4. jūlijam
Līdz 4. jūlijam radošajā telpā “EIX pagrabs” Elizabetes ielas 9 nama pagrabā skatāma jauno mākslinieku grupas izstāde “EIX”.
Aizgājušajā pavasarī Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas un Kustība. Attēls. Skaņa. 1. kursa studenti izveidojuši darbnīcu Elizabetes ielas 9 nama pagrabā. Šajās telpās 90. gados bijusi kafejnīca un konditoreja “Mazā Luna”.
Paturot prātā Māra Melgalva “No nekā nekas rodas”, apmeklētāji aicināti iepazīties ar idejām par neko.
“Mākslinieku kā laikmeta liecinieku līdzšinējā pieredze un idejas īstenotas izstādītajos darbos. Tie veido jaunu saturu videi, kas 10 gadus bijusi neapdzīvota. Nu tā mostas ar jaunu elpu,” raksta izstādes veidotāji.
Šajā nedēļā izstāde būs atvērta no 29. jūnija līdz 4. jūlijam.
Radošā telpa “EIX pagrabs”
Elizabetes iela 9, Rīga
Ievas Maurītes personālizstāde “Horizonti”
Jūrmalas pilsētas muzejā
Līdz 4.jūlijam
Jūrmalas pilsētas muzejā līdz 4. jūlijam ir skatāma Ievas Maurītes personālizstāde “Horizonti”.
Par izstādi Ieva Maurīte saka: “Horizonts man vienmēr bijis vitāli nepieciešams.
Redzēt horizontu man ir tāpat kā dziļi ieelpot svaigu gaisu, vizuāli tas visvairāk saistās ar jūru, jūru kā bezgalīgu plašumu, jūru kā spoguli.
Horizonts apvieno – kā līnija tas savieno objektus, kas atrodas tālu viens no otra, un nekur citur, kā tikai uz šīs līnijas, tie nekad nesatiktos. Bet vai horizonts, tāpat kā patiesība, ir viens? Vai tie ir dažādi, gan tiešā gan pārnestā nozīmē, katram savs, katrā vietā cits?
Par horizontu jeb apvārsni manuprāt skaisti izteicies arhitekts Ass intervijā žurnālam “Rīgas Laiks”: “Apvārsnis ir līnija, kas nosaka mūsu atrašanās vietu pasaulē. Apvārsnis ir augša un apakša, sākums un beigas, tas ir sākums koordinātu sistēmai ,kurā ierakstās gan laiks, gan telpa, visa mūsu esamība,..Turklāt apvārsnim piemīt viena valdzinoša īpatnība, tam nav mēroga.” (Rīgas Laiks, februāris 2020)”.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Karinē Paronjancas izstāde “Bio sistēmas”
Jūrmalas pilsētas muzejā
Līdz 4.jūlijam
Karinē Paronjanca.“Kad domu plūsma iegūst skaidras formas”. utortehnika
100x100. 2021
Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzalē līdz 4. jūlijam ir skatāma Karinē Paronjancas (Karine Paronyanc) izstāde “Bio sistēmas”.
Kuratore Iveta Feldmane par Karinē Paronjancas izstādi “Bio sistēmas” stāsta: “Karinē vizionārie darbi atspoguļo to, ko redz viņas “iekšējā acs”. Prāta un dvēseles kustības veido vizuālas struktūras gleznas plaknē. Viņa būvē savu fiziku, savu optiku un pasaules uzbūvi. Meklē savas “elementārdaļiņas” un principus, kā tās summējas, radot tveramo realitāti – pasauli tās ekstrēmākajos pietuvinājumos un bezgalīgajos attālinājumos. Katrs viens audekls iztur milzīgu slodzi. Gleznu sērijas darbi ir izkāpinātas hiperbolas, kuru tuvumā grūti noturēt līdzsvaru”.
Ekspozīciju veido darbi no gleznu sērijas “Puzurs”, ar kuru latviešu–armēņu izcelsmes māksliniece Karinē Paronjanca uzsāk jaunu tēmu savā mākslā – dzīvās dabas spontānā plastiskuma un civilizācijas prāta linearitātes saskarsmes izpēti. Karinē smēlusies iedvesmu latviskā puzura motīvā, kas interpretēts kā universālās šūnas – Visuma sistēmas pamatelements.
Izstādi papildinās audiāla partitūra – elektroniskās mūzikas producenta Aleksejа Siverenko (Shri Alex) skaņu celiņš, kas tapis sadarbībā ar muzikālo apvienību “Rāmi Riti”, un grupas solisti Inesi Kozuliņu.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
Latvijas Mākslinieku savienības 80. gadadienai veltīta
LMS muzeja izstāde “Garkājceļš” un
Līvas Blumfeldes personālizstāde “Laiva. Patiesības saturu meklējot”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
Līdz 11. jūlijam
Līdz 11. jūlijam Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā skatāma LMS 80. gadadienai veltīta LMS muzeja izstāde “Garkājceļš” un Līvas Blumfeldes personālizstāde “Laiva. Patiesības saturu meklējot”.
LMS muzeja izstāde “Garkājceļš” veltīta Latvijas Mākslinieku savienības 80. pastāvēšanas gadadienai un tajā iekļauti 20.gs. 2. puses nozīmīgi mākslas darbi, kuru autorus šogad godinām jubilejā. Izstādes koncepcijas vēstījumā darbu ekspozīcijai ir piešķirts tēls ceļš – virzība - nākotne. Soļi, kā motoriskās darbības semantika, jāizprot kā laikmetīgs un ekspresīvs autoru snieguma un laikmeta inscenējums.
Ekspozīcijā ir būtisks izstādes iekārtotāja, mākslinieka Jāņa Purcena telpas risinājums - skulpturālā postamentu kompozīcija, kas uzsver un akcentē izstādes ideju. Izstādē tiek uzsvērta iekārtojuma vizuālā vertikālitāte, augšupejošais ritms, kas simboliski raksturo 20.gs. 2.puses Latvijas mākslinieku izteiksmes līdzekļu meklējumus un tēlu veidošanas stilistisko izziņas tieksmi, darboties gribu. Darbus raksturo tendence uzturēt modernisma tradīcijas, kā arī iekļauties postmodernisma formveides plūsmā.
Izstādē ir iekļauti autoru, LMS biedru - Ojāra Pētersona, Ērikas Gulbes (1916-2003), Intas Celmiņas, Herberta Siliņa (1926-2001), Andreja Ģērmaņa, Jura Ģērmaņa, Jāņa Pauļuka (1906-1984), Ārija Skrides (1906-1987), Vijas Dzintares, Jura Rapas, Zigrīdas Rapas, Rūdolfa Heimrāta (1926-1992), Rasas Kalniņas-Grīnbergas, Valerijas Mickevičas (1921-2008), Līvijas Rezevskas (1926-2004), Aleksandras Briedes (1901-1992), Kurta Fridrihsona (1911-1991) darbi.
Savukārt Līva Blumfelde personālizstādi “Laiva. Patiesības saturu meklējot” veidojusi ar vēlmi izsvērt māksliniekam aktuālos fiziskās eksistences ētikas jautājumus. Autore rosina pārdomāt sinkrētisma metafizikā bāzētu dzīves cikliskuma un nepārtrauktības apjausmas ikdienišķo konstatāciju. Jautājums ir atbildēts? Līva Blumfelde atbildi veido vairāku mākslas veidu un stilistiku valodas simbiozē, sāncensībā un konkurencē panākot vizuālo līdzsvaru. Izstādē autore uzrunā skatītāju ar objektiem - laivas tēliem, to telpiskās kustības slīdējumu un laika jēdziena fiksācijām, kas ekspozīcijā iekļauj sešas lielformāta eļļas gleznas uz audekla un papīra, kur jūtama atsauce diplomdarba vadītāja, neoekspresionisma aizsācēja Latvijā gleznotāja Ivara Heinrihsona daiļradei. Tēmas izvērsumu par patiesības un satura mijiedarbības jautājumu Līva Blumfelde pauž arī ekspozīcijā esošā un neoreālisma stilistikas videodarbā “Pastaiga ar laivu”.
Līva Blumfelde: “Ekspozīcijā apskatāmo darbu mērķis ir izvirzīt jautājumus, kuri raksturo mākslas darba patiesības saturu. Simboliski izmantojot laivas tēlu, atklāta šī jēdziena metaforiskā nozīme. Patiesības saturs nepretendē uz patiesību kā mūžīgu un absolūtu vai pretēji – mainīgu, laicīgu un subjektīvu, tas mākslā sevi parāda kā daudzveidību.”
Izstāde ir Latvijas Mākslas akadēmijas Akadēmiskā maģistra studiju programmas “Māksla” Vizuālās mākslas nodaļas Glezniecības apakšnozares kvalifikācijas darba vizuālā daļa un iepazīstina ar mākslinieces Līvas Blumfeldes radošiem meklējumiem, atziņām, gūtiem iespaidiem, darbojoties Latvijā un Erasmus studijās Austrijā, Horvātijā. Darba vadītājs - LMA pedagogs, gleznotājs Ivars Heinrihsons.
Latvijas Mākslinieku savienība
11. novembra krastmala 35, Rīga
Laumas Palmbahas, Dionisija Miončinska, Čuaņsji Jan un Džao darbu izstāde
“Kad tālais kļūst tuvs”
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
Līdz 15. augustam
Līdz 15. augustam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma četru mākslinieku - Laumas Palmbahas, Dionisija Miončinska, Čuaņsji Jan (Chuanxi Yang) un Džao Jan (Zhao Yang) darbu izstāde “Kad tālais kļūst tuvs”.
Laumas Palmbahas gleznotie darbi ir stāsti par attiecībām, kuras piedzīvotas laika posmā no 2020. - 2021. gadam - kontrastiem un izlīdzinājumiem, saskaņu un pārpratumiem, klusām sarunām un drosmīgiem izaicinājumiem, kuri transformējušies mākslas simbolu valodā - līniju ritmos, krāsu laukumos, gaismēnu kontrastos un virsmas faktūru dažādībā.
Dionisijs Miončinskis savos metālā veidotajos darbos ievij smalkas domu un dvēseles stīgas. Katrā viņa roku pieskārienā gredzenam, kakla rotai, rokas sprādzei vai svečturim ir jūtama precizitāte un iestrādāta faktūru dažādība. Izstādē redzamie svečturi savu formu mežģīņu vijumu ieguvuši, studējot jūgendstila paraugus.
Džao Jan un Čuaņsji Jan darbi uzrunā senas austrumu kultūras tradīcijas un latviskās krāsu izjūtas simbiozes valodā. Smalkās koloristiskās nianses atklāj mākslinieku stāstu par dzīves vērtību dominantēm, attiecību jutīgo uztveri, smalko krāsu un līniju ritmu. Ķīnas kultūrā uzaugušie mākslinieki ar lielu cieņu un mīlestību glezno Latvijas dabas ainavas, cilvēkus un ikdienišķus priekšmetus, mākslas valodā atklājot dziļi izjustu, personīgu vērtību stāstus.
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12 – 9, Rīga
Margaritas Germanes izstāde “Iekšējā būtība”
Kinoteātra “Auseklis” afišu skatlogos Talsos
Līdz 28. augustam
Līdz 28. augustam kinoteātra “Auseklis” afišu skatlogos skatāmi Margaritas Germanes izstāde “Iekšējā būtība”, kas piedāvā mākslinieces jaundarbus. Izstādes “Iekšējā būtība” galvenā iecere ir par dabu un cilvēku – vīrieti saistot ar Mēnesi un Vilku, savukārt sievieti ar Sauli un Lapsu, kur dzīvnieki simbolizē mūsu iekšējās, nepieradinātās būtības. Kopējā koncepcija neaprobežojas tikai ar pretstatiem, bet gan slēpj sevī mūsu visu piederību pie Mātes dabas.
“Iekšējā būtība” diptihs tiek radīts autortehnikā īpaši diviem kinoteātra afišu skatlogiem, kur par galveno materiālu tiek izmantotas stieples. Tās ļauj veidot telpiskas, plastiskas un gaisīgas formas. Pamatā darbiem ir stiepļu “skelets” jeb karkasa konstrukcija, kas tiek “apaudzēts” ar stiepļu pinumu, savijoties savā starpā.
Afišu skatlogi nav pasargāti no mitruma un saules iedarbības, tādēļ mākslinieces metāla stieplīšu tehnikā radītie darbi mainīsies mijiedarbībā ar laikapstākļiem, paspilgtinot cilvēka un dabas vienotību vēl vairāk. Tā kā mākslas darbi tiks apgaismoti, tad ikviens laikmetīgās mākslas interesents varēs tos apskatīt jebkurā diennakts laikā.
Margarita Germane par izstādes tapšanas ideju stāsta: “Šajā gadījumā stiepļu autortehnika attīstījās no manas aizraušanās ar skicēšanu, kur zīmējuma pamatā tiek izmantota līnija. Pats interesantākais ir tas, ka šāda māksla top ar dažādu materiālu palīdzību, kā arī tai ir iespējams mainīt vēlamo biezumu un caurspīdīgumu. Skices pamatfunkcija ir radīt nojausmu par ideju, aicināt iztēloties un saredzēt to, kas vairāk interesē pašu skatītāju. Izstāde “Iekšējā būtība” savā pamatā ir skice kā iedvesmas vadlīnijas, kas aicina domāt un just daudz plašāk par kontrastiem un pretstatiem. Mākslas darbā izmantotie motīvi dod impulsu un vēsta par to, ka katrā no mums ir savs individuālais un patiesais iekšējais spēks.”
Kinoteātris “Auseklis”
Kr. Valdemāra 17A, Talsi
Izstāde “Magones”
muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs”
Līdz 3. oktobrim
Muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” līdz 3. oktobrim skatāma izstāde “Magones”. Elegantā un krāšņā zieda daudzveidība atainota gan 20. gadsimta sākuma stikla, porcelāna un tekstila lietišķās mākslas darbos, gan latviešu glezniecībā. Kopā apskatāmi vairāk nekā 200 priekšmeti.
Magones tēls ar smalkām, izliektām formām, līganu kātu un izteiksmīgu ziedu jūgendstila perioda lietišķās mākslas priekšmetos reprezentē jūgendstila vizuālo identitāti. Izstādes mērķis ir parādīt daudzveidīgo magones atveidojumu dažāda materiāla priekšmetos un mākslas darbos. Magones tēls pārstāv ne tikai spilgtu vizualitāti, magone kā opiātu grupas augs saistīta ar sapņu un zemapziņas pasauli, kam 19./20. gs. mijā pievērsās dzejnieki un mākslinieki.
19. gs. priekšmetos magones savu vietu radušas krāsainos vasaras ziedu pušķos, 19./ 20. gs. mijā vairāk tiek izcelta zieda īpašais smalkums un dekorativitāte, savukārt 20. gs. otrās puses Rīgas porcelāna fabrikas priekšmeti demonstrē izteiksmīgu magones zieda stilizāciju. Daudzveidīgo priekšmetu klāstu izstādē papildina gleznu, grafiku un akvareļu ekspozīcija, kas aptver periodu no 20. gs. sākuma līdz 20. gs. deviņdesmitajiem gadiem. Izstādē apskatāmi Gustava Šķiltera, Jāzepa Grosvalda, Leo Svempa, Leonīda Āriņa, Kārļa Neiļa, Ģederta Eliasa, Mildas Šaltiņas un citu mākslinieku darbi.
Izstādē apskatāmi muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs”, Rīgas Porcelāna muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, mākslas muzeja “Rīgas Birža”, izstāžu zāles “Arsenāls”, Rundāles pils muzeja, Latvijas Kara muzeja, Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzeja, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja, Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Jūrmalas pilsētas muzeja, Tukuma muzeja krājumiem un vairākām privātkolekcijām.
Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs”
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas), Rīga
Titulbildē: Maryia Karneyenka attēls (Festivāls “Rīgas Fotomēnesis”)
