Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

24.05.2021

Rīgas Fotomēnesis 2021
No 24. maija

Foto: Kristī Grišina

Šodien, 24. maijā sākas ikgadējais fotomākslas festivāls “Rīgas Fotomēnesis”, tā tēma šogad ir “Dzīve pēc Covid?”.
“Lai arī mēs vēl joprojām dzīvojam Covid laikmetā, ir skaidrs, ka šis ir nozīmīgs civilizācijas pagrieziena punkts, kas izmainīs mūsu paradumus, priekšstatus, vērtības un citu ikdienišķu lietu kārtību. Daži šo laiku sauc par interesantu izaicinājumu, citi – par Rietumu ideoloģijas krīzi. Katrā ziņā šis gads ir nesis gan globālus satricinājumus – karus, katastrofas, protestus, gan arī individuālus – apātiju, depresiju, radošus uzplūdus. Šajā Fotomēnesī mēs vēlamies gan atskatīties uz to, kā šīs pārmaiņas ir iespaidojušas fotogrāfus un māksliniekus, gan arī sākt uzdot jautājumu, kāda varētu būt dzīve nākamajā posmā,” festivāla fokusu ieskicē tā direktors Arnis Balčus.

Rīgas Fotomēnesis iesāksies ar trim izstādēm publiskajā telpā. Avotu ielā būs skatāma starptautisko mākslinieku izstāde “Dzīve pēc Covid?”, kurā piedalās 14 mākslinieki no dažādām Eiropas valstīm. Anglijā dzīvojošā poliete Anja Redī savās kolāžās “Brīnišķīgā jaunā pasaule” pretnostata Rietumu pasaules lokdauna realitāti un vēsturiskus attēlus no Austrumu bloka ikdienas. Latviešu mākslinieka Pētera Ķimša instalācija “Liela veiksme” – auto ar milzīgu putna izkārnījumu – metaforiski ataino pašreizējo situāciju, kur automašīna simbolizē kustību uz priekšu, bet izkārnījumi – kāds tos uztver kā veiksmi, bet cits kā sliktu zīmi. Krievijas fotogrāfa Sergeja Stroiteļeva sērija “Iekšējais kaķis” aicina mācīties no kaķiem, kā saglabāt mieru krīzes situācijā, bet latviešu autore Katrīna Ģelze savā darbā runā par ikviena cilvēka tiesībām un brīvību mīlēt. No Latvijas izstādē piedalās arī Marija Rukina un Elvīra Blumfelde. Mākslas darbi apdzīvos afišu stendus, reklāmas laukumus, sienas un skatlogus no Avotu līdz pat J.Asara ielai.

25. maijā plkst. 18.30 Rīgas Fotomēneša mājas lapā un Facebook tiešraidē būs skatāma ekskursija izstādē ar pilsētvides pētnieku, tūrisma kritiķi, blogeri un LTV personību Mārtiņu Eņģeli.

No 25. maija Jaņa Rozentāla laukumā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja būs apskatāms Baltkrievijas protestiem veltīts objekts “Pārmaiņu laukums” – transformatoru būdiņas modelis, kurš oriģinālā atradās kādā no Minskas iekšpagalmiem un kļuva par nozīmīgu simbolu baltkrievu cīņai par savām tiesībām. Transformatoru būdiņa tiks apaudzēta ar fotožurnālista Jauhena Otcetska fotogrāfijām, kurās dokumentēti notikumi šajā iekšpagalmā 8 mēnešu garumā. Šīs izstādes kontekstā 26. maijā plkst. 19.00 tiešsaistē notiks diskusija “Starp žurnālistiku un aktīvismu. Kā fotogrāfi strādā Baltkrievijā?”, kurā piedalīsies pats fotogrāfs Otcetskis, kā arī baltkrievu pilsoniskā aktīviste un fotoredaktore Jūlija Volčoka.

14. jūnijā plkst. 19.00 notiks diskusija “Spēle bez noteikumiem. Fotožurnālista darbs Baltkrievijā”, kur par sarežģītajiem apstākļiem žurnālistiem Baltkrievijā diskutēs fotoreportieri Irina Arakhovskaja un Dmitrijs Bruško.

Filipa Šmita izstāde “Nelīmējiet afišas” atradīsies uz žoga Miera ielā 41 pie bāra “Walters un Grapa”. Ar šiem darbiem pērnā gada FK Balvas ieguvējs kā labākais jaunais Latvijas fotogrāfs aicina izjust Bruklinas rajonu Ņujorkā, izejot tam cauri no autora radītās perspektīvas. Darbam atrodoties vidē, tiek veidots unikāls dialogs starp Ņujorkas un Rīgas urbāno ainavu.

Festivāla ietvaros norisināsies arī dažādas sarunas un diskusijas tiešsaistē. 31. maijā plkst. 20.00 notiks diskusija “Fotogrāfi katastrofu laikmetā”, kur Polijas Publisko protestu arhīva veidotāja Karolīna Gembara sarunāsies ar Tanvi Mišru (Caravan Magazine, Indija), Ninu Bermanu (Nina Berman, Noor Images, ASV) un Širazu Grinbaumu (Activestills collective, Izraēla), aplūkojot dažādu vizuālo prakšu būtību ikdienas katastrofu kontekstā. 8. jūnijā plkst. 19.00 fotogrāfe un žurnāliste Elīna Ruka sarunāsies ar trim ārzemju fotogrāfēm par (ne)dabisko pieredzi fotogrāfijā, bet 9. jūnijā plkst. 19.00 filozofs un žurnāla “Tvērums” redaktors Toms Babincevs vadīs sarunu par mākslas dzīvotspēju attālinātā režīmā.

Festivāla gaitā paredzētas arī citu Latvijas autoru – Ances Vilnītes, Linarda Āboltiņa, Aivara Liepiņa, Ievas Raudsepas, Māra Priedīša, Ivetas Gabaliņas performances un izstādes klātienē un internetā, kā arī fotogrāmatu pasākums Self Publish Riga ISSP Galerijā.

Ņemot vērā neprognozējamos epidemioloģiskos ierobežojumus, festivāla programma laika gaitā tiks mainīta un papildināta.

Rīgas Fotomēnesis

 

Saruna ar māksliniekiem Keriju Arni, Paulu Rietumu un Rebeku Lukošus
“Kamergalerijas” Facebook tiešraidē
24.maijā plkst. 18.30

“Kamergalerija” uzsāk izstāžu ciklu, kas veltīts ilustrācijai, aicinot veidot personālizstādes māksliniekus, kuri strādā un savu atpazīstamību jau ieguvuši ilustrācijas žanrā. Kā pirmā notiks Kerijas Arnes personālizstāde, kurai sekos Paula Rietuma un Rebekas Lukošus personālizstādes. Izstāžu cikls notiek sadarbībā ar komiksu kultūras žurnālu “kuš!” un vieskuratoru Dāvidu Šilteru (David Schilter).

Ciklu noslēgs izstāde starptautiskā grafikas festivāla “Printmaking IN” ietvaros ar vieskuratori Justīni Verneru - izstādē piedalīsies karikatūrists Ernests Kļaviņš un portāla klab.lv lietotājs, kas pazīstams ar segvārdu “Misene”.

Pirmdien, 24.maijā plkst. 18.30 Kamergalerijas facebook tiešraidē notiks saruna ar trim māksliniekiem Keriju Arni, Paulu Rietumu un Rebeku Lukošus un vieskuratoru Dāvidu Šilteru. Sarunu vadīs “Kamergalerijas” programmas kuratore Ieva Nagliņa.

“Kamergalerija”

 

Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Visual pleasure theory”
izstāžu cikla “Artefaktu konstrukcijas” ietvaros
kultūrtelpā “Tu jau zini kur”
26. maijs—5. jūnijs

No 26. maija līdz 24. jūlijam kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē norisināsies izstāžu cikls “Artefaktu konstrukcijas”. Izstāžu ciklu aizsāks Miķeļa Mūrnieka personālizstāde “Visual pleasure theory”, kas kultūrtelpas “Tu jau zini kur” Mazajā zālē būs aplūkojama no 26. maija līdz 5. jūnijam.

Mākslinieka jaunāko darbu sērijas ekspozīcija caur mulsinošu, vizuāli daudzslāņainu brutalitāti un salauztu “plakanumu” provocē pārvaicāt pieeju feminismam no vīrieša skatupunkta un skaistuma ideālu meklējumus laikā, kad mākslas konceptuālisms turpina izgaismot sabiedrības neglīto pusi. “Artefaktu konstrukcijas” tematiskā vadlīnija izvēlēta, atsaucoties uz pārmaiņām globālā mērogā, kas pieprasa līdzšinējo domāšanas modeļu pārstrukturēšanu un jaunu nākotnes orientieru nospraušanu. Šī gada “Tu jau zini kur” mākslas programmas ietvaros “konstrukcijas” jēdziens kalpo kā pamatelements un sākumpunkts, kas atspoguļo esošo lietu (ne)kārtību, “dekonstrukcija” vērsta uz sistēmu un nostādņu izjaukšanu, apzināšanu un izvērtēšanu, savukārt “rekonstrukcija” ataino jaunu modeļu radīšanu, balstoties uz jau iepriekš eksistējošiem elementiem.

“Tu jau zini kur” ir radoša, industriāla kultūrvieta Rīgā, Tallinas ielas radošajā kvartālā. Tās saturiskais uzsvars ir vērsts uz dažādu laikmetīgās mākslas disciplīnu sastapšanos, ar nolūku veicināt radošus eksperimentus un atvēlēt telpu mākslas demokratizācijai. Šogad kultūrvieta izstāžu vajadzībām ir radījusi Mazo zāli — atsevišķu telpu ar nolūku nodrošināt apmeklētājiem nepastarpinātu satikšanos ar mākslu. Zāli epidemioloģiskās situācijas dēļ nevar vērt plašākai publikai, taču tās kvadratūra atļauj iekštelpās uzkavēties astoņiem cilvēkiem, un to varēs apmeklēt, iegādājoties mākslas darbus vai dzērienus.

Izstāžu ciklu organizē kuratore Tīna Pētersone, mākslinieks Rūdolfs Štamers un “Tu jau zini kur” īpašnieks Uldis Trapencieris.
Izstāde būs apskatāma no trešdienas līdz svētdienai laikā no pulksten 15.00 līdz 21.00.

Kultūrtelpa “Tu jau zini kur”
Tallinas iela 10-3, Rīga

 

Kristīnes Rubenes personālizstāde “Balts, Sarkans, Pelēks”
Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijas MuseumLV filiāles skatlogos

Kultūras centra Grata JJ galerija MuseumLV galerijas skatlogos filiālē (Ausekļa ielā 5) skatāma mākslinieces Kristīnes Rubenes personālizstāde “Balts, Sarkans, Pelēks”.

Pati māksliniece savas izstādes ideju raksturo šādi: “BALTS. Viss iesākas ar pienu. Dzīvības sākums. Bez piena mēs nevaram ienākt un palikt šai pasaulē.  Piena upes un ķīseļa krasti.
SARKANS. Mūžīgi zemeņu lauki. Nevainīgs prieks un laime. Tveicīga vasara un salda smarža.
PELĒKS. Galds. Es gribētu ticēt, ka tieši galds mūs veido par labākiem un gudrākiem cilvēkiem. Galds nodala no mežonīgā, ātrā, steidzīgā. Galds prasa laiku. Pie tā sēž, ietur maltīti, sarunājas, domā un raksta. Galds vieno un paceļ.”

Galerijas MuseumLV filiāle atrodas ēkas pirmajā stāvā un tai ir astoņi 3m augsti skatlogi, vērsti uz Ausekļa ielas pusi. Šī iela ir aktīva līnija Rīgas vēsturiskajā Klusajā centrā, kur tā savieno parkus un kultūrvēsturiskus apskates objektus. Pateicoties īpašam nakts apgaismojumam, mākslas darbi būs aplūkojami arī diennakts tumšajā laikā.

Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijas MuseumLV filiāle
Ausekļa iela 5, Rīga

 

Māksliniece Anna Orniņa izveidojusi telpu skaņai brīnišķīgā pasaulē
“Kad progress kļūst par dievu, cilvēks mirst kā vergs”
Ventspils koncertzālē “Latvija”
28. maijs–6. jūnijs

No 28. maija līdz 6. jūnijam Ventspilī, koncertzālē “Latvija” garāmgājēju skatam pavērsies mākslinieces Annas Orniņas veidotā telpa skaņai brīnišķīgā pasaulē “Kad progress kļūst par dievu, cilvēks mirst kā vergs”, kas iekārtota koncertzāles kafejnīcas zonā.

Trīs vakarus – 28., 29. un 30. maijā – noteiktos laikos telpā gaidāmi muzikāli performatīvi notikumi. Tur notiekošo garāmgājēji no droša attāluma – caur skatlogu – un, distancējoties vienam no otra, varēs vērot gan nosacītā klātienē, gan tiešsaistē koncertzāles Latvija Facebook.

Pirmajā vakarā – 28. maijā plkst. 22.00 ar īpaši gatavotu programmu, kur apkopota sēru mūzika no dažādiem gadsimtiem un dažādām Eiropas kultūrām uzstāsies vokālā grupa “Putni”. Bagātīgi ornamentētie korsikāņu sēru mesas fragmenti mīsies ar angļu un franču madrigāliem, latviešu burdona dziesmas sabalsosies ar romantisma laikmeta un renesanses polifonijām, kā arī latviešu dadaista Jura Ābola kompozīcijām.

29. maijā, plkst. 22.00 klavieru kvartets “Quadra” kopā ar klarnetistu Gunti Kuzmu izpildīs Olivjē Mesiāna (Olivier Messiaen) skaņdarbu “Kvartets laika galam”. Savukārt svētdien, 30. maijā, plkst. 19.00 dzīvie mūziķi Leo Novus un Die Trepanation uz “mašīnas” jeb “Erica Synths” modulārās sintezatoru sistēmas radīs performanci, kam vēlāk tiks ļauts gausi, ļoti gausi pašradīties līdz pat 6. jūnijam. Garāmgājēji jebkurā laikā varēs būt liecinieki šī progresa kļūšanai par...

Veidot telpu, tās scenogrāfiju un garāmgājējiem iespējamo interakciju iedvesmojis angļu rakstnieka un filosofa Oldesa Hakslija (Aldous Huxley) pazīstamais antiutopiskais romāns “Brīnišķīgā jaunā pasaule”. Darbs, kas aizvadītā gadsimta trīsdesmitajos gados gluži pravietiski atainoja cilvēces attīstības ceļu un nākotnes cilvēku ķīlnieku paša radītajā pasaulē, kur ļauties “progresa dievam”, mirt kā vergam vai aiziet kā brīvam Mežonim.

“Ir ērti paļauties uz to, ka iepriekš personīgus un gluži intīmus lēmumus var uzticēt paveikt citam. Jo ērtāk, ja to paveic pūlis bez izšķiramām sejām, mašīnām vai algoritmiem. Un patīkami kļūst arī tajā brīdī, kad šo paļaušanos, pirmajā brīdī jaunu, neierastu, pie noteikta atkārtojuma skaita tu pieņem par īstu, par patiesu risinājumu. Gluži nemanot iestājas “jaunā normālība”, par kādu dzird dēvējam pēdējo gadu. Kā esam pārliecinājušies, tā var ieilgt, turpināties bez gala.
Pieņemtā “viņa attālinātība”, parafrāzējot Hakslija “viņa fordību”, ir ieaijājusi mūs, mežoņus, miegā, kurā tiešsaistē straumēties un apmierināt maņas ar surogātu ir… Jauni normāli.
“Kad progress kļūs par dievu, cilvēks mirst kā vergs” ir mūsu skats uz stāstu ar skumjām beigām, tām par varītēm pretojoties, cenšoties tās novērst. Kā Mežonis romānā, mēs negribam ērtības! Mēs gribam Dievu, mēs gribam dzeju, mēs gribam īstas briesmas, mēs gribam brīvību, mēs gribam labestību! Jā, iespējams, mēs gribam arī grēku!” tā par telpas ieceri teic koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.

Koncertzāle “Latvija”

 

Andreja Prigačeva izstāde “Rūķi prāto, kas ir pornogrāfija”
Galerijā “Bastejs”
Līdz 13. jūnijam

Andrejs Prigačevs. Darba diena Eiropas parlamentā

Līdz 13. jūnijam galerijā “Bastejs” skatāma Andeja Prigačeva izstāde “Rūķi prāto, kas ir pornogrāfija”. Autors izstādi piesaka šādi: “Mūsdienās, kad abstraktā domāšana nonākusi sen nodilušās klišejās, dzīve tiek modelēta pēc vispārpieņemtiem standartiem. Individuālā psihiskā enerģija tiek organizēti bloķēta, līdz ar to tiek bloķētas arī intelektuālās spējas analizēt.
Samazinoties mentālai platībai, to kompensējam, radot iluzoru pasauli. Inficējamies ar Ziemassvētku anahronismu.
Apziņas funkcijas tiek pārplānotas, un par mūsu pamatmērķi kļūst dāvanas, nevis izpratne par svarīgāko kristīgās kultūras notikumu. Uz patērētāju bāzes mēs izveidojam jaunu svētku arhetipu “Saņemt, Atplēst, Apdullināties”.
Manu darbu saturs nav izsmiet, zaimot vai pazemot. Katra objekta aina ir reāla vairāku dzīves situāciju attēlojums, rekonstruējot atmiņas un notikumus, kuros esmu bijis iesaistīts kā sabiedrības sastāvdaļa, mēģinot ievērot uzstādītos etalonus.
Kritiskās domāšanas procesā konstruējās notikumi, kas vairāk ir simboliski.
Ziemassvētku tradīcijas neizzūd, bet atgriežas mūslaikos, iegūstot citādas formas un funkcijas.
Vai vēstures grāmatās 20. un 21. gadsimts tiks nosaukti par Dāvanu kulta vai Modernā patēriņu kiča laikiem un par tiem liecinās sižeti internetā par dāvanu izsaiņošanas histēriju?”

Galerija “Bastejs”
Alksnāja iela 7, Rīga

 

Izveidota Eiropā pirmā NFT mākslas izstāžu telpa
KIWIE 1001 kolekcijām un jauno mākslinieku atbalstam
tirdzniecības centrā “Galerija Centrs”

Latviešu pazīstamākais ielu mākslinieks KIWIE radījis jaunu darbu sēriju, izmantojot NFT (non-funginle token) tehnoloģiju, tādējādi piesakot savus darbus digitālajā tirgū. KIWIE SPACE speciāli tiek gatavota KIWIE 1001 projekta turpmākajām kolekcijām un jauno NFT mākslinieku atbalstam.

KIWIE SPACE izstāžu telpa tirdzniecības centrā “Galerija Centrs” būs pieejama uz nenoteiktu laiku visiem apmeklētājiem bez maksas atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām. Izstāžu telpā būs apskatāma KIWIE 1001 digitālā kolekcija, kā arī citu topošo vai jau pazīstamo NFT mākslinieku darbi. KIWIE 1001 izziņojis starptautisku digitālās mākslas konkursu visiem māksliniekiem, kuri ir ieinteresēti izstādīt savus NFT darbus plašākai publikai “Galerija Centrs” KIWIE SPACE izstāžu telpā. Ar mākslas darbu iesniegšanas vadlīnijām un konkursa noteikumiem iespējams iepazīties www.kiwie1001.com.

“Galerija Centrs” vadītāja Iveta Priedīte atzīst, ka “sadarbība ar KIWIE tirdzniecības centrā ienes vēl nebijušus mākslas nospiedumus, kas ved plašajā digitālās mākslas un NFT pasaulē. KIWIE enerģija un zināšanas par kriptomākslas tendencēm ir apbrīnojamas, un mēs priecājamies, ka tas vainagojās kopīgā projektā - Eiropā pirmā un pašlaik vienīgā NFT mākslas izstāžu telpā KIWIE SPACE “Galerija Centrs” telpās. Ar šādiem projektiem un aktivitātēm vēlamies piešķirt “Galerija Centrs” vēsturiskajam mantojumam starptautisku laikmetīgās un digitālās mākslas elpu, kā arī piedāvāt saviem apmeklētājiem nebijušu pieredzi un jaunas emocijas. Ar nepacietību gaidām, kad varēsim vērt durvis izstāžu telpas apmeklētājiem.”

KIWIE 1001 ir pasaulē pirmais gadījums, kad ar NFT palīdzību iespējams kļūt par nekustama ielu mākslasdarba īpašnieku. “Šis ir sirds projekts, kas dod enerģiju un nojauc robežas. Aicinu arī citus topošos un esošos māksliniekus lēkt iekšā “digitālās kriptomākslas vilcienā” un iesniegt savus digitālos mākslasdarbus KIWIE 1001 konkursā,” saka KIWIE. Izstāžu telpa ir veidota ne tikai, lai atspoguļotu projekta KIWIE 1001 jaunākos kolekcijas darbus, bet ar lai iedvesmotu un veicinātu jauno mākslinieku iesaisti NFT mākslas pasaulē.

 

Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 12”
izziņojis tēmu, kuratores un norises vietas

“Survival Kit 12” kuratores, no kreisās Joanna Varša (Joanna Warsza) un Ovula Durmusoglu (Övül Ö. Durmușoğlu). Foto: Mateušs Novaks & Jagna Navrocka (Mateusz Nowak & Jagna Nawrocka)

Jau divpadsmito gadu Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs rīko starptautisko laikmetīgās mākslas festivālu “Survival Kit”. Šogad tas notiks vēl nebijušā formātā – tukšo ēku vietā apmeklētāji tiks aicināti doties uz Rīgas memoriālajiem muzejiem. Festivālu veidos Berlīnē dzīvojošās neatkarīgās kuratores Ovula Durmusoglu (Övül Ö. Durmușoğlu) un Joanna Varša (Joanna Warsza), un tas norisināsies no 3. septembra līdz 3. oktobrim.

Dzīve nekad nav pilnībā pakļāvusies struktūrām, kas tiecas to pārvaldīt un administrēt. Tai allaž ir izdevies no šāda stāvokļa izvairīties. Tā tas notiek arī patlaban, kad biežāk nekā jebkad agrāk aktuāls kļūst visaptverošs sabiedrības izdzīvošanas un novecošanās jautājums. “Izdzīvošanas komplekta” metafora vedina uzdot virkni jautājumu: kā dzīvot novecojošā sabiedrībā, kurā vienlaikus pastāv diskriminācija pēc vecuma pazīmēm, strukturālas pārmaiņas darba un aprūpes nosacījumos un tagad vēl arī vīruss? Kā risināt problēmas, ko radījušas iepriekšējās paaudzes darbības sekas, un ko darīt ar planetāra mēroga parādu politiskā, ekonomiskā un ekoloģiskā sfērā, ar kuru jātiek galā nākamajām paaudzēm? Kā pieņemt domu par mūsu kā cilvēku sugas izzušanu? Kā raudzīties uz digitālo eidžismu un no sabiedrības nošķirtām veco ļaužu mītnēm? Kā pārvarēt bailes no nāves un kļūšanas atkarīgiem no citu cilvēku labvēlības? Ko nozīmē novecot kā sievietei, kā bērnam, kā partnerim, kā māksliniekam? Mēs esam kā ačgārna piramīda: Eiropas sabiedrība kļūst aizvien vecāka, to līdz ar citiem veido arī patlaban jau pusmūžu sasniegušie mākslas radītāji un skatītāji.

“Survival Kit 12” vizuālis, ko veidojusi aģentūra REFLECT

“Austrumeiropā sastopamie memoriālie muzeji mums šķita piemērotas vietas, kur uzdot jautājumus gan par atmiņu, piemiņas vietām, gan arī par dzīvi, novecošanu, eidžismu, izdzīvošanu, kopienu un imunitāti. Mēs aicinām māksliniekus atsaukties un piedalīties ar kontekstam raksturīgiem jaundarbiem un arī ar esošiem darbiem, kas tiks izvietoti mūžībā aizgājušu dzejnieku, mākslinieku un rakstnieku memoriālajos muzejos,” – atklāj kuratores.

“Survival Kit 12” programmu veidos laikmetīgās mākslas darbu izstāde, diskusijas un sarunas ar māksliniekiem, kā arī ekskursijas publiskās programmas ietvaros. Festivāla publiskā programma šogad tiks organizēta ciešā sadarbībā ar starptautisko dzejas festivālu “Dzejas dienas”.

Festivāla izstāde notiks Jāņa Akuratera muzejā, Krišjāņa Barona muzejā, Raiņa un Aspazijas mājā, Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā, Andreja Upīša memoriālajā muzejā, Ojāra Vācieša memoriālajā muzejā, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā, Eduarda Smiļģa teātra muzejā un viesnīcā “Neiburgs”.

Festivāla kuratores Ovula Durmusoglu un Joanna Varša dzīvo Berlīnē, ir kuratores, pasniedzējas un rakstnieces. Viņas abas bija kuratores publiskās mākslas iniciatīvai “Die Balkone 1” un “Die Balkone 2” Berlīnes Prenclauerbergas rajona logos un balkonos 2020. un 2021. gadā. Paralēli “Survival Kit 12” viņas ir kuratores 2021. gada vasarā notiekošai Autostrada biennālei Kosovā.

Starptautiskais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit 12”

 

Izstāde “Janis Rozentāls. Dzīves deja”
Kumu mākslas muzejā Igaunijā
Līdz 5. septembrim

Izstāde “Janis Rozentāls. Dzīves deja” Kumu mākslas muzejā Tallinā. 2021. Foto: Kārels Zova (Karel Zova)

Tallinā, Igaunijas Mākslas muzeja / Kumu mākslas muzeja Lielajā zālē līdz 5. septembrim skatītājiem atvērta izstāde “Janis Rozentāls. Dzīves deja”, kas reprezentē ievērojamā latviešu mākslinieka radošo mantojumu.

Pirmoreiz tik plaša latviešu mākslas klasiķa Jaņa Rozentāla (1866–1916) izstāde, sekojot Igaunijas Mākslas muzeja (Eesti Kunstimuuseum) uzaicinājumam, notiek ārpus Latvijas. “Janis Rozentāls bija gan nacionālas, gan starptautiskas nozīmes mākslinieks, kura ieguldījums Latvijas mākslas modernizācijā bija izšķirošs. Igaunijas un Latvijas mākslas vēsture ir attīstījusies līdzīgi. Zināšanas par Latvijas kultūras attīstību 19. un 20. gadsimtā var mums palīdzēt labāk saprast pašiem savu kultūrtelpu. Šī vērienīgā izstāde ne tikai iepazīstinās igauņus ar lielisku kaimiņvalsts mākslinieku, bet sniegs mums arī plašāku perspektīvu, kādā skatīties uz lielo pārmaiņu laikmetiem,” atzīst Igaunijas Mākslas muzeja ģenerāldirektore Sirje Helme.

Latvijas kultūras dzīvē 2016. gads, kad gleznotāja 150. dzimšanas diena bija iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā, tika pasludināts par Rozentāla gadu. Rīgā par galveno notikumu tā programmā kļuva Latvijas Nacionālā mākslas muzeja sarīkotā retrospektīvā izstāde. Tallinā kopā ar igauņu kolēģiem Kumu mākslas muzeja Lielajai zālei ir radīta jauna šīs retrospekcijas versija. Izstādē eksponētie 139 mākslas darbi piedāvā daudzveidīgu pārskatu par Rozentāla radošo darbību. Līdzās bagātīgi reprezentētajai Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijai, kas aptver visus daiļrades posmus, izlasi papildina darbi no Zuzānu kolekcijas, Belēviču ģimenes un Andra Kļaviņa privātkolekcijām, eksponāti no Tukuma un Liepājas muzejiem, ieskats Rakstniecības un mūzikas muzeja, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja, kā arī Rozentāla dzimtas pārstāvju fotogrāfiju krājumos.

Izstādes nosaukums atbalso gadsimtu mijas laikmeta gaisotni, kad deja bija iecienīts vizuālās mākslas motīvs – gan tiešā atveidojumā, gan simboliskā izpratnē – kā cilvēka dzīves metafora.

Divas galvenās ekspozīcijas atslēgas – diplomdarbs “No baznīcas” (“Pēc dievkalpojuma”, 1894) un lielā “Arkādija” (ap 1913) – iezīmē Rozentāla māksliniecisko meklējumu diapazonu – no nacionālā reālisma līdz simbolisma vīzijai par mītisku laimes zemi. Izstādē laikabiedru portreti, figurālas ainas un ainavas mijas ar simbolistiskiem, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem, ko caurvij iecienīto motīvu un tēlu variācijas. Akcentēta arī somu dziedātājas Ellijas Forseles – Rozentāla sievietes ideāla, sievas un daudzu mākslas darbu modeļa – klātbūtne. Atsevišķu izstādes sadaļu veido “fotoalbums”, kas iepazīstina ar gleznotāja, kā arī latviešu un vācbaltu fotogrāfu “gaismas bildēm”, kas rāda Rozentāla fotogrāfisko praksi, laikmeta ainas un citu autoru uzņemtos ģimenes portretējumus.

Kumu mākslas muzejs
Weizenbergi 34 / Valge 1, Tallina, Igaunija

 

Latgales vēstniecība GORS aicina pieteikt izstāžu projektus 2022. un 2023. gadam
Līdz 17. jūnijam

Jau sesto reizi Latgales vēstniecība GORS izsludina atklātu izstāžu projektu konkursu Latgales vēstniecības GORS Mākslas galerijā skatāmajām izstādēm. Arī šoreiz projektu konkursā izstādēm 2022.–2023. gadā aicināti piedalīties gan mākslinieki, gan izstāžu kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas u. c. izstādes. Pieteikumi konkursā tiek pieņemti līdz š. g. 17. jūnijam

Šis gads GORS Mākslas galerijā sākās ar Helēnas Svilānes-Kuzminas vēl 2020. gadā atklāto darbu izstādi “Sieviete un mēness”, kas Covid-19 ierobežojumu dēļ 2021. gadā publikai bija skatāma tikai digitālā veidā. Šobrīd, ierobežojumiem mazinoties, apmeklētājus gaida jaunajā izstāžu aprīkojumā eksponētā gleznotājas Vijas Zariņas izstāde “Uzgleznotā daba”.

Plānots, ka GORS Mākslas galerijā 2022. gadā būs piecas izstādes, vienas izstāde apskatei paredzēti aptuveni divi ar pusi mēneši. Vismaz divu autoru darbu izstādes uz 2022. gadu tiks pārceltas no 2021. gada, tāpēc izstāžu projektu konkursā paredzam vietu arī 2023. gada izstāžu pieteikumiem.

Plašāka informācija par izstāžu projektu konkursu 2022.–2023.gadam un pieteikšanās iespējām atrodama Latgales vēstniecības GORS mājaslapas sadaļā “Izstādes”.

Latgales vēstniecība GORS

 

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers kļuvis par
Vāgnera nama atjaunošanas projekta patronu

Latvijas prezidents Egils Levits 18.maijā, vizītes laikā Berlīnē izteica pateicību par Vācijas prezidenta Šteinmeiera lēmumu pievienoties Latvijas prezidentam, kļūstot par Rīgas Vāgnera nama patronu

Projektā “Rīgas Vāgnera teātra renesanse” plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Kopumā bijušā pirmā Rīgas teātra atjaunošanai un atdzīvināšanai nepieciešami 35 miljoni eiro. Atjaunojot Vāgnera  namu , tiktu panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinātu kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinātu Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus bija kapelmeistars (1837-1839). Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un muzeju. Nākotnē Vāgnera  nams kļūs par galamērķi kultūras tūristiem un Vāgnera mākslas piekritējiem visā pasaulē. Tajā tiks realizēta Vāgnera vīzija “GesamtkunstWerk21” - 21. gadsimta mākslas darbs, inkubators visiem mākslu veidiem un kļūs par starptautisku jauno mākslinieku centru.

Lai realizētu visus šos mērķus 2020. gada oktobrī ēkas ansambļa atslēgas tika nodotas Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai. 2020. gada  decembrī Vācijas parlaments apstiprināja projekta finansējumu 5,2 miljonu eiro apmērā sešu gadu laikā.

Projekta iniciators, bijušais Latvijas prezidents un uzņēmējs Māris Gailis, Riharda Vāgnera biedrības Rīga priekšsēdētājs: “Vācijas prezidenta Franka Valtera Šteinmeiera kļūšana par Rīgas Riharda Vāgnera nama patronu ir apliecinājums šī projekta starptautiskajam nozīmīgumam un sasaista vēl ciešāk senās kultūras saites Eiropas mērogā, it īpaši starp Latviju un Vāciju”.

Papildus abiem prezidentiem projekta patrons ir arī bijusī Baireitas festivāla direktore, Riharda Vāgnera mazmazmeita, Eva Vāgnere-Paskjē.

 

Audio-izrāžu cikls “Mans nepanesamais kultūras mantojums”
Daugavgrīvas cietoksnī
Nedēļu nogalēs

Latvijas Jaunā teātra institūts (LJTI) nedēļu nogalēs aicina doties uz Daugavgrīvas cietoksni, lai individuāli apmeklētu audio-izrāžu ciklu “Mans nepanesamais kultūras mantojums”. Audio-izrāžu pastaigas tapušas attālinātā scenogrāfijas un performatīvo mākslu studentu sadarbības praksē, kas vienlaikus norisinājās trīs dažādās vēsturiski nospriegotās, atklātu un slēptu politisku konfliktu piepildītās vidēs Latvijā, Norvēģijā un Kiprā.

Divu mēnešu garumā 16 studenti, strādājot attālināti, pētīja trīs vietu vēsturi, stāstus un materialitāti, lai pēc tam pārvērstu šo pieredzi mākslas darbā. Viens no inovatīviem nometnes aspektiem bija iecere radīt un pārbaudīt veidus, kā pārvarēt attālumu un nodot vietas pieredzi un naratīvu kādam, kas tajā nekad nav fiziski atradies.

Studenti kopīgi pievērsās Daugavgrīvas cietoksnim Rīgā un tā vēsturei, mainoties dažādām varām, Hojas salai Norvēģijā, kur Otrā pasaules kara laikā sprāgstvielu rūpnīcā piespiedu kārtā nodarbināja Oslo prostitūtas, un Famagustas pilsētai Kiprā, kura Turcijas invāzijas rezultātā ir pamesta kopš 1974. gada. Darba rezultāts ir četri audiāli darbi par varu, vēstures traumām un rētām, pagātnes rēgiem un to nepārtraukti jūtamo klātbūtni, par vēstures sasalušajām eksistences formām, kas ritmiski un simetriski ieskauj tagadnes uztveres lauku.

Audio-izrāžu cikls ir pieejams bez maksas, noskenējot pastaigu QR kodus vai aplikācijā ECHOES. Darbi ir klausāmi latviešu un angļu valodā. Labākai dzirdamībai izrādes veidotāji aicina izmantot audio austiņas. Daugavgrīvas cietoksnis ir atvērts apmeklētājiem katru nedēļas nogali no plkst. 10.00 līdz 16.00.

Jaunā teātra institūts

 

Nellijas Kaplānes traģikomēdija “Pirāta līgava”
Kino Bizes Mājas kino
Līdz 30. maijam

Kino Bizes “Klasikas kino vakaru” maija programmā Nellijas Kaplānes “Pirāta līgava” (1969) – koša un temperamentīga traģikomēdija, kas 60. gadu Francijas jaunā viļņa kinotelpu parāda no pavisam negaidīta rakursa, tā pārsteidzot skatītājus visā pasaulē.

Laikā, kad kino nozare atzīmētu argentīniešu-franču režisores un rakstnieces Nellijas Kaplānes 90. jubileju, Kino Bize tiešsaistes platformā “Mājas kino” demonstrē viņas leģendāro debijas kinodarbu. Kaplānes asprātīgā, satīriskā filma savulaik pirmizrādi piedzīvoja prestižajā Venēcijas kinofestivālā, kur auditorija to sagaidīja ar stāvovācijām. Likumsakarīgi, ka drīz vien kinodarbs ieguva kulta statusu. “Nekaunība, kas pacelta līdz mākslas statusam,” tā filmu raksturojis Pablo Pikaso. Savukārt Francijas autoritātes filma sadusmojusi tik ļoti, ka tās mēģinājušas to cenzēt, pieprasot mainīt dumpīgās stāsta beigas.

Filmas stāsta varone ir jauna sieviete vārdā Marija, kura sāk iekasēt maksu par saviem seksuālajiem pakalpojumiem un pilnībā izjauc Teljē ciematiņa pašapmierinātās, patriarhālās sabiedrības mieru. Galveno lomu atveido spožā franču jaunā viļņa aktrise Bernadete Lafona.

Pirms tiešsaistes seansa būs pieejama arī saruna ar viesiem. Šoreiz filmas iespaidos dalīsies un plašāku kino vēstures kontekstu sniegs kino zinātniece Elīna Reitere un režisore Marta Elīna Martinsone.

Filma oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā būs pieejama Kino Bize MĀJAS KINO līdz 30. maijam šeit.

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03