Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

14.06.2021

Mākslas, tehnoloģiju un digitālā radošuma pasākums “Augmentētā Eiropa”
tiešsaistē
14. jūnijā

Foto: Kristīne Madjare

14. jūnijā plkst. 19:00 platformā Zoom, norisināsies starptautiskā Eiropas Savienības projekta “AugE” noslēguma pasākums “Augmentētā Eiropa. Mūsu nākotne ir savienota”.

Pasākuma koncerta un prezentāciju programmā priekšnesumu sniegs nigēriešu izcelsmes mūziķis no Itālijas, Deivids Blanks (David Blank), kā arī ar sabiedrībā aktuālām tēmām mākslas un radošuma kontekstā iepazīstinās internacionāli mākslinieki un eksperti. RIXC māksliniece Rasa Šmite iepazīstinās ar to, kā klimata pārmaiņas un ekoloģiju ir iespējams iepludināt mākslā / prezentācijas laikā māksliniece iepazīstinās dalībniekus arī ar savu un Raita Šmita Purvīša balvai 2021 nominēto imersīvo mākslas darbu “Atmosfēriskais mežs”, kas līdz 8. augustam skatāms Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Digitālais grieķu futūrists Dimitris Dimitriadis ielūkosies, kā nākotnē uzņēmējdarbību varētu veicināt sociālie tīkli un radošums, kamēr kanādiešu mākslinieks un inženieris no Berlīnes – Maikls Angs (Michael Ang) jeb Mangs (Mang) iepazīstinās, kā grafiti ir iespējams radīt digitāli, ar mākslas starpniecību savienojot cilvēkus no dažādām lokācijām.

Augmentētā Eiropa | AugE ir četru Eiropas mākslas centru kopprojekts, ko organizē MEET Mediju mākslas centrs Milānā, Public Art Lab Berlīnē, MADE Group Salonikos, kā arī Jauno mediju kultūras centrs RIXC Rīgā. Projekta ietvaros mākslas centri no 2020. gada novembra līdz 2021. gada aprīlim organizēja četru ideatonu jeb tiešsaistes radošo darbnīcu, lekciju un diskusiju sēriju jauniešiem, kurā tika meklētas inovatīvas idejas par sabiedrībā aktuālām tēmām, kā, piemēram, sociālā iekļaušanās un vienlīdzība (MEET - Milāna, novembris, 2020), starpkultūru izpratne (Public Art Lab - Berlīne, decembris, 2020), klimata pārmaiņas, māksla un izolācija, (RIXC - Rīga, marts, 2021) un nodarbinātība, radošums un uzņēmējdarbība (MADE Group - Saloniki, aprīlis, 2021).

Pasākuma mākslinieciskā kuratore, mākslas centra Public Art Lab (Berlīne) vadītāja Sjūza Popa (Susa Pop) Rasas un Raita Šmitu darbu “Atmosfērisko mežu” ir izvēlējusies par pasākuma centrālo mākslinieciskā vēstījuma atslēgu. Pasākuma laikā tas savienos projekta partnerus un Eiropas pilsētas reāllaikā – digitālā darba versija vienlaicīgi tiks projicēta pilsētvidē Berlīnē un MEET Digitālajā kultūras centrā Milānā. Pilnu mākslas darba video versiju, unikāla iespēja būs vērot pēc pasākuma oficiālās daļas, jaunajā virtuālajā platformā Spatial Chat.

Spatial Chat ir virtuāla telpa, kurā cilvēki grupās var sarunāties par dažādām tēmām. Atšķirībā no break-out istabām platformā Zoom, dalībnieki var sadalīties grupās vienkārši ar kursoru velkot savu profila attēlu. Noteiktajai virtuālajai istabai var pieslēgties jebkurš cilvēks jebkurā laikā caur virtuālās Spatial Chat istabas saiti. Saite uz pasākuma platformu.

Jauno mediju kultūras centrs RIXC

 

Diskusija “Spēle bez noteikumiem. Fotožurnālista darbs Baltkrievijā”
Rīgas Fotomēneša ietvaros
tiešsaistē
14. jūnijā

14. jūnijā plkst. 19.00 tiešsaistē Rīgas Fotomēneša Facebook lapā norisināsies diskusija “Spēle bez noteikumiem. Fotožurnālista darbs Baltkrievijā”. Pasākums notiek saistībā ar objektu-izstādi “Pārmaiņu laukums”, kas šobrīd skatāms Esplanādē. Tā ir transformatora būdiņas kopija, kuras oriģināls atrodas vienā no Minskas blokmāju iekšpagalmiem. Tās sienas rotā fotogrāfijas, kas dokumentē to, kā būdiņa pērn kļuva par nozīmīgu baltkrievu simbolu cīņai par savām tiesībām.

Fotožurnālista darbs Baltkrievijā”. Baltkrievija ir Eiropā visbīstamākā valsts žurnālistiem. Tagad fotogrāfi ne tikai dokumentē notikumus, bet arī domā par sekām – kā man maskēties, lai es būtu mazāk pamanāms, kā neatklāt citus cilvēkus, lai viņi nenonāktu policijā, kā droši tikt mājās? Katra fotogrāfija potenciāli var būt pierādījums krimināllietai. Baltkrievu fotoreportieri Irina Arakhovskaja un Dmitrijs Bruško pastāstīs, kā strādāt šādos apstākļos, sarunu moderēs Jūlija Volčoka.

Irina Arakhovskaja dzimusi Minskā, kur turpina strādāt arī šodien. Kopš 2013. gada viņa sadarbojas ar dažādām neatkarīgām Baltkrievijas publikācijām. Viņas galvenās interešu jomas ir cilvēktiesības, sociālā sfēra, ekoloģija un reportāžas.

Dmitrijs Bruško kopš 1999. gada viņš strādā par fotožurnālistu republikas izdevumos Znamja Junosti, Narodnaja Gazeta, Belgazeta, Komsomoļskaja Pravda Baltkrievijā, kopš 2014. gada interneta portāla TUT.BY fotogrāfs. Publicējies laikrakstos TIME, The Herald Tribune, Newsweek, Kommersant un daudzos citos.

Jūlija Volčoka ir foto redaktore, producente, platformas par Baltkrievijas fotogrāfiju SHKLO līdzdibinātāja. Viņa strādājusi par foto redaktori Baltkrievijas ziņu portālā TUT.BY un kā vizuālā redaktore labdarības platformā Imena. Nodarbojas ar multimediju projektu, izstāžu, grāmatu veidošanu, fotogrāfu konsultēšanu.

Abi pasākumi notiks krievu valodā.

Rīgas Fotomēnesis 2021

 

Gleznotājs Sergejs Djomins blokķēdei uztic
savu pandēmijas simboliskāko gleznu “Red nosed Saki”
No 15. jūnija

Red nosed Saki. 2020. 60 x 80 cm. Audekls, eļļa

Sergejs Djomins no 15. jūnija piedāvās virtuālās mākslas izsmalcinātākajiem kolekcionāriem atsevišķu savu darbu NFT (non-fungible token). Links uz vietni, kur būs aplūkojami pirmie viņa NFT atrodami šeit.

Sergejs Djomins stāsta: “Visā šajā pandēmijas laikā cilvēki pēc mākslas ir ļoti noilgojušies. Es uzticos blokķēdei (blockchain) kā tehnoloģijai, nevis kā spekulācijas instrumentam. NFT ir man vienīgais zināmais pozitīvais vīrusa paveids, kas pašlaik ir skāris arī mani, jo tā ļauj māksliniekiem sasniegt jaunas iespējas. Virtuālo mākslu šobrīd var baudīt gan tie, kam ir vakcīnu pases, gan tie, kam tās nav.”

Pirmajā Djomina NFT izlaidumā startē Red-nosed Saki, kurai punktu ar savu otu gleznotājs pielika tieši savā dzimšanas dienā un pandēmijas pirmajā mēnesī – 2020. gada 19. aprīlī. Interesenti var iegādāties gan gleznas fragmentu NFT, gan visas bildes NFT.

Par gleznu “Red nosed Saki” - sākotnēji Djomins atrada saistošu ikonu, kurā ir interesanta poza, neparasti krāsu salikumi. Izskatot simtiem ikonu, mākslinieka uzmanību līdz ar portālu biedējošiem virsrakstiem par 21. gadsimta mēri  piesaistīja pravietis Mihejs. Viņa sauklis skan: “Vadi savu tautu ar zizli rokās.” Zizlis šeit ir Dievišķās varas simbols, bet tauta – ganāmpulks.

Atrodot Dienvidamerikas mērkaķa saki attēlu, Djomins nosprieda, ka dzīvnieka sarkanais deguns ļoti atgādina sejas masku, ko tagad jālieto. Saki dzīvo Amazonijā, tā ir izzūdoša dzimta mežu izciršanas dēļ. Kaut gan Amazonijā vēsturiski vienmēr ir pieticis ar naturālo saimniecību, šobrīd negausība pastumj malā dažus dzīvnieciņus, nolemjot tos izmiršanai. Glezna stāsta gan par sabiedrības vadīšanas formu, gan neapzinātu patērēšanu un bezjēdzīgu pārtērēšanu.

 

Valda Buša darbu izstāde “Mans karogs ir krāsa”
mākslas galerijā “Art Platz”
No 15. jūnija

No 15. jūnija mākslas galerijā “Art Platz” būs skatāma mākslinieka Valda Buša darbu izstāde “Mans karogs ir krāsa”.

Izstāde “Mans karogs ir krāsa” atklāj gleznotāja Valda Buša (1924-2014) bagātīgo un krāsām piesātināto pasauli. Mākslinieka gleznotās dabas ainavas, ostas, ūdeņi un ieliņas ir ne tikai vietas, motīvi un tēmas, vienlaikus tās ir personiskās sajūtas, kas izteiktas ar krāsu valodas enerģiju un pastozā otas triepiena jaudu. Vitalitāte caurstrāvo Buša glezniecību.

Ekspozīcijā apskatāmas vairāk nekā piecdesmit gleznas, atlasītas no dažādiem mākslinieka radošajiem posmiem, atklājot daudzveidīgo tēmu loku un mākslinieciskā rokraksta specifiku. Īpaša vieta atvēlēta tieši karjeras sākumposmam, un ir apskatāmi darbi, kas pirmo reizi tiek eksponēti plašākai publikai, kuri tapuši 20. gadsimta 50. gadu sākumā māksliniekam ar ģimeni, atrodoties izsūtījumā Tālajos Austrumos un stilistiski atšķiras no pārējās Buša daiļrades.

Galerija “Art Platz”
Alberta iela 4-9, Rīga

  

Diskusija “Kuratora loma un tās attīstība šodien”
Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 ietvaros
tiešsaistē
17. jūnijā

Skats no izstādes “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit”. Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021. LMA izstāžu telpa “Pilot”. Foto: Madara Gritāne

17. jūnijā plkst. 18.00 Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 un balvas “Jaunais kurators!” ietvaros Facebook platformā norisināsies diskusija “Kuratora loma un tās attīstība šodien”, kurā diskusijas dalībnieki pievērsīsies dažādajiem problēmjautājumiem, kas skar šo nozari. Diskusijā piedalīsies mākslas zinātniece un kuratore Irēna Bužinska, neatkarīgā kuratore un mākslas procesu pētniece Auguste Petre, jaunā kuratore Tīna Pētersone, kurators un mākslas teorētiķis Kaspars Vanags un to vadīs mākslas zinātniece un kuratore Antra Priede.

Kopš 2018. gada septembra Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas apakšnozares ietvaros ir iespējams apgūt kuratoru specializāciju. Kā lektori programmu īsteno pasaulē un lokāli atzīti kuratori un jomas profesionāļi, kuri topošajiem speciālistiem palīdz apgūt prasmes un iemaņas, kas nepieciešamas kuratoriem kā radošajiem mediatoriem starp mākslu, māksliniekiem, sabiedrību un sociāli politiskajiem notikumiem.

Vēl joprojām gan studiju procesā, gan lokālajā mākslas vidē ir sastopami priekšstati un stereotipi par kuratora lomu, neļaujot izprast šī pienākuma nozīmi mākslas ekosistēmā ne tikai kā procesu vadītājam, bet arī kā to izveidotājam un no jauna radītājam.

Lai veicinātu izpratni par kuratora devumu un vienlaicīgi attīstītu kuratora profesiju Latvijā, Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas kuratoru specializāciju uzsāka jaunu programmu – konkursu “Jaunais kurators!”. Pirmo balvu ieguva Tīna Pētersone ar izstādes pieteikumu “Lai iemīlētos, klikšķiniet šeit”, kas līdz 27. jūnijam ir skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas izstāžu zālē “Pilot”.

Konkursa “Jaunais kurators!” ietvaros tiek rīkota diskusija “Kuratora loma un tās attīstība šodien”, lai runātu par to, cik liela nozīme mūsdienu mākslas un kultūras procesos ir kuratoram kā radošai personībai un mediatoram, kurš veido veiksmīgāku dialoga mehānismu ar sabiedrību. Kā viena no saturiskajām līnijām tiks izcelta dažādība, piedāvājot demokrātisku un iekļaujošu pieeju, ar to saprotot, ka nav nekādas apriori pieredžu hierarhiskās sistēmas, kas veido mūsdienu kuratora profilu. Neviena pieredze nav atstāta malā un nevienai nav kāda augstāka nozīme, to analizējot pēc izcelsmes vai satura. Tāpat tiks apskatītas spējas un vēlme savus uzskatus un darbu izstādīt publiski, caurspīdīgi un pamatoti artikulēt to. Lai gan šobrīd fokuss tiek vērsts tieši uz jaunākās paaudzes kuratora darbu, diskusijas ietvaros ir būtiski apzināties lokālās scēnas kuratora lomas attīstību vēl pirms šī apzīmējuma lietojuma, tādēļ diskusijā piedalīsies dažādu paaudžu un pieredžu kuratori.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021 

 

Laimdotas Malles un Kristīnes Krauzes-Sluckas
personālizstādes “ooze / -ums”
Ventspils teātra namā “Jūras vārti
17. jūnijs–18. jūlijs

No 17. jūnija līdz 18. jūlijam Ventspils teātra nama “Jūras vārti” telpās būs skatāmas divu mākslinieču – Laimdotas Malles un Kristīnes Krauzes-Sluckas – personālizstādes ar vienotu nosaukumu “ooze  / -ums”.

ooze un -ums ir divu mākslinieču Kristīnes Krauze-Sluckas un Laimdotas Malles personālizstāžu pārklāšanās, divkārša meditācija par ķermeniskuma robežām telpā un laikā. Tie ir abu mākslinieču psihoģeogrāfiski kartējumi, kuros satiekas drūmums ar gaismu, smagums ar vieglumu.

Īsie apzīmētāji ooze un -ums kalpo kā transformējoši pavedieni, kas tiecas atraisīt prombūtnes pieredzi caur zīmējumu, gaismu un fotogrāfiju.

Izstādē būs skatāma Laimdotas Malles instalācija ooze, un Kristīnes Krauze-Sluckas darbs -ums ar fotogrāfiski veidotiem attēliem.

Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils

 

Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna kopdarbs “Tūlīt”
Mākslas stacijā “Dubulti”
18. jūnijs–2.septembris

No 18. jūnija līdz 2. septembrim Mākslas stacijā “Dubulti” būs skatāms Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna jaunais vērienīgais kopdarbs “Tūlīt”.

Izstādē mākslinieki atspoguļo prāta stāvokļus, piedāvājot precīzas formas, kas tos ilustrē. Kopš 2003. gada strādājot kopā, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns turpina attīstīt sev raksturīgo sajūtu artikulēšanas metodi, kas ir darbu satura pamatā. Izstādes kuratori ir monogrāfijas par Sarmīti Māliņu autors Tomass Pārups un Mākslas stacijas Dubulti vadītāja Inga Šteimane.

Virsraksts “Tūlīt” ir attiecināms uz izstādi kopumā un uz katru darbu atsevišķi. Tas uztverams kā atbilde uz iedomātu jautājumu un reizē kā norāde uz emocionālu spriedzi.

“Tūlīt ir redzams gan mārītē, kas apvēlusies uz muguras un izmisīgi cenšas tikt atpakaļ uz kājām, gan gleznu sērijā, kurā melns krusts kadru pa kadram paplašinās. Svarīgu lomu šeit ieņem trauksmes stāvoklis. Runa šajā gadījumā nav par pārejošu ikdienas trauksmi, bet par sajūtu, kas cilvēku pavada mūža garumā un nereti ņem virsroku izšķirošās situācijās. Trauksme ir konstante, kura atainota izstādes centrālajā objektā – vibrējošā metāla diskā, kas telpā materializē nepārvaramu spriedzi,” skaidro Tomass Pārups.

“Manuprāt, Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns konceptualizē prāta dabisko vērstību vienmēr kaut ko meklēt un skaidrot. Viņi izmanto prātu kā tipisku cilvēkam piemītošu tehnoloģiju. Un viņi prātam uzdod sameklēt vispārzināmas formas konkrētām emocijām, piemēram, priekam, bailēm vai satraukumam. Tas rada mākslas valodu, ar kuru tāpat kā ar emocijām var identificēties daudzi,” papildina Inga Šteimane.

Izstādes pirmajā dienā 18. jūnijā skatītāji tiek gaidīti no plkst. 12.00 līdz 18.30, šajā laikā izstādē uzturēsies arī mākslinieki un kuratori. Uz pirmo mākslinieku vadīto ekskursiju skatītāji tiek aicināti sestdien,19. jūnijā plkst. 16.00. Sarmīte Māliņa un Kristaps Kalns ir plašāk pazīstami ar darbiem “Altāris“ Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā (2006), “Mīlestība nekad nebeidzas” izstādē “Skaistums“ mākslas festivālā “Cēsis 2008“, ar izstādēm “Kas man ko slēpt, sēžot vienam rožu dārzā’’ Kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā (2009) un “Pacieties” Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāle “Arsenāls” (2012).

Mākslas stacija “Dubulti”
Zigfrīda Meirovica prospekts 3, Jūrmala

 

Paula Rietuma personālizstāde “C – C – C – C – C – C – C – C” (ogļūdeņražu ķēdes)
izstāžu cikla “Artefaktu konstrukcijas” ietvaros
kultūrtelpā “Tu jau zini kur”
Līdz 20. jūnijam

Līdz 20. jūnijam kultūrtelpā “Tu jau zini kur” norisināsies Paula Rietuma personālizstāde “C – C – C – C – C – C – C – C” (ogļūdeņražu ķēdes) izstāžu cikla “Artefaktu konstrukcijas” ietvaros.

Izstādes koncepts balstīts uz grāmatā “Inflatocookbook” ietvertajām instrukcijām, kas 20. gadsimta 70.-ajos gados kalpoja kā arhitektu grupas Ant Farm tehnoloģisko un konstruktīvo pētījumu apkopojums. Ant Farm lielākoties nodarbojās ar milzīgu, fantastikas filmām piederīgu, pūšļu konstruēšanu brīvdabas festivāliem.

Mākslinieks komentē: “Ant Farm bija kliedzošs New Age produkts. Šo faktu, visdrīzāk, man būtu vajadzējis nojaust no attēliem, kuros garmataini arhitekti redzami kaili sēžam plastmasas burbulī. Varbūt, ka futūristisks plastmasas burbulis tiešām ir funkcionāls veids, kā bēgt no iesaukšanas Vjetnamas karā, garlaicīgas arhitektūras industrijas patiesībām un citām vidusmēra jaunu cilvēku likstām 60. un 70. gadu ASV, bet pūslis ir un paliek objekts, kura pastāvēšana atkarīga no apkārtējās vides labvēlības un gaisa kompresora jaudas, bez jebkādas cerības uz pašnoteikšanos vai patstāvību.”

Izstādes ietvaros tiks veikta pseidopētnieciska darbība par:
1) Tu jau zini kur Mazo zāli kā jaunu izstāžu telpu Rīgā;
2) Objektu un personu atrašanos tajā;
3) New-Age arhitektūras tehnoloģiskajiem sasniegumiem;
4) Zobenu cīņām.

Pauls absolvējis Glasgow School of Art arhitektūras nodaļu. Paralēli studijām piedalījies grupu izstādēs un vadījis darbnīcas par arhitektūras vēsturi, tehnoloģijām un materiāliem.

Izstāžu ciklu turpinās Reinis Lodziņš un Alise Sondōre, un tas norisināsies līdz 24. jūlijam.
Izstāžu ciklu organizē kuratore Tīna Pētersone, mākslinieks Rūdolfs Štamers un “Tu jau zini kur” īpašnieks Uldis Trapencieris.

Kultūrvieta “Tu jau zini kur” 
Tallinas iela 10 k-3, Rīga

 

Kriša Salmaņa izstāde “Sānskats”
VV Foundation “PAiR” rezidencē Pāvilostā
Līdz 1. jūlijam

Līdz 1. jūlijam “PAiR” rezidences galerijā Pāvilostā ir skatāma latviešu konceptuālā mākslinieka Kriša Salmaņa izstāde “Sānskats”.

Šī vairāku dimensiju mākslas instalācija liek uzdot vairākus, pēc būtības loģiskus jautājumus, kuri sākotnēji varētu šķist pat pārāk naivi. Piemēram, ko simbolizē konkrētais objekts? Vai tiešām iespējams, ka tik ilgi tas palika nepamanīts? Ja jau tas palika nepamanīts, kā iespējams noteikt skulptūras mijiedarbību ar apkārtējo vidi?

Autors par darbu saka: “Reiz es uztaisīju nelegālu publisko skulptūru Omahas centrā ASV. Tā bija iecerēta kā tipiska Rietumu kultūras zīme – sarkans, ģeometriski abstrakts veidojums, kas atrodams katrā pilsētā un kam neviens nepievērš uzmanību. Tiktāl izdevās lieliski, pat zemes īpašnieks to ievēroja un lika novākt tikai pēc krietna mēneša. Pa to laiku es ik vakaru novēroju skulptūru, jo gribējās redzēt, ko tā dara, kad apkārt neviena nav.”

Darba atšķirīgās dimensijas atklājas tieši caur šiem jautājumiem, kuri piedāvā dažādus skatījumus, skatīšanās iespējas un uzskatus. Māksla ir “vieta” diskusijām, jo tā neparedz tikai vienu pareizo atbildi, tādēļ skulptūras nelegāla novietošana publiskā telpā, šajā gadījumā, nevēsta par mākslinieku kā robežpārkāpēju, kurš uzdrošinājies izaicināt skatītāja sajūtas.

Savukārt pie ēkas ziemeļu fasādes apskatāms Katjas Novitskovas (Katja Novitskova) un Karēma Lofti (Kareem Lotfy) sadarbībā tapušais mākslas darbs ar nosaukumu “forever”, uz kura redzams spilgts uzraksts un melnbalts attēls ar hiēnām. Savā ekspozīcijas vietā Pāvilostā darbs burtiski “izlien no krūmiem” un pat skaidrā dienas laikā skatītāja vizuālo uztveri fokusē caur iedomātām nakts redzamības brillēm.

Katja Novitskova ir Amsterdamā un Berlīnē dzīvojoša igauņu māksliniece. Viņas radošā darbība ietver ekoloģijas un attēlu ražošanas pētniecību, jautājumos kas saistās ar planētas un cilvēces ilgtspēju. Savukārt Karēms Lofti ir Amsterdamā dzīvojošs, Kairā dzimis mākslinieks un mūziķis. Viņš pamatā darbojas abstraktas grafikas žanrā, atsaucoties uz arābu ielu kultūru.

Abu izstāžu norisi nodrošina VV Foundation. Laikā līdz 2021. gada decembrim “PAiR” galerijā norisināsies 5 izstādes, kurās atspoguļota plašā VV Foundation mākslas kolekcija.

“PAiR” rezidences galerija Pāvilostā
Ē. Šneidera laukums 11, Pāvilosta

 

Fotogrāfa Jāņa Deinta izstāde “Blaknes”
K.K. fon Stricka villā

 

K.K. fon Stricka villā līdz mēneša beigām skatāma fotogrāfa Jāņa Deinta izstāde “Blaknes”, kuru mākslinieks noformē kā savas dzīves 60. dzimšanas dienu.

Izstādes emocionālais saturs vēsta par autora pašidentitātes procesiem un personiskām attiecībām ar pašreizējo laiku. Šajā izstādē Deinats apzināti pievērsies sava iekšējā “es” pašanalīzei un izmantojot savu iemīļoto dabas tēlu elementus, vizualizējis dažus stāstus par sevi. Ekspozīciju veido speciāli izstādes vietai un konkrētam notikumam atlasīti darbi un ir interpretējami kā autora sajūtu refleksijas.

Ar izstādes nosaukumu “Blaknes” mākslinieks akcentē šīs parādības mūžīgu klātbūtni katrā dzīves situācijā, kas ne vienmēr ir nojaušama, tomēr allaž klātesoša un nenovēršama.

Jānis Deinats zināms kā izcils un populārs portretists, tomēr par savu patieso pasaules uztveres instrumentu viņš uzskata dabu. “Jā, man patīk dabu fotografēt, tieši dabā skatoties, mēs varam netiešā, nepastarpinātā veidā redzēt to, kas mūs visus ietekmē daudz vairāk nekā cilvēku radītie noteikumi. Tie ir dabas likumi,” skaidroja Deinats.

Deinata gleznieciskajām ainavām piemīt plaša interpretācijas amplitūda, tajā ir stāsts, intriga un poētiska estētika. Nejaušības elements tām piešķir vieglumu un neobligātumu. Kaut darbu pamatonis ir klusināts un lirisks, tiem piemīt arī iedarbīga noslēpumainība, kas it kā brīdina :“.. ne vienmēr tas ir tas, ko jūs redzat...”.Šoreiz mākslinieks savu profesionālās meistarības šķautni pielietojis portretējot sevi.

Izstāde apskatāma aptuveni mēnesi, personiski sazinoties ar autoru (Jānis Deinats 29560040).
Kuratore, mākslas zinātnieces Diāna Barčevska

K.K. fon Stricka villa 
Aristida Briāna iela 9, Rīga

 

Grafikas izstāde “Pēcgarša”
galerijā “Romas dārzs”
līdz 28. augustam

Lāsma Pujāte, "Pēcgarša", litogrāfija, 2021

Galerijā “Romas dārzs” līdz 28. augustam skatāma grafikas izstāde “Pēcgarša”.

Kāda būs pasaule pēc pandēmijas un kāda būs šīs pasaules pēcgarša? Par šādu tēmu pārdomas pauž biedrības “Grafikas kamera” uzaicinātie mākslinieki – Elīna Alka Rikmane, Kristīne Belte, Imants Krepics, Inese Lieckalniņa, Paulis Liepa, Ilze Lībiete, Justīne Lūce, Ieva Nagliņa, Anita Nikuļceva, Lāsma Pujāte, Ieva Saulīte, Kate Seržāne – dažādu paaudžu grafiķi, kas strādā gan klasiskajās, gan eksperimentālajās grafikas tehnikās, kā linogriezums, litogrāfija, sietspiede, kologrāfija, zīmējums un jauktas tehnikas.

Izstādes tēma spilgti ilustrē pasaules lielo gaidīšanu atrisinājumam, kas notiks “pēc”, kā atrisināsies pasaules mēroga veselības krīze un ar kādiem izaicinājumiem saskarsies ikviens no mums.

Mākslinieki gan apzinātā, gan intuitīvā līmenī, savos radošajos darbos reflektē uz pasaulē notiekošo, gan sociālajā, ekonomiskajā, gan arī garīgajā sfērā. Izstādes dalībnieku idejas, refleksijas un pārdomas tiks aktualizētas video intervijās ar māksliniekiem, kas būs papildinājums izstādes vizuālajam materiālam, un tiks pakāpeniski publicētas izstādes norises laikā.

Galerija “Romas dārzs”
Zivju iela 3, Liepāja

 

Latvijas Mākslas akadēmijas doktorantūras programmas zinātniskā konference
“Idejas un materiāli: Baltijas un citu reģionu kultūras hibriditātes kontekstā”
16. un 17. jūnijā

16. un 17. jūnijā norisināsies Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) doktorantūras programmas rīkotā starptautiskajā zinātniskā konference. Konferences tēma ir “Idejas un materiāli: Baltijas un citu reģionu kultūras hibriditātes kontekstā” un tās mērķis ir rosināt pārdomāt mākslas un kultūru prakšu saplūsmi, mijiedarbi, kā arī pretrunas un sadursmes Baltijas reģionā gan vēsturiskā, gan mūsdienu perspektīvā. Konference norisināsies tiešsaistē un tajā piedalīties aicināts ikviens interesents.

Latvijas Mākslas akadēmijas rektors, profesors Kristaps Zariņš Konferences tēmas izvēli pamato ar šī brīža aktuālām norisēm kultūras un mākslas dzīvē, norādot uz acīmredzamo vēsturiski pieblīvētās kultūras telpas mainību un ietekmi, aicinot, pievērst uzmanību šodienas interneta vides tīrībai, viedokļu daudzveidībai, godīgumam un tradīcijām.

Konferences mērķis ir attīstīt zinātnisko un māksliniecisko darbību, veicināt izpratni par mākslas un kultūras aspektiem, nozīmi un zinātnisko pētījumu aktualitāti. Šogad konference būs starptautiska, tajā ar priekšlasījumiem piedalīsies vairāki starptautiska mēroga zinātnieki un lektori no ārvalstīm. To vidū – viens no izcilākajiem Eiropas vēstures pētniekiem, Prof. PhD. Pīters Bērks (Pieter Burke), mākslas vēsturniece, Londonas Mākslas universitātes vecākā lektore, Prof. PhD. Basia Slivinska (Basia Sliwinska) no Lielbritānijas, Dānijas Nacionālā muzeja vadošā pētniece, PhD. Rūta Sargenta Noijesa (Ruth Sargent Noyes) un citi.

Autori ar saviem pētnieciskajiem darbiem reflektēs par mākslas materiālo un nemateriālo komponentu vienību un to atšķirību, kā arī pētīs mākslas parādību un artefaktu stilistisko, hronoloģisko, formālo, konceptuālo, sociālo, afektīvo un citu izpausmju hibrīdo dabu. Viens no hibriditātes aspektiem saistās ar Baltijas teorētisko atkarību no Rietumiem, līdz ar to var pētīt, kādā veidā tiek radītas lokālas zināšanas un kādas pretestības stratēģijas pastāv.

“Mākslas artefakti vienmēr dzimst hibrīdsituācijā, ja ar hibridizāciju līdzīgi profesoram Pīteram Bērkam saprotam attīstību un mainību. Šādā kontekstā kādas parādības raksturojums kā “tradicionālas” jau var signalizēt par stagnāciju. Tādēļ mūsu konferences moto rosina pārdomas par katra mākslas veida evolūciju un mijiedarbību ar cietiem mākslas veidiem”, stāsta mākslas vēsturnieks, LMA profesors un doktorantūras programmas direktors Ojārs Spārītis

Šogad viens no LMA zinātniskās konferences sadarbības partneriem ir mākslas nozares atbalstītājs Signet Bank. Konference būs pirmais bankas atbalsta projekts mākslas izglītībai, tādējādi atšķirot jaunu lapu Signet Bank sadarbībai ar Latvijas mākslas nozari.

Konference būs publiska un tā notiks tiešsaistē, ZOOM platformā. Pieslēgšanas informācija un detalizēta programma ar laikiem drīzumā tiks publicēta LMA mājaslapā.

Latvijas Mākslas akadēmija

 

Izdots filosofijas žurnāla “Tvērums” otrais numurs “Izmisums”

12. jūnijā publikai pieejams kļuva šā gada februāra nogalē dzimušā filosofijas žurnāla “Tvērums” otrais numurs, kura tēma ir “Izmisums”. Numuru veido 13 dažādi jauno autoru raksti, kuri vedinās no dažādiem skatpunktiem un caur dažādām prizmām aplūkot izmisumu – kā jēdzienu, kā sajūtu, kā stāvokli.

“Izmisums cilvēkā sastopams ne vien pandēmijas laikā. Ko darīt pēc tam un vai pirms pasaules apstāšanās bija labāk?” vaicā raksta “Neīstā laika izstieptais tukšums” autore Aurēlija Džordana Auzere. Lai arī varētu šķist, ka tieši šobrīd mēs izmisumu izjūtam vistiešāk, tas, visdrīzāk, mums ir klātesošs visu laiku – kā daļa no cilvēka eksistences. Jaunie filosofi centušies notvert un izzināt gan pandēmijas laikā izjusto izmisumu, gan reflektēt par citām tā izpausmes formām mākslā, sociālajā vidē un pat personīgajā dzīvē.

Žurnāla galvenais redaktors Toms Babincevs par jauno numuru saka: ““Tvērums” varbūt nevienam nepalīdzēs uzveikt vai rast risinājumu izmisumam. “Tvērums” ir skaidrojošs, dažubrīd izmisumu apkarojošs (t.i. terapeitisks, ciktāl filosofija to spēj). “Tvērums” ir kas līdzīgs atgādinājumam – ja var runāt, tad uz kādu mirkli var būt distancē, zināmā brīvībā no pārdzīvojumiem visā to tagadnīgajā spilgtumā. Arī izmisums var būt blāvs. Tas nevienam nav apsolīts, bet ir iespējams.”

“Izmisuma” numurā varēsit lasīt Annas Binderes, Sofijas Annas Kozlovas, Rinalda Onckuļa, Didža Daniela Kukaiņa, Elīnas Vendijas Rībenas, Danielas Zālītes, Rūda Bebriša, Jāņa Gaņģa, Mārtiņa Stabinģa, Aurēlijas Džordanas Auzeres, Tomasa Stepiņa, Elizabetes Grinbaltes un Emīla Zaveļa rakstus. Izmisums aplūkots no dažādām perspektīvām – varēs iepazīties ar emo mūzikas filosofisku analīzi, Franca Kafkas izmisuma estētikas raksturojumu, cerības un bezcerības attiecību skaidrojumiem, mūsdienu sociālās realitātes problēmu diagnozi, cilvēka identitātes meklējumiem un ne to vien. Daži autori jau iepriekš ir publicējušies dažādos Latvijas literārajos un drukas izdevumos, taču citiem šī būs pirmā reize, kad viņu darbs nodots plašākas publikas vērtējumam.

Darba estētisko noformējumu veidojusi māksliniece Adelīna Kalniņa, daļēji turpinot pirmajā numurā aizsākto tekstu “dekonstrukciju” un minimālisma iezīmes, bet papildinot žurnāla dizainu arī ar jauniem, vēl nebijušiem ilustratīviem pārsteigumiem, padarot “Tvēruma” lasīšanas pieredzi aizraujošu un sniedzot žurnāla saturam arī vizuālu baudījumu.

Biedrība “Tvērums”

 

Cepuru meistares Ksenijas Daņilovas izstāde “Palete” un
mākslinieces Zinaīdas Ceskes izstāde Transformācija”
Siguldas Jaunās pils Salonā
Līdz 4. jūlijam

Foto: Ginta Zīverte

Siguldas Jaunās pils Salonā līdz 4. jūlijam skatāma sieviešu cepuru mākslinieces Ksenijas Daņilovas izstāde “Palete” mākslinieces Zinaīdas Ceskes izstāde “Transformācija”.

Izstāde “Transformācija” ir Siguldas mākslinieces Zinaīdas Ceskes šīs, izolācijā pavadītās, ziemas domu, sajūtu un informācijas plūsmu vizualizējies rezultāts. Izstāde ir kā dokuments - mēģinājumu ceļš atgūt jēgu dzīvei, lai radītu sevi no jauna, atgriežoties harmonijā. Tā ir vēl pamatīgāka noenkurošanās savā DNS. Zinaīda atbalsta ZeroWaste domāšanu un, izvēloties materiālus topošajām gleznām atvērtajā mākslinieka darbnīcā, par pamatu tiks ņemti izlietotie reklāmas banneri, kuri iepriekš izvietoti pilsētvidē.

Ksenijas Daņilovas izstāde “Palete” apmeklētājam ļaus ienirt glezniecības maģiskajā radīšanas procesā, kur katrs eksponāts ir noķerts mirklis un katra detaļa ir roku darbs. Šī izstāde ir veltīta glezniecības procesa skaistumam. Visi eksponāti ir izgatavoti ar rokām, kā arī izstādi papildina 3D “atdzīvināti” konceptuāli apģērbi. “Vai dzirdat šīs skaņas? Vai jūtat šo smaržu? Tā dzīvo krāsas. Tā skan daile. Procesa daile. Nesteidzieties sasniegt perfektu rezultātu. Apstājieties. Izbaudiet mirkli, kurā atrodaties – tas ir burvīgs. Reizēm process un nepabeigtība ir pilnīgāka par pašu rezultātu. Mēs taču zinām, ka laime nav mērķis, laime ir ceļš uz to. Un mūsu ceļš ir piesātināts ar krāsu smaržu, izdaiļots ar otas triepieniem, piepildīts ar zīmuļa dziesmu, ar meklējumiem paletē... Mēs radām un tas nozīmē – dzīvojam!

Siguldas Jaunās pils Salons
Pils iela 4, Sigulda

 

Latvijas keramikas izstāde Satikšanās”
kultūras centrs Siguldas devons
Līdz 11. jūlijam

Siguldas kultūras centrā “Siguldas devons” līdz 11. jūlijam skatāma vērienīga keramikas izstāde “Satikšanās”, kas apmeklētājiem sniegs ieskatu Latvijas laikmetīgās keramikas daudzveidībā.

Latvijas keramikas asociācijas rīkotajā izstādē aplūkojama lielizmēra vides keramika, lietojami trauki, smalki porcelāna gleznojumi, nacionālais mantojums, sīkplastika, dekoratīvi veidojumi, dažādas tehnoloģijas, māls, porcelāns, akmensmasa un šamots. Darbu autori, kuri kā savas daiļrades izteiksmes līdzekli izmanto keramikas materiālus, ir keramiķi, dizaineri, mākslinieki, tostarp starptautiski atzīti mākslinieki un studenti, kuriem šī ir pirmā izstāde.

Izstādē ar saviem darbiem piedalās 49 Latvijas mākslinieki: Sanita Ābelīte, Rudīte Jēkabsone, Dace Grīnberga, Līga Skariņa, Inese Līne, Inese Brants, Orests Misjko, Diāna Vernera, Zanda Priedniece, Sanita Mickus, Kristīne Cukura, Ingrīda Žagata, Imants Klīdzējs, Ilona Romule, Haralds Jegodzienskis, Dace Ziemele, Aija Liskupa, Aleksandrs Zobens, Alise Mediņa, Astra Šēnberga, Beatrise Kaktiņa, Dace Blūma, Daina Zvanītāja & Irēna Vipule, Dainis Lesiņš, Elita Šmēdiņa, Ieva Jurka, Ivanda Spulle Meiere, Kristīne Zobena Zālīte, Lauris Krauze, Ojūna Batbajara, Žanete Žvīgure, Ženija Loginova, Gita Ābola, Arta Baltā, Elita Taube, Ilze Dilāne, Inita Reimandova, Sandra Ulmane, Agnese Sunepa, Ainārs Rimicāns, Maira Karstā, Eleonora Pastare, Elīna Titāne, Lilija Zeiļa, Aivars Baranovskis, Inese Margeviča, Armands Jaspers, Una Gura un Elīna Zariņa.

Kultūras centrs “Siguldas devons” 
Pils iela 10, Sigulda

 

Četras ekspozīcijas
Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”

Reiņa Baumaņa metāla glezna

Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāmas četras dažādas ekspozīcijas.

Līdz 11. jūlijam Kultūras centra 2. stāva vestibilā aplūkojamas divas izstādes – Gunāra Daiņa Sproģa piemiņas izstāde un Reiņa Baumaņa metālmākslas izstāde.

Izsmaržojot ceriņu smaržu, 2021. gada 24. maijā mūžības ceļā devās mākslinieks Gunārs Dainis Sproģis. Ceriņu košums, vasaras ziedi, Latvijas dabas krāšņums, jūras daudzveidība ir tēmas, kas skatāmas gleznotāja darbos. Piemiņas izstādē “Es ziedā palieku” atlasīti eļļas un akrila darbi plašā tapšanas amplitūdā ˗ no 1987. gada līdz 2020. gadam.

Reinis Baumanis savu radošo darbību ir uzsācis Oskara Kalpaka Rīgas Tautas daiļamatu pamatskolā. Šajā dzīves posmā Reinis saprata, ka vēlas turpināt strādāt ar metālu un sāka apgūt metālmākslas izstrādājumu modelēšanu bijušajā Rīgas Amatniecības vidusskolā (tagad – Rīgas Mākslas un mediju tehnikums). Reinim aizraušanās kļuva par profesiju, šobrīd viņš izgatavo visdažādākos metāla izstrādājumus, pieņem dažāda veida pasūtījumus. Izstādē aplūkojamas metāla gleznas un īpaši Rīgas Kultūras centram “Iļģuciems” radīta instalācija.

Līdz 30. jūnijam Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” skatlogos iespējams aplūkot Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems” studiju vadītāju un dalībnieku darbu izstādes - kultūras centra tautas lietišķās mākslas studiju darbu izstādi “Saule grieza zelta riņķi” un mākslinieka Jura Ģērmaņa gleznu ekspozīciju “Vasaras ainavas”.

Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems”
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga

 

Izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni”
Sestā izstāde “No fabrikām līdz industriālajiem parkiem”
Latvijas Arhitektūras muzejā
Līdz 10. septembrim

Līdz 10. septembrim Latvijas Arhitektūras muzejā notiks izstāžu cikla “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” sestā izstāde “No fabrikām līdz industriālajiem parkiem”, kurā varēs iepazīties ar Rīgas industriālo attīstību 20. gadsimta gaitā. Izstādē eksponēti oriģināli Rīgas plāni un kartes, aerofotogrāfijas un vēsturiski attēli, kurus paskaidro izstādes kuratora Jāņa Lejnieka komentāri.

Latvijas Arhitektūras muzeja krājumā ir gandrīz tūkstotis 20. gs. Rīgas plānojuma projektu. Izstāžu cikls “Rīga, kuras nav. Kartes un plāni” iepazīstina ar tiem. Pirmā izstāde “Rīga. Pamatplāns” (2015) bija veltīta Rīgas galvenajiem plānošanas dokumentiem, otrā – “Zilās Rīgas zaļie ķīļi” (2016) parādīja ūdens akvatoriju un zaļo teritoriju potenciālu, trešā – “Rīga. Pasažieri un krava. Satiksme un transports” (2017) atklāja satiksmes un transporta ietekmi uz pilsētnieku ikdienu, ceturtā – “Rīga. Galvenā iela” (2018) stāstīja par galvaspilsētas centrālo asi un piektā – “Mikrorajoni. Spožums un posts” analizēja mājokļu būvniecības ieguvumus un zaudējumus (2019).

Laikā līdz Pirmajam pasaules karam Rīgas rūpniecība, tāpat kā iedzīvotāju skaits, strauji progresēja. Preču apgrozījuma ziņā pilsēta bija pirmo Krievijas ostu vidū, bet līdz ar precēm nāca tehniski jauninājumi un ierosmes inženieru un arhitektu darbam. Rīga kļuva par vienu no Krievijas vagonu un aviācijas būves centriem. Pirmā pasaules kara laikā, 1915. gadā, fabriku evakuācija Rīgas rūpnīcas izpostīja, kopā ar darbagaldiem tika mobilizēti strādnieki ar visām ģimenēm. Rīgas iedzīvotāju skaits saruka no 500 līdz 330 tūkstošiem, un daudzi no viņiem neatgriezās dzimtenē. Pēc kara jaunās Latvijas valsts galvaspilsētai rūpniecība bija jāceļ no jauna, un ne visur tas izdevās, daudzi fabriku korpusi palika pustukši līdz pat nākošajam karam. Ārvalstu piegādēm un eksportam kalpoja Andrejosta un Eksportosta, bet iekšējam tirgum – dzelzceļš. Gar tā iekšējo loku pilsētā izvietojās galvenās rūpnīcas, no kurām nozīmīgākajām bija savi sliežu ceļi tiešai izejai uz dzelzceļa tīklu. Ielu tīkla attīstība, saistot to ar tiltu būvniecību pār Daugavu, ir bijusi visu Rīgas ģenerālo plānu pamatā. Tilti ir būtiskākā transporta sistēmas sastāvdaļa, bet tos pilsētai nācās atjaunot pēc abiem pasaules kariem. Maģistrāļu sistēmā smagā transporta ceļi ostas un rūpnīcu apkalpei tiek nošķirti no vieglā transporta. Diemžēl joprojām ielās, kas ved uz ostu, veidojas sastrēgumi.

Padomju režīms pilsētas plānojumu kardināli pārveidoja. Pēc Otrā pasaules kara Vissavienības ministrijas Rīgā būvēja rūpnīcas un no Krievijas ievestajam darbaspēkam – mikrorajonus, kuros joprojām dzīvo vairāk nekā puse rīdzinieku. Vecās 19. gs. fabrikas, kas bieži vien izvietojās pilsētas centrā gar dzelzceļa loku, tika pārbūvētas, bet jaunajām vietu atrada nomalēs. Atbilstoši PSRS Celtniecības normu un noteikumu prasībām, rūpnīcas tika grupētas t.s. Rūpniecības mezglos, būvējot tām kopīgu apkalpes infrastruktūru.

Pēc 1991. gada drastiskas pārmaiņas ir piedzīvojušas simtgadīgās fabrikas, kuras nojauc vai labākajā gadījumā pārbūvē par premuim klases mājokļiem. Padomju laikmeta ēkas neatbilst mūsdienu energoefektivitātes prasībām, un tās pārbūvē par tirdzniecības centriem, bet vietās, kur zemes cena ir lielāka nekā uz tās atrodošo ēku vērtība, nojauc.

Izstāde nevar atbildēt uz jautājumu – ko darīt ar veco industriālo apbūvi? Problēmu cēloņi meklējami padomju laikmeta centienos radīt sociālo utopiju totalitārā režīma saimnieciskās mazspējas apstākļos. Varbūt atrisinājums meklējams jauna satura ēku būvniecībā to teritorijās? Simptomātiski, ka mūsdienu Rīgas ainavā tikai skursteņi iezīmē atmiņu vietas par kādreiz tik nozīmīgo pilsētas sastāvdaļu eksistenci.

Tā kā muzeja izstāžu zālē vienlaikus var atrasties 2 apmeklētāji, vēlama iepriekšēja pieteikšanās: ilze.martinsone@mantojums.lv
Izstādes kurators: Jānis Lejnieks

Latvijas Arhitektūras muzejs
Mazā Pils iela 19, Rīga

 

Izstāde “Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars
Commedia dell’arte tēli latviešu modernistu darbos. Latviešu mākslinieku rīkotie karnevāli.
Fotogrāfijas un tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
Līdz 2022. gada 15. janvārim

Aleksandra Beļcova. Arlekīnu figūru skices. 1923. Papīrs, tuša. SBM kolekcija. Skenējums

Līdz 2022. gada 15. janvārim Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ir skatāma izstāde “Arlekīns un Pjero. Mūžīgie svētki – starpkaru laika gars. Commedia dell’arte tēli latviešu modernistu darbos. Latviešu mākslinieku rīkotie karnevāli. Fotogrāfijas un tērpi no Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas”.

Maskas, ne gan karnevāla, ir kļuvušas par mūsu ikdienu. Aptuveni gadsimtu atpakaļ plosījās spāņu gripa, bet pēc Pirmā pasaules kara šausmām sabiedrība alka prieka un jautrības. Balles, karnevāli, deju vakari, pasākumi par godu dažādiem iemesliem – lasot gan Latvijas, gan ārzemju tā laika presi, rodas iespaids, ka 20. gadsimta 20.–30. gadi ir nepārtrauktas svinības, viena gara ballīte starp diviem lieliem kariem. Franču dzejnieks un mākslinieks Žans Kokto nosauca šo periodu par “mūžīgo 14. jūliju” – datums, kad notiek Francijas valsts nacionālie svētki, atzīmējot Bastīlijas ieņemšanas gadadienu, kas tiek uzskatīta par simbolisku Francijas Republikas dzimšanas brīdi. Latvieši neatpalika no frančiem, un katra korporācija, katra biedrība, pat valsts iestādes 20.–30. gados regulāri rīkoja karnevālus. Protams, to darīja arī mākslinieki.

1920.–1930. gadu Rīgas mākslinieku organizētie karnevāli “Nakts Latīņu kvartālā”, “Sumpurņu pilī”, “Benediktiešu klosteris” un citi, Parīzes “Transmentālā balle”, “Banālā balle”, “Četru mākslu balle” – stāsti par tiem izstādē uzbur pagājušā laikmeta svētku atmosfēru. Izklāstu ilustrē pasākumu oriģinālās fotogrāfijas un to reprodukcijas, apskatāmi ir arī Rīgas karnevālos kādreiz valkātie tērpi no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva (Александр Васильев, Alexandre Vassiliev) kolekcijas.

Fotogrāfijas un preses apraksti par karnevāla kostīmiem liecina, ka populārākās maskas ir bijušas Pjero, Kolombīne, Arlekīns – klasiskie itāļu commedia dell’arte jeb delartiskās komēdijas tēli. Katram no tiem ir sava vēsture, izcelsme, nozīme un simbolisks raksturs. Šos personāžus bieži attēloja dažādu gadsimtu mākslinieki, kā arī 20. gadsimta modernisti – Pablo Pikaso, Huans Griss, Anrī Matiss, Marks Šagāls, Amedeo Modiljani, Džino Severini un daudzi citi. Atjautīgais, asprātīgais Arlekīns un labsirdīgais, melanholiskais Pjero mākslinieku darbos nereti simbolizēja traģisko pasaules uztveri, bet starpkaru laiks tam piešķīra jaunas noskaņas, kas alegoriski iemieso “zudušās paaudzes” pesimismu. Tāds pretrunīgs tēlu simbolisms kopumā atbilst ambivalentai Art Deco stila un starpkaru laika mākslas dabai, kuru raksturo klasiskās tradīcijas atdzimšana savienojumā ar 20. gadsimta sākuma modernisma radikālismu, alkas pēc izpriecām un vilšanās ideālos. Latvijas modernisti ar saviem darbiem šajā nozīmē arī iekļāvās aktuālajās tendencēs. Izstādē to apliecina Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas, Ludolfa Liberta, Jāņa Munča un citu autoru kompozīcijas.

Izstādē eksponēti mākslas darbi un citi priekšmeti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Grafikas kolekcijas, Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, Aleksandra Vasiļjeva fonda un privātkolekcijām.
Izstādes kuratore: Nataļja Jevsejeva.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs 
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga

 

Procesuālā izstāde “Savvaļa” / otrā sezona
Andra Eglīša lauku īpašumā Vidzemē, starp Drustiem un Jaunpiebalgu
No 12. jūnija

Savvaļa. Foto: Emīls Lacums

Procesuālā izstāde “Savvaļa”, kas otro gadu norisinās mākslinieka Andra Eglīša 37 hektārus plašajā lauku īpašumā Vidzemē, starp Drustiem un Jaunpiebalgu, aicina apmeklētājus uz otro sezonu. Izstādi šogad papildina jauns mākslas objektu klāsts, kā arī uzsākta rezidenču programma, sniedzot bezmaksas iespēju sastapt dažādu jomu māksliniekus “savā vaļā”. No 12. jūnija “Savvaļa” ir atvērta apmeklētājiem bez darba laika un ieejas maksas – izstādi var apmeklēt sev ērtā laikā, brīvi izvēloties palikšanas ilgumu.

Vairums mākslas darbu ir jaunradīti īpaši “Savvaļai” – mežonīgo izstādes ekspozīciju veido instalācijas un objektu māksla, glezniecība, tēlniecība, video darbi, kā arī performatīvi un pašreflektējoši darbi, kas aicina uz apmeklētāju līdzdalību vai iesaistīšanos. Tie plašajā teritorijā ir izkārtoti trīs dažādas sarežģītības maršrutos, kas ir piemēroti gan aktīvākai “Savvaļas” iepazīšanai, gan nesteidzīgai pastaigai. Izstādes centrālajā punktā – “Savvaļas” bāzē – apmeklētājiem pieejama virtuve, teritorijas karte un bibliotēka. Izstādei otrajā sezonai pievienojas 27 mākslinieki ar 20 jauniem, izstādei radītiem un pielāgotiem darbiem – tostarp Agnese Krivade, “Maigo Svārstību” grupas biedri (Ieva Iltnere, Sandra Krastiņa, Jānis Mitrēvics, Edgars Vērpe un Ģirts Muižnieks), Envija, Armands Kanaviņš, Žilvinas Landzbergas un citi ārvalstu mākslinieki. Izstādē redzami arī šī un pagājušā gada laikā tapušie Austra Mailīša, Katrīnas Neiburgas, Jāņa Novika, Kates Krolles, Reiņa Bērziņa un Kaspara Podnieka darbi.

“Savvaļā” līdz pat rudenim notiks dažādas gan mākslas profesionāļiem, gan apmeklētājiem paredzētas meistarklases – vasaras pirmajā pusē gaidāma Daces Prūses vadītā tradicionālas un burdona dziedāšanas nometne, Latvijas Mākslas akadēmijas arhitektūras darbnīca, kā arī iespēja arhitekta un mākslinieka Maksima Šenteļeva vadībā iemācīties no dabas materiāliem veidot mūzikas instrumentus.

Visas vasaras garumā “Savvaļā”, sadarbībā ar biedrību “Ascendum” un interneta portālu “Satori”, darbosies “Savvaļas darbnīcas”, kurās rezidēs un strādās vairāki pašmāju un ārzemju mākslinieki, kas radīs jaunus mākslas darbus, ļaujot apmeklētājiem gūt ieskatu sava radošā darba praksē un metodēs. Izstāde ir vienlīdzīga un kopēja darba rezultāts – izstādes telpu veidot ir palīdzējuši gan draugi, gan kaimiņi, gan mākslas pasaulē strādājošie un ieinteresētie, līdz ar ko apmeklētāji tiek aicināti ne tikai uz “Savvaļas” baudīšanu, bet arī pašizpausmi savu vēlmju robežās.

No Rīgas “Savvaļā” var nokļūt gan ar auto (pēc koordinātām 57°12'43.4"N 25°58'05.7"E; Google Maps: ej.uz/savvala_karte) vai arī ar autobusu, braucot līdz pieturai “Jaundrusti”. Apmeklētāji aicināti sagatavoties izstādei ar atbilstošu apģērbu, tostarp, gumijas zābakiem un pretodu līdzekļiem.

“Savvaļa”

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.10.2021.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.09.2021.

27/09 – 02/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.07.2021.

05/07 ‒ 11/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.10.2021.

11/10 – 17/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.09.2021.

20/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 04.10.2021.

04/10– 10/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03