Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

07.06.2021

Ievas Raudsepas personālizstāde
“Krīzes laikā slēgts / Rūpējieties viens par otru”
LOW galerijā
7. jūnijs–17. jūlijs

No 7. jūnija līdz 17. jūlijam LOW galerijas jaunajās telpās Lāčplēša ielā 78A būs skatāma Ievas Raudsepas personālizstāde “Krīzes laikā slēgts / Rūpējieties viens par otru”. Izstāde norisinās festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2021” ietvaros.

Iedvesmojoties no tā, kā darbojas labsajūtas bizness, māksliniece izveidojusi video darbu par vidi, kuru uztur mijiedarbe starp alkatīgu vienaldzību un psihofizisku dziedniecību kapitālistiskā pasaulē. Tā pamatā ir izdomāts stāsts, kurā vēstīts par jaunu sievieti, kas pārvācas uz Losandželosu un uzsāk darbu sulu bārā. Drīz vien viņai izveidojas romantiskas attiecības ar kādu mākslas studentu un nav vairs iespējams izšķirt kur beidzas alternatīvā medicīna un kur sākas laikmetīgā māksla.

Ticība, ka Dienvidkalifornija ir vieta ar brīnumainu klimatu un tieši šajā pasaules nostūrī veselīgi cilvēki kļūst vēl veselīgāki tiek uzturēta jau kopš 19. gadsimta beigām. Video darbā “Krīzes laikā slēgts / Rūpējieties viens par otru” māksliniece atsaucas uz Tomasa Manna romānu “Burvju kalns” (1924), kura darbība norisinās sanatorijā Šveices Alpos. Galvenajam varonim atklājoties slimības simptomiem, nevainīgs radinieka apciemojums sanatorijā ieilgst septiņus gadus, kuru gaitā vērojams nebeidzamu dziedniecisku procedūru un dažādu veselības uzlabošanas un situācijas pieņemšanas stratēģiju absurdums saduroties ar slimības neizbēgamo progresu. Ievas Raudsepas video darbā tiek uzburta labsajūtas biznesa aina, kas ļoti līdzinās “Burvju kalnam”.

Ieva Raudsepa darbos galvenokārt izmanto video, fotogrāfiju un tekstu. Māksliniece studējusi filozofiju Latvijas Universitātē, vizuālo mākslu Kalifornijas Mākslas institūtā, piedalījusies ISSP meistarklasēs un MSA^ programmā Losandželosā. Viņas darbi izstādīti Latvijā un starptautiski. 2019. gadā izdota Ievas pirmā grāmata “CRUISE”. 2020. gadā viņa bija viena no trīs izvēlētajiem rezidentiem ARCUS programmā (Japāna).

Galerija LOW
Lāčplēša iela 78A, Rīga (automazgātuves otrajā stāvā)

 

Māra Čačkas personālizstāde “Klātienes dialogi”
Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā
7.–27. jūnijs

Māris Čačka, NP, 190 x190 cm, 2020

No 7. līdz 27. jūnijam Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā skatāma mākslinieka Māra Čačkas lielformāta darbu personālizstāde “Klātienes dialogi”. Izstāde iezīmē atkalsatikšanos jeb šogad pirmo iespēju atkal apmeklēt muzejus un izstādes klātienē un publiski satikties ar Māra Čačkas jaunākajiem mākslas darbiem. Individuāla pieredze, kas veidojas tiešā saskarsmē starp skatītāju un mākslu, ļaujot sevi uzrunāt un mēģinot atklāt mākslas darbos iekodēto abstrakto dialogu saturu un mākslinieka integrēto vēstījumu, šobrīd gūst īpašu vērtību. Izstāde tika iekārtota muzeja telpās jau februārī un tagad, četrus mēnešus vēlāk, sagaida pirmos skatītājus.

Pats mākslinieks ir pārliecināts: “...nekad neesmu viens vai vientuļš, jo esmu nepārtrauktā tiešā un netiešā dialogā ar Cilvēku, kas kā vadmotīvs pavada mani radošajā ceļā tieši 20 gadus kopš pirmās personālizstādes. Pēdējā pusotra gada notikumi ir būtiski ietekmējuši ikvienu – gan labā, gan ne tik labā veidā. Ir trūcis saskares, kas allaž ir bijusi tik būtiska un motivējoša arvien jaunām idejām un to realizācijām. Šis laiks ir daudz iemācījis. Arī to, kā veidot dialogu attālināti...”

Pēdējo divu gadu laikā radītajā lielformāta darbu sērijā Māris Čačka turpina attīstīt dialogu tēmu, kas bija klātesoša arī viņa līdzšinējā radošajā darbā un nozīmīgākajās personālizstādēs “Noteiktie un nenoteiktie dialogi ” (Mākslas stacija “Dubulti”, 2018) un “Dialogi. Paralēles. Dimensijas” (Nacionālais laikmetīgās mākslas centrs Baltkrievijā (2019), Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs (2020)). Šoreiz izstādes nosaukumā izvirzās ‘klātienes dialogi’, māksliniekam pievēršoties cilvēka ikdienā aktuālākajam un nozīmīgākajam, proti, saskarsmes nepieciešamībai.

Izstādes anotācijā kuratore Tatjana Černova raksta: “Komunikāciju dažādās formās un veidos, saskarsmi ar līdzcilvēkiem Māris Čačka atspoguļo grafiski gleznieciskiem izteiksmes līdzekļiem, radot vizuālus dialogu stāstus, kuru daudzajos krāsas slāņos konceptuāli attēlo savu sajūtu transformācijas izteikto un neizteikto vārdu, sastapto cilvēku, raisīto pārdomu un gūto emociju iespaidā. Pārklāšanās ar ikdienas saskarsmēm tiek vizualizēta, kārtojot slāni uz slāņa un tajā pašā laikā arī atslāņojot, izmantojot monotipijas elementus, lazēšanu un citas grafiskās tehnikas izteiksmes un nianses, līdz tiek panākta konkrēta kompozīcija, kādu mākslinieks to ir iecerējis. Citreiz vienam dialogam klāt nāk arī cits. Mākslinieks atklāj, ka vienā darbā dažādos slāņojumos iespējams saskatīt arī vairākas mijiedarbības un sarunu turpinājumus – gluži kā dzīvē, kur mēs nemitīgi pārklājamies gan ar informāciju, gan ar dažādām saskarsmēm. Vēlme eksperimentēt darbu radīšanas procesā un savienot pirmajā mirklī šķietami nesavienojamus mākslas medijus un tehnikas sekmē Māra Čačkas individuālā mākslinieciskā rokraksta veidošanos un nemitīgu attīstību.”

Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs
Rīgas iela 8, Daugavpils

 

Starptautisks simpozijs “Re-vīzijas”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 ietvaros
tiešsaitē
8.10. jūnijs

Kolāža: Agnese Pundiņa (Photo by J.R. Eyerman/The LIFE Picture Collection © Meredith Corporation), 2021

No 8. līdz 10. jūnijam tiešsaitē  – no plkst. 18.00 līdz 19.30 norisināsies Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 izglītības programmas “Laikmeta vīzijas” notikums – simpozijs “Re-vīzijas”. Piedalīsies Vika Eksta (LV), Luna6, Jūnass Lunds (Jonas Lund, SE), Paola Paleari (Paola Paleari, IT/DK), Maiks Pepi (Mike Pepi, US), Sīms Preimans (Siim Preiman, EE), Airi Trīsberga (Airi Triisberg, EE). Simpozija koncepcijas autores ­– Elīna Ķempele un Agnese Pundiņa; kuratore – Agnese Pundiņa.

Laikmetīgās mākslas attīstība ietver arvien jaunu radošo stratēģiju, formātu un organizatorisko prakšu rašanos, līdzšinējo robežu izaicināšanu un pārdefinēšanu visdažādākajos līmeņos, būtiski mainoties arī mākslas un mākslinieka attiecībām ar mākslas baudītāju un sabiedrību kopumā.

Fundamentāla loma mākslas attīstībā bijusi tehnoloģijām. Internets un modernie mediji kalpojis ne vien kā unikāls resurss mākslas radīšanā, izplatīšanā un arhivēšanā, bet arī devis jaunas mākslas eksponēšanas un pieredzes iespējas. 2020. gada pavasarī, Covid-19 izplatībai izvēršoties globālā pandēmijā, šie virtuālie un tiešsaistes formāti ieguva vēl nepieredzētu aktualitāti. Lai nezaudētu saikni ar auditoriju un pilnībā neatteiktos no plānotā, daudzām izstādēm un citiem mākslas un kultūras projektiem “pārcelšanās” interneta vidē kļuva par iespēju saglabāt saikni ar skatītāju. Vienlaikus, šādi mēģinājumi “pārcelt” dažādas pieredzes digitālā formātā radījis diskusijas par laikmetīgās mākslas stratēģijām un iespējām.

Šobrīd mākslas un kultūras vide atrodas pārmaiņu periodā, uzdodot būtisku jautājumu, vai esam gatavi pielāgoties, vai arī turpināsim ierastās pieredzes tradīcijas. Katra izstāde vai kultūras pasākums ir ne tikai mākslinieciskas idejas gala rezultāts, bet arī potenciālā skatītāja pieredze. Veidojot pasākumus, ir būtiski izvērtēt, kā un vai tas sasniegs skatītāju, un kas beigu beigās ir šis skatītājs. 2020. gads ir ieviesis pārmaiņas procesos, kā tiek realizētas laikmetīgās mākslas un kultūras pieredzes. Projekti, kas jau sākotnēji radīti digitālajā vidē, ir citādāki kā klātienes pasākumi, kuri paralēli eksistējošam notikumam, tiek pārnesti virtuālā telpā. Abos gadījumos tās ir dažādas pieredzes un dažādas stratēģijas, gan vienā, gan otrā gadījumā apzinoties, kam beigu beigās tas tiek organizēts.

Simpozija “Re-vīzijas” mērķis ir apzināt un analizēt projektus un iniciatīvas, mākslinieku, organizāciju un institūciju stratēģijas un personīgās pieredzes, kā interesantu prakšu piemērus, pievēršoties digitālās vides un digitalizācijas procesiem gan kā unikāliem projektiem, gan arī kā risinājumiem krīzes situācijās. Realizējot šo simpoziju digitālā formātā, tā programma tiek iedalīta trīs apakštēmās, kas tiks realizēta trīs dienās, tādejādi padziļinātāk pievēršoties dažādām pieredzēm.

Pirmā diena tiek veltīta kultūras un mākslas nevalstiskajām un arī marginālām organizācijām: kuratora/organizatoru stratēģijas, mērķi un motivācijas, veidojot šādu telpu, radot saturu, piesaistot jaunus dalībniekus. Airi Trīsberga dalīsies savā kuratores pieredzē darbā ar ideju, telpu un sabiedrību. Savukārt, Gabriele Gervickaite un Noa Brēmers reflektēs par Luna6 biedrību Viļņā, tās uzdevumiem un mērķiem, īpaši pievēršoties tam, kāda ir bijusi pieredze pandēmijas laikā. (https://fb.me/e/Q2lG489n)

Otrā diena veltīta tieši mākslinieku un kuratoru pieredzei, strādājot ar tehnoloģijām, digitālo saturu, datiem un algoritmiem: kā digitālās tehnoloģijas ietekmē māksliniekus, mākslas vidi un skatītāju. Mākslinieces Vikas Ekstas un kuratores Paolas Paleari diskusijas sākumpunkts ir projekts Snakes and Ladders, mākslas izstāde, kas veidota digitālai videi, veltot šo sarunu tieši darbiem un izstādēm, kas tiek radīti digitālai videi attiecībā pret darbiem, kas tiek pārnesti uz digitālo vidi. Savukārt Jūnass Lunds reflektēs par savu māksliniecisko praksi, tēmām un digitālo saturu un tā ietekmi. Apskatot jau realizētus projektus, mākslinieki un kuratori reflektēs par esošo situāciju un nākotnes potenciālu. (https://fb.me/e/1eJq3Hm4r)

Trešā diena veltīta institūcijas pieredzei, strādājot ar digitālajām izstādēm: šādu projektu realizēšana, nepieciešamie resursi, motivācija, kā arī skatītāju atsauksmes, izvērtējot iegūtos rezultātus. Vai izstādes digitalizēšana, tiešām to padara pieejamu cilvēkiem, kuri nevar apskatīt izstādi klātienē? Par šāda veida pieredzi runās kurators Sīms Preimans, realizējot digitālās izstādes Tallinas mākslas hallē. Savukārt mākslas teorētiķis Maiks Pepī pievērsīsies digitālizācijas, jauno tehnoloģiju un mākslīgā intelekta ietekmei mūsdienu kultūrā un kā tas var mainīt mūsu pieredzi. (https://fb.me/e/2lO8JbRzO)

Simpozija tēmas, runātāji un pieredzes dod iespēju apskatīt inovatīvus un radošus konceptus, kas ļauj izvērtēt ierastās mākslas radīšanas, sadarbības, organizēšanas un pieredzes tradīcijas. Tiecoties ne vien iedvesmot jaunu radošo ceļu meklējumus, bet arī izvērtēt un stiprināt mākslas projektu organizatoriskās prakses un to neatkarību.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021

 

Fotoizstāde “Homo medialis”
Kultūras un atpūtas centra “Imanta” logos
8. jūnijs–1. augusts

No 8. jūnija līdz 1. augustam kultūras un atpūtas centra “Imanta” logos būs skatāma Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma fotogrāfu kursa kvalifikācijas darbu izstāde “Homo medialis”.

Izstādē apkopoti 15 jauno fotogrāfu kvalifikācijas darbi – fotoprojekti, kas tapuši 8 mēnešu laikā. Izstādes tēma pievēršas homo medialis idejai – mūsdienās cilvēka identitāti lielā mērā konstruē mediju pieredze, piedāvājot nebijušas iespējas un vienlaikus radot jaunus izaicinājumus. Atrodoties pārmaiņu epicentrā, vizuālo mediju klātbūtne ikdienā atgādina par attēlu nozīmi izglītībā, izpētē, savstarpējā komunikācijā un ideju atspoguļojumā. Pārzinot attēlu veidošanas tehnikas, katrs izstādes dalībnieks izpētes procesa laikā ir atradis savu pieeju un vizuālo valodu izvēlētās tēmas atspoguļojumam. Fotogrāfijās parādās gan pilsētvides un lauku vides dokumentālās fiksācijas, gan personisks izziņas process par 21. gadsimta cilvēku kā indivīdu, tā ikdienas rituāliem, lomām, pašrealizāciju, bailēm un sapņiem.

Izstādē piedalās: Aiga Kristiāna Krama, Agneta Agnija Rutkovska, Aleksa Arbuzova-Gaile, Elīna Krimberga, Ilga Ivanova, Jānis Bots, Jekaterina Rupota, Kristiāna Ezīte, Kristers Buka, Marija Rute Jēgere, Marta Terehova, Mārtiņš Augusts Celmiņš, Poļina Koroļova, Rūta Sūna un Toms Vildžūns. Audzēkņu kvalifikācijas darbu vadītāji un izstādes kuratori ir Eva Strazdiņa un Harijs Daina Liepiņš.

Rīgas kultūras un atpūtas centrs “Imanta” 
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga

 

Vikas Ekstas izstāde “Zvaigznīte”
galerijā ALMA
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros
11. jūnijs–30. jūlijs

No 11. jūnija līdz 30. jūlijam Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros galerijā ALMA būs skatāma Vikas Ekstas izstāde “Zvaigznīte”. Domājot par to, kā cilvēces un cilvēka attīstību veicinājuši un kā vēsturiski tikuši izmantoti zirgi, māksliniece pandēmijas spelgonī devās uz kādu stalli Latgalē, lai tiktos ar tur turētiem t.s. “paraugzirgiem”. Pētot izplēnošo darba zirga tēla simboliski uzlādēto un fotogēnisko potenciālu, izveidota attēlu sērija, kas apvienota vienā lielizmēra darbā. Izstādes kuratore – Astrīda Riņķe. Izstādes teksta autore Zane Onckule.

Cilvēces un cilvēka attīstība ir bijusi cieši saistīta ar to, kā “darba zirgi” (beasts of burden) ir tikuši izmantoti – gan kopti un loloti, gan paverdzināti un nodzīti. Glezniecībā ierasti idillisks temats, zirga tēls ir ceļojis cauri alu gleznojumiem, romantisma glezniecībai un tēlniecībai, līdz nonācis fotogrāfijā, “dzīvās dabas” instalācijās un imersīvās mākslas praksēs. Zirga kustību studijas ir fotogrāfijas pirmsākumu (Edvards Meibridžs) pamatā, kā arī tā fotogēnisko un sinemātisko kvalitāšu dēļ ir plaši izmantotas kino (franču poētiskais kino). Zirga autobiogrāfijā izceļama ir arī tā iesaiste popkultūras un kapitālisma procesu eļļošanā, kaut vai caur Ričarda Prinsa americana studijām (20. gs. 80. gadi) ar prērijā auļojošiem dzīvnieku skatiem un to sedlos sēdošo Marlboro cigaretes smēķējošo paraugvīrieti – govju ganu. Un visbeidzot – mierīgi un apcerīgi, – zirgi ieņēmuši arī galerijas balto kubu (Janna Kunella 1969.gada Romas izstāde un tās svaigākais rīmeiks 2015. gadā, Gevina Brauna galerijas Hārlemas telpu pārvēršot par zirgu stalli).

Turot prātā visas šīs mākslas vārdā veiktās darbības, Vika Eksta pandēmijas spelgonī dodas uz kādu stalli Kaplavas pagastā, Latgalē, lai tiktos ar tur turētiem t.s. “paraugzirgiem” (model horses). Vikas prakses centrā ir kādas konkrētas tēmas, vietas vai subjekta/objekta analīze caur fokusētu un fotogrāfijas medijā dzimušu skatu uz apskatāmo tēmu, vietu vai subjektu/objektu, kas līdz šim ir bijis gan pašportretu sērija, gan ezera dokumentēšana, gan partnera fiksēšana, personai atrodoties miegā.

Šoreiz viņas intereses centrā ir zirgs. Zirgs kā publiskas telpas sastāvdaļa, kā statusa simbols un lietderības vai nelietderības (kā zirga, tā viņa saimnieka) mēraukla. Gadsimtiem ilgi zirgs ir bijis neaizvietojams “rīks” cilvēka veidotajā pasaulē, klātesošs ikdienas urbānajā publiskā telpā, kara zonās, laukos. Mūsdienās, kad cilvēkiem ir zudusi praktiska vajadzība pēc zirga darba spēka, tā tēla nozīme un funkcijas ir mainījušās. Ir palikuši galēji pretmeti – no vienas puses t.s. augstās kultūras uzturēšana – dalība prestižos sporta pasākumos aristokrātu un finansiāli apdāvināto izklaidei un ekonomiskajiem ieguvumiem, no otras puses – “laika kavēšana” un attiecības ar veciem, vientuļiem, pamestiem un nereti maznodrošinātajiem rurālajās teritorijās.

Šāda ir arī Vikas Ekstas darba galvenās varones – ķēves Zvaigznītes – realitāte, kurai aiz gara laika (t.sk. piespiedu dīkstāves) tiek izdomāti un piešķirti dažādi darbi, piemēram, saimnieku vešana kamanās, kartupeļu ecēšana u.c., tikai tāpēc, lai iepriecinātu gan pašu zirgu, gan saimniekus. Rezultāts ir fotogrāfisks darbs, kura pamatā ir Zvaigznītes kā darba zirga tēla studiju izspēlēšana. Fotografējot Zvaigznīti dažādās situācijās un iemūžinot viņas ķermeņa fiziskās kvalitātes, Vika pēta plēnošo darba zirga tēla simboliski uzlādēto un fotogēnisko potenciālu.

Izstādes ekspozīcijas pamatā ir viena kadra – apcerīga, turpat konotācijas ar vienradzi izraisoša Zvaigznītes vidējā plāna portreta 3/4 pagriezienā- izspēlēšana 28 turpinājumos. Tos apvienojot vienā lielizmēra darbā, no kreisās uz labo galerijas telpas pusi, stāvošas figūras acu augstumā, cieši blakus viena otrai ir novietotas baltos rāmjos ierāmētas trīs-līdz-piecas šī viena kadra versijas.

Galerija ALMA 
Tērbatas iela 64, Rīga

 

Ausmas Gašperes personālizstāde “Šeit un tagad”
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā
9. jūnijs11. jūlijs

Ausma Gašpere. Alfa stāvoklis. 2020. Audekls, akrils, eļļa grafiti, zelts. 150 x 200 cm

No 9. jūnija līdz 11. jūlijam Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļā būs apskatāma mākslinieces Ausmas Gašperes personālizstāde “Šeit un tagad”. Eksponētajos darbos autore dalās ar sarežģītajā pandēmijas laikā gūto emocionālo pieredzi un aicina skatītāju reflektēt par šo dzīves periodu. Kā saka pati autore: “tiecos veidot dialogu starp mākslinieku un skatītāju, salīdzināt iespaidus, atšķirīgus pasaules redzējumus, neslēpjot iekšējo nemieru…”.

Ausma Gašpere pēc profesijas ir juriste, gleznot mācījusies nevis akadēmiskajā vidē, bet mākslinieku studijās, kur apguvusi klasiskās glezniecības pamatus. Runājot par savu tehniku un stilu, māksliniece norāda, ka balansē starp realitāti un dekoratīvismu, lakoniski tverot formu, bet dekoratīvā reālisma maniere palīdz attēlot emociju un intelekta mijiedarbību ar vidi, apkārt esošo pasauli, nezaudējot kompozīcijas saikni ar atpazīstamo realitāti. Ausmas Gašperes gleznas ir jāredz klātienē – tām raksturīga ne tikai ekspresīva krāsu saspēle, bet arī dažādu tekstūru un faktūru kombinācija. Gleznas tiek radītas noteiktam gaismas leņķim, kas palīdz mākslas darbiem kļūt par telpas organisku sastāvdaļu. Lai sasniegtu šādu efektu, māksliniece nododas eksperimentiem ar krāsu, faktūru, formu, skici, zīmējumu; meklē jaunas vizuālās plastikas iespējas, izmantojot mūsdienīgus materiālus: formējošo masu, zelta foliju, grafiti tehniku, ar ko papildina eļļas gleznas. Ausmas Gašperes gleznās var vērot ietekmi gan no reālisma, impresionisma, abstrakcionisma, gan mūsdienu glezniecības skolas.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa
Zāģeru iela 7, Rīga

 

Jauno skaņas mākslinieku konkursa
“Burn_Slow: Baltijas un Ziemeļvalstu skaņas un radio māksla garīgajai labklājībai” 10 labākie darbi
starptautiskajā festivālā PIXELACHE 2021
12. jūnijā

No 21. – 22. maijam tiešsaistē norisinājās meistarklašu, lekciju un koncertu cikls un konkurss jaunajiem skaņas māksliniekiem BURN_SLOW: Baltijas un Ziemeļvalstu skaņas un radio māksla garīgajai labklājībai. Starptautiskas žūrijas izraudzītie desmit labākie konkursā iesūtītie darbi 12. jūnijā no plkst. 18.00 – 20.00 tiks atskaņoti mākslas un aktīvisma festivāla PIXELACHE HELSINKI 2021: Burn___ tiešsaistes audio programmā festivāla oficiālajā mājas lapā. Koncertprogrammu papildinās arī projekta #Burn_Slow mentoru – pieredzējušu skaņas mākslinieku un komponistu – Mantauta Krukauska (Mantautas Krukauskas, LT), Džona Grzinika (John Grzinich, US/EE), Jākoba Remina (Jacob Remin, DK), Ievas Vīksnes (LV) un Kristas Dinteres (LV) darbu atskaņojumi.

Konkursā iesūtīto jauno mākslinieku skaņdarbi – #Burn_Slow meistarklašu un personīgās pieredzes iedvesmoti – vēsta par klausīšanās pieredzi, ilgstošu laika periodu un klātbūtnes uztveri, akustiskās ekoloģijas izpēti, digitālā un analogās radio pieredzes pretnostatījumu u.c. tēmām. Starptautiskās žūrijas izvēlēto darbu autori alfabētiskā secībā: Sarah Elizabeth Johnston, Diana Lelis, Andrejs Poikāns, Agita Reķe, Inga Salurand, Ivo Tauriņš, Evija Vēbere, Spāre Vītola, Milda Ziemane, Elza Zīverte. Žūriju veidoja skaņas mākslas un elektroniskās mūzikas pārstāvji un docētāji Džons Grziniks (Igaunijas Mākslas akadēmija), Krista Dintere (Liepājas Universitāte) un Mantauts Krukausks (Viļņas Mūzikas un Teātra akadēmija).

Interesentiem joprojām tiešsaistē ir pieejama arī #Burn_Slow atklāšanā 21. maijā noritējusī diskusija un mediju mākslinieku prezentācijas par skaņas un mākslas lomu garīgās labklājības veicināšanā.

#Burn_Slow

 

Kristas un Reiņa Dzudzilo objekts “In3” jeb “Introvert In Interior”
Londonas Dizaina biennālē
līdz 27. jūnija

Mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo, iedvesmojoties no literatūras eksporta kampaņas #iamintrovert, sadarbībā ar šīs kampaņas idejas autori Unu Rozenbaumu un platformas “Latvian Literature” komandu ir radījuši objektu “In3” jeb “Introvert In Interior” (Introverts interjerā), kas līdz 27. jūnijam skatāms Londonas Dizaina biennālē.

Objekts “In3” ir veidots kā performatīvs un dzīvs piemineklis Latvijas mūsdienu literatūrai. Biennāles apmeklētājiem būs iespēja ieskatīties kampaņas #iamintrovert tēlu – introvertā rakstnieka I. un rakstnieces I. – darba kabinetā un dalīties ar viņiem kādā noslēpumā. Atkarībā no tā, kā šis noslēpums rezonēs rakstniekos, apmeklētāji kā atbildi saņems kādu no 12 mūsdienu latviešu autoru darbu citātiem. Objekts ietver sevī arī interpretāciju par Dainu skapi, piedāvājot iepazīties ar 12 latviešu rakstniekiem un viņu grāmatām angļu valodā.

“Domāju, ka šis ir unikāls gadījums, kad dizaina notikumā tik liela uzmanība tiek pievērsta kādai citai kultūras nozarei – šajā gadījumā literatūrai. Man prieks, ka mākslinieki tik precīzi uztvēra šo ideju un spēja to transformēt tik brīnišķīgā mākslas darbā,” atklāj platformas “Latvian Literature” pārstāve un Latvijas objekta Londonā kuratore Juta Pīrāga.

Londonas Dizaina biennāles mākslinieciskā direktore Esa Devlina (Es Devlin) par šī gada biennāles centrālo tēmu izvēlējusies rezonansi, kuru 28 dalībnieki apspēlēs savos dizaina mākslas darbos. Biennālei bija paredzēts notikt jau 2020. gada septembrī, bet norise tika atcelta Covid-19 pandēmijas radīto risku dēļ.

15. jūnijā biennālē norisināsies arī tiešsaistes diskusija “Design that resonates with Literature and Storytelling” (Dizains, kas rezonē ar literatūru un stāstu stāstīšanu), kurā kopā ar režisori Unu Rozenbaumuun mākslinieci Kristu Dzudzilopiedalīsies izstādes “Alice: Curiouser and Curiouser” kuratore Keita Beilija (Kate Bailey) un Honkongas paviljona pārstāve.

Londonas Dizaina biennāle 

 

Paula Jaunzema skulptūru fotogrāfiju izstāde “Viss ir akmenī”
Ventspils Livonijas ordeņa pils dārzā
Līdz 30. jūnijam

Līdz 30. jūnijam Ventspils Livonijas ordeņa pils pagalmā un dārzā skatāma tēlnieka Paula Jaunzema skulptūru fotogrāfiju izstāde “Viss ir akmenī”, I daļa. Izstādē apkopoti tie tēlniecības objekti, kas atrodas pasaulē – Japānā, Dienvidkorejā, Itālijā, Irānā, Ēgiptē un vēl citviet.

Pauls Jaunzems ir viens no aktīvi strādājošiem mūsdienu tēlniekiem, kura galvenais māksliniecisko kaislību un interešu objekts ir granīts, tā virsmas atsegumi, apjomīgo skulptūru līdzsvara meklējumi un atradumi. Pats autors par savām attiecībām ar akmeni: “Akmens ir personība, kas slēpj sevī gadsimtos krātu laika ritējumu. Jau bērnības gados Užavas jūrmalā sastaptie akmens oļi, kā arī ganību pļavās atrastajos robežakmeņos iekaltās zīmes modināja manī noslēpumainības sajūtu.”

Paula Jaunzema pulētā granīta skulptūru grupa Jūrakmeņi”, “Pils spoks” un “Skudrupūznis” – visi 1999.gadā radīti, – joprojām rotā pils dārzu, ko patlaban papildina lielformāta fotogrāfijas.

Rudenī pils galerijās būs skatāma arī šīgada jubilāra jaunāko tēlniecības darbu izstāde “Viss ir akmenī”, II daļa.

Ventspils Livonijas ordeņa pils dārzs
Jāņa iela 17, Ventspils

 

Ievas Iltneres personālizstāde “Pielaide noslēpumam”
Valmieras muzeja Izstāžu namā
Līdz 18. jūlijam

Līdz 18. jūlijam Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma mākslinieces Ievas Iltneres personālizstāde “Pielaide noslēpumam”.

“Izstādi Valmierā nosaucu tāpat kā vienu no eksponētajiem darbiem – “Pielaide noslēpumam”. Glezna, kurā redzams, kā vienu realitāti pārklāj cita, man šķiet šo laiku raksturojoša. Mani iedvesmo un raisa iztēli ziņās bieži atkārtotie vārdu salikumi. Ārpus ierastā konteksta tie veido poētisku pasauli. Hibrīdkarš, sarkanās līnijas, čaulas kompānija, fiskālais spilvens… Arī “pielaide valsts noslēpumam” izklausās kā no pasakas. Pēdējo desmit gadu laikā tapušie darbi, citādā kontekstā ieraudzīti, izstādē mainīsies. Un skatītājs saņems manu pielaidi noslēpumam,” stāsta Ieva Iltnere.

“Ar savu izsmalcinātību kolorītā Ievas Iltneres daiļrade Latvijas mūsdienu glezniecībā ieņem nozīmīgu un paliekošu vietu. Vienmēr ejot līdzi laikam, Ieva Iltnere nav baidījusies eksperimentēt un vairākkārt mainīt savu glezniecisko stilu. Arī šobrīd mākslinieces glezniecībā skatītājs var vērot jauno, vēl dzimstošo, kas, iespējams, nākamajos gados bagātinās iepriekšējos priekšstatus par Ievas Iltneres glezniecību,” tā Mg. Art. Ilze Žeivate.

Valmieras muzeja Izstāžu nams
Bruņinieku iela 3, Valmiera

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “GEO”
Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
Līdz 25. jūlijam

Foto: Pēteris Rūcis

Līdz 25. jūlijam izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra glezniecības kolekcijas izstāde “GEO”.

Izstādes “GEO” mākslinieciskā koncepta pamatā ir divu vienojošo aspektu – ģeogrāfiskās daudzveidības un ģeometriskās izteiksmes formas – apvienojums mākslā, liecinot par mākslinieku spēju radošo dialogu ietvaros rast kopējas mākslas šķautnes un vienlaikus rādīt individuālas rokraksta iezīmes, nojaucot ģeogrāfijā un valstu dalījumā pieņemtās idejiskās robežšķirtnes. Abstraktā valoda šeit un ārpus robežām nereti ir līdzīgi radīta. Tās izpausmēs ir vērojami spilgtāki vai mazāk izcelti pavērsieni, ko ierauga tikai skatītājs.

Ekspozīcija veidota, apzināti pārstāvot tikai ārvalstu māksliniekus, tādējādi apliecinot Marka Rotko mākslas centru kā mājvietu lielākajai starptautiskajai mūsdienu glezniecības kolekcijai Baltijā.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra kolekciju veido vairāk nekā 2000 mākslas darbi dažādos mākslas medijos: glezniecībā, keramikā, grafikā, tekstilā un fotogrāfijā. Tie ir starptautisko mākslas simpoziju ietvaros jaunradītie darbi, Latvijas un ārvalstu mākslinieku, sadarbības partneru dāvinājumi un mākslas darbu iepirkumi. Rotko centrs ne tikai glabāt šo vērtīgo kolekciju, bet arī regulāri to eksponē gan mākslas centrā, gan arī citās kultūras un mākslas telpās Latvijā un ārvalstīs.

Izstādē pārstāvētie mākslinieki: Toms Rudoks, Ramūns Čeponis (Lietuva), Barbara Rozengārta, Ēdeltraute Rāta, Martins Fosvinkels (Vācija), Sipriano Martiness (Venecuēla, Lielbritānija), Endrū Kolberts, Dīenna Sērlina (ASV), Gonsalo Rodrigess Gomess (Spānija), Kataržina Kovaļska, Pāvels Vasovskis, Pjotrs Skovrons, Anna Podlevska-Polita (Polija), Katarina Balunova (Slovākija), Džordžs Mērtens, Hosē Hērkens (Nīderlande), Aleksandrs Seļivanovs (Krievija), Agostino Tulumeljo (Itālija).
Izstādes kuratori: Zane Melāne, Māris Čačka

Vēlama iepriekšēja apmeklējumu pieteikšana rakstot uz e-pastu: makslastelpa@riga.lv vai zvanot pa tālruni: +371 67026726.

Izstāžu zāle “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga

 

Ievas Epneres izstāde “Cirks zem kupola”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Līdz 1. augustam

Ieva Epnere. Pavāre Gaļina Jakovļeva ar cirka māksliniekiem aizkulisēs. 2006. Fotogrāfija. Autores īpašums. Publicitātes foto

Līdz 1. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē skatāma Ievas Epneres izstāde “Cirks zem kupola”.

Ieva Epnere ir Purvīša balvas 2019 laureāte. Viņas izstādes “Cirks zem kupola” pamatu veido Rīgas cirka fotogrāfijas, kas tapušas no 2004. līdz 2008. gadam. Leģendām apvītais Rīgas cirks 2016. gadā tika slēgts, Ievas Epneres fotogrāfiju cikli pēkšņi ieguva noslēgumu.

2019.–2020. gadā māksliniecei bija iespēja dzīvot un strādāt Berlīnē. Berlīnes mākslinieku programmas “DAAD” (Berliner Künstlerprogramm des DAAD*) rezidences laikā tika izveidota un izdota Ievas Epneres grāmata “Rīgas cirks”.

Izstādē “Cirks zem kupola” Ieva Epnere dokumentalitātei piešķir metaforisku starojumu. Personīgā pieredze mākslinieci ir mudinājusi pētīt kultūras vēsturi un lasīt cirkam veltītu literatūru, atklājot žanra pēctecību un pārmantojamību. Gadsimtiem ilgi cilvēki ir apbrīnojuši virves staigātājus, žonglierus, jokdarus, gaisa vingrotājus, viņu radīšanas spēka intensitāti un noturību, pilnīgu veltīšanos savam darbam. Daļa no cirka fenomena ir komedianti.

Savā jaunajā videodarbā kopā ar aktrisi Gunu Zariņu un mākslinieku Kirilu Ēci Ieva Epnere domā par radošas personības brīvības un eksistences telpu. Jau vēsturiski daudzi mākslinieki ir identificējuši sevi ar cirka māksliniekiem — cilvēkiem, kas dzīvo uz robežas. Aiz ārējā spožuma un krāšņās izrādes var slēpties melanholija un atsvešinātība. Videodarbs tapa laikā, kad visas kultūrvietas tika aizvērtas. Ķiršu dārzs tika upurēts. Atcerēsimies, ka franču gleznotājs Anrī Matiss, būdams ierobežots fiziski, izgrieza krāšņas kolāžas ar akrobātiem, kas simbolizē kustību.

Kā orientēties neskaidrā situācijā? Kā atrast jaunu izteiksmes valodu un atjaunot radošo enerģiju? Kā pārvarēt neziņu un savas fiziskās robežas?

Izstādē eksponētas sērijas “Rīgas cirks” fotogrāfijas, sietspiedes un video darbs.

Vienlaikus ar izstādes atklāšanu Ievas Epneres atvērusi arī jauno grāmatu “Rīgas cirks”, kurā ir iekļauti mākslas zinātnieces Anitas Vanagas, prozaiķa Toma Makārtija (Tom McCarthy, Apvienotā Karaliste) un kuratores Zanes Onckules raksti.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Starptautiska mākslas izstāde “Stikla balss. Sadarbība”
Mākslas muzejā Rīgas Birža
Līdz 1. augusts

Džins Hongō (Jin Hongo) stikla mākslas darbs, Japāna. Dizains: Inguna Audere, Anna Varnase. Publicitātes attēls 

Līdz 1. augustam Mākslas muzejā Rīgas Birža skatāma starptautiska mākslas izstāde “Stikla balss. Sadarbība”. Projekts akcentē sadarbības aspektu mākslas darbu radīšanā un realizēšanā, kas īpaši aktuāls kļuvis pandēmijas laikā.

Stikls kā materiāls lieliski iederas laikmetīgos mākslas darbos, paužot sabiedrībā jūtīgus un svarīgus jautājumus. Sadarbojoties ar citu nozaru profesionāļiem – zinātniekiem, antropologiem, komponistiem, vēsturniekiem, fotogrāfiem, tradicionālās mākslas meistariem un pat ekstrēmā sporta pārstāvjiem, 12 starptautiski nozīmīgi stikla mākslinieki no ASV, Japānas, Indijas, Ķīnas, Dienvidkorejas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas apvienojās kopējā redzējumā.

Eksponētie mākslas darbi reflektē par sociālo un privāto telpu, aizejošās kultūras liecībām modernajā pasaulē, komunikācijas un cilvēku mijiedarbības nozīmi. Piemēram, Anna Nūrberga (Anna Norberg, Zviedrija) aktualizē Gotlandes un Latvijas karavīru attiecības Otrā pasaules kara laikā, Džins Hongō (Jin Hongo, Japāna) sadarbībā ar Latvijas māksliniekiem izaicina pārdomāt brīvības robežas. Savukārt stikla māksliniece Inguna Audere no Latvijas un ASV mākslinieks Maikls Rodžers (Michael Rogers) piedāvā izprast savstarpējās komunikācijas vērtību, uzsverot, ka nav nekā sarežģītāka par sarunu, kurā iesaistās cilvēki ar dažādu uztveri.

Izstādes norise tiek organizēta projekta “Imagining Sustainable Glass Network Europe” (ISGNE) ietvaros sadarbībā ar NorthLands Creative (Lielbritānija), Berlin Glas (Vācija), Nacionālo mākslas un dizaina universitāti (National College of Art and Design, Īrija), SIA “Stikla māja” (Latvija).

Mākslas muzejs Rīgas Birža 
Doma laukums 6, Rīga

 

Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Baltic Sia”
galerijā “Romas dārzs” Liepājā
Līdz 1. augustam

Līdz 1. augustam galerijā “Romas dārzs” Liepājā skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna izstāde “Baltic Sia”, kurā mākslinieki pievērsušies klimata izmaiņu problemātikas un Baltijas jūras piesārņojuma nepatīkamo seku atspoguļošanai. Par iedvesmu šīs tēmas apskatīšanai, autoru tandēmam kalpoja ceļojums uz Vjetnamas dienvidu daļu 2019. gada sākumā – tur pieredzētā atkritumu dominance pilsētvidē un nomaļos lauku nostūros, kā arī plašākas sabiedrības vienaldzība šajā jautājumā, lika pārdomāt tik aktuālās klimata izmaiņu norises un tās estētiski apspēlēt izstādē Liepājā.

Izstādē “Baltic Sia” Kristians Brekte un Modris Svilāns pastiprināti aplūko Latvijas pludmales un tās tīrības nozīmi kopējā valsts tēla veidošanā, jo īpašu uzmanību veltot Liepājas un tās apkārtnes jūras pierobežai. No Liepājas pludmalē atrastām un savāktām lietām, mākslinieki ir izgatavojuši dažādu izmēru objektus, redīmeidus un asamblāžas, gan parādot no jūras izskaloto mantu daudzveidību, gan arī ironizējot par zemūdens pasaules “dārgumiem”. Papildus izskaloto lietu izmantošanai, Kristians Brekte un Modris Svilāns radījuši arī vairākus neona darbus un kinētiskas instalācijas, kuras darbojas ar sensoriem – skatītājam pārvietojoties telpā.

Nosaukums – “Baltic Sia” – ir ironisks komentārs par patērniecisko realitāti un aktīvās uzņēmējdarbības saistību ar preču ražošanu, līdz ar to arī piesārņojuma veicināšanu. Tajā pat laikā, Baltic Sia ir fonētiska un šifrēta spēle ar angļu valodas vārda sea (jūra) un saīsinājuma sia (sabiedrība ar ierobežotu atbildību) attiecībām. Būvējot izstādes saturu un konceptuāli risinot aktuālo vides piesārņojuma tēmu, mākslinieki uzlūko šo nosaukumu gluži kā hipotēzi, kurai projekta ietvaros attiecīgi lemts sevi apstiprināt, vai arī nepiepildīties.

Ekspozīcijā iekļautas arī vairākas unikālas asamblāžas, kuras radījuši Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas audzēkņi, piedaloties Brektes un Svilāna vadītajās radošajās meistarklasēs.
Izstādes kuratore ir Auguste Petre.

Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja

 

Purvīša balva. 2021. Kandidātu darbu izstāde
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Līdz 8. augustam

Līdz 8. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzejā Lielajā zālē un 3. stāva vestibilā skatāma septītā Purvīša balvas izstāde.

Ekspozīciju veido spilgts Latvijas laikmetīgās mākslas izpausmju kopums, kas dažādās Latvijas mākslas telpās bijis skatāms laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam. Profesionālu ekspertu grupa kā īpaši zīmīgas aktuālās mākslas ainas parādības definējusi astoņu mākslinieku / autoru kolektīvu radītos darbus, izvirzot to autorus Purvīša balvai 2021: Skuja Braden, Valdis Celms, Krista un Reinis Dzudzilo, Kaspars Groševs, Ieva Kraule-Kūna un Elīna Vītola, Rasa un Raitis Šmiti, Aija Zariņa, Amanda Ziemele.

Līdz 9. jūnijam ikvienam ir iespēja nobalsot par savu favorītu no astoņu fināla kandidātu vidus portālā “Delfi”. Skatītāju simpātijas balsojuma uzvarētājs, tāpat kā laureāts, taps zināms 11. jūnijā Purvīša balvas 2021 pasniegšanas ceremonijas tiešraides laikā.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Izstāde “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis! Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Līdz 19. septembrim

Daina Dagnija. Kliedziens. 1980. gadu beigas. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Valdis Ošiņš

Līdz 19. septembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 2. stāva labajā spārnā skatāma izstāde “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis! Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā”.

Latviešu māksliniece Daina Dagnija (1937–2019) lielāko mūža daļu nodzīvoja trimdā – Vācijas bēgļu nometnēs un ASV. Mūža otrajā pusē, 2001. gadā, viņa nolēma atgriezties Latvijā, kur dzīvoja un strādāja līdz pat 2019. gadam, kad devās mūžībā. Šajos gados Latvijas auditorija iepazina un ļoti iemīļoja viņas mākslu.

Izstādes nosaukumam izvēlētais dzimumdiskriminējošais apgalvojums, kas Amerikā reizēm ticis veltīts Dainas Dagnijas mākslai: “Tu glezno tikpat labi kā vīrietis!”, provocē feministisku diskusiju. Runājot par savu dzīvi mākslā, Dainai Dagnijai vienmēr bija svarīgi pateikt, cik sarežģīti bijis sievietei būt māksliniecei 60.–70. gadu Amerikā.

Daina Dagnija ienāca mākslā 20. gadsimta sešdesmitajos gados, un izstādēs sāka piedalīties politiskā aktīvisma nokaitētajā 1968. gadā. Globālo pārmaiņu laiks un virkne sociālu revolūciju, ko veicināja cilvēktiesību kustība, pretkara protesti, ekoloģiskā atmoda un otrā viļņa feminisma eksplozija, atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem. Daudzās intervijās par savu Amerikas periodu māksliniece teikusi: “Es gleznoju sabiedrību, kurā dzīvoju.” Tomēr viņas māksla Latvijā līdz šim nav tikusi skatīta 20. gadsimta 60.–70. gados Amerikā dzimušo politisko un sociālo kustību kontekstā.

Daina Dagnija bija aculieciniece milzīgajiem seismiskajiem satricinājumiem, kad kontrkultūras paspārnē krita sociālo normu tabu, kad individuāla brīvība un brīva mīlestība, hipiji, pacifisms un “tuvāk dabai” filozofija mainīja ideālus un uzvedības normas. ASV un Ņujorka bija sabiedrību saviļņojošu protestu degpunkts, kur notiekošās demonstrācijas Daina Dagnija skatīja savām acīm, bet nevalstiskās organizācijas “Women’s Caucus for Art” (“Sieviešu mākslas savienība”) rīkotajās izstādēs un akcijās pati piedalījās. Ņujorka bija arī kultūras un mākslas meka, kur māksliniece apmeklēja teātrus un koncertus un tur gūtos iespaidus gleznoja.

Izstādē eksponēti Dainas Dagnijas Amerikas perioda darbi, kas tapuši no 1968. līdz 2000. gadam. Līdzās pacifisma un ekoloģiskās kustības iedvesmotām kompozīcijām apmeklētāji ieraudzīs feminisma otrā viļņa ideju manifestācijas – cilvēktiesību kustības, feminisma un ekofeminisma koncepciju inspirētas gleznas. Tieši šo kontekstu Dainas Dagnijas izstādei izvēlēties rosina šobrīd Latvijā aktualizētais dzimtes studiju un dažādu sabiedrības kopienu daudzveidības jautājums, kas visai pamanāmi parādās mākslas izstādēs. Lai arī pasaules feminisma hronoloģijā tiek analizēts jau ceturtais feminisma vilnis, un Rietumu teorijā visas feminisma stadijas vairāk nekā simts gadu garumā jau ir aprakstītas un iztirzātas, Latvijas sabiedrībā par feminismu joprojām ir daudz aizspriedumu un neziņas. Dainas Dagnijas glezniecība dod iespēju runāt par feminisma vēsturi un būtību plašai sabiedrībai izprotamā veidā.

Sagatavots arī četru lekciju cikls, kura lektori Elita Ansone, Igors Gubenko, Jana Kukaine un Anita Vanaga ieved Dainas Dagnijas izstādē ““Tu glezno tikpat labi kā vīrietis!” Dainas Dagnijas māksla feminisma kontekstā” un sniedz ieskatu 60.–70. gadu politiskā aktīvisma nokaitētajā laikā, kurā notika arī feminisma otrā viļņa eksplozija, kas atstāja iespaidu uz Dainas Dagnijas glezniecības tematiem.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Izstāde “Man pasaule par šauru šķita…”,
veltīta Gustava Šķiltera ceļojumiem 20. gadsimta sākumā
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
Līdz 29. augustam

Gustavs Šķilters. Spāniešu dejotāja. 1908. Papīrs, pastelis. LNMM kolekcija. Publicitātes foto

Līdz 29. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs skatāma izstāde “Man pasaule par šauru šķita…”, veltīta Gustava Šķiltera ceļojumiem 20. gadsimta sākumā.

Kopš impresionistu pirmajām izstādēm 19. gadsimta 70. gados līdz pat mūsu dienām Parīze ir viens no nozīmīgākajiem pasaules mākslas centriem, daudzu mākslas virzienu un stilu dzimtene. Kad 20. gadsimta sākumā Parīzē ieradās Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas stipendiāts Gustavs Šķilters, tur varēja just karstu cīņu svelmi, kas mutuļoja ap izcilā franču tēlnieka Ogista Rodēna (François-Auguste-René Rodin, 1840–1917) vārdu un personību. Dodoties savā pirmajā ceļojumā cauri Vācijai uz Parīzi, jaunais latviešu mākslinieks jau bija nolēmis meklēt ceļu pie Rodēna, tādēļ apmetās netālu no vietas, kur Monparnasa bulvārī, divstāvu koka mājas apakšējā stāvā darbojās Rodēna “akadēmija”, respektīvi, studija, kurā viņš pēc tam iestājās. Lielu uzmanību studijā veltīja zīmēšanai. Pats Rodēns šajā laikā vairāk nekā jebkad iepriekš nodarbojās ar zīmēšanu. Pēc meistara ierosmes viens no pamatvingrinājumiem studistiem bija pa darbnīcu brīvi staigājoša modeļa kustību tveršana zīmulī un vieglā akvarelī. Šķilteram ir daudz šādu kompozīciju, kurās ar otas palīdzību fiksētas modeļa kustības.

Parīzes posms tēlnieka dzīvē bija ļoti radošs un intensīvs. Gustavs Šķilters savus darbus izstādīja pazīstamos Parīzes mākslas salonos – Marsa laukumā un Elizejas laukos. Izmantojot iespēju, mākslinieks daudz braukāja apkārt, iepazīstoties ar Rietumeiropas nozīmīgākajiem mākslas centriem. It sevišķi viņu interesēja tautas dzīve un paradumi, tāpēc Šķilters labprāt bieži staigāja kājām un no ceļojumiem parasti pārveda lielu skaitu akvareļu. Visaktīvāk viņš darbojies tieši ainavas žanrā, portretējot dabu, vēstures un kultūras pieminekļus, ļaužu dzīvi un cilvēku tipus. Savos klejojumos mākslinieks ne tikai zīmējis, bet arī rakstījis apcerējumus par redzētajām vietām. Šķilters apceļojis Francijas novadus un daudzas zemes Eiropā – Spāniju, Itāliju, Holandi, Šveici, Vāciju, Angliju. Tāpat viņš pabijis ārpus Eiropas – Marokā (Ziemeļāfrikā), par ko liecina sarakste ar katalāņu mākslinieku Olegeru Junjentu (Oleguer Junyent, 1876–1956). Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijā saglabājušies ap 40 Gustava Šķiltera braucienu laikā tapuši akvareļi.

Parīze vienmēr bijusi visu jauno mākslinieku sapnis. 20. gadsimta sākumā tur varēja satikt visdažādāko tautību pārstāvjus. Pēc dabas būdams sabiedrisks, Gustavs Šķilters drīz vien iepazinās un sadraudzējās ar franču, spāņu un katalāņu, kā arī grieķu, krievu un citu tautību jaunajiem tēlniekiem un gleznotājiem. Izstādi papildina muzeja kolekcijā esošie šai periodā radītie tēlnieka draugu krūšutēli – portretēti ir grieķu mākslinieks Dimitrijs Galanis (Demetrios Galanis, 1879–1966), franču mākslinieks Bernārs Nodēns (Bernard Naudin, 1876–1946) un spāņu mākslinieks Garsija (García ?).

Izstādē eksponētas fotogrāfijas, vēstules, pastkartes, ko papildina sarakste ar vienu no tuvākajiem Gustava Šķiltera tā laika draugiem Olegeru Junjentu, ar kuru viņš iepazinās Mākslas akadēmijā (École des Beaux-Arts) Parīzē un kopā apceļojis vairākas Eiropas valstis. Netālu no Šķiltera darbnīcas atradās krievu jauno mākslinieku biedrība, kur pulcējās no Krievijas atbraukusi radošā jaunatne. Dažreiz tur iegriezās arī Gustavs Šķilters, jo daži mākslinieki viņam bija pazīstami jau no Pēterburgas.

Pēc atgriešanās no Parīzes, dzīvojot Sanktpēterburgā, Gustavs Šķilters vairākkārt devās uz Skandināvijas zemēm. Tā viņš nokļuva tālajos ziemeļos, Lapzemē, kur iepazinās ar lapu (mūsdienās: sāmu) dzīvi. Somijā Šķilters apciemoja Jani Rozentālu (1866–1916), ar kuru uzturēja draudzīgas attiecības, un kopā ar Jāzepu Vītolu (1863–1948) atpūtās pie Perkjervi ezera. Apmeklējot Zviedriju un Norvēģiju, Gustavs Šķilters iegriezās arī Baltijas valstu izstādē Malmē (1914).

Gustavs Šķilters (1874–1954) ir pirmais latviešu profesionālais tēlnieks. Meistara darbības sākums sakrita ar stilu un virzienu maiņu Rietumeiropas mākslā, kad akadēmisma tradīcija šķita novecojusi, bet jaunas vēl tikai radās. Gustava Šķiltera talants izpaudās ļoti daudzpusīgi – ne tikai tēlniecībā un lietišķajā mākslā, bet arī akvareļglezniecībā, stājgrafikā un miniatūrgrafikā, apliecinot viņu kā lielisku zīmētāju. Gustavs Šķilters aizrāvās ar literatūru, rakstīja stāstus, dzejoļus, publicēja rakstus par mākslu. Tēlnieku noteikti var pieskaitīt pie vadošajiem latviešu jūgendstila meistariem.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

 

Brīvdabas ekspozīcijā “Apslēptie dārgumi”
Ruckas parka
Līdz 30. septembrim

Ruckas mākslas rezidenču centrā 2021. gada pavasarī (no marta līdz maijam) norisinājās divas mākslinieku rezidences, kurās piedalījās 13 mākslinieki no 10 dažādām valstīm. Viņu uzmanības lokā bija Cēsu vēsture un ikdiena, vides jautājumi, alternatīvi pārtikas avoti un citas saistītās tēmas, arī Ruckas muiža un parks. Mākslinieku radītie darbi šobrīd skatāmi brīvdabas izstādē “Apslēptie dārgumi”, kas Ruckas parkā būs apskatāma visu vasaru līdz 30. septembrim.

Izstādes mākslinieki: Albert Allgaier, Tjorven Bruyneell, Vika Eksta, Laura Fiorio, Indra Gleizde, Gruppe Uno Wien, Rabota Marika Anton, Ieva Saulīte, Aleks Slota, Sabīne Šnē, Charlotte Thoemmes.
Izstādes kuratore Līga Lindenbauma.

Ruckas mākslas rezidenču centrs

 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atvērts individuāliem apmeklētājiem

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atsācis uzņemt apmeklētājus, pastāvīgajā ekspozīcijā apskatāmi Marka Rotko oriģināldarbi un izcilības no mākslas centra kolekcijas, bet mainīgo izstāžu telpās – virkne Latvijas un ārvalstu mākslas projektu.

“Atrasts kolekcijā” ir līdz šim plašākā centra kolekcijas izstāde pašu telpās. Ievas Jurjānes gleznu izstāde “Gals&Sākums. Turpinājums” pēc ilga pārtraukuma turpina dialogus par dabas cikliskumu un nepārtraukto mainību. Mārītes Klušas grafikas darbu ekspozīcija “Brīvas domas kontrolēts lidojums” pārsteidz ar savu traģisko, tomēr uzvarošo vēstījumu, kurā ievainojumi stiprina personību. Japānas grafikas izstādē “Japānas stāsti” apkopots aktuālākais laikmetīgās grafikas jomā. Lietuviešu mākslinieces Egles Einikītes-Narkevičienes keramikas darbi ar kopīgo nosaukumu “One Size” atgādina, ka cilvēks gluži kā plastilīna gabals ir pakļauts transformācijai ārējās vides ietekmē, kas mēdz rezultēties jaunos, iepriekš neapjaustos dzīves pagriezienos. Savukārt Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Legalizētās fantāzijas” aicina saskatīt, sajust un izbaudīt tās realitātes, ko legalizē aizvadītā gada radošās fantāzijas 42 mākslinieku izpildījumā.

Garajā ierobežojumu laikā, rūpējoties par darbinieku un apkārtējo iedzīvotāju mentālo veselību, Rotko centra pagalmā tika uzbūvēta “Izlādes-uzlādes siena”. Tā turpinās uzņemt Daugavpils cietokšņa apmeklētāju izlādes, uzkrājot šīs liecības visā Latvijas Keramikas biennāles garumā līdz pat šī gada oktobrim.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

Jura Petraškeviča grafikas darbu un lielformāta zīmējumu personālizstāde “[..]”
Beātes Jersvollas akvareļdarbu izstāde “Ieklausies klusumā”
Ievas Carukas personālizstāde “Gandri, cīgas, amuleti”
Liepājas muzejā

Ieva Caruka “Gandri”, 2020. Audekls, akrils, 1024x620

Liepājas muzejs vēris durvis apmeklētājiem un piedāvā trīs jaunas mākslas darbu izstādes.

Lielajā izstāžu zālē skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās mākslas nodaļas vadītāja un profesora Jura Petraškeviča grafikas darbu un lielformāta zīmējumu personālizstāde “[..]”. Darbi veidoti īpašā autortehnikā, kurā profesionāla grafiķa zināšanas papildina jauneklīga ziņkāre un aizrautība ar formāliem eksperimentiem. Lielākas un mazākas papīra lapas klāj zīmuļa, ogles un pat zobārsta urbīša pēdas. Mākslinieks improvizē arī ar tradicionālām reproducēšanas tehnikām, piemēram, sietspiedes iespējām.
Jura Petraškeviča pēdējo gadu darbi vedina domāt par abstrakciju kā spēcīgu mākslas darba satura veidošanas metodi, tomēr šoreiz abstrahētā izteiksme neliks skatītājam raukt pieri vai mulst neziņā, jo īpašās grafiskās, brīžiem pat gleznieciskās struktūras noķer uztveri un raiti ved intriģējošā un rotaļīgā ceļojumā pa oriģinālu, saistošu formu un trajektoriju attiecību peripetijām.

Savukārt mazā izstāžu zālē sadarbībā Norvēģijas Karalistes vēstniecību Latvijā iekārtota norvēģu mākslinieces un mākslas vēsturnieces Beātes Jersvollas (Beate Gjersvold) akvareļdarbu izstāde “Ieklausies klusumā”.
Mākslinieces ainavas attēlojums sakāpina mākslas darbu vērotājos sajūtu receptorus – veidojot asociācijas ar reiz pieredzētām sajūtām – vientulību, klusumu, mieru, troksni, skaļumu, notikuma izjūtu, diskomfortu, laimes sajūtu, u.c. Ainavu glezniecībā māksliniece izpauž sevi tā, lai mākslas darbs spētu rosināt diskusiju par kādu sociālu vai politisku tēmu.
Māksliniece savu radošo veikumu atrādījusi vairākos desmitos personālizstāžu un grupu izstādēs vairākās valstīs: Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Spānijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Itālijā un citur. Beāte Jersvolla ir Norvēģijas Mākslinieku savienības biedre. Dzīvo un strādā Tronheimā, Norvēģijā.

Liepājas muzeja anfilāde atvēlēta latviešu laikmetīgās mākslas pārstāvei, gleznotājai un grafiķei Ievai Carukai, kur iekārtota mākslinieces personālizstāde “Gandri, cīgas, amuleti”.
Ieva Caruka strādā dažādās jauktās tehnikās – kolāža, gleznojums, grafiti, stensils. Māksliniece izstādei izgatavojusi instalācijas no pārstrādāta tekstila ar iekļautiem gataviem sadzīves priekšmetiem un veikusi figurālus griezumus saplāksnī.
Izstādes nosaukumā iezīmētas tēmas, kas vairākkārt parādās mākslinieces radošajos darbos pēdējā gada laikā. Ieva Caruka mākslā risina aktualitātes sabiedrībā – pārmaiņu radītās sekas – pārapdzīvotību pasaulē no vienas puses un aizvien sarūkošo latviešu populāciju.
Viens no izstādē redzamo darbu spēcīgākajiem personāžiem ir melnais stārķis. “Gandrs – dzīvības turpinājuma totēms, gudrības un pasaules trausluma simbols –  smalks elements no ornamenta “lielajā rakstā”. Gandriem ir divas mājas – Latvija un Dienvidāfrika. Šo valstu kultūras ir tik atšķirīgas, tomēr “pasaules grāmatā” tuvas un vienotas.  Izstādes iekārtošanas procesā māksliniece uz vietas muzejā veidoja lielu sienas gleznojumu, pielietojot grafiti un stensila tehnikas. Šis lielformāta gleznojums ir fons un papildinājums mākslas darbam “Pūlis”.

Liepājas muzejs
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

 

Izstāde “Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki”
mākslas centrā “Zuzeum”
Līdz 21. novembrim

Debešs Gosvami. Pavasaris, 2021. Brīvdabas instalācija “Zuzeum” skulptūru dārzā. Foto: Māris Lapiņš

Līdz 21. novembrim mākslas centrā “Zuzeum” skatāma izstāde “Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki”. Ar glezniecības, grafikas un tēlniecības darbiem no Zuzānu kolekcijas izstāde iepazīstina ar mākslas radīšanas apstākļu un disciplīnu daudzveidību Indijas mūsdienu mākslā.

Izstādes kurators, Londonā dzīvojošais mākslas, kultūras un globālo vēstures krustpunktu pētnieks Šahīns Merali (Shaheen Merali), Zuzānu kolekcijas mākslu no Indijas atklāj kā stāstu par mākslinieku attiecībām ar mūsdienu Indiju četrās daļās. Izstādes pirmajā daļā ar nosaukumu “Ieloce” viņš iepazīstina ar Zarinu Hašmi, Nalinu Malani, K. M. Madsusuhananu un citiem māksliniekiem, kuri uzskatāmi par mentoriem visiem pārējiem un savu unikālo pieeju izstrādājuši tradicionālās glezniecības un grafikas formātā, veidojot sāpīgus un nereti niknuma pilnus tēlus, kas sakņojas personīgajā pārliecībā un atmiņās.

Izstādes otrā daļa “Aplis” apkopo vidējās un jaunākās paaudzes mākslinieku metaforisko skatījumu uz pasauli, kurā ciems, mazpilsēta, metropole, stāvoklis valstī vai kontinentā miljardiem cilvēku ir vienlaikus lāsts un dāvana. Aplis – noslēgta, taču nebeidzama riņķa līnija, attīstības ceļš, debesis un patvērums ir arī izstādes arhitektūras centrālais elements. Izstādes projekta un “Zuzeum” izstāžu vadītāja Ieva Zībārte skaidro: “Arhitektūra izstādē redzamās Indijas mākslas naratīvā ielaužas vairrākkārt, jo dabai atņemtās urbānās un agrārās teritorijas, spontānā Indijas vide, robežu un cilvēku pārvietošanās un tai pretnostatītā savas mājas, istabas vai gultas intimitāte ir daudzu izstādes mākslinieku uzmanības objekts.” Izstādes iekārtojuma arhitekte Evelīna Ozola šo interesi pastiprinājusi ar metāla paneļiem, indigo krāsā batikotām kokvilnas tauvām, moskītu tīkla asociatīvo patvērumu un fluīdu izstādes tēmu izkārtojumu, ļaujot apmeklētājam veidot intuitīvu savienojumu ar izstādes darbiem.

Līdzīgi kā izstādes “Apmetnis un duncis. Indijas izdomātie laiki” intriģējošais nosaukums, arī trešā un ceturtā izstādes daļa – “Savērpums” un “Pagrieziens” – pēta Indiju kā būtni, kas maskējas. Vērošana, maskēšanās, atspulgi un tumsas tēli ilustrē kā izstādes nosaukumu, tā izstādes arhitektūras ideju. Uz grīdas spocīgas ēnas met kokvilnas tauvas un ik pa laikam pamanāms kāds gaismas vai neskaidrs cilvēka atspulgs metāla paneļos. Izstādes kurators Šahīns Merali: “Izraugoties nosaukumu izstādei, viens no maniem mērķiem bija ļaut vārdiem “apmetnis un duncis” veidot alūzijas, atsauces un sasauces tajā valstībā, kur darbojas iztēle. Bija svarīgi pastiprināt baiļpilno sajūtu, ka tevi vajā valsts, ka pastāv pilsonisko sabiedrību pievēršanās vardarbībai, un veicināt izpratni par šīm problēmām, kur vienīgais risinājums ir savu reakciju vai darbu veidot kā simbolisku vidutāju.”

Izstādē apskatāmi 57 darbi no Zuzānu kolekcijas, divas filmas un Parīzē dzīvojošā mākslinieka Debeša Gosvami īpaši izstādei veidota instalācija “Pavasaris” brīvdabas skulptūru dārzā. Izstāde tapa koronoavīrusa pandēmijas ierobežojumu laikā, izstādes dalībniekiem un veidotājiem vienlaikus atrodoties Rīgā, Cēsīs, Londonā, Mumbajā, Delī, Koči un citās Indijas pilsētās, Amsterdamā, Eindhovenā, Honkongā un citur.

Mākslas centrs “Zuzeum”
Lāčplēša iela 101, Rīga

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03