Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

05.07.2021

Arvīda Priedītes personālizstāde “Skelets skapī”
galerijā “Istaba”
5. jūlijs–10. septembris

No 5. jūlija līdz 10. septembrim galerijā “Istaba” skatāma tekstilmākslinieka, dizainera, daudzu pazīstamu Latvijas bankas kolekcijas monētu autora Arvīda Priedītes personālizstāde “Skelets skapī”, kurā mākslinieks plašākai publikai atklāj savus glezniecības darbus, kas tapuši pēdējos gados paša priekam un prāta izklaidēm. Pats Priedīte savus darbus dēvē par bildītēm, ne gleznām, piezīmējot, ka tas viss esot tikai kā joks. Joks, kura tapšanā jāiegulda darbs. “Pirmajam jokam” ierosmi mākslinieks guva uz kāda izjaukta skapja durvju otras puses atrodot zīmējumus, ko pirms 100 gadiem uz tā atstājis skapja darinātājs. Tādējādi vairāki no darbiem gleznoti uz skapja detaļām.

“Ornitologi šādos gadījumos mēdz līdzīgi līksmot par jaunas un neredzētas putnu sugas parādīšanos mūsu platuma grādos. Tiek piesaukta klimata sasilšana un izmaiņas dabā. Bet še – mūsu pusē arī gana reti pieminēts mākslinieks Arvīds Priedīte un viņa gleznas. Priedīte “eksotiska putna” lomā, šķiet, nonācis sava atturīgā, pat kautrīgā, rakstura dēļ. To viņa personā cildeni papildina pilnīgs lielīga ambiciozuma deficīts. Tas liek atcerēties daudzu garīguma prakses kopēju pamācošos piemērus. Tajos parasti būtisks ir askēta dzīves veids. Arvīds Priedīte tādam pietuvinājies allaž ieturot distanci no ļaužu drūzmas arī bez kādiem Covid 19 impulsiem. Viņa miera osta atrodas Salacgrīvā. Tur bēniņu klusumā arī tapuši izstādes darbi. Tie ir patiesi apbrīnojami, jo meistars ir teicami apguvis senas un filigrānas glezniecības prasmes, kādas tās Eiropā reiz tika iekoptas jau renesanses laikos.

Arvīds Priedīte savās gleznās pauž pavisam skaidru filozofiju teju prerafaelītu garā. Proti, – kāds nosacītais ideāls tiek meklēts tālajā spiritualitātes apgarotajā renesansē vai citās vēstures paraugmācībās. Vai pat tikai 18. -19. gadsimta Livonijas zemnieku dzīves idillēs, kuru tēlojumi šeit skaisti ieceļojuši no apgaismības un zinātnes apustuļa Johanna Kristofa Broces dāsnajiem kultūrvēsturiskajiem vērojumiem. To klasicisma miers un pastorālā saskaņa nu stiprina arī Arvīda Priedītes meklējumus humānisma plašajā un pretrunīgajā klaidā. Jo cilvēkzvēra daba nav būtiski mainījusies, neraugoties uz neskaitāmiem zinību un civilizācijas triumfiem. Šādai mākslinieka atziņai ar nemieru un sāpi varam pievienoties teju ikviens. Arvīda Priedītes darbos Eiropas klasika bez liekām ceremonijām sakabināta ping-pongā ar mūsdienu tēliem un problemātiku. Viņa konceptu deklaratīvais asums un konfrontāciju asprātība brīžiem ietiecas it kā plakātmākslas līmeņos. Priedīte caur savu mākslu savieno ļoti attālus laikmetus. Jo viss ir Viens un vienots. Jeb kā Raimonda Paula dziesmā: “…un sākas viss no gala,” izsakās mākslu pētnieks Jānis Borgs.

Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31A, Rīga

 

Amerikāņu fotogrāfa un rakstnieka Gordona F. Sandera
Retrospektīvā fotoizstāde “Mana Amerika”
Liepājas Latviešu biedrības namā
7.–30. jūlijs

No 7. līdz 30. jūlijam Liepājas Latviešu biedrības namā skatāma amerikāņu fotogrāfa un rakstnieka Gordona F. Sandera retrospektīvā fotoizstāde “Mana Amerika”, kas atspoguļo Amerikas kultūru un ikdienas dzīvi.

Izstādei “Mana Amerika” ir atlasītas 20 fotogrāfijas no lielākas izstādes, kas bija apskatāma 2019. gada rudenī Rīgā, VEF Kultūras pilī. Izstāde atspoguļo Sandera personīgo redzējumu par Ameriku, sākot ar viņa dzimto pilsētu Ņujorku, Kornela universitāti, kur viņš mācījās, un līdz pat Kalifornijai un Nevadai, kur viņš strādāja ASV Nacionālo parku dienestā savas fotogrāfa karjeras sākumā.

Savas darbības laikā Gordons F. Sanders ir veidojis desmitiem izstāžu ASV, Apvienotajā Karalistē un Somijā. Laikā, kad Sanders strādāja kā fotožurnālists, viņa darbi tika publicēti tādos izdevumos kā “The New York Times”, “Financial Times” un citur. Pašlaik Sanders strādā pie ilustrēta memuāra, kas būs veltīts viņa pieredzei Latvijā, kur viņš dzīvo kopš 2017. gada.

Liepājas Latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja

 

Aivara Liepiņa personālizstāde “Man patīk dzīvot uz salas”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
8. jūlijs–29. augusts

Aivars Liepiņš. Kundziņsala

No 8. jūlija līdz 29. augustam Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2021” programmas ietvaros būs skatāma Aivara Liepiņa personālizstāde “Man patīk dzīvot uz salas”.

Izstāde “Man patīk dzīvot uz salas” apvieno divas fotožurnālista Aivara Liepiņa autorkolekcijas – “Kundziņsala” un “Siksala” –, kuras tapušas neapzināti konkrētā laika periodā kādā teritorijā Latvijā. Kolekcijas sastāv no fotogrāfijām, kuras radušās galvenokārt veicot citus darbus. Apgūstot fotogrāfijas pamatus, lai papildinātu žurnālista darbu, testējot foto tehniku, foto papīru, vai vienkārši izfotografējot filmu galus un pārpalikumus. Tādejādi netiešā veidā ir izveidojies niansēts un daudzslāņains divu salu atspoguļojums, kuru raksturo sentimentāls atmiņu stāsts par aizgājušajiem laikiem. Kundziņsalā – Rīgā, Siksalā – lielākajā Baltijas sūnu purvā, Teiču dabas rezervātā.

Kundziņsala ir autora bērnības zeme. Ar savām skaņām, smaržām, atmiņām. Bērnības dienu dzīve pilnībā pagāja uz šīs ūdens ieskautās teritorijas Rīgas centrā. Salas iedzīvotāji runāja par pārējo pilsētu kā kaut ko abstraktu un attālu. Tur valdīja miers un savs dzīves ritms, līdz pārmaiņas ienesa Rīgas brīvostas celtniecības darbi un no Kundziņsalas bija jāaiziet. Izstādē redzamās fotogrāfijas to autoram ir ļoti personiskas. Tie ir viņam tuvākie cilvēki, ģimene, kundziņsalieši, kaimiņi. Attēlos redzams Kundziņsalas pārmaiņu laiks (1972. - 1980. gads).

Savukārt Siksalu Aivaram Liepiņam atklāja leģendārais dabas fotogrāfs Māris Kundziņš un ierādīja ceļu uz turieni cits dabas fotogrāfs - Andris Eglītis. Viņi atklāja vietu, kur atgūt saikni ar pasauli un dabu. Valstī notika vētrainas pārmaiņas (1985. – 1995. gads), taču tās purva vidu nesasniedza – tur valdīja absolūts klusums un kosmisks miers. Tur nebija ne elektrības, ne citu civilizācijas labumu. Saleniekus svešinieki neinteresēja, ļaujot izstādes autoram brīvi klejot pa salu un tvert mirkļus, kurus nevar aprakstīt vārdos.

“Šīs ir divas, man sirdij tuvākās no salām, uz kurām esmu nodzīvojis. Kundziņsala, jo uz tās esmu piedzimis. Arī kā fotogrāfs. Kad tās man sāka pietrūkt, uzzināju par Siksalu. Starp citu, tai laikā mana dzīve jau ritēja uz salas. Mana darbavieta – Preses nams atradās Ķīpsalā. Kad darba vietu nomainīju, nomainīju arī salas. Laikraksts “Diena” atradās uz Mūkusalas. Pagaidām vēl strādāju turpat “Dienā”. Nu jau kādu laiku atpakaļ redakcija pārcēlusies uz Andrejsalu. Man patīk dzīvot uz salas,” stāsta Aivars Liepiņš.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga

 

Grupas izstāde “Padošanās”
LMA eksperimentālajā telpā “Pilot”
8. jūlijs–20. augusts

No 8. jūlija līdz 20. augustam Latvijas Mākslas Akadēmijas eksperimentālajā mākslas telpā “Pilot” būs skatāma grupas izstāde “Padošānās”. Izstādē piedalās mākslinieki: Karlīna Mežecka (LV), Miķelis Mūrnieks (LV), Rūdolfs Štamers (LV), Augusts Zariņš (LV), Anna Ditscherlein (DE), Gyopár Liksay (HU), Theresa Tuffner (DE), Josef Panda (DE), Ilaria Restivo (IT). Kuratores: Elīna Drāke un Žanete Liekīte

Laikmetīgā māksla un klubu kultūra vēsturiski ir bijušas saistītas jomas. Šobrīd, kad naktsdzīve ir nonākusi strupceļā, klubi aktīvi meklē iespējas pārdzimt jaunā veidolā. Leģendārais Berlīnes deju klubs Berghain ir kļuvis par mākslas telpu, kurā izstādīti ievērojamu mākslinieku darbi.

Klubi var kļūt par nozīmīgām kultūras vietām un rodas jautājums - ko mākslas telpu veidotāji var mācīties no šiem hedonistiskajiem deju laukumiem? Vai ir iespējams kaut ko pārņemt no tehno meku laissez-faire praksēm, lai atbrīvotu savus apmeklētājus no laicīgās apziņas, ļaujot viņiem patiesi atvērties novatoriskai pieredzei? Kas ievilina ballētājus un nodrošina ievelkošo kluba pārdzīvojumu, kurā gribas atkal un atkal atgriezties?

Naktsklubs ir padošanās un atteikšanās vieta, tajā norisinās atbrīvošanās no ikdienā kultivētajiem paškontroles mehānismiem. Taču šo transformāciju var interpretēt gan kā degradējošu rituālu, gan kā atbalsta punktu izaugsmes potenciālam.

Pārveidojot galeriju “Pilot” efemerālā un pārlaicīgā laiktelpā, izstāde “Padošanās” iekapsulē aizmiršanās sajūtu, cenšoties panākt individuālu un kolektīvu baudu.

Latvijas Mākslas Akadēmijas eksperimentālā mākslas telpa “Pilot” 
Vāgnera iela 3, Rīga

 

Izstāde “Set Sound To Can Lis”
Siguldas Jaunās Pils Salonā
8. jūlijs–4. augusts

Foto: Valdis Jansons

No 8. jūlija līdz 4. augustam Siguldas Jaunās Pils Salonā būs skatāma mākslinieču dueta - latviešu vizuālā mākslinieces Evas Vēveres un dāņu vokālās un performanču mākslinieces Gudrunas Holkas (Gudrun Holck) izstāde “Set Sound To Can Lis”, kuras ietvaros tiks piedāvāta īsfilma - intensīvs vizuāls un skaņas notikums, ārpus valodas telpas, kas aktualizē vietas pieredzējuma tēmu un tuvāk iepazīstina ar dāņu ikoniskā arhitekta Jorna Utzona (Jørn Utzon) radīto mantojumu. Izstāde būs iespēja paskatīties uz citām vietām pasaulē, kuras līdzīgi kā pats Siguldas Pils komplekss, piedzīvo funkcionālas pārmaiņas mijiedarbībā ar dažādiem laikmetiem, cilvēkiem un idejām.

Īsfilma SET SOUND TO CAN LIS, piedāvā atsauces uz mitoloģiskiem tēliem, iekštelpas - ārtelpas un gaismas attiecību pieredzi caur kustīgo attēlu un skaņu, kā arī jaunu interpretāciju par to, kādos veidos ir iespējams piedzīvot konkrētu, šajā gadījumā pasaules arhitektūras kontekstā nozīmīgu vietu. Sidnejas Operas un citu nozīmīgu arhitektūras projektu arhitekts Jorns Utzons (Jørn Utzon) savā vasaras mājā Maljorkā, Spānijā īstenojis ideju par klints malā brīvi novietotu ēku kompleksu, īpašu uzmanību pievēršot gaismas situācijai, jūras ainavas nepārtrauktībai un izmantojot Baleāru salu būvniecībā raksturīgos materiālus. Jau arhitekta dzīves laikā rezidence piesaistījusi plašu interesi un iedvesmojusi virkni arhitektu turpināt iedzīvināt šos principus. Filmas autores savā darbā meklē jaunus veidus kā pieredzēt CAN LIS, dodot priekšroku dzīvai audiovizuālu stāstu kaskādei, kas aicina sajūtu ceļojumā laikā, kad fiziska nokļūšana citās zemēs ir sarežģīta.

SET SOUND TO ir latviešu vizuālās mākslinieces Evas Vēveres un dāņu vokālistes un performanču mākslinieces Gudrunas Holkas veidota koncepcija, kas jau realizēta projektos Dānijā, Lietuvā, Spānijā, Norvēģijā un Latvijā 2018.-2020. g., katru reizi izvēloties kādu ikonisku vietu kā darba centrālo asi.

Siguldas Jaunās Pils Salons 
Pils iela 4, Sigulda

 

NEXT 2021 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguvēja
Visvalda Morkeviča izstāde “Gaidu tikšanos ar sevi”
ISSP Galerijā
9. jūlijs–11. augusts

Visvalds Morkevičs, “Gaidu tikšanos ar sevi”, #5, 2020

ISSP Galerijā no 9. jūlija līdz 11. augustam būs skatāma Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguvēja Visvalda Morkeviča izstāde “Gaidu tikšanos ar sevi”.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT balva “Meklējam jauno fotogrāfijā!” tiek pasniegta jau ceturto reizi. Galveno balvu 2021. gadā starptautiskā žūrija piešķīra Visvaldam Morkevičum par sēriju “Gaidu tikšanos ar sevi”, kas veidota (narcistiskas) introspekcijas formā kā vizuālā un telpiskā darbā transformēta mākslinieka pašanalīze. Projekta nosaukums “Gaidu tikšanos ar sevi” projicē mirkli nākotnē, gaidāmu satikšanos pašam ar sevi. Šis projekts ir portrets tā “tapšanas procesā”, un tajā izmantoti mākslas vēsturē pazīstami simboli, no klasiskās mitoloģijas palienēti tropi, psihoanalītiskas interpretācijas un personiskas atmiņas. Daži vizuālie elementi ir visnotaļ figurāli, turpretī citi attēli tuvinās abstrakcijai. Tādējādi projekts ir neskaitāmu asociatīvu savienojumu kolāža, kas izaicina portreta kā reprezentācijas veida ierastās robežas. “Gaidu tikšanos ar sevi" vēršas pret kanonisko priekšstatu par “objektīvo līdzību”, kas definē portreta žanru, tā vietā ienirstot sevis izzināšanas, atpazīšanas un saprašanas procesā.

Žūrijas izvēles pamatojums: “Morkeviča darbs “Gaidu tikšanos ar sevi” ir rotaļīga pašanalīzes interpretācija, kas veidota ar lielu radošumu. Viņa radošā darbība balansē uz fotogrāfijas robežas, izcili apvienojot dažādus medijus. Ar dažādu materiālu palīdzību Morkevičs rada daudzslāņainu vizuālo scenāriju, kurā skatītājs tiek aicināts ne vien nolasīt autora portretu, bet arī meklēt savējo. Pēdējo mēnešu laikā tapušais projekts pievēršas sevis izzināšanai, introspekcijai un sevis pieņemšanai, atspoguļojot mūsdienu sociālās un kultūras problēmas.” Visvalds Morkevičs Morkevičs saņēma arī VVFoundation balvu – iespēju piedalīties PAiR rezidencē Pāvilostā.

NEXT 2021 balvas “Meklējām jauno fotogrāfijā!” žūrija: Laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kuratore Sāra Haklina (Saara Hacklin, FI), kurators, rakstnieks un 14. Baltijas triennāles kurators Valentīns Klimašausks (Valentinas Klimašauskas, LT), mākslas kritiķis, vēsturnieks un kurators Adams Mazurs (Adam Mazur, PL), kuratore un žurnāla YET redaktore Elēna Vanineti (Elena Vaninetti, IT), Photo Basel mākslinieciskā vadītāja Odrija Oaro (Audrey Hoareau, SZ), Igaunijas Laikmetīgā mākslas muzeja kuratore un projektu vadītāja Laura Totsa (Laura Toots, EE) un kuratore, māksliniece, žurnāliste, ISSP Galerijas pārstāve Evita Goze (LV).

Visvalds Morkevičs (1990) ir Lietuvas mākslinieks, kurš ar fotogrāfijas medija palīdzību pēta portreta žanru. Viņš uzmanīgi vēro vidi, kurā atrodas portretējamie, jeb, paša vārdiem izsakoties, “kolekcionē realitātes”, kā arī izmanto pašanalīzi, lai ielūkotos pašportreta žanra pavērtajās iespējās. Morkevičs savos darbos apstrādā un apspēlē laiku un tā uztveres izjūtu, lietodams gan augstas, gan zemas izšķirtspējas estētiku un izmantodams tiklab materiālus no klasiskās analogās fotogrāfijas arsenāla, kā arī mūsdienīgus digitālos rīkus.

ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga

 

ISSP Skolas absolventu izstāde “Šis nav veikals”
Berga bazārā
9.–24. jūlijs

No 9. līdz 24. jūlijam Berga bazārā, Elizabetes ielā 87, būs skatāma izstāde “Šis nav veikals”. Atklājot šībrīža pasaules skatījumu, tajā savus fotogrāfijas projektus prezentēs jaunās mākslinieces – ISSP Skolas 2021. gada absolventes Anete Aramina, Annija Meikšāne, Elīna Šteinberga, Elvīra Blumfelde, Elza Marta Ruža, Ieva Ozoliņa, Jana Uljanova, Monta Kurme un Monta Gāgane.

Izstāde norisinās telpās Elizabetes ielā 87, kuras skatlogus savulaik aizņēma luksusa apģērbu veikala “Bergs” piedāvājums. Tiesa, nu jau vairākus gadus tie stāv tukši un lēni apput, gaidot nākamo īrnieku. Ņemot vērā pēdējo pāris gadu tendenci strādāt attālināti un iepirkties internetā, gaidīšanas stāvoklis draud ieilgt, bet tikmēr telpas var iegūt sev neraksturīgas aprises, piemēram, kļūstot par īslaicīgu mākslas galeriju.

Izstādes nosaukums “Šis nav veikals” vedina domāt ne tikai par telpu agrāko funkciju, bet atsaucas arī uz nesenajiem ierobežojumiem, kad tirdzniecības vietas bija atvērtas, bet muzeji – slēgti, tādējādi netieši norādot sabiedrībā pašreiz valdošo vērtību sistēmu.

Izstādi var skatīt arī franču filozofa Mišela Fuko slavenās esejas “Šī nav pīpe” kontekstā, kurā Fuko piedāvā Renē Magrita gleznas “Attēla nodevība” (1928–1929) dekonstrukciju valodas, attēla un realitātes mijiedarbē.

Izstādē “Šis nav veikals” savu šībrīža pasaules skatījumu pauž jaunās mākslinieces, meklējot izeju no absurditātes, kas attīstījusies vairāku mēnešu distancēšanās rezultātā. Izeju no šīs situācijas radītā noguruma var meklēt, izmantojot savu personīgo pieredzi, attiecības ar dabu vai atmiņas, kuras rekonstruējot, mēs radām jaunu, iespējams, daudz pieņemamāku realitāti. Izstādes kuratore ir Iveta Gabaliņa.

“Šis nav veikals” ir jau devītā ISSP Skolas divu gadu mācību programmas “Attīstot fotogrāfijas valodu” absolventu izstāde.

ISSP Skola
Berga bazārs, Elizabetes iela 87, Rīga

 

Mākslinieku grupas izstāde “Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks”
Koncertzāles “Lielais Dzintars” mākslas telpā Civita Nova
9. jūlijs–12. septembris

No 9. jūlija līdz pat 12. septembrim koncertzāles “Lielais dzintars” 1. stāva mākslas telpā Civita Nova būs skatāma vēju pilsētas iedvesmoto mākslinieku grupas izstāde ar zīmīgu nosaukumu “Jūrā pie Liepājas pazudis cilvēks”.

Laikmetīgās mākslas izstādē apvienojušies un par jūras un cilvēces tēmu reflektēs Liepājas pilsētas skartie mākslinieki, kas zināmi ar saviem zīmīgajiem rokrakstiem: Egons Peršēvics, Uldis Rubezis, Ieva Rubeze un Raids Kalniņš, apskatei piedāvājot instalācijas, gleznojumus un tēlniecības objektus.

Neskatoties uz to, ka jūra nepārtraukti kaut ko “apēd”, vēlme atrasties tās tuvumā tā līdz galam nav skaidrojama. Saikne starp cilvēka smadzenēm un okeānu/jūru ir ļoti maz pētīta – pirmā zinātniskā konference, kas veltīta šim jautājumam, notika tikai 2011. gadā.

Uzstājoties konferencē, amerikāņu neirozinātnes goda profesors Maikls Merzeničs (Michael Merzenich) jūras pievilkšanās spēku saistīja ar cilvēces evolūcijas procesu: “Ir skaidrs, ka mēs esam cēlušies no okeāna. Septiņdesmit procenti no mana ķermeņa ir sālsūdens. Manas smadzenes apskalo sālsūdens, un tās izdala četru veidu smadzeņu viļņus, kam ir gan nomierinoša, gan aktivizējoša iedarbība uz smadzenēm. Beta viļņiem, kas saistīti ar domāšanu, prāta un ķermeņa aktivitāti, frekvence ir no 14 līdz 30 herciem. Savukārt mierīgas jūras viļņu skaņu frekvence var būt no 0,05 līdz 16 herciem. Iespējams, ka mēs vibrējam tādā pat frekvencē kā jūra.”

Koncertzāle “Lielais Dzintars” 
Radio iela 8, Liepāja

 

Laikmetīgās mākslas izstāde “Izdzīvotāji”
Jūrmalas Pilsētas muzeja Kamīnzālē
9. jūlijs29. augusts

Vēstules, pastkartes un fotogrāfijas no kapteiņa Jāņa Eglīša un viņa sievas Otīlijas Meij’ arhīva. Grafiskais dizains Anitra Eglīte- Poikāne, 2021

Jūrmalas Pilsētas muzeja Kamīnzālē no 9. jūlija līdz 29. augustam skatāma izstāde “Izdzīvotāji”. Izstāde “Izdzīvotāji” radusies, domājot par cilvēka un jūras attiecībām, pētot izdzīvošanas fenomenu no jūrnieku un zvejnieku skatu punkta. Viņi jūru pazīst daudz labāk, par mums, “sauszemes žurkām”. Šīs profesijas, vēsturiski piedēvētas vīriešiem, tiek uzskatītas par vīrišķīgām, bet, tajās strādājot, vīrieši nereti piedzīvo notikumus, kas pārbauda viņu vīrišķību. Vētras, aukstums, smags fizisks darbs, jūras slimība. Var likties, ka nemitīgā cīņa neļauj jūrniekiem un zvejniekiem būt noteicējiem pār savu dzīvi. Tomēr viņi ir iemācījušies izdzīvot un nodot šo unikālo pieredzi tālāk, nākamajām paaudzēm.

Ilgstoši atrodoties darbā, jūrnieki ir saistīti gan ar jūru, gan zemi. Esot jūrā, tie ilgojas pēc mājām, mīļotajām, ģimenes, bet uz zemes tos urda nemiera gars. Vēlēšanās vienlaikus būt gan jūrā, gan uz zemes, radīja situāciju, kad jūrniekam1 nācās radīt vīrišķību, kas ļāva viņam darboties abās vietās, saglabājot vīrišķo spēku un rīcības brīvību. Jūrnieki izveidoja savu liminālo stāvokli, kas iemācīja viņiem izdzīvot un atgriezties mājās. Liminalitāte ir stāvoklis vai situācija, kurā cilvēkus nesaista iepriekšējās sociālās attiecības, kuru nevar arī tā īsti kontrolēt, bet kurā var sākt domāt un darboties jaunā veidā.

Jautājot, kas tad īsti palīdz jūrniekiem rast līdzsvaru liminālajā stāvoklī, viņi paši parasti atbild, ka var paļauties tikai uz sevi. Sarunās pamazām atklājas spēka avoti. Daži no tiem izstādē skatīti caur laikmetīgās mākslas prizmu, bet šis saraksts, saprotams, nav pilnīgs un, ne tuvu, galīgs. Vienlaikus izstāde mudina apzināties vērtības, kas palīdz cilvēkiem izdzīvot un saglabāt mīlestību, līdzcietību, nosvērtību arī šodienas mainīgajos apstākļos.

Izstādes idejas autore un kuratore ir mākslas zinātniece Inga Bunkše. Lai arī izstādes ideja pieder kuratorei, tās dalībnieki vienlaikus ir gan autori, gan darbu veidotāji.

Eva Strazdiņa ir fotogrāfe un video māksliniece, kura strādā ar vēsturiskiem foto un video arhīviem, ģimenes albumiem un atrastām fotogrāfijām. Izstādei Eva Strazdiņa veidojusi trīs video darbus, kuros redzamas intervijas ar kapteiņiem, zēna un jūras attiecības/ pieaugšanas stāsts.

Video mākslinieks Arvis Belovs veidojis video darbu, kurā koris “Dziedonis” diriģenta Eināra Verro vadībā izpilda shanty dziesmas.

Izstādes scenogrāfe Kristīne Abika ir gleznotāja, kā arī neskaitāmu teātra izrāžu scenogrāfe un kostīmu māksliniece teju visos Latvijas teātros. Kristīne Abika gan veidoja izstādes iekārtojumu, gan bija idejas autore vairākiem mākslas darbiem.

Liminālos objektus radīja jaunais tēlnieks, Latvijas Mākslas akadēmijas students Krišjānis Beļavskis.

Izstādes grafisko identitāti veidoja māksliniece Anitra Eglīte-Poikāne. Grafiskajā identitātē ietverts starptautiskais Morzes ābeces kods, norādot, ka tā mācēšana, gluži kā spēja noteikt kuģa atrašanās vietu pēc zvaigznēm un citas zināšanas un prasmes, bieži ir priekšnoteikums izdzīvošanai.

Jūrmalas Pilsētas muzejs 
Tirgoņu iela 29, Majori

 

Izstāde “Pielidot tuvāk saulei”
Mākslas festivāla “Cēsis 2021” ietvaros
Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā
10. jūlijs–15. augusts

Kristas un Reiņa Dzudzilo darba "Pieskarties saulei" skice

Cēsu Laikmetīgās mākslas centrā no 10. jūlija līdz 15. augustam būs skatāma izstāde “Pielidot tuvāk saulei” , kur eksponēti astoņu mākslinieku - Aija Zariņa, Miķelis Fišers, Andris Eglītis, Ģirts Muižnieks, Krista un Reinis Dzudzilo, Katrīna Neiburga un Vika Eksta, kuratore Daiga Rudzāte) radīti lielformāta jaundarbi.

Seni nostāsti un mīti vienmēr ietekmējuši un iedvesmojuši mākslu, vedinot to atspoguļot dažādas parādības un izpausmes, meklēt, iztēloties un sataustīt senos stāstos patiesības atspulgu. Pāri laikiem cilvēce mītos centusies rast sev zīmīgu eksistenciālo jautājumu skaidrojumus, vienlaikus nodarbojoties ar jaunu un modernu mītu radīšanu.

Izstādi “Pielidot tuvāk saulei” ievada un noslēdz aplis – senais mistiskais simbols, ģeometriski perfektā figūra, kas tradicionāli apzīmē sauli un harmoniju; debesis, visumu un mūžību. Andra Eglīša veidotais ugunskurs un neredzīgo zīmju aplis uz jumta terases, kur fonā dzirdamā skaņa ir nepārprotams signāls gaidīt; Krista un Reinis Dzudzilo sava darba kontekstā citē Šekspīru: “Savstarpējā sarunā mēs bieži atgriežamies pie Šekspīra uzrakstītajiem vārdiem, kuros Glosters, zaudējot redzi, saka: “Es neredzu, lai vai saule būtu katrs burts”, uz ko Līrs atbild: “Skaties ar savām ausīm!”. Šīs izstāde nav lineārs stāsts; tā drīzāk ir mākslinieku radītu epifāniju apkopojums, kur vieliskotas pārdomas, tēli, stāsti un domas, kuru atskaites punkts ir lielās, noslēpumainās un mūžīgās tēmas.

Cēsu Laikmetīgās mākslas centrs 
Raiņa iela 27, Cēsis

 

Madaras Kvēpas izstāde “Vesels”
Mākslas festivāla “Cēsis 2021” ietvaros
Raiskuma krogā
10. jūlijs–15. augusts

Madaras Kvēpas darbs no sērijas "Vesels"

Raiskuma krogā no 10. jūlija līdz 15. augustam Mākslas festivāla “Cēsis 2021” ietvaros būs skatāma SEB stipendijas glezniecībā 2020 laureātes Madaras Kvēpas izstādē “Vesels”. Tajā apkopota Madaras Kvēpas jaunāko darbu sērija, kurā autore pievērsusies fiziskās veselības un garīgā veseluma koncepcijām. Šīs idejas aplūkotas gleznu un telpisku objektu sērijā, ņemot vērā pēdējā gada pandēmijas, kā arī vēsturisku un rituālu kontekstu. Par darbu sēriju māksliniece saka: “Lai cilvēks taptu fiziski vesels, tikpat svarīgs ir garīgais nodoms tapt veselam. Šī nodoma manifestēšana bieži vien tikusi praktizēta caur rituālām darbībām. Veidojot sēriju “Vesels” es nonācu pie seno latviešu mitoloģiskajiem priekšstatiem par dzīvi, savu eksistenci un pasauli visapkārt.”

Raiskuma krogs 
Gaujas iela 92, Cēsis

 

Līgas Spundes karogs “Clubhouse”
projekta “Spēka avots” ietvaros
mākslas centrā “Noass”
līdz 20.jūlijam

Līga Spunde “Clubhouse”, 2021

Ar Līgas Spundes īpaši veidotu karogu “Clubhouse” 1. jūlijā mākslas centrā “Noass” tika atklāts mākslas projekts “Spēka avots”.

Projekts “Spēka avots” ir veidots kā turpinājums mākslas centrā “Noass” pagājušā gada augustā atklātajai Kaspara Groševa izstādei “Autonomia”, kuras centrā bija karogs un tā dekonstrukcijas kā medijs mākslas valodas paplašināšanai. Groševa darbība nereti apvieno mākslinieka un kuratora pienākumus, tāpēc “Spēka avots” iecerēts kā kuratoriāls turpinājums idejai par karogu kā ietilpīgu žestu.

No jūlija līdz pat decembrim astoņi karogi plīvos kā ceļotāja kabatlakats, mainot savu apveidu līdz ar kādu no astoņiem māksliniekiem. Projektā piedalās: Līva Rutmane, Anna Malicka, Kristiāna Marija Sproģe, Jānis Krauklis, Maija Kurševa, Līga Spunde, Margrieta Griestiņa un Ieva Putniņa. Kurators: Kaspars Groševs

Dažādu paaudžu apvienojumā, eksperimentējot ar karoga formātu un vizuālo ekspresiju, radītas dažādas variācijas par šo izteiksmes līdzekli. Papildus šis projekts tiecas arī apzināt dažādu radošo komūnu un šūniņu veidotās izpausmes, kas dažkārt paliek vien privātam lokam apskatāmas.

Līgas Spundes karogs “Clubhouse” būs apskatāms jebkurā diennakts laikā pie mākslas centra “Noass” fasādes līdz 20.jūlijam, tad to nomainīs nākamā mākslinieka veikums.

Mākslas centrs “Noass”
AB dambis 2, Rīga

 

ISSP izsludina pieteikšanos divu gadu programmai
“Attīstot fotogrāfijas valodu”
Līdz 25. jūlijam

Foto: Anete Aramina

Līdz 25. jūlijam atvērta pieteikšanās ISSP Skolas kursam “Attīstot fotogrāfijas valodu” – divu gadu garai neformālās izglītības programmai laikmetīgajā fotogrāfijā, ko vada Latvijā un starptautiski pazīstami fotogrāfi un mākslas eksperti. Nodarbības sāksies 2021. gada septembrī un ir paredzētas dalībniekiem ar priekšzināšanām.

ISSP Skolas programma “Attīstot fotogrāfijas valodu” nodrošina dalībniekiem eksperimentālu, radošu un kritisku vidi, kurā attīstīt savu vizuālo valodu un individuālo pieeju fotogrāfijā. Strādājot pie mazākiem un lielākiem autorprojektiem pieredzējušu pasniedzēju vadībā, studenti attīsta izpratni par fotogrāfiju kā laikmetīgās mākslas mediju.

Programmā dalībnieki apgūst plašu zināšanu un iemaņu spektru, sākot no fotogrāfijas vēstures un dokumentālā stāsta veidošanas principiem līdz vizuālajai antropoloģijai, darbam ar pašportretu un fotogrāfijai laikmetīgajā mākslā. Programmu noslēdz dalībnieku autorprojektu izstāde.

ISSP Skola ir laikmetīgas fotogrāfijas biedrības ISSP veidota vietējā izglītības platforma, kas dibināta 2011. gadā ar mērķi kompensēt kvalitatīvas fotogrāfijas izglītības trūkumu Latvijā. Programmas nodarbības vada Latvijā un starptautiski pazīstami fotogrāfi un mākslinieki Iveta Gabaliņa, Ieva Epnere, Arnis Balčus, Vika Eksta, kuratores Solvita Krese, Maija Rudovska, Evita Goze un Deivids Ešlijs Kerrs (David Ashley Kerr, Austrālija/Vācija). Nozares speciālisti sniegs ieskatu arī video radīšanā, izstāžu sagatavošanā, savukārt nodarbības par grāmatu dizainu un veidošanu vadīs apbalvotais dizainers Aleksejs Muraško.

Ievērojama daļa studentu pēc programmas absolvēšanas turpina radošo ceļu fotogrāfijas jomā – vieni padziļināti apgūst fotogrāfiju ārvalstu augstskolās, citi attīstījuši karjeru mākslas vai komerciālās fotogrāfijas jomā tepat Latvijā. Starp ISSP Skolas absolventiem ir nu jau pazīstami jaunie mākslinieki – Annemarija Gulbe, Toms Harjo, Adelīna Kalniņa, Kristīne Krauze–Slucka, Elīna Semane, Ieva Raudsepa, Kārlis Bergs un citi.

ISSP Skola

 

Izsludināta pieteikšanās LLMC “Mākslas kritikas un radošās rakstīšanas skolai”
Līdz 1. augustam

“Mākslas kritiķa guļamistaba”, Kristaps Ģelzis, 2000. Latvijas Laikmetīgās mākslas centra digitālās kolekcijas īpašums.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) aicina pieteikties “Mākslas kritikas un radošās rakstīšanas skolai”, kas klātienes un tiešsaistes lekciju, diskusiju un radošo darbnīcu veidā notiks no 2021. gada 26. augusta līdz 2022. gada janvārim. Nodarbības vadīs lokāli un starptautiski atzīti kultūras un mākslas kritiķi, kuratori, filozofi un literāti.

Mākslas kritikas un radošās rakstīšanas skola paredzēta jaunajiem mākslas un kultūras jomas profesionāļiem, kurus interesē kultūras publicistika un kuri vēlas attīstīt spēju kritiski analizēt laikmetīgo mākslu. Lektori, darbnīcu un nodarbību vadītāji, kā arī individuālie konsultanti sniegs iespēju dalībniekiem uzlabot savas rakstības, kritiskās domāšanas un komunikācijas prasmes radoši starpdisciplināros veidos, palīdzot apgūt jaunas pieejas un metodes mākslas izpratnē.

LLMC Mākslas kritikas un radošās rakstīšanas skolas nolūks ir veicināt mākslas kritikas attīstību Latvijā. Mainoties mākslai, neizbēgami mainījušies arī veidi, kādos domājam, vērtējam, analizējam mākslas darbus un to raisītos iespaidus. Pēdējās desmitgades iezīmē arī krasas izmaiņas tajā, ko mēs sagaidām no mākslas kritikas – tā atsedz plašu estētiskās pieredzes iespēju spektru un funkcionē kā intelektuāli rosinošs medijs starp mākslas darbu, tajā ietvertajām nozīmēm un darba skatītāju. Mākslas kritikas un radošās rakstīšanas skola jaunajiem mākslas kritiķiem palīdzēs apgūt laikmetīgās mākslas valodas nianses dažādos izstāžu prakšu kontekstos un stimulēt jaunu, daudzveidīgu skatupunktu ienākšanu kritikas laukā.

Pieteikties iespējams, sūtot savu CV un īsu motivācijas vēstuli uz e-pastu santa[at]lcca.lv līdz šī gada 1. augustam (ieskaitot).

Izvērtējot pieteikumus, tiks atlasīti 10-15 dalībnieki, kuriem piecu mēnešu garumā bezmaksas tiks piedāvātas Latvijas un ārvalstu kultūras, filozofijas un mediju speciālistu lekcijas. Aicināti pieteikties dažādas sagatavotības pakāpes interesanti, taču lielas intereses gadījumā priekšroka tiks dota pretendentiem ar iepriekšēju pieredzi laikmetīgās kultūras nozarē. Nodarbības paredzētas vidēji vienu reizi nedēļā, tām paralēli notiks arī individuālas konsultācijas, palīdzot sagatavot rakstus, recenzijas un esejas, kas tiks publicētas literatūras un filozofijas žurnālā Punctum Magazine.

Lekcijas un radošās darbnīcas vadīs: mākslas zinātniece un kuratore Ieva Astahovska, literatūrzinātnieks Jānis Ozoliņš, rakstniece Ieva Melgalve, kuratore Maija Rudovska, kurators, mākslas teorētiķis Kaspars Vanags, kultūras kritiķis Aivars Madris, mākslinieks Kaspars Groševs, kuratore Inga Lāce, mākslinieks Ēriks Apaļais, filozofs Igors Gubenko, mākslas kritiķe un pētniece Jana Kukaine, kuratore un mākslas teorētiķe Iliana Fokinaki, mākslas kritiķis Endrjū Berardini, kā arī Punctum Magazine redaktori Laura Brokāne, Artis Ostups, Vilis Kasims.

Mākslas kritikas un radošās rakstīšanas skolas vadītāja ir mākslas kritiķe un zinātniece Santa Hirša.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

 

Filosofijas žurnāls “Tvērums” izsludina konkursu 3. numuram
par tēmu “Identitāte”
Pieteikšanās līdz 5. augustam

Deviņu filosofijas studijās satikušos jauniešu un vienas mākslinieces kopīgi veidotais filosofijas žurnāls “Tvērums”, kas savu debiju piedzīvoja februāra nogalē, jau divus gadalaikus ievadījis ar daudzpusīgu skatījumu loku par divām atšķirīgām un plašām tēmām – pavasarīgo “Estētiku” un vasaras “Izmisumu”. Tagad filosofiski tiks tverta arī “Identitāte”, kas pie lasītājiem nonāks rudenī.

Par “Identitātes” tēmas izvēli veidotāji raksta: “Jebkura saruna par lietām, vienalga – rakstīta vai runāta –, paredz šo lietu definēšanu un identifikāciju, tāpēc jāsāk ar jautājumu, kas tas ir. Tomēr kas ir kas? Ko nozīmē identitāte un ko tā sevī ietver? Nav runa tikai par dzimuma, seksuālo, nacionālo vai kulturālo identitāti. Varbūt esi nonācis pie jautājuma par dzīvnieku, lietu vai konceptu identitāti? Vai tu esi tas, ko Tu ēd? Un, ja Tu ēd ābolu, vai ābols ir Tu, un visi āboli un visi, kas ēd ābolus, ir Tu?”

Jaunie autori, interesenti, filosofijas entuziasti aicināti iesūtīt savus tekstus par “Identitāti” līdz 5. augustam uz “Tvēruma” redakcijas e-pastu zurnals.tverums@gmail.com. Konkursa izvērtēšanā vērā tiks ņemta raksta atbilstība tēmai, prasme argumentatīvi pamatot savu pozīciju, kā arī prasme valodiski labskanīgi izteikties. Vēlamais teksta apjoms – 8000 līdz 16000 rakstu zīmes (ieskaitot atstarpes).

Žurnāls “Tvērums” radies ar mērķi dot platformu jaunajiem rakstniekiem-filosofiem, kā arī popularizēt filosofisko domu Latvijā. “Tvēruma” lasīšanas pieredzi aizraujošāku padara arī mākslinieces Adelīnas Kalniņas veidotais estētiskais noformējums – rotaļāšanās ar rindkopu izkārtojumu, tekstu vizuālā “dekonstrukcija”, minimālisma iezīmes, kā arī citi mūsdienīgi risinājumi.

Vasaras numurā līdz ar žurnāla veidotājiem publicējās arī vairāki jaunie autori, kuri savu vietu tajā ieguva konkursa atlases rezultātā. Tā kā sadarbība bijusi iepriecinoša un aizraujoša, konkursu nolemts rīkot, arī veidojot nākamā numura saturu.

Žurnāls “Tvērums”

 

Artūra Bērziņa personālizstāde “Latvijai ausīs jauna diena”
Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ
Līdz 31. augustam

Mākslas galerijā MuseumLV un Kultūras centrā Grata JJ līdz 31. augustam skatāma multimediju mākslinieka Artūra Bērziņa personālizstādē “Latvijai ausīs jauna diena”, kurā mākslinieks iepazīstina ar savu jaunāko darbu ciklu “Transpozīcijas”. Izstādes ekspozīcijā iekļauta videospēle, lielformāta fotoinscenējumi, objekti un asamblāžas provokatīvā kiča manierē. Savu ieceri un izstādes nosaukumu mākslinieks skaidro sekojoši: “Izteiciens “mums ausīs jauna diena” latviešu kultūrā ir gana izplatīts. Viens no pēdējiem piemēriem – toreizējā Latvijas Republikas Ministru prezidenta Māra Kučinska 2019. Vecgada uzruna. Tālab mazliet izmainītā versijā tas kļuva par manas izstādes nosaukumu. Ņemot vērā vārda “ausīs” vairākas nozīmes –  atkarībā no tā, vai to uztveram kā darbības vārdu vai lietvārdu – rotaļīgu dramatismu nosaukumam piešķir paralēles ar eposu “Lāčplēsis”, kura autora – Andreja Pumpura vārdā nosauktās ielas atrodas galerija un iekārtota mana izstāde.

Eposā Latvijas spēka iemiesojumam varonim Lāčplēsim svešzemju iebrucējs laupa spēka avotu – ausi. Manā interpretācijā šī nocirstā auss – kopuma nedalāmā sastāvdaļa – zināmā mērā simbolizē latviešu tautas traumu, kuru neizdodas pārvarēt. Viens no izstādes vadmotīviem ir mūsdienu rietumu pasaules problēma – mēģinājums vērsties pret koncepciju par indivīdu kā nedalāmu, viengabalainu subjektu, aizstājot to ar divīdu – subjektu-konstruktoru, kuru var izjaukt pa sastāvdaļām – jeb atceroties poēmas notikumus – lieko ausi izmest atvarā. Darbu radīšanai ļoti atbilstoša kļuva transpozīcijas metode.”

Nozīmju un skaidrojumu ziņā “transpozīcijas” termins ir ļoti ietilpīgs. To pielieto bioloģijā, mūzikā, filozofijā, lingvistikā, likumdošanā, telekomunikāciju un vēl vairākās citās cilvēka sociālās darbības jomās. Savukārt, termina medicīnisko nozīmi mākslinieks iepazina arī ļoti personīgi  – vēl bērnībā viņam tika veikta unikāla sirds operācija, kurā viens no centrālajiem elementiem bija asinsvadu transpozīja.

Artūrs Bēziņš savā jaunākajā darbu ciklā veic plaši izplatītu priekšstatu, situāciju un elementu drosmīgu pārvietošanu jeb transpozīciju, lai turpinātu pētīt kā individuālās, tā kolektīvās, īpaši nacionālās identitātes dažādus aspektus. Viņš ir radījis šodienas situācijai atbilstošus, savdabīgus vizuālus kalamburus, kuros iekļauti sengrieķu mītu tēli, nozīmīgas Latvijas vēsturiskas personības, mūsdienu Rietumu populāras kulta figūras un pat informācija par visaktuālākajiem sasniegumiem Visuma iekarošanā apvienojumā ar latviešu ornamentiku un pašradītiem datorspēles elementiem.

Artūra Bērziņa personālizstādes kuratore - Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja izstāžu kuratore Irēna Bužinska.

Mākslas galerij MuseumLV 
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

 

Pēterim Martinsonam veltīta papildinātās realitātes izstāde
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra pagalmā

Svinot Daugavpilī dzimušā un pasaulē atzītā keramiķa, arhitekta un mākslas pedagoga Pētera Martinsona (1931–2013) deviņdesmitgadi un gaidot Pētera Martinsona mājas atklāšanu Daugavpils cietokšņa pulvera noliktavas ēkā, biedrība “WeRock” sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru piedāvā iepazīt keramiķa radītos porcelāna mākslas darbus jaunā formātā, izmantojot mobilās ierīces.

Ideja par izstādi “Pētera Martinsona papildinātā realitāte”, izmantojot webAR jeb papildināto realitāti interneta pārlūkā, biedrībai “WeRock” tapa aizvadītajā ziemā, saskaroties ar profesionālās mākslas un kultūras nepieejamību. Apziņa, ka izcili mākslas darbi ir pieejami tikai slēgtās izstādēs un kolekciju krātuvēs, rosināja meklēt veidus un iespējas, kā tos padarīt sasniedzamus sabiedrībai. Rezultātā tapa uz mūsdienīgu risinājumu bāzes veidota platforma www.arpus.online, kas ļauj eksponēt mākslas darbus papildinātās realitātes formātā – mākslas darbi ir skatāmi, izmantojot viedierīces (mobilo tālruni vai planšetdatoru). Pirmais šāda formāta projekts pievēršas Rotko centra kolekcijā esošajiem Pētera Martinsona keramikas darbiem.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

 

SELF PUBLISH RIGA uzvarētāja –
Nadeždas Jermakovas grāmata “An Ordinary Story”

29. jūnijā tika izziņoti fotogrāmatu maketu konkursa SELF PUBLISH RIGA uzvarētāji, kurus izvēlējās starptautiska žūrija – fotogrāmatām veltītās izstāžu un izglītības platformas un izdevniecības “Self Publish, Be Happy” dibinātājs un vadītājs Bruno Keskels (Bruno Ceschel, Itālija/Lielbritānija), neatkarīgās izdevniecības “Skinnerboox” dibinātājs un vadītājs Milo Montelli (Milo Montelli, Itālija), kuratore Darja Tuminas (Daria Tuminas, Krievija/Holande), grafikas dizainers Aleksejs Muraško (Latvija) un ISSP Galerijas kuratore, fotogrāfe un žurnāliste Evita Goze (Latvija).

No vairāk nekā simts starptautiskajam SELF PUBLISH RIGA konkursam iesūtītajiem fotogrāmatu maketiem ekspertu žūrija par labāko atzinusi krievu fotogrāfes Nadeždas Jermakovas (Nadezhda Ermakova) grāmatu “An Ordinary Story” (“Parasts stāsts”), kas veltīta autores dēlam Fjodoram. Smeldzīgā un aizkustinošā veidā tā stāsta par zēna pieaugšanu, sapni pacelties spārnos kā putnam un mātes mīlestību.

“Jermakovas grāmata ir parupji izgatavota, toties ar lieliskām fotogrāfijām un intīmu, aizkustinošu stāstu par mātes un dēla attiecībām, kurā savijas attēls un teksts. Tās nostalģisko noskaņu izceļ raupjais dizains un dzeltinātās lapas, kas atgādina senas grāmatas un padomju estētiku. Stāsts kādam var šķist naivs, taču, iespējams, tieši siltā sajūta, kuras pamatā ir dzīva cilvēciskā saikne, ko šī grāmata spēcīgi izstaro, ir tieši tas, kas nepieciešams pēc cīņas ar pandēmiju pusotra gada garumā,” teikts žūrijas pamatojumā. Uzvarot konkursā, Nadežda Jermakova ieguvusi iespēju veidot izstādi ISSP Galerijā nākamā SELF PUBLISH RIGA pasākuma laikā.

Par labāko fotogrāmatas maketu no Baltijas valstīm, kas saņems balvu no fotodrukas un ierāmēšanas uzņēmuma “fineArtPrint.lv”, žūrija atzina lietuviešu mākslinieces Ingas Navičkaites–Drāsutes (Inga Navickaitė-Drąsutė) veidoto “Half Houses” (“Pusmājas”) – pārdomas raisošu izdevumu par trūkumu, zaudējumu un neizstāstīto vēsturi, ko sevī glabā Viljampoles apkaime Kauņā. “Inga Navičkaite-Drāsute ir pārvērtusi lokālo Kauņas arhitektūras fenomenu vēsturiskā atsaucē un akūtā metaforā par traģēdiju un nelabojamu zaudējumu. Ikdienas urbāno ainavu defamiliarizācija kombinācijā ar fotogrāfijas spēku un vienkāršo, bet pārdomāto grāmatas dizainu uzreiz iesaista lasītājus. Atsevišķie teksti ļauj izprast kontekstu, vienlaikus neaizēnojot vizuālo materiālu,” komentē žūrijas loceklis Aleksejs Muraško.

Starp žūrijas izvēlētajām 34 labākajām grāmatām ir arī piecu latviešu autoru darbi – Lindas Boļšakovas “You don’t belong here more than anything else: a field study in universal abandonment” (“Tu šeit neesi vairāk iederīgs par jebko citu: lauka pētījums par vispārēju pamestību”), Indras Gleizdes “Analysis and Other Sorceries” (“Analīze un citas burvestības”), Rūtas Kalmukas “Duplicates” (“Dublikāti”), Filipa Šmita “Post No Bills” (“Reklāmas neizvietot”) un Ievas Ozoliņas “Derīgs līdz 2014”.

SELF PUBLISH RIGA

 

Izdota jauna grāmata “Baltic Stories” –
vizuāls ceļvedis par Baltijas valstu kultūrvietām

Izdota jauna grāmata “Baltic Stories” – vizuāls ceļvedis par Baltijas valstu kultūrvietām, kurā apkopoti iedvesmojoši stāsti par 30 kultūrvietām un notikumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Grāmatā iekļautos stāstus papildina atzītu Baltijas valstu fotogrāfu oriģināldarbi. Vedot lasītāju izzinošā ceļojumā caur Baltijas valstu galvaspilsētām un vēl neiepazītām vietām, grāmatā iekļautie stāsti piedāvā ieskatu daudzveidīgās un neierastās kultūras iniciatīvās. To vidū ir ielu mākslas festivāls Tartu, teātra festivāls Rīgā un draugu aizsākta radio stacija Viļņā, kā arī zaļi pilsētas sakņu dārzi, inovatīvi muzeji, neparastas laikmetīgās mākslas telpas un pagrimstošs, bet joprojām aktuāls padomju arhitektūras mantojums.

“Baltic Stories” domāta gan neatkarīgiem kultūras tūristiem, gan vietējās politikas veidotājiem, un ikvienam ar interesi par efektīvām un jēgpilnām vietrades praksēm mūsdienās. Stāsti un fotogrāfijas atklāj kultūras un kopienu daudzveidību, kā arī to plašo ietekmi uz vietu attīstības procesiem, izceļot līdzdalības un sadarbības nozīmi. Vienlaikus grāmata uzdod jautājumu – kas ir kopīgs un kas atšķirīgs mūsdienu Baltijas reģionā?

Grāmatas autores ir jaunās pētnieces Anete Ušča un Liāna Ivete Beņķe. “Baltic Stories” tapusi sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas pilsētplānošanas, kopienu attīstības un mākslas ekspertiem. Grāmatas dizainu veidojis Aleksejs Muraško, savukārt fotostāstu autori ir seši jaunās paaudzes Baltijas valstu fotogrāfi, tostarp Andrejs Strokins un Kristīne Madjare no Latvijas. Izdevēji – biedrības Urban Institute un Culture Crab. Grāmata izdota angļu valodā.

“Kā kultūras jomā, tā politikas veidošanā mūsdienās aizvien vairāk pievērš uzmanību dažādu sabiedrības locekļu aktīvai iesaistei un līdzdalībai. Tas ir svarīgi, jo ļauj mums iepazīt un ņemt vērā daudzveidīgus skatījumus uz vidi, kurā dzīvojam. Lai veidotu vietas, kur cilvēki jūtas piederīgi un par kurām ir vēlme rūpēties, lēmumu pieņēmējiem ir jāspēj iedziļināties cilvēku vērtībās un nozīmēs, kādu iedzīvotāji piešķir savām dzīvestelpām. Šie stāsti piedāvā konkrētus, praksē balstītus piemērus, kas parāda kultūras iniciatīvu ietekmi, izaicinājumus un veiksmīgas sadarbības iespējas”, ieceri skaidro grāmatas līdzautore Anete Ušča.

Grāmata “Baltic Stories”

Saistītie raksti

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.09.2021.

13/09 – 19/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.08.2021.

23/08 – 29/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.08.2021.

02/08 – 08/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.07.2021.

12/07 – 18/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.06.2021.

14/06 – 20/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.05.2021.

24/05 – 30/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.05.2021.

03/05– 09/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.04.2021.

12/04 – 18/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.03.2021.

22/03 – 28/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.03.2021.

01/03 – 07/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.01.2021.

25/01 – 31/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.12.2020.

14/12 – 20/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 23.11.2020.

23/11 – 29/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.11.2020.

02/11 – 08/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 12.10.2020.

12/10 – 18/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.09.2020.

21/09 – 27/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.08.2020.

31/08 – 06/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.08.2020.

10/08 – 16/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.07.2020.

20/07 – 27/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.06.2020.

22/06 – 28/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 01.06.2020.

01/06 – 07/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.05.2020.

11/05 – 17/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 20.04.2020.

20/04 – 27/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.02.2020.

24/02 – 01/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.09.2021.

06/09 – 12/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.08.2021.

16/08 – 22/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.07.2021.

26/07 – 01/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.06.2021.

28/06 – 04/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.06.2021.

07/06 – 13/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.05.2021.

17/05 – 23/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.04.2021.

26/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.04.2021.

06/04 – 11/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.03.2021.

15/03 – 21/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 22.02.2021.

22/02 – 28/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.01.2021.

18/01 – 24/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.12.2020.

07/12 – 13/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 16.11.2020.

16/11 – 22/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 26.10.2020.

26/10 – 01/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.10.2020.

05/10 – 11/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 14.09.2020.

14/09 – 20/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 24.08.2020.

24/08 – 30/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 03.08.2020.

03/08 – 09/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 13.07.2020.

13/07 – 19/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.06.2020.

15/06 – 21/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 25.05.2020.

25/05 – 31/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 05.05.2020.

05/05 ‒ 10/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.03.2020.

09/03 – 15/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.02.2020.

17/02 – 23/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.08.2021.

30/08 – 05/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.08.2021.

09/08 – 15/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.07.2021.

19/07 – 25/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 21.06.2021.

21/06 – 27/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 31.05.2021.

31/05 – 06/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 10.05.2021.

10/05 – 16/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.04.2021.

19/04 – 25/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 29.03.2021.

29/03 – 04/04

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.03.2021.

08/03 – 14/03

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 15.02.2021.

15/02 – 21/02

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 11.01.2021.

11/01 – 17/01

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 30.11.2020.

30/11 – 06/12

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 09.11.2020.

09/11 – 15/11

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 19.10.2020.

18/10 – 24/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 28.09.2020.

28/09 – 04/10

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 07.09.2020.

07/09 – 13/09

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 17.08.2020.

17/08 – 23/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.07.2020.

27/07 – 02/08

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 06.07.2020.

06/07 – 12/07

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 08.06.2020.

08/06 – 14/06

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 18.05.2020.

18/05 – 24/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 27.04.2020.

27/04 – 04/05

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

vizuĀlĀ mĀksla — Aktuāli — 02.03.2020.

02/03 – 08/03