Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Romana Korovina un Semjona Haņina izstāde “Vēstule”
Galerijā “Smiļka”
22. jūnijs–11. jūlijs
No 22. jūnija līdz 11. jūlijam galerijā “Smiļka” būs skatāma Romana Korovina un Semjona Haņina izstāde “Vēstule”.
Romans Korovins par “Vēstuli”: “Izstādes tēma ir par dzīvi un atkārtošanos. Par ritmu. Lielā atkārtošanās, kāda ir dabā, un sīkāki, personiskāki rituāli. Vasara, ziema, vasara, ziema, divas tulpes izdīgst uz zied katru gadu vienā un tajā pašā vietā. Sieva vāc nātres pavasarī, vienā un tajā pašā vietā, katru gadu no jauna. Tam klāt nāk jutekliskie iespaidi - automobilis, kas šķērso majestātisku ziemas ainavu gar sasalušu upi, lielais sastingums un mazā, sevī noslēgtā kustība.
Ziemā ir grūti iztēloties vasaru, savukārt vasarā neiespējami iedomāties decembra šķīdoni. Cilvēks Kanāriju salās raksta - nu, vai arī saņem - vēstuli no “Ziemeļiem”. Nav svarīgi, par ko ir vēstule; svarīgi, ka mirkļa poētika padara brīdi dzīvu, savieno vietas un laikus vienā veselā.”
Izstādi veidos Romana Korovina gleznas, Semjona Haņina dzeja un Jāņa Berga mūzika. Semjona Haņina dzeju varēs dzirdēt gan ierakstā, gan izstādes atklāšanā improvizētā izpildījumā ar Jāņa Berga mūziku. Jāņa Berga klavierimprovizācija ar Semjona Haņina dzejas lasījumu piedzīvos atkārtojumu izstādes laikā, datums tiks izsludināts vēlāk.
“Smiļka” ir Kultūrbāra “Balodis” vasaras projekts – galerija, ko radījusi Anna Miesniece ar arhitekta Krista Ernstsona, tēlnieka Jāņa Berga un mākslinieces Luīzes Rukšānes līdzdalību. Galerija, kas atrodas arhitekta Modra Ģelža projektētajā ēkā Eduarda Smiļģa ielā 34a, radīta, lai bagātinātu Pārdaugavas kultūrainavu un lai 2021. gada vasarā būtu vēl viena vieta, kur satikties, uzkavēties un apmainīties idejām.
Galerijā Smiļka vasaras laikā plānots īstenot 5 izstādes, ko veido 5 mākslinieku pāri – Luīze Rukšāne un Jānis Krauklis, Romans Korovins un Semjons Haņins, Miķelis Mūrnieks un Armands Freibergs, Estere Grāvere un Agnese Čemme, Ieva Putniņa un Hanele Zane Putniņa. Katra izstāde tiek veidota, mijiedarbojoties diviem vienas paaudzes māksliniekiem, kuru pēdējā laika radošais veikums caur dažādiem izteiksmes līdzekļiem tieksies veidot dialogu.
Galerija “Smiļka” (iepriekš tika izsludināta kā galerija “Checkpoint: Balode”)
Eduarda Smiļģa iela 34a, Rīga
Aigara Bikšes mākslas instalācija “Globālās sasilšanas templis”
Esplanādē pie Raiņa pieminekļa
Atklāšana – 22. jūnijā
22. jūnijā plkst. 16.00 Rīgas centrā, Esplanādē tiks atklāts tēlnieka Aigara Bikšes veidots pilsētvides objekts “Globālās sasilšanas templis”. Tas veltīts mūsdienu klimata pārmaiņu problēmām, kas satrauc lielu sabiedrības daļu. Pilsētvides objekts kalpos kā mūsdienīgs templis šai tēmai, kas šobrīd asi ietekmē gan politiskus notikumus, gan ekonomiskus lēmumus, gan arī ražošanas nozari.
Globālā sasilšana ir daļa no diskusijas, kas saistīta ar klimata pārmaiņām pasaulē. Jautājumi par cilvēka darbības rezultātā notiekošajām izmaiņām Zemes klimatā ir aktuāls ne tika mūsu paaudzei, bet tāds tas noteikti būs arī nākošajām paaudzēm, meklējot jaunus risinājums, kā turpināt ērto ikdienas dzīvi. “Globālās sasilšanas templis” ir mākslas instalācija, kas ne tikai piedāvā templim līdzīgu atmosfēru, fiziskās sajūtās ilustrējot nedrošības sajūtu par straujajām klimata pārmaiņām, bet darbs runā arī par cilvēka vispārēju atrautību no savām saknēm un zemes. Attieksme pret globālo sasilšanu un cilvēku saimniecisko darbību, kas izraisa šo sasilšanu, sadala sabiedrību divās daļās: tajos, kas vēlās izmainīt esošos dzīves paradumus un saimniekošanas ekonomisko modeli un tajos, kas nav gatavi pārmaiņām.
Covid pandēmija, kas pērnā gada pavasarī izteikti izmainīja visas pasaules valstu politiku attiecībā pret daudziem jautājumiem, kā prioritāti izvirzot sabiedrības veselību, noklusināja jautājumus par klimata pārmaiņām un patēriņa ierobežošanu. Tieši pretēji – lai saglabātu augstus higiēnas apstākļus un samazinātu vīrusa izplatīšanos, ikdienas patēriņā visā pasaulē pieauga vienreizlietojamo preču un plastmasas iepakojumu patēriņš, kas nav saskaņā ar zaļo politiku. Taču ierobežotās tūrisma un tirdzniecības nozares sekmēja to, ka daudzviet pasaulē ikdienā noslogotas vides atguvās un tajās bija novērojama “dabas atgriešanās”. Jāmin, ka covid vīrusa pandēmija nereti tiek interpretēta kā visas pasaules “apstādināšana”, sniedzot civilizācijai brīdinājuma signālu par nepieciešamību mainīt patērnieciski nesamērīgos paradumus, it kā mums atklājot, cik salīdzinoši atbilstoši mūsdienu vajadzībām labi varam dzīvot, ja mums ir samazinātas iespējas, piemēram, globālajā tūrismā.
Mūsdienīgo tehnoloģiju aizrautajam cilvēkam būs iespēja mirkli pasēdēt instalācijā un pretēji ikdienas sasteigtajam ritmam un informācijas pārpilnībai, nodoties apcerīgām pārdomām par to, ko viņam pašam kā indivīdam nozīmē straujās klimata pārmaiņas. Templī iestrādātā šūpoļu konstrukcija uztverama kā metafora līdzsvara meklēšanai starp cilvēces dažādajām interesēm, mudinot aizdomāties par to, kā jūtamies tad, kad sašūpots par daudz? Mākslas instalāciju reizi nedēļā papildinās performanču programma, kas mudinās skatītājus aizdomāties par pasaules kārtību, vienotību un cieņpilnas izturēšanās nozīmi – mūsdienu rituāli, kas pakāroti individualitātei un nošķirti no dabas ir tie, kas ietekmējuši dabas procesus.
Projektu organizē Fonds “Mākslai vajag telpu”
Fonds “Mākslai vajag telpu”
Esplanāde / Reimersa iela 1, Rīga
Maijas Noras Tabakas gleznu izstāde “Saulainā diena”
Galerijā “Daugava”
Līdz 1. jūlijam
Maija Tabaka. Uz kraujas. 1991. Audekls, eļļa. 180x140
Līdz 1. jūlijam galerijā “Daugava” skatāma Maijas Noras Tabakas gleznu izstāde “Saulainā diena”.
Izstādes nosaukums varētu būt “Svētku diena”, “Prieka diena” utt. Izstāde ar vispozitīvāko emociju lādiņu skatītāju priekam un gleznotājas Maijas Noras Tabakas (1939.) priekam. Tikko māksliniece apbalvota ar Purvīša balvu par mūža ieguldījumu mākslā. Labu laiku otas bija noliktas malā, krāsas uz paleti sakaltušas. Pēc ziņas par apbalvojuma piešķīrumu Maija sēdās pie molberta un gleznoja, paziņojot, ka jūtas neparasti labi. Nav iemesla viņas teikto apšaubīt, jo īsā laikā tapa trīs, formātā gan nelieli figurāli darbi. Pašu gleznošanas procesu komentējot, ka jūtot, ko viņai nozīmē gleznot. Tas ir uzskatāms piemērs tam, ko māksliniekam nozīmē atzīšana, viņa snieguma novērtējums.
Izstādē eksponēti pieci Maijas Tabakas darbi, kas gleznoti ap 1992.gadu, tie bija eksponēti pirms 30 gadiem vērienīgajā Maijas Tabakas izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. Būs cilvēki, cilvēki, kuri šos darbus atceras, būs arī tādi, kuriem tie piemirsušies, bet ir sabiedrības daļa, kura nekad tos nav redzējusi, jo kāda mākslas kolekcionāre tos iegādājās un aizveda uz Kanādu. Pirms neilga laika mākslas mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns informēja Maiju Tabaku, ka no zināmās kundzes izdevies darbus atpirkt un atvest uz Latviju. Maija ļoti atzinīgi vērtēja kolekcionāra rīcību, viņa vienmēr pārdzīvojusi, ka daļa labāko darbu izklīduši pa pasauli un viņa pat nezina kur tie atrodas. Maijai Tabakai par katru no mājās pārnākušajiem darbiem ir stāsts, viņas iztēlē tie dzīvo. Krāšņie audekli “Estēts“(1991), “Kimono”(1991), “Vārti”(1990), “Uz kraujas” (1991), “Aizejošais” (1989) ir darbi, kurus, raksturojot Maijas Tabakas glezniecību, mēs dēvējam par Tabakas teātri, tajos atpazīsim viņas modeļus – aktierus, kuriem māksliniece kā režisore likusi iedzīvoties lomā un izspēlēt interesantas mizanscēnas. Pēc 30 gadiem satikšanās ar šiem darbiem gaidāma izstādē “Saulainā diena”. Otru ekspozīcijas daļu veido jaunākie darbi.
Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga
Reiņa Bērziņa izstāde “///(((!”
Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā
Līdz 4. jūlijam
Līdz 4. jūlijam Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslas galerijā skatāma Reiņa Bērziņa izstāde “///(((!”.
Izstādi veidojošie darbi ir audiālas oāzes meklējumi vizuālās pasaules analoģijās. To fiziskais veidols balansē starp līdzību kādam mūzikas instrumentam un/vai kādai paralēlai dzīvības formai. Šķietami statiskos objektos, skulptūrās, kuri iemieso kādu asociatīvu notikumu caur formu, materialitāti vai iespējamo funkciju, atrodama arī to skaņa. Kā tā veidojas, kā to pierakstīt, kā tā ir nododama tālāk? Skaņa ir visur. Katrā materiālā ir kāds skaņas potenciāls, skaņas impulss vai iespēja to radīt. Vērojot objektus, es pētu to skaņas potenciālu. Kāda ir skaņa dzelzsbetona gabalam, kurš atrodas pļavā? Vai tajā joprojām atbalsojas skaņas, no tā tapšanas perioda, pirms tas kļuva par dzelzsbetona gabalu pļavā? Kā skan atmiņa? Kas slēpjas klusumā un vai to ir iespējams atskaņot? Balansējot starp absurdu un realitāti, meklēju valodas formu, kas, iespējams, varētu nest atbildes uz šiem jautājumiem. ///(((! ir sava veida skaņas pierakstu sistēma vai rakstības skulptūra.
Vidzemes koncertzāles “Cēsis” mākslas galerija
Raunas iela 12-1, Cēsis
Latvijas Mākslas akadēmijas
2021. gada Dizaina diplomandu dienu izstāde “Skat’logā!”
Rīgas veikalu skatlogos
Līdz 10. jūlijam
Līdz 10. jūlijam Rīgas veikalu skatlogos aplūkojami Latvijas Mākslas akadēmijas 2021. gada Dizaina diplomandu dienu izstāde “Skat’logā!”.
Mēdz teikt, ka labs dizains ir nemanāms. Kad lieta perfekti kalpo paredzētajai funkcijai, vai pakalpojums ļauj īstenot iecerēto, turklāt sniedzot lietotājam patīkamu pieredzi, tas paliek nepamanīts. Mūsu uzmanību parasti pievērš neveiksmīgi dizaina risinājumi, kas traucē, nedarbojas, nepilda savu funkciju. Tāpēc šoreiz LMA Dizaina nodaļa vēlas izcelt labu dizainu un padarīt to īpaši redzamu, izstādot to pilsētas skatlogos.
“Neatkarīgi no specializācijas, vai tas būtu metāla, modes, produktu, grafikas, interjera dizains vai vide, studiju procesā ļoti nozīmīgi ir uzrunāt konkrētu auditoriju, bieži risinot kādu problemātiku vai sabiedrībai aktuālu jautājumu. Ar izstādi pilsētvidē “Skat’logā!” mēs nākam pie sabiedrības, kļūstam pieejamāki, redzamāki, ar mērķi vēl vairāk iesaistīt plašāku auditoriju mūsu izglītības procesos,” LMA Dizaina nodaļas vadītāja Maija Rozenfelde.
Diplomdarbi skatlogos būs redzami jebkurā dienā un diennakts laikā, bet visu diplomdarbu pamatinformācija, vizuālie materiāli un digitālais ceļvedis apskatāms elektroniski vietnē: dizains.lma.lv/lv.
Jūlija sākumā visu LMA absolventu diplomdarbi būs aplūkojami virtuālā ekspozīcijā, vietnē virtuaal.lma.lv.
Šogad sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumu Tilde multividē diplomdarbu anotācijas būs klausāmas, lai nodrošinātu plašāku interesentu skaitu, tai skaitā cilvēkus ar fizisku rakstura traucējumiem.
Alvīnes Bautras personālizstāde “Adaptācijas mašīna”
galerijā LOOK!
Līdz 17. jūlijam
Līdz 17. jūlijā galerijā LOOK! skatāma Alvīnes Bautras personālizstāde “Adaptācijas mašīna”.
Izstāde aplūko cilvēku starpstāvoklī, kur vārds “mašīna” apzīmē cilvēkā apslēptos mehānismus, visu iekšējo sistēmu. Spēja adaptēties izpaužas figūras dinamikā un tiek definēta kā ķermeņa funkcionālais stāvoklis. Māksliniece darbos atveido iluzoru kustību, reflektē par adaptācijas procesu, kas saistīts ar indivīda pielāgošanos - fizisku un garīgu. Adaptācija paredz, pieprasa figūras dinamiku, atkārtošanos, mainību.
Jebkuras mašīnas darbību nosaka sistēma, taču arī pati dzīve ir kā vēl viena sistēma, un tā bieži piedāvā negaidītus scenārijus, sarežģītas izvēles. Tās ir divas neredzamas sistēmas, kuras mēģina salāgoties. Nebeidzams process. Kam cilvēks gribētu pielāgoties? Vai tie būtu sabiedrības piedāvātie stereotipi? Vai ērtāk būtu palikt savā komforta zonā, vai arī - izlauzties no tās? Adaptācija nav izvēle, tā notiek neatkarīgi no indivīda lēmuma, taču, to apzinoties, šo mašīnu ir iespējams vadīt vēlamajā virzienā. Atliek vien izdomāt, kurp doties? Jāpiekrīt britu rakstniekam Kenam Foletam (Ken Follett), kurš kāda sava romāna priekšvārdā raksta: “Mans mērķis bija attēlot individuālās brīvības neuzkrītošu pakļaušanos spēcīgākam mehānismam.” Lai kas arī nebūtu šis “spēcīgākais mehānisms”.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Līgas Spundes izstāde “Cybervikings of Mars”
Galerijā 427
Līdz 19. jūlijam
Līdz 19. jūlijam galerijā 427 skatāma Līgas Spundes izstāde “Cybervikings of Mars / Marsa kibervikingi”.
Nākotnes vīzijas vairs neskan kā acid jazz, un, lai kāda arī būtu nākotnes skaņa, kosmosā to dzirdēt tāpat nevarēs. Bet pirms tam katra garāža tiek uzlūkota kā kalve, katra latte un katra cigarete - kā raķešu degviela. Pa līknes kāpnēm krītot uz leju, Mārtiņš Īdens okeāna dzelmē grima, zinot, ka ieslīdējis tumsā, līdz pārstāja zināt. Pilsētu ielās ļaudis sasaucas, gaidot plūdus, gaidot tumsu, gaidot tunča steiku ēras galu, gaidot, kad instastorijs ielādēsies.
Līga Spunde (1990) dzimusi Rīgā, Latvijā. Savus darbus bieži veido kā multimediālas instalācijas, kurās personīgi stāsti cieši savīti ar apzināti konstruētu fikciju. 2014. gadā ieguvusi Ināras Teterevas stipendiju mākslā. 2016.gadā pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļas maģistrantūras studijas ar diplomdarba projektu “Pārgājiens”, kas ieguvis “Startpoint Prize 2016” žūrijas atzinību, kā viens no trim labākajiem Eiropas mākslas augstskolu absolventu projektiem.
Galerija 427
Stabu iela 70, Rīga
Jāņa Purcena un Igora Dobičina izstāde
“Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme”
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāžu telpā “Tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darbnīca”
Līdz 19. jūlijam
Līdz 19. jūlijam Latvijas Mākslinieku savienības muzeja izstāžu telpā “Tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darbnīca” apskatāma gleznotāja Jāņa Purcena un tēlnieka Igora Dobičina izstāde “Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme”.
Izstādē “Indrānu oši, apokalipses jātnieks un lasītprasme” ir iekļauti Jāņa Purcena gleznu cikla “Lasītprasme” 36 darbi autortehnikā un video, kas tapuši 2020.-2021. gadu periodā, kā arī Igora Dobičina stiroporā veidotā skulptūra. Skulptūras un ekspresīvo gleznu postmodernā simbiozē skatītājam ir iespēja saskarties ar izstādes kodēto tēlu. Mākslas valodas nosacītībā autori piedāvā nolasīt vēstījumu, kurā ir reliģisko, mitoloģisko motīvu saplūsme laikmetīgā izpratnē. Ekspozīcijas iekārtojuma autors Jānis Purcens centies mākslas darbus izkārtot telpas konfigurācijā, izmantojot izstāžu telpas “Tēlnieces Leas Davidovas-Medenes darbnīca” telpiskās dimensijas, kas izceļ krāsu saspēli gleznās, kā arī neierobežo Igora Dobičina tēlniecības vēlmi apgūt un plesties šajā telpā.
Raksturojot ekspozīciju un tajā iekļautos darbus mākslinieks Jānis Purcens saka: “Par apgleznotajām virsmām – atkal daudz burtu. Ja eksistē kaut kas tāds, kā apziņas plūsmas literatūra, šie teksti apziņas plūsmu attēlo nevis dokumentē, un šīs virsmas mēģina glezniecībā atveidot apziņas plūsmas literatūru, nevis pašu apziņas plūsmu (lai kas tā arī būtu). Ja uzskata, ka apziņas plūsmas literatūra ir veids, kā vārdos attēlot apziņas plūsmu (nevis to dokumentēt), tad var teikt, ka šī glezniecība attēlo apziņas plūsmas literatūru, iespējams ne tikai ar burtiem, bet arī ar gleznieciskiem līdzekļiem.”
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga
Birutas Baumanes gleznu izstāde “Satikšanās vieta – Rīga”
Ojāra Vācieša muzejā
Līdz 31. jūlijam
Biruta Baumane. “Vecrīgas zvans”, audekls, eļļa, 100x100 cm, 1969
Līdz 31. jūlijam Ojāra Vācieša muzejā skatāma Birutas Baumanes (1922-2017) gleznu izstādi “Satikšanās vieta – Rīga”. Šī būs jau ceturtā Birutas Baumanes izstāde Ojāra Vācieša muzejā. Izstādes centrā pilsēta Rīga – no vecās Zaķusalas līdz Bolderājai, no Vecrīgas līdz Pārdaugavai. Viena Birutas Baumanes glezna, kurā atainota Zaķusala, ir redzama Vācieša viesistabā virs klavierēm.
Ojārs Vācietis par mākslinieci rakstījis: “Biruta Baumane rāda nevis situāciju, bet stāvokli. Dzīvības neaizskaramība, dzīvības nepārvaramā tālāktieksme, dzīvības neiznīcināmība, dzīvības nepielūdzamā tālākturpināšanās strāvo no audekliem. Un es zaudēju savu melīgo autonomiju un kļūstu stiprāks ar kaut kādu nupat no jauna atgūtu kopību, jā, ar to te liepu rindu ielā, kurās jau sāk dūkt dullā sula, kuras, tik stipri zemē ieķērušās, aug debesīs tā, ka velns lai parauj, cik tā dzīve ir viena ietilpīga padarīšana.[..] Birutai Baumanei visa šī mutuļojošā dzīvība sakoncentrējas audeklā kā pali upē, kā uguns kramā, kā vesels pieneņu lauks mazā sēkliņā.”
Ojāra Vācieša muzejs
Ojāra Vācieša iela 19, Rīga
Aijas Bāliņas gleznu izstāde “Krāsaina atmoda”
Grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā
Līdz 1. augustam
Līdz 1. augustam grāmatu nama “Valters un Rapa” galerijā skatāmas mākslinieces Aijas Bāliņas (1959) gleznas izstādē “Krāsaina atmoda”. Ekspozīcijā apskatāmie darbi ir radīti garākā laika periodā.
Šajā izstādē autore dalās ar krāsu prieku pēc garas ziemas. Notvert mainīgās krāsu nianses un sajūtu noskaņas, tā ir mākslinieces misija. Mākslinieces interesi piesaista kustība visās tās izpausmēs. Dzīvojot netālu no jūras par svarīgu motīvu ir kļuvusi stihiju mijiedarbība- ūdens un zemes pretstati piesaista uzmanību, nomierina acis un prātu, un, protams, mudina paturēt atmiņā, iemūžināt skiču blokā. Fiksējot mirkli, tas pakāpeniski nobriest iecerei un vēlāk darbnīcā pārtop gleznā. Dabas mainīgums, priecīgs pārsteigums par jaunām krāsām un formām, kam katra jauna dienas gaisma palīdz parādīties vērīgam skatītājam. Tas sniedz iedvesmu mākslinieces darbam. Izstādē atlasīti un eksponēti darbi no garāka laika perioda, kas gleznoti tieši pavasaros gan Latvijā, gan, apsteidzot laiku, ārpus tās - siltākās zemēs.
Grāmatu nama “Valters un Rapa” galerija
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Anitas Melderes personālizstāde “Medūzu ceļš”
izdevniecības “Aminori” mākslas telpā
Līdz 6. augustam
Līdz 6. augustam izdevniecības “Aminori” mākslas telpā skatāma gleznotājas Anitas Melderes personālizstāde “Medūzu ceļš”.
Anita Meldere izstādes “Medūzu ceļš” koncepciju raksturo šādi: “Es katru dienu domāju par dzīvību un nāvi, par secību, par trauslo robežu starp vienu un otru, par to, kas piedzīvots, par gūto, par zaudēto un nekad neatgūstamo. Par apbrīnojamo pasauli sev apkārt, kas katru mirkli apliecina – būs, notiks, neapstāsies. Pēc ziemas dubļiem un sniegotiem mirkļiem atnāk skaļš un cerību pilns pavasaris, Latvijas vasara un rudens ar sauli, vēju un negaisa mākoņiem. Vējā kārtējo reizi tiks izpostītas manas puķu dobes un nolauztas rozes. Ziedlapiņas pārtaps par trūdiem, bet no zemes sprauksies jauni dzinumi un atkal sāksies jauns dzīvības cikls. Es atgūstu spēku dienišķajās pastaigās gar jūru šajā nākotnes apsolījumā. Krastā izskalotas medūzas mirguļo kā dārgakmeņi. Nāve un atjaunotne stāv cieši blakus. Es dzīvoju.”
Anita Meldere ir Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļas absolvente, un pazīstama kā viena no spilgtākajām ekspresiju meistarēm Latvijas glezniecībā, kas iedvesmu tver dabas noskaņās un laika plūdumā.
Izdevniecība un mākslas telpa “Aminori”
Kr. Valdemāra iela 69, Rīga
Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju darbu izstāde
“Iedziļinos sevī — tevī, viņā, jūsos, mūsos, visos...”
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā
Līdz 15. augustam
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrā, kas sācis darbību atjaunotajā Sabiles sinagogas ēkā, līdz 15. augustam skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un pasniedzēju darbu izstāde “Iedziļinos sevī — tevī, viņā, jūsos, mūsos, visos...”
Izstādē apskatāmi LMA glezniecības, tēlniecības, grafikas un vizuālas komunikācijas apakšnozaru studentu un viņu pasniedzēju jaunākie darbi.
Izstādes uzmanības centrā — indivīds (politkorekts), jo 2021. studiju gada sākumā akadēmijas dažādās nodaļās studentiem tika uzdots uzdevums radīt savus pašportretus vai līdzcilvēku, draugu, dzīvesbiedru vai ģimenes locekļu portretus. Studenti darbos atklāj savas emocionālās dzīves specifiku, jūtu un pārdzīvojumu spēku, kas vērtējams kā paša apzinātu domu un jūtu pārbaude. Psiholoģijā to dēvē pa introspekcijas procesu, kas balstās uz garīgā stāvokļa novērošanu, ideju, emociju un jūtu padziļinātu atspoguļošanu, kas saistīta ar cilvēka pašrefleksiju. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ne tikai ar studentu iekšējās pasaules atspoguļojumu, bet arī ar akadēmijas pasniedzēju darbiem, kuri studentiem palīdzējuši koncentrēties, iedziļināties sevī un īstenot radošās idejas.
Izstādē piedalās studenti: Krišjānis Beļavskis, Roberts Brastiņš, Agnese Broka, Alīna Burlakova, Beatrise Estere Kaminska, Lauma Kokoreviča, Oto Holgers Ozoliņš, Sanda Urmane, Anna Prokofjeva, Māris Konoņenko, Līga Trēgere, Karīna Volbeta, Kristaps Kramiņš, Elizabete Andersone, Andžela Gigele, Terēze Medne, Elīna Salnāja, Avelīna Krastiņa, Elīza Kristīne Kleine-Šablinska.
pasniedzēji: Kristians Brekte, Gļebs Panteļējevs, Atis Jākobsons, Martins Vizbulis, Andris Vītoliņš, Kristaps Zariņš.
Izstādes kuratore: Inese Rozentāla
Sabiles mākslas, kultūras un tūrisma centrs
Strautu iela 4, Sabile
Atvērtā mākslinieku rezidence
Karostas ūdenstornī
Līdz augusta beigām
Foto: Aigars Prūsis
Karostas festivāla ietvaros jau otro gadu pēc kārtas Karostas ūdenstornī notiek atvērtā mākslinieku rezidencei, kur jebkurš interesents, ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, var apskatīt atzītu latviešu mākslinieku izstādes un novērot mākslinieku radošo procesu.
Karostas ūdenstorņa mākslinieku rezidence ir apmeklētājiem atvērta mākslinieku darbnīca ar pavadošo izstādi. Skatītāji var vērot mākslinieku radošo procesu un iepazīties ar to daiļradi. “Tāds mākslinieku safari, kurā var redzēt mākslinieku tā dabīgajā vidē,” smejas rezidences kurators Egons Peršēvics.
Šogad Karostas festivāla mākslinieciskās daļas kurators Egons Peršēvics ir aicinājis ūdenstorņa rezidencē piedalīties ievērojamus Latvijas māksliniekus. Viens no tiem ir Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un prorektors – gleznotājs Andris Vītoliņš. Rezidencē šogad viesojas arī divi spožākie figurālās glezniecības meistari un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēji – Elīna Zunde un Atis Jākobsons. Kopā ar viņiem pie sava jaunākā darba strādā arī tēlnieks Egons Peršēvics ar savu radošo komandu.
Vēl bez minētajiem māksliniekiem Karostas festivālā šogad piedalās Latvijas mākslas slavenības Helēna, Anna un Ivars Heinrihsoni kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedras vadītāju un populāro mākslinieku Kristianu Brekti. Viņu darbi šobrīd jau ir skatāmi vēsturiskajos Redāna mūros.
Mākslinieku rezidence Karostas ūdenstornī būs atvērta apmeklētājiem visu vasaru līdz augusta beigām. Līdz jūlija vidum tajā aktīvi darbosies tēlnieks Egons Peršēvics ar savu radošo komandu. Gleznotājs Andris Vītoliņš visas vasaras garumā strādās pie lielformāta gleznu kompozīcijas, bet, iedvesmojoties no ūdenstorņa un tā maģiskās atmosfēras, Atis Jākobsons un Elīna Zunde savā pagaidu darbnīcā nodarbosies ar figurālām studijām un citiem glezniecības eksperimentiem.
Karostas ūdenstorni var apmeklēt, iepriekš zvanot uz 29930936.
Karostas ūdenstornis
Ģenerāļa Baloža iela 29, Liepāja
Izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais | Latvijas tekstilmāksla”
Spānijas Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā
Līdz 5. septembrim
Ieva Krūmiņa (1964). Latvieša bruņukrekls. 2017. PET atkritumi, akrils, autortehnika. Autores īpašums. Publicitātes foto
Līdz 5. septembrim Madridē, Spānijas Nacionālajā dekoratīvās mākslas muzejā skatāma vērienīga Latvijas tekstilmākslas izstāde “Tradicionālais un laikmetīgais | Latvijas tekstilmāksla” (“Tradición y modernidad I Arte textil de Letonia”). Ar izstādi tiek atzīmēta Latvijas un Spānijas diplomātisko attiecību nodibināšanas 100. gadadiena. Šis vēsturiskais notikums notika 1921. gada 9. aprīlī.
Latvijas tekstilmāksla Madridē tiek reprezentēta pirmo reizi, tāpēc izstāde ir veidota ar domu krāšņi un oriģināli parādīt tās evolūcijai raksturīgās iezīmes un sniegt Spānijas skatītājiem visaptverošu priekšstatu par Latvijas tekstilmākslas nozares vēsturi, tradīcijām un mūsdienu inovācijām. Ekspozīcijas kodolu veido izcilākie LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darbi, piesaistot arī ievērojamāko tekstilmākslinieku pēdējos gados radītos nozīmīgākos autordarbus. Kopumā Latvijas tekstilmākslas skola pārstāvēta ar 29 autoru 48 darbiem. To vidū ir gan vidējās un vecākās paaudzes atzītas autoritātes, gan jaunā, tikko Latvijas Mākslas akadēmiju beigusī mākslinieku paaudze. Lai atspoguļotu tekstilmākslas attīstības dažādus aspektus, ekspozīcijā iekļauti gan lielformāta gobelēni, gan šķiedras mākslas telpiskie risinājumi un atsevišķas miniatūrtekstilijas.
Konceptuāli izstāde iedalīta divās daļās: vēsturiskajā (jeb tradicionālajā) un laikmetīgajā. Atsevišķā zālē skatāmi ievērojamās mākslinieces Edītes Pauls-Vīgneres īpašie veltījumi Spānijai – darbi “Korrida”, “Pakāpieni” un koronetes – veltījums izcilajam spāņu māksliniekam Žuanam Miro (“Miró I, II”). Kaut gan māksliniece nekad dzīvē Spānijā nav bijusi, dziļi sirdī viņa vienmēr glabājusi mīlestību pret Spānijas mākslu un kultūru.
Izstādes vēsturiskā sadaļa veidota ar domu akcentēt dažus galvenos sižetiskās ietekmes aspektus, kam bijusi nozīmīga loma tekstilmākslas attīstībā 20. gadsimta 60.–80.gados un 90. gadu sākumā, kā arī izcilākos autorus. Tās ir latviešu tradīcijas – Dziesmu un deju svētki, tautas māksla un tautas tērpi (Rūdolfs Heimrāts, Pēteris Sidars), tautas svētki – Līgo svētku tradīcijas (Aija Baumane), Latvijas dabas skaistums – Baltijas jūra un Latvijas lauku ainava (Egils Rozenbergs, Inga Skujiņa), ceļojumu, dažādu vēsturisko posmu, skolu un kultūru mijiedarbības ietekmes (Rūdolfs Heimrāts, Edīte Pauls-Vīgnere, Aina Muze, Lilita Postaža).
Izvēlētās lielformāta tekstilkompozīcijas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja “zelta fonda” ir Rūdolfa Heimrāta un viņa skolnieku darbi. Kaut gan gobelēns bija to gadu galvenā izpildījuma tehnika, paralēli attīstījās dažādas autortehnikas, šķiedru māksla, tekstilmozaīkas, filcējumi utt. Tekstilmāksla aktīvi ienāca ne tikai izstāžu zālēs, bet arī sabiedriskajos interjeros un guva plašu popularitāti tautā, jo tā mākslinieciskajā izteiksmē bija brīvāka un nebija pakļauta tādam ideoloģiskam spiedienam kā tēlotāja māksla.
Laikmetīgās tekstilmākslas reprezentācijai kā robežšķirtne izvēlēta Latvijas neatkarības atjaunošana 1991. gadā un Latvijas atgriešanās Eiropā, kas pavēra ceļu izaicinājumiem – jauninājumiem un eksperimentiem nozarē. Robežu atvēršanās, kas veicināja mākslinieku ceļošanas iespējas, tomēr gāja kopsolī ar ekonomiskajām problēmām, kuras lielā mērā ietekmēja tekstilmākslas attīstību. Samazinājās darbu izmēri, un tradicionālā gobelēna tehnika pakāpeniski zaudēja vadošās pozīcijas. Paralēli klasiskajam ienāca digitālais gobelēns (kas kļuva iecienīts tieši jaunās paaudzes vidū) un citas tehniskas iespējas. Radās konceptuāla rakstura darbi, mainījās sižeta prioritātes, plašu atbalstu guva šķiedru māksla (t. sk. papīrs, metāla šķiedra, dažādi sakausējumi, laminējumi u.c.), recycling procesi, pamazām atdzima interese par rokdarbu tehniku izmantošanu tekstilmākslā citā – laikmetīgā griezumā. Pēdējos gados arvien aktuālāka kļūst tendence uz laikmetīgu komunikāciju ar sabiedrību, tāpēc izstāžu zālēs ienāk interaktīvais tekstils, videotekstils, vērojama vairāku žanru saplūšana un pavisam jaunās parādības – “gudrie audumi” un elektroniskais tekstils.
Ekspozīcijai darbi izvēlēti ar domu dot ieskatu šajā plašajā tematiskajā, izmantoto materiālu un tehniku spektrā. Līdzās tādiem pazīstamiem autoriem kā Egils Rozenbergs, Pēteris Sidars, Ieva Krūmiņa, Baiba Osīte u.c. samērā plaši pārstāvēti jaunie mākslinieki – Rolands Krutovs, Elīna Ģibiete, Diāna Kokoreviča, Ieva Prāne, Diāna Janušone utt.
Vērts akcentēt, ka 21. gadsimta sākumā Latvija kļuva par starptautisku tekstilmākslas pasākumu centru. Kopš 2001. gada tiek organizētas Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles (2001., 2004., 2007., 2010., 2015., 2018.), kas kļuvušas pasaulē atpazīstamas un radījušas priekšnoteikumus dinamiskai mākslinieku un muzeju sadarbībai. Latviešu mākslinieki arī regulāri piedalās dažādās starptautiskajās skatēs un konkursos, iegūstot pelnītus apbalvojumus.
Izstādes kuratore: Mg. art. Velta Raudzepa, LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājuma darba vadītāja
Spānijas Nacionālais dekoratīvās mākslas muzejs
Ingas Melderes darbs “Repeating Pattern”
Helsinku biennālē Vallisāri salā
Līdz 26. septembrim
Inga Meldere: Repeating Pattern, 2021 ©Maija Toivanen /HAM/Helsinki Biennial 2021
Līdz 26. septembrim Vallisāri salā norisinās Helsinku biennāle, kas šogad pulcējusi 41 mākslinieku un mākslinieku grupas. Viņu vidū – arī māksliniece Inga Meldere no Latvijas. Melderes instalācija - sienu gleznojumi “Repeating Pattern” apskatāmi Loču mājā (Luotsitalo).
Darbs meditē par bērnu pieredzi Vallisāri laikā no 1950. līdz 70. gadiem, kad sala bija izolēta no pārējās pasaules. Bet māksliniece norāda, ka tik pat labi tas attēlo bērnību jebkurā salā vai kontinentā jebkurā pagājušā gadsimta desmitgadē. Dzīvošana uz salas ir kā metaforisks bērnības attēlojums. Šis darbs atgādina par nevainības esamību: “Redzēt nākotni kā kaut ko gaišu - ir neatņemama bērnības sastāvdaļa,” norāda māksliniece.
Izstāde “Bēthovens. Orbītas”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 28. novembrim
Līdz 28. novembrim Latvijas Nacionālajā bibliotēkā skatāma izstāde “Bēthovens. Orbītas”. Sākotnēji bija iecerēts, ka izstāde skatītājus uzņems 2020. gada nogalē, kad visā pasaulē plaši atzīmēja izcilā vācu komponista Ludviga van Bēthovena (1770–1827) 250. dzimšanas dienu. Tomēr Covid-19 pandēmijas dēļ izstādes atklāšana tika vairākkārt pārcelta.
Izstādes “Bēthovens. Orbītas” saturu veidojusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) profesore Lolita Fūrmane. Viņas veiktais pētījums par Bēthovena mūzikas nozīmi Latvijā dažādos laika periodos atklāsies caur daudziem vēsturiskiem dokumentiem, to skaitā Bēthovena vēstules oriģinālu. Vienlaikus profesores Fūrmanes pētījums par dažādiem mūzikas atskaņojumiem un personībām rāda arī bagātīgo kultūras dzīvi Latvijā un jo sevišķi uzsver Bēthovena mūzikas klātesamību atšķirīgos politiskajos un vēsturiskajos kontekstos līdz pat mūsdienām. Ekspozīcijā būs skatāmi Ludolfa Liberta scenogrāfijas meti Bēthovena operas "Fidelio" uzvedumam Latvijas Nacionālajā operā 1925. gadā no Rakstniecības un mūzikas muzeja krājuma, nošu senizdevumi no Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles un citi vērīgi materiāli.
“Visa Ludviga van Bēthovena dzīve, ko 30 gadu vecumā nenovēršami un traģiski skāra dzirdes zudums, ir kļuvusi par satriecošu cilvēka garīgā spēka stāstu. Nedzirdīgais mūzikas milzis – noteikti milzis, kas daudzos romantisma laika mūzikas vēsturnieku stāstos piedzima līdzīgi Atēnai kā pati pilnība no Zeva galvas. Un vienlaikus cilvēks ar spēcīgu iekšējo vīziju. Šis cilvēks, kurš parasti vizualizēts kā novārtā pamests, raupjš, neglīts vīrs, ir atmetis pasauli, lai pilnībā kalpotu savam iekšējam redzējumam,” Bēthovena dzīvesstāstu raksturo JVLMA profesore Lolita Fūrmane.
Izstāde rāda pārsteidzošo Bēthovena saistību ar Latviju. Šeit Bēthovens nekad nav bijis, taču viens no komponista jaunības draugiem bija Karls Amenda (1771–1836), Talsu evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs. Izstādē būs skatāma Latvijas Valsts vēstures arhīvā glabātā Bēthovena oriģinālā vēstule, ko 1815. gadā viņš adresējis Amendam. Savukārt grāfi Brauni – Siguldas un vairāku citu Vidzemes muižu īpašnieki – bija vieni no pirmajiem jaunā Bēthovena mecenātiem Vīnē.
Izstādes dizaina autores ir Anete Krūmiņa un Tatjana Raičiņeca, līdzkuratore un projekta vadītāja ir Anda Boluža. Izstādei darbus speciāli radījuši fotogrāfs Reinis Hofmanis un māksliniece Liene Mackus. Savukārt sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitātes Dizaina fabriku izveidota īpaša skaņas instalācija, rotaļājoties ar Bēthovena nozīmīgāko darbu atskaņojumu fragmentiem.
Izstādi veidojusi Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusals iela 3, Rīga
