Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Diskusija “Fotogrāfi katastrofu laikmetā”
Rīgas Fotomēneša ietvaros
31. maijā
Foto: Pāvels_Starzecs
31. maijā plkst. 20.00, tiešsaistē Rīgas Fotomēneša Facebook lapā norisināsies diskusija “Fotogrāfi katastrofu laikmetā”, kurā tiks runāts par fotogrāfu misiju, lomu un darba apstākļiem globālo sociālpolitisko satricinājumu kontekstā. Diskusijā piedalīsies fotoredaktore, kuratore un rakstniece Tanvi Mišra no Deli, Indijā, dokumentālā fotogrāfe, filmu veidotāja, autore un pedagoģe Nina Bermane no ASV, fotogrāfs Mohameds Zānons no Gazas, Palestīnā, kā arī fotogrāfe, pētniece un Publisko protestu arhīva kuratore Karolīna Gembara no Varšavas, Polijā.
Fotogrāfi jau kopš medija izgudrošanas vienmēr bijuši klātesoši kā liecinieki. Tomēr viņu loma mainās, tāpat kā attīstās katastrofu veidi. Lai arī notikumu fiksēšanai vienmēr būs izšķiroša nozīme, tomēr arī fotogrāfiem ir jāpielāgojas, jāatpazīst taktikas un apstākļus, jāizmanto attēli, jāstāsta, jābūt iesaistītiem notikumos, nevis tikai tie jāfotografē. Mūsdienās vizuālie mākslinieki dokumentē protestus un post-žurnālistikas fotogrāfi veido mākslas grāmatas, daži rīko fotografēšanas darbnīcas bērniem konfliktu plosītos rajonos. Bet vai mēs varam teikt, ka fotogrāfi ir pieņēmuši sociālo un ētisko pavērsienu? Diskusijas laikā ārvalstu eksperti aplūkos dažādu vizuālo prakšu būtību ikdienas katastrofu kontekstā. Atceroties Džo Spensa vārdus par to, ka fotogrāfi vienmēr tiek iegremdēti politikā, viņi pārdomās fotogrāfu mainīgo lomu mūsdienu pasaulē.
Kristapa Ancāna instalācija
“Cik daudz Tu šobrīd būtu gatavs maksāt par tumšās matērijas noslēpumu?”
uz Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas fasādes un Instagram kontā
1.–7. jūnijs
Kristaps Ancāns. Cik daudz Tu šobrīd būtu gatavs maksāt par tumšās matērijas noslēpumu?
No 1. līdz 7. jūnijam būs aplūkojama Kristapa Ancāna instalācija “Cik daudz Tu šobrīd būtu gatavs maksāt par tumšās matērijas noslēpumu?” - konceptuāls mākslas darbs uz Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) ēkas fasādes, kā arī Instagram (kristaps_ancans) kontā. Darba konteksts ir autora instalācija galerijas domobaal fasādē Londonas Galeriju nedēļā, kas norisinās no 4. līdz 6. jūnijam.
Kristaps Ancāns par sevi saka: “Manā mākslas praksē tiek svinētas neskaidrības cilvēka, dabas un mašīnas attiecībās. Savu konceptuālo pieeju es sauktu par pētniecisku un pašreiz tieši dažādu kontekstu izmantošana ir kļuvusi par nozīmīgu daļu no manu darbu formas un satura”.
Darbs tehniski risināts kā divas lielformāta izkārtnes Baltā nama fasādē, bet izvērsums ir publicēts LNOB un autora Instagram ierakstos. “Instalācijas saturu un formu veido mākslinieka uzbūvēts teikums, kas nosēžas sociālajā atmosfērā”, raksturo projekta kuratore Inga Šteimane. Darba konteksts ir kovidkrīze un globālās perspektīvas neskaidrības, kas radījušas situāciju, kurā dominē jebkādu risinājumu meklēšana - vai ikkatrs jūtas provocēts uz ikdienas varoņdarbu vai vismaz uz izmaiņām centienos, uzskatos un prioritātēs. Izkārtņu melnbaltais kolorīts respektē Baltā nama gaismēnas, bet teikumā saklausāmais heroisms un kaislības sasaucas ar klasicisma vērtībām. Kristapa Ancāna darbiem piemīt zināms skatuviskums un retoriski žesti, it kā darbu faktūra būtu modelēta, miksējot reklāmas, sociālo protestu un Aristoteļa Ars Rhetorica mācības par logosa, patosa un ētosa svarīgumu saziņā, norāda kuratore.
Instalācija “Cik daudz Tu šobrīd būtu gatavs maksāt par tumšās matērijas noslēpumu?”
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Fotogrāmatām veltīta izstāde
SELF PUBLISH RIGA 2021
ISSP Galerijā
1. jūnijs–1. jūlijs
No 1. jūnija līdz 1. jūlijam ISSP Galerijā būs skatāma SELF PUBLISH RIGA fotogrāmatu izstāde – viens no galvenajiem Rīgas Fotomēneša notikumiem, ko jau piekto reizi rīko biedrība ISSP. Ekspozīciju veidos ap 150 daudzveidīgi izdevumi, kuru vidū atrodami gan prestižu konkursu uzvarētāji, gan vēl neizdotas, pašrocīgi veidotas grāmatas no dažādām valstīm, kā arī īpaši šim notikumam radīta instalācija “Stikla Strenči dažos vārdos”.
Ekspozīcija sniegs iespēju vienkopus aplūkot pasaulē nozīmīgākā fotogrāmatu konkursa Paris Photo – Aperture Foundation PhotoBook Awards pagājušā gada finālistes, starp kurām iekļuva arī divi Latvijas autoru veidoti izdevumi – mākslinieces Diānas Tamanes grāmata Flower Smuggler (“Ziedu kontrabandiste”) un mākslinieku grupas “Orbīta” sadarbībā ar Latvijas Fotogrāfijas muzeju radītais izdevums “Stikla Strenči”, kas ieguva arī “Gada vēsturiskās grāmatas 2020” titulu Arlas fotogrāfijas festivālā Les Rencontres d’Arles un Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas konkursā “Zelta Ābele” tika apbalvots kā 2019. gada “Skaistākais mākslas izdevums”.
Izstādē SELF PUBLISH RIGA 2021 būs apskatāmas arī fotogrāmatu izlases no Africa in the Photobook (kurators – Bens Krevinkels) un Nordic Dummy Award (kuratori – Antonio Kataldo un Adria Žulia) kolekcijām, Latvijas (kuratore – Evita Goze), Lietuvas (kurators – Pauļus Petraitis) un Igaunijas (kuratore – Kulla Lāsa) pēdējo gadu interesantākās fotogrāmatas, kā arī labākie SELF PUBLISH RIGA 2021 fotogrāmatu maketu konkursam iesūtītie darbi un īpaši šai izstādei veidota instalācija.
Redaktores Annas Volkovas un dizainera Alekseja Muraško instalācija “Stikla Strenči dažos vārdos” pievēršas attēla un teksta mijiedarbībai fotogrāfiju arhīvā. “Lai atvieglotu attēlu meklēšanu katalogos, arhīvi izmanto atslēgvārdus un tekstus, kas īsumā apraksta attēlu saturu. Izstādē izmantoti Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga attēlu satura apraksti un Latvijas Fotogrāfijas muzeja Strenču fotodarbnīcas arhīva struktūra un attēli,” skaidro Volkova.
Izstādes SELF PUBLISH RIGA 2021 kuratore – Evita Goze.
Izstādes laikā tiks izziņoti arī šī gada SELF PUBLISH RIGA 2021 fotogrāmatu maketu konkursa uzvarētāji. Konkursa galvenā balva ir iespēja veidot izstādi ISSP Galerijā nākamā SELF PUBLISH RIGA laikā, bet labākās Baltijas pašizdotās fotogrāmatas autors saņems 500 eiro drukas un ierāmēšanas pakalpojumiem fineArtPrint.lv.
Ieeja izstādē ir bez maksas, obligāta iepriekšēja reģistrēšanās: ej.uz/selfpublishriga2021
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3
Grupas izstāde “Aukstais laiks ārpus eņģēm”
un
Stīnes Dejas izstāde “Pēdējā cerība”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
1. jūnijs–4. jūlijs
Elizaveta Šneidermane. Bumbie’s Mom, 2021. Foto: Ansis Starks
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs no 1. jūnija piedāvā apskatīt jauno izstāžu ciklu ar iepriekšēju pierakstu rakstot uz kim@kim.lv vai zvanot uz + 371 29600916 .
Līdz 4. jūlijam būs skatāma izstāde “Aukstais laiks ārpus eņģēm”, kas apvieno īpaši šim notikumam radītus, kā arī jau esošus mākslinieku, kuratoru un rakstnieku darbus. Tie sniedz sānskatu “krionikā” – pseidozinātniskā dzīves paildzināšanas metodē, kas darbojas, apturot miršanas procesu – un hibrīdās bažās, kuras tā izgaismo. Piedāvājot dažādas laika un tā ētisko dimensiju uztveres perspektīvas, “Aukstais laiks ārpus eņģēm” pievēršas apstādinātu, improvizētu un nepabeigtu dzīvības un laika formu izspēlēšanai.
Izstādes dalībnieki: Santa France, Edgars Gluhovs, Ainārs Kamoliņš (un Tinaņa Liņa), Estere Kajema, Nūra Mobaraka, Džeks Smits, Eelizaveta Šneidermane / Kuratore: Zane Onckule
Laiks “eņģēs” ir laiks, kas ir pakļauts un pakļaujas virzībai, savukārt “ārpus eņģēm” izkritušajā laikā (“Hamlets”) šīs attiecības ir apvērstas, un laiks ir tas, kas nosaka kustību vai tās neesamību. Nespēja rīkoties, notikumu dublēšanās, greizas attiecības starp pagātnes un tagadnes notikumiem uzbur fiktīvu un baisu realitātes apziņu, kurā centieni noskaidrot savu patību nozīmē būt apveltītam ar privilēģiju veidot konsekventu naratīvu. Apjukusi savā izplūdušajā identitātē, šodienas sabiedrība, gluži tāpat kā “Hamleta” lugas varoņi, kas vaicā “būt vai nebūt?”, slīkst pārdomās, vai pieredzētais norisinājies nomodā, vai arī tā jau ir atrašanās pēcnāves dzīvē. Caur instalāciju, video, skaņu un tekstu šeit izgaismojas ar identitāti, atmiņu un pārvaldību saistīts problēmloks, pārvēršot izstādi sava veida laboratorijā, kur krionizētais mākslas students Hamlets ir sācis atkust un mēģina orientēties jaunajā, “ārpus eņģēm” esošajā, pasaulē.
Kamēr Hamlets mēģina verificēt savu atmiņu, vērojot apkārtējo reakcijas, izstādes spektrālais korpuss atklājas šādās ainās: latviešiem raksturīgā kapu kultūras kulta figurālā kompozīcijā – retrofutūristiskā mielastā veļiem (Santa France) lejupielādējamas hologrammas formā; slēgtos kravas konteineros noglabātā instalācijā (Edgars Gluhovs), no kuras dzēstas jebkādas vizuālas pazīmes no kādreizējas mākslinieka izstādes šajās pašās telpās; “Hamleta” kā policejiskas valsts attēlojuma jaunradītā tekstā (Ainārs Kamoliņš), sniedzot instrukcijas neskaidrības (nepilnīgas informācijas dēļ) radīšanā un pavadošo šaubu par pareizās rīcības pamatojumu uzturēšanā; video esejā (Estere Kajema) skumju ieskautajā hauntoloģijā, kurā popkultūras spoki darbojas kā šveicari, ļaujot rēgiem izslīdēt no to nemājīgajiem mitekļiem vēlīnā kapitālisma pasaulē; Hamleta tēva gara kā halucinācijas asociatīvā izspēlēšanā caur emocionāli uzlādētu audio darbu (Nūra Mobaraka), kas ierakstīts pansionātā, dušā, mašīnā un citviet un pārraida sarunas ar tēvu poliglotu, kam neiroloģiskas anomālijas dēļ ir 30 sekunžu doma un atmiņa; instalācijā (Jeļizaveta Šneidermane), kurā ar krioniskas reģenerācijas palīdzību īstenota joprojām notiekošu un re-animējošu vēsturisku tropu – supergrāvēja Disneja agrīnās animācijas priekšteču un izstumto – pārveide jaunās formās, to atdzimšana un augšāmcelšanās, un, visbeidzot, sienas gleznojumā, kas ietver fragmentus no “Hamleta” adaptācijas scenogrāfiju zīmējumiem (Džeks Smits), izceļot “lendlordisma” jēdzienu kā “mūsu laika galveno sociālo ļaunumu” jeb maģiju, maksājot ziedojuma upuri par aizsardzību, lai tiktu atstāti mierā.
Stīne Deja. “Pēdējā cerība”, instalācijas skats. Foto: Ansis Starks
Līdz 4. jūlijam skatāma arī Stīnes Dejas izstāde “Pēdējā cerība” (Last Resort) veltīta mākslinieces jaunākajiem pētījumiem par nemirstību un dzīvildzes pagarināšanu, pievēršoties transhumānisma un krioprezervācijas tēmām. Nāve ir cilvēka stāvokļa neizbēgamība, cikls, kas vēstures gaitā atkārtojies bez izņēmumiem. Bet ja nu nākotnē zinātnieki spēs uzveikt šo galīgo nenovēršamību un izārstēt pasaulē “visbīstamāko” stāvokli: mirstību? Ko nozīmē būt cilvēkam tehnoloģiju laikmetā un vai mēs ar tehnoloģiju palīdzību spējam izmainīt dabisko dzīves ciklu? Vai drīzāk – kas tehnoloģiju laikmetā ir nāve?
Kurators ir Toke Likebergs
Izstādes instalācijas pamatā ir skulptūru sērija “Termiskā dzemde” (“Thermal Womb”, 2019), ar kuru palīdzību tiek vizualizētas pašreizējās krioprezervācijas metodes. Šobrīd visā pasaulē 401 mirušo ķermeņu un vēl vairāk galvu, iegremdēti šķidrā slāpeklī, gaida zinātnes attīstību, lai nākotnē varētu tikt atdzīvināti. Plašo pētījumu rezultātā Dejas skulptūras ir gandrīz precīzs paraugs tam, kā viens no lielākajiem krioprezervācijas uzņēmumiem – Alcor – uzglabā ķermeņus termiskajos guļammaisos ar kājām gaisā, pirms tie tiek iegremdēti metāla termosos, kas pildīti ar šķidro slāpekli. Ķermeņi tiek turēti ar kājām gaisā, lai ārkārtas situācijas gadījumā to galvas pēc iespējas ilgāk paliktu vēsumā. Katrai skulptūrai ir unikāla 3D animēta seja, kas darbojas kā sava veida portreta panelis, līdzīgs tiem, kas tiek rūpīgi gleznoti mumifikācijas procesā. Senajā Ēģiptē tika uzskatīts, ka apgleznotās maskas palīdzēs mirušā cilvēka dvēselei (Ka) atpazīt tās īpašnieku – mīkla, ar kuru nākotnes dekrioprezervētajiem cilvēkiem var nākties cīnīties. “Pēdējā cerība” izrāda šīs skulptūras smilšu vidē, atveidojot Alcor atrašanās vietu Arizonas tuksnesī un vienlaicīgi iztēlojoties distopiskas nākotnes scenāriju, kurā ķermeņi tiek atstāti novārtā, aizvien optimistiski gaidot savu atdzimšanu.
Šī izstāde tiek organizēta sadarbībā ar Laikmetīgās mākslas centru “Tranen”, Hellerupā, Dānijā.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga
Ditas Lūses izstāde “Saliktais Laiks”
Kultūras centra GrataJJ mākslas galerijā MuseumLV
No 1. jūnija
Kultūras centrs Grata JJ un mākslas galerija MuseumLV atsāk darbu un no 1. jūnija vērs savas durvis apmeklētājiem - pēc iepriekšēja pieraksta. Lūgums apmeklētājiem pieteikt savu apmeklējumu savlaicīgi, zvanot uz tālruni 670 16 602, rakstot e-pastu uz info@museumlv.com vai sūtot ziņu lietotnē WhatsApp (254 09 000).
Galerijā būs skatāmas divas izstādes – Ditas Lūses personālizstāde “Saliktais Laiks” un izstāde - izpārdošana “100 darbi-100 autori”.
Ditas Lūses izstāde skatāma MuseumLV galerijas pirmajā stāvā. “Strādājot pie izstādes darbiem, arvien vairāk domāju, ka katra cilvēka laiks ir personisks un unikāls, un kopīgais, universālais laiks ir tikai ilūzija. Mūsu katra tagadne sastāv no realitātes, no nākotnes gaidām un no pagātnes atmiņām, kuras ataust prātā kāda impulsa izraisītas. Iedziļināšanās pagātnē un atmiņas, tai skaitā mantotās atmiņas, reizēm ir tik spēcīgas, ka darbojas vizuāli aktīvāk nekā tagadnē acu priekšā redzamais.
Līdzīgi kā ožas atmiņa, kas visilgstošāk saglabājas cilvēka prātā un ļauj izjust smaržas, balstoties uz atmiņām par reiz piedzīvoto, tāpat reizēm arī redzamais attēls rada līdzīgu impulsu - skatoties uz kādu vizuālu liecību, tu domās tiec aizrauts citā laikā un vietā, un ieraugi savā iztēlē pavisam citu ainu vai notikumu un aizmaldies domu labirintos.
Kāpēc vidējās paaudzes māksliniekus šobrīd nodarbina iedziļināšanās sevī un pagātnē? Viens no iemesliem varētu būt tas, ka ir izaugusi jauna “telefonu paaudze”, kurai lielā mērā ir zudusi saikne ar pagātni un, iespējams, mākslinieki to intuitīvā līmenī uztver un mēģina caur saviem darbiem mest tiltu starp tiem laikiem, kad bija vēstuļu un ģimenes fotoalbumu kults, un tagadējo instagram laikmetu. Varbūt tā ir nostaļģija, no vienas puses saprotot, ka tāda ir šī laika realitāte, bet no otras puses ir skumji par aizejošo, ir sentiments pret to.
Vēstules un to rakstīšana un saņemšana ir attiecību forma, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā izzudusi, taču tā ir paliekoša attiecību liecība – kaut kas tāds, ko mūsdienu attiecības nespēj atstāt taustāmā formā. Vēstules ir arī apliecinājums laikam, ko viens cilvēks velta otram, tas ir kaut kas tāds, ko mūsdienās nedaram, mēs savu laiku daudz mazāk veltam otram cilvēkam. Mūsdienu saziņa ir īsa, fragmentēta, nerūpīga, mazlaikietilpīga un tas bieži vien kļūst par apgrūtinājumu attiecību kopšanai un izbaudīšanai.
Izstādes centrālais tēls ir attiecības, to atstātās liecības, kuras joprojām aktīvi ietekmē pēcnācējus. Varbūt ir būtiski un skaisti reizēm apstāties un paskatīties uz divu jaunu cilvēku mīlestību vai dzīves līkločiem caur viņu atstātām liecībām – vēstulēm un fotogrāfijām, kas laika zoba apdzeltējušas, tomēr mūs iespaido un parāda, no kurienes mēs nākam un kas mēs esam?
Izstādes iedvesmai izmantotas autentiskas vēstules un fotogrāfijas no ģimenes arhīva,” stāsta Dita Lūse.
MuseumLV galerija
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Grafikas kolekcijas izstāde “Pilsēta. Daugavpils”
Latgales Centrālajā bibliotēkā
1. jūnijs–31. jūlijs
Mārīte Kluša. Inspirācija II, linogriezums, tuša, 59,2 cm × 39,4 cm, 2012
No 1. jūnija līdz 31. jūlijam Latgales Centrālajā bibliotēkā apskatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra grafikas darbu kolekcijas izstāde “Pilsēta. Daugavpils”.
Daugavpils Marka Rotko māksla centra grafikas kolekciju veido vairāk nekā pieci simti mākslas darbu dažādās grafikas tehnikās, ko radījuši mākslinieki no trīsdesmit valstīm. Tie ir gan darbi, kurus mākslas centram novēlējuši nozīmīgu starptautisku izstāžu dalībnieki, gan vērtīgi iepirkumi no Latvijas māksliniekiem, gan Rotko centra lepnums – darbi no Starptautiskā Latgales grafikas simpozija, kas Daugavpilī notiek nu jau desmit gadus.
Starptautiskais Latgales grafikas simpozijs ir veidojies kā noturīga tradīcija grafikas medija māksliniekiem. Simpozijā tiek risinātas dažādas tēmas, tiek veidoti stāsti par iespējamo un reflektēts par pastāvošo, mākslinieki nododas pašizziņai un vispārīgā pētniecībai, bet nemainīga paliek norises vieta – Daugavpils – ar savu cietoksni, ainaviskajiem Daugavas skatiem, īpatnējo krāsu paleti un daudzslāņaino vēsturi.
Izstāde “Pilsēta. Daugavpils” ir neliels ieskats mākslinieku interpretācijā par Daugavpili. Tajā skatāms piecu grafikas simpoziju veikums, kurā dominē individuālais pilsētas redzējums. Radošās ieceres un mākslinieciskie rokraksti vēsta par būtiskāko pilsētvidē – tās arhitektūrā, ielu un ikdienas ritmos, cietokšņa formās un uzvedības normās. Visi mākslas darbi ir tapuši Daugavpilī un ir nesaraujami saistīti ar šo pilsētu.
Izstādē piedalās: Rasma Kazia, Nele Zirnīte, Aivars Bulis, Lāsma Pujāte, Mārīte Kluša, Justīne Lūce (Latvija), Kalli Kalde (Igaunija), Jirgens Hēričs (Vācija), Irēna Lavruško (Ukraina), Elizabete Rouza (ASV).
Latgales Centrālā bibliotēka
Rīgas iela 22a, Daugavpils
Helēnas Heinrihsones izstāde “Sieviete”
galerijā “Māksla XO”
3.–28. jūnijs
Helēna Heinrihsone. Diena. Aaudekls, eļļa, 130x170 cm, 2021
No 3. līdz 28. maijam galerijā “Māksla XO” būs skatāma Helēnas Heinrihsones izstāde “Sieviete”.
“Pasaulē ir tik daudz skaistā un pasaule ir pārņemta ar skaisto... Rozes un krūtis ir skaistuma simboli cauri gadsimtiem. Dārgumi, ko zina katrs – sieviete, vīrietis, bērns. Madonnas, kurtizānes, zemnieces un aristokrātes ir apdziedātas pasaules mākslā. Dzīvības avots. Arī šodien. Mēs šeit esam,” stāsta Helēna Heinrihsone.
Helēnas Heinrihsones jaunākā izstāde iecerēta kā veltījums visām pasaules sievietēm. Īpašs uzsvars jauno darbu sērijā likts uz sievietes fiziskā un garīgā skaistuma emancipāciju, velkot paralēles starp ķermeņa estētiku un dabas elementiem. Sievietes ķermeņa skaistums saistībā ar diennakts gaismas niansēm. Intīmi tiešā pārtapšana vispārinājumā, tēlu un simbolu līmenī. Uzsverot intimitātes un viegli erotiskās nojausmas nozīmi gan kritiskās domāšanas procesu attīstībā, gan ķermeņa un dabas procesu uztverē šodien. Helēna Heinrihsone ir glezniecības ideāliste. Viņas pasaulē valda talants, iztēle, jūtas un pārdomas, un ticība, ka tam visam ir vieta mūsdienās. Viņas spēkos ir mainīties, doties nezināmajā, atklāt jauno un atkal atgriezties pie reiz atrastā.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Mākslas parks “Mobilais muzejs. Nākamā sezona”
bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorijā
3. jūnijs‒29. augusts
Lai aktualizētu Laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību un iepazīstinātu sabiedrību ar būtisku Latvijas laikmetīgās mākslas vēstures segmentu, bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorijā tiek ierīkots mākslas parks ar nosaukumu “Mobilais muzejs. Nākamā sezona”, kurš būs pieejams no 3. jūnija līdz 29. augustam un kura tapšanā piedalās Latvijā plaši pazīstami mākslinieki Aigars Bikše, Ēriks Božis, Evelīna Deičmane-Vida, Ivars Drulle, Reinis un Krista Dzudzilo, Dace Džeriņa, Andris Eglītis, Katrīna Neiburga, Jānis Noviks, Kirils Panteļejevs, Monika Pormale, Artūrs Virtmanis, Brigita Zelča-Aizpure. Mākslas parkā būs izstādīti šo mākslinieku darbi, kas tapuši dažādos mākslas projektos pēdējo 30 gadu laikā. Šie mākslas objekti “bez mājām” būtu pelnījuši atrasties Latvijas laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā, taču šeit, atrauti no to sākotnējā konteksta un izstādīti kopā, tie veido jaunu polifonisku Latvijas mākslas vēstures attīstības vēstījumu un aktualizē laikmetīgās mākslas muzeja nepieciešamību.
“Veidojot šo projektu, atsaucu atmiņā izstādi, kuru 2007. gadā kūrēju toreizējā Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāžu telpā ‒ Andrejsalas korpusu ceha zālē un projektu telpā “Ēdnīca”. Izstāde ar nosaukumu “Mobilais muzejs” aicināja pievērst uzmanību tai laikā aktualizētajai laikmetīgās mākslas muzeja iecerei – muzeja skici bija veidojis slavenais arhitekts Rems Kolhāss, paredzot par muzeju pārveidot vēsturisko Andrejsalas termoelektrocentrāles ēku. LLMC tolaik aicināja domāt ne tik vien par muzeja ēku, bet arī par muzeja kolekcijas veidošanu un plānotā muzeja vīziju.
Apzinot šodienas situāciju, nevar nepamanīt virkni līdzību – mēs veidojam mākslas ekspozīciju degradētā postindustriālā pilsētas teritorijā un joprojām uzdodam tos pašus jautājumus. Kad Latvijā būs laikmetīgās mākslas muzejs? Kāds tas būs? Kā tiek veidota topošā laikmetīgās mākslas kolekcija? Šis gadu desmitiem gaidītais laikmetīgās mākslas muzejs jau kļuvis par imagināru tēlu, tādu kā atpazīstamu seriālu varoni, kas ik pa brīdim ieslīd Latvijas kultūrpolitikas kadrā. Tāpēc arī šī gada vasarā iecerētajai ekspozīcijai bijušās tekstilfabrikas “Boļševička” teritorijā tiek dots nosaukums “Mobilais muzejs. Nākamā sezona”,” – mākslas norises kontekstu iezīmē tās kuratore un LLMC direktore Solvita Krese.
Tēma tiks aktualizēta arī ar publiskās programmas palīdzību. Mākslas parka “Mobilais muzejs. Nākamā sezona” un festivāla “Survival Kit” publiskās programmas šogad apvieno kopīgs nosaukuma un tematiskais ietvars “Fiktīvais muzejs”, tādējādi veidojot iluzora muzeja struktūru, kas sastāv no nākotnes un pagātnes muzeju departamentiem. Nākotnes muzeja departamenta pārziņā esošos jautājumus diskusijās un pasākumos sešās sērijās risinās mākslas parka notikumi. Savukārt pagātnes muzeja departamenta platforma būs festivāla “Survival Kit 12” publiskā programma, kurā ietvertas diskusijas, mākslinieku autorvakari, procesuālās mākslas un izglītības programmas aktivitātes.
Šī būs apjomīga mākslas ekspozīcija ārtelpā – muzejā bez sienām, to varēs apmeklēt individuāli, sekojot digitāli sagatavotam norises ceļvedim un audiogidam. Mākslas parks apmeklētājiem būs pieejams bez maksas no 3. jūnija līdz 29. augustam un tas būs atvērts trīs dienas nedēļā ‒ ceturtdienās un piektdienās 14:00 – 20:00, bet sestdienās 12:00 – 20:00.
Mākslas parks “Mobilais muzejs. Nākamā sezona”
Ganību dambis 30, Rīga
Latvijas Fotogrāfijas muzejs raidierakstu programmas
“Fotogrāfu balss muzejā” ietvaros
Aicina iesūtīt jautājumus fotogrāfei Elīnai Rukai
Līdz 3. jūnijam
Elīna Ruka. Decalage Horaire, 2018
Latvijas Fotogrāfijas muzeja raidieraksta “Fotogrāfu balss muzejā” nākamais viesis – mākslas fotogrāfe Elīna Ruka! Visi interesenti ir aicināti līdz 3. jūnijam iesūtīt jautājumus mākslas fotogrāfei Elīnai Rukai. Jautājumus sūtīt uz e-pastu info@fotomuzejs.lv vai aizpildot veidlapu , tos arī iespējams uzdot, rakstot privātu ziņu uz kādu no muzeja oficiālajiem sociālajiem tīkliem Facebook, Instagram, Twitter: @Fotomuzejs.
Atgādinām, ka Latvijas Fotogrāfijas muzejs 2021. gada sezonā organizē jaunu, izglītojošu programmu plašai auditorijai – raidierakstu (podkāstu) ciklu “Fotogrāfa balss muzejā”, kurš sastāvēs no astoņām intervijām ar latviešu fotogrāfiem. Programma radīta ar mērķi veicināt aktīvu sadarbību starp institūciju, fotogrāfiem un sabiedrību, kā arī raisīt diskusiju par fotogrāfa darbu, tā specifiku un apspriest nozarei aktuālus tematus. Šīs sarunas fotogrāfiem sniegs iespēju paust savas idejas un nostāju vidē, kurā tās netiek interpretētas vai pārveidotas citu vārdiem, tādējādi saglabājot paša autora vēstījumu par savu darbu.
Elīnu Ruku, strādājot ar fotogrāfiju, interesē medija robežas, tradīciju pārskatīšana. Viņai patīk pētīt gan materiālu, gan tā formu. Fotogrāfe savos darbos bieži izmanto caurspīdīgu materiālu – foto plēvi; vispirms tā ir norāde uz ūdens dabu – caurspīdīgumu; kad materiāls apdrukāts, tas turpina spēli starp attēlu un materiāla īpašībām, kā arī aizpilda robus zināšanās un pieredzes trūkumā par ūdeni. Māksliniece griež, veido un kārto fotogrāfijas slāņos, it kā secētu ūdeni, lai uzzinātu, kas slēpjas dziļākos slāņos, izveidojot savu interpretāciju par realitāti, zināšanām, kustību un dziļumu. Pievienojot līmlenti, novelkot līnijas, viņa rada stabilitāti un drošības sajūtu, lai gan ūdenim tāda nepiemīt. Savukārt telpiskajos darbos formas kļūst līdzīgākas ūdens kustībai, veidojot apņemošu pieredzi.
Impulss pievērsties ūdens tēmai autorei radās neizpratnes dēļ, kā tas spēj vienlaicīgi ar milzu spēku vilināt un atgrūst. Ūdens nepārtrauktā kustība, amorfā daba, daudzveidīgums un dažādība, mainība un noslēpumainība ir stimuls autores padziļinātai tēmas izpētei un mākslas radīšanai. Strādāt ar šo tēmu, viņasprāt, vienlaikus ir vērot un domāt par vienmēr mainīgo dzīvē, mūsos un fotogrāfijā.
Iepriekšējos raidījumus, kuros runā Aivars Liepiņš un Agnese Zeltiņa, iespējams noklausīties muzeja mājas lapā.
Jāņa Kraukļa un Luīzes Rukšānes izstāde “Lēni utjp.”
galerijā “Checkpoint: Balode”
4.–20. jūnijs
No 4. līdz 20. jūnijam jaunās paaudzes mākslinieki Jānis Krauklis un Luīze Rukšāne aicina uz jauno galeriju “Checkpoint: Balode”, lai apmeklētu mākslas izstādi “Lēni utjp.”. Izstādē apskatāmie darbi lēnām stāstīs par laika ritējumu, kas neatkarīgi no šī brīža zinātnes sasniegumiem, vēl aizvien ir neatgriezenisks process. Autori mēģina rast veidus kā ar šo laiku sadzīvot, nevis apšmaukt to ar injekciju palīdzību.
Ekspozīcijā būs apskatāmi 23 Luīzes Rukšānes zīmējumi, Jāņa Kraukļa objekts no koka un abu mākslinieku sadarbībā radīta instalācija pagrabstāvā.
“Checkpoint: Balode” ir Kultūrbāra “Balodis” vasaras projekts – galerija, ko radījusi Anna Miesniece ar arhitekta Krista Ernstsona, tēlnieka Jāņa Berga un mākslinieces Luīzes Rukšānes līdzdalību. Galerija, kas atrodama arhitekta Modra Ģelža projektētā ēkā Eduarda Smiļģa ielā 34a, radīta, lai bagātinātu Pārdaugavas kultūrainavu un lai 2021. gada vasarā būtu vēl viena vieta, kur satikties, uzkavēties un apmainīties idejām.
Galerijā “Checkpoint: Balode” vasaras laikā plānots īstenot 5 izstādes, ko veidos 5 mākslinieku pāri – Luīze Rukšāne un Jānis Krauklis, Romans Korovins un Semjons Haņins, Miķelis Mūrnieks un Armands Freibergs, Estere Grāvere un Agnese Čemme, Ieva Putniņa un Hanele Zane Putniņa. Katra izstāde tiks veidota, mijiedarbojoties diviem vienas paaudzes māksliniekiem, kuru pēdējā laika radošais veikums caur dažādiem izteiksmes līdzekļiem tieksies veidot dialogu.
“Pop-up projekts tapis, ne tikai lai pievērstu uzmanību interesantiem māksliniekiem, bet arī kultūrvēsturiskiem objektiem ar vēsturi, kas “izmētāti” Pārdaugavā. Visā pasaulē un tepat kaimiņos šādi objekti ir paaugstinātas uzmanības centrā. Esmu pārliecināta, ka sadarbībā ar māksliniekiem izdosies veidot jaunu kultūras vektoru un veicināt kultūras pieejamību apkaimēs. Es ceru uz jaunās Rīgas Domes administrācijas uzmanību, lai kopīgi pārskatītu pamestu ēku nākotni un izmantošanas iespējas.” saka idejas autore Anna Miesniece
Galerija “Checkpoint: Balode”
Eduarda Smiļģa iela 34a, Rīga
Koprades laboratoriju ekspozīcijas
Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā
līdz 3. jūnijam
Koprades laboratorijas Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tika veidotas brīdī, kad kultūrvietas valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ apmeklētājiem slēgtas. Kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar profesionāliem māksliniekiem un radošiem siguldiešiem radīja vietu, kurā caur mākslas valodu runāt par sabiedrībai aktuālām tēmām. Nu koprades laboratorijās “Daba”, ”Pilsēta” un “Nākotne” līdz 3. jūnijam apskatāma noslēdzošā mākslas projektu sērija.
Dabas laboratorijā caur Annas Priedolas darbu sēriju “datu receptes” tapis darbs “Mūsu maize”, kurā māksliniece dažādus abstraktus lielumus un attiecības attēlo, izmantojot pārtiku kā mākslas materiālu. Dati un statistika parāda lietu un procesu kopainu, taču reizēm šī abstraktā informācija šķiet grūti uztverama. Tajā skatāma maizes klaipos attēlota Siguldas novada uzņēmējdarbības izaugsme, kas fiksēta četros novadam nozīmīgos gados – 2000., 2003., 2009. un 2021. gadā.
Pilsētas laboratorijā aplūkojama noslēdzošā daļa foto projektam “Trešā acs”. Instalācijā aplūkojami visu projektā iesaistīto dalībnieku - 21 siguldieša radītās fotogrāfijas. Sigulda nav tikai ierastie skati pastkartēs. Atmiņā paliekošas pieturvietas pa ceļam uz darbu vai bērnudārzu, mīļākie pastaigu maršruti, noslēpumainās meža takas un pirmie plaukstošie ziedi mazdārziņos, no bērnudārzniekiem līdz senioriem. Visiem dalībniekiem tika nodrošināti vienādi fotografēšanas apstākļi - visas fotogrāfijas tika uzņemtas ar vienādiem fotoaparātu modeļiem un uz vienādas jutības 36 kadru fotofilmām.
Nākotnes laboratorijā skatāma Latvijas digitālā mākslinieka howiseedatworld 45 darbu kompilācija. Tajā mākslinieks dalās vīzijā par nākotnes muzejiem, mākslas baudīšanas pieredzi un to, kāda tā varētu būt nākamajām paaudzēm. Katrā no digitālajiem mākslas darbiem atspoguļots nākotnes muzeja apmeklētājs un ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to. Izstādes mērķis ir ne tikai ļaut skatītājam iztēloties muzeju apmeklējumu nākotni, bet arī darīt to ar kriptomākslas palīdzību, kas daudziem varētu šķist futūristisks sapnis, taču šobrīd ir pārņēmis visu pasauli.
Siguldas dzelzceļa stacijas laukums
Ausekļa iela 6, Sigulda
Robots NaoMi, kuram mākslinieki mācīs rūpēties par dzīvām būtnēm
RIXC virtuālajā rezidencē “Kontakt/Ligzda”
Līdz 19. jūnijam
Robots NaoMi ar Laimu Graždanoviču un Jurģi Peteru rezidencē “Kontakt/Ligzda” RIXC galerijā. Foto: Kristīne Madjare
Pagājušās nedēļas izskaņā atklātajā rezidencē “Kontakt/Ligzda”, kuru organizē Jauno mediju kultūras centrs RIXC sadarbībā ar Gētes Institūtu Rīgā, jaunas prasmes šoreiz ieradās apgūt nevis mākslinieks, bet robots.
Līdz 19. jūnijam RIXC rezidencē “Kontakt/Ligzda” robots NaoMi tiks mācīts kontrolēti izperēt putnu olas un kļūt par jaunas dzīvības līdzradītāju. Robota “vecāki” rezidencē ir jaunie mākslinieki Laima Graždanoviča un Jurģis Peters, kuri robotu apmācīs un palīdzēs apgūt nepieciešamās prasmes.
Vai vārdam “dabiski” pastāv robežas post-mākslīgā intelekta laikmetā? Vai mākslīgais intelekts spēs rūpēties par dzīvām būtnēm? Kopā ar robotu NaoMi aicinām ielūkoties nākotnē un sekot līdzi tiešraidei, lai noskaidrotu, vai ligzdā radīsies dzīvība? Šī ideja abiem māksliniekiem radās, domājot par cilvēku neviennozīmīgajām attiecībām ar mākslīgo intelektu un robotizāciju. No vienas puses bailes no nākotnes, kurā robotizācija būs atņēmusi cilvēkiem darbu, bet no otras puses – vīzija par futūristiku sabiedrību, kurā robotu darbaspēka rezultātā cilvēks beidzot ir brīvs.
NAO roboti GAIA un NaoMi ceļo pa Eiropu un apgūst daudzas jaunas prasmes – un tādā veidā arī veicina un pilnveido Eiropas programmētāju un mākslinieku savstarpējo sadarbību. tīklu. Kopš 2020. gada vasaras roboti Gētes institūta uzdevumā apceļo Eiropas pilsētas, un šī ceļojuma pēdējā rezidences vieta ir Rīga, kur šī gada maijā un jūnijā NaoMi viesojas RIXC galerijā.
Laikā, kad pandēmijas dēļ daudziem eiropiešiem ceļošanas iespējas ir ierobežotas, robotu ceļojums norit bez mazākās aizķeršanās. Katrā jaunā pieturvietā – Bratislavā, Groningenā un visās citās projekta pilsētās apvienojās programmētāji un mākslinieki, lai ar jaunu programmu palīdzību iemācītu robotiem jaunas prasmes. Ceļojuma maršruts katru robotu aizveda uz savu pusi, tādējādi projekta noslēgumā tie sava ceļojuma sākumpunktā atgriezīsies ar atšķirīgām prasmēm. Laikā, kamēr GAIA Rietumeiropā mācījās boksēties un spēlēt futbolu, NaoMi Austrumeiropā tika programmēts radīt mākslas darbus ar rakstāmmašīnu.
Laima Graždanoviča savā radošajā darbībā apvieno teoriju un praksi. Studē Latvijas Mākslas akadēmijā un ir absolvējusi audiovizuālās un skatuves mākslas teorijas studijas Latvijas Kultūras akadēmijā. Ir piedalījusies starptautiskās fotogrāfijas un performances meistarklasēs un darbojas arī kā īsfilmu kuratore Rīgas Starptautiskajā īsfilmu festivālā 2ANNAS.
Jurģis Peters ir studējis digitālo mediju tehnoloģijas un kiberdrošību Birmingemas universitātē un šobrīd studē maģistrantūras 2. kursā Vizuālās komunikācijas nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā. Viņš darbojas kā programmētājs un strādā kā kiberdrošības eksperts Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijā CERT.LV.
Robota gaitām RIXC galerijā var sekot līdzi īpaši izveidotajā tiešsaistes lapā.
Pirms robota NaoMi došanās mājupceļā tā apgūtās jaunās prasmes tiks prezentētas īpašā noslēguma pasākumā, par ko informācija tiks publicēta atsevišķi. Ja ar pandēmiju saistītā situācija pieļaus, vairāk nekā gadu ilgušā projekta galīgais rezultāts tiks prezentēts projekta “Generation A=Algorithmus” noslēguma festivālā Drēzdenes Higiēnas muzejā 2021. gada novembrī, klātesot visiem projekta dalībniekiem un Vildavas Tehniskās universitātes RoboticLab.
Līdz 19.jūnijam, robotu iespējams apmeklēt individuāli arī klātienē RIXC galerijā, galerijas darba laikā: trešdiena-sestdiena, 12:00-18:00, iepriekš piesakoties, sūtot ziņu uz e-pastu rixc@rixc.org vai zvanot, sūtot whatsapp ziņas uz tālruni 25358541 (Līva Siliņa).
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
VV Foundation izsludina Open Call sadarbībā ar kuratoru Žoau Laju
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam
Kurators Žoau Laja (João Laia)
VV Foundation izsludina pirmo PAiR rezidences Open Call, kurā aicināti pieteikties mākslas, kultūras un humanitāro nozaru profesionāļi – mākslinieki, kuratori, pētnieki, domātāji, rakstnieki un citi – no Ziemeļvalstīm un Baltijas reģiona. PAiR Open Call programma norisināsies no 16. augusta līdz 31. oktobrim un būs veltīta Pāvilostas apkārtnes dabas fenomenu pētīšanai. Dzīvnieki, augi un citas dzīvības formas atrodas pastāvīgā jaunrades un vairošanās stāvoklī. Gadalaiku cikls sastāv no dažādiem pilnveidošanās un beigšanās mirkļiem, kuru pēctecību iespējams apcerēt asociācijā ar radošiem vai performatīviem žestiem un situācijām.
PAiR gaida rezidences pieteikumus, kuros uzsvērta attīstība un darbība, prakses un metodes, kas kultivē ilgtspējīgus, no dabas procesiem un ritmiem aizgūtus eksistences veidus. Mūsu mērķis ir izpētīt Pāvilostas dažādo socio-vides ainavu, reģiona floras un faunas daudzveidību, apzināt tās kopienu un vēsturi. Strukturēts kā atvērts (open-ended) process, PAiR nodrošina publisku projektu prezentāciju, ar mērķi veicināt rezidentu pieredzes apmaiņu. Pirmajā rezidencē aicināti piedalīties divi Latvijas un divi starptautiski kultūras profesionāļi.
Pirmajā PAiR rezidences Open Call programmā līdzdarbosies kurators Žoau Laja (João Laia), kurš konsultēs rezidentus ideju attīstības procesā. Žoau Laja ir Helsinku laikmetīgās mākslas muzeja Kiasma vadošais kurators. Laia ir absolvējis Londonas King’s College maģistrantūru un studējis filmu kūrēšanu Consortium Londonā. Viņš ir piedalījies arī augstākā līmeņa studiju programmā CuratorLab, Stokholmā un kuratoriālā rezidenču programmā Fondazione Sandretto, Turīnā. Viņam ir pieredze sociālajās zinātnēs, filmu teorijā un laikmetīgajā mākslā.
“Mēs esam ļoti priecīgi paziņot, ka Žoau Laja būs PAiR 2021 sadarbības kurators. Viņam jau ir izveidojusies pieredze darbojoties šajā reģionā, tostarp, strādājot pie 14. Baltijas Triennāles programmas izveides. Laia iedrošinās domāt par jauniem krustpunktiem starp Baltijas un Ziemeļvalstīm. Mēs tik tiešām nevaram sagaidīt, kad uzsāksim sadarbību ar Žoau Laju!” stāsta VV Foundation dibinātāja Vita Liberte.
Lai pieteiktos rezidencei, interesenti aicināti iesūtīt sava vēlamā projekta idejisko izklāstu (ne vairāk kā 5000 zīmes) vienā PDF dokumentā, ar norādi, vai konkrētais projekts ir balstīts izpētē vai arī izstrādē, kam nepieciešami īpaši apstākļi (darbnīcas, materiāli u.c.), kā arī norādītu vēlamo rezidences uzturēšanās laiku (minimālais ir 1 mēnesis, maksimālais 3 mēneši), kā arī portfolio un CV līdz 30. jūnijam uz e-pastu info@vvfoundation.org.
Pieteikumus izskatīs VV Foundation komanda, sadarbībā ar kultūras nozares ekspertu un rezidences kuratoru Žoau Laju.
PAiR nodrošinās rezidentus ar studiju, dzīvesvietas telpu, pieeju bibliotēkai un galerijai, kuratoriālo atbalstu (kā minimums tiks organizētas 2 studiju vizītes mēnesī), nodrošina administratīvo atbalstu, kā arī pēc nepieciešamības pieeju darbnīcām, resursus materiāliem, instrumentiem un pētniecības resursiem.
Mākslas objekts – baltkrievu Pārmaiņu laukums
Esplanādē
Līdz 4. jūlijam
Esplanādē pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja skatāms festivāla “Rīgas Fotomēnesis” veidots mākslas objekts–izstāde “Pārmaiņu laukums”, kas ir veltījums baltkrievu iedzīvotājiem, kuri pēdējo 8 mēnešu laikā izgājuši cauri Baltkrievijas cietumiem.
Oriģinālais Pārmaiņu laukums atrodas kādā no Minskas iekšpagalmiem, kas kļuva par nozīmīgu baltkrievu simbolu cīņai par savām tiesībām. Šī vieta radās pārmaiņu rezultātā 2020. gada augustā, kad Baltkrievijā izcēlās masu protesti pēc prezidenta vēlēšanām. Pagalms kļuva par vienu no centrālajām pulcēšanās vietām, kur cilvēki apsprieda politiku, rīkoja koncertus, pretojās drošības spēku patvaļai. Pārmaiņu laukuma centrālais objekts ir elektrības transformācijas būdiņa, kuru rotāja sienas gleznojums ar dīdžejiem Vladimiru Sokolovski un Kirilu Galanovu. Šo grafiti varas iestāžu darbinieki neskaitāmas reizes aizkrāsoja, aizkrāsoto sienu apsargāja miliči, taču sienas gleznojums parādījās atkal un atkal. Viņi kļuva par “Pārmaiņu dīdžejiem”, kad mītiņā, kuru steidzīgi organizēja valsts struktūras, lai vēlēšanu dienas priekšvakarā, 9. augustā, Svetlana Tihonovskaja nevarētu tikties ar vēlētājiem, atskaņoja Viktora Coja dziesmu “Pārmaiņas”. Dīdžeji nekavējoties tika arestēti, piekauti cietumā un ieslodzīti uz 10 dienām, pēc kuru atsēdēšanas viņi emigrēja no Baltkrievijas. Novembrī pēc iedzīvotāja Romāna Bondarenko slepkavības laukums kļuva par piemiņas vietu, kur desmitiem tūkstošu cilvēku nesa ziedus un sveces. Dažas nedēļas vēlāk īpašās vienības nežēlīgi izkliedēja mītiņu, piemiņas vieta tika iznīcināta.
Rīgas Fotomēneša objekts “Pārmaiņu laukums” ir oriģinālās elektrības būdiņas kopija, kas izveidota Esplanādē pie LNMM. Būdiņas sienu rotā sienas gleznojums ar dīdžejiem, bet ēkas sienas papildina fotoizstāde – vairāk nekā 100 fotogrāfijas, kas dokumentē notikumus Pārmaiņu laukumā.
14. jūnijā plkst. 19.00 Rīgas Fotomēneša Facebook lapā notiks diskusija “Spēle bez noteikumiem. Fotožurnālista darbs Baltkrievijā”, kur par sarežģītajiem apstākļiem žurnālistiem Baltkrievijā diskutēs fotoreportieri Irina Arakhovskaja un Dmitrijs Bruško, bet sarunu vadīs žurnāliste un aktīviste Jūlija Volčoka.
Klajā nāk Kristīnes Želves romāns par Grosvaldu ģimeni
Izdevniecībā “Neputns”
Izdevniecība “Neputns” izdevusi Kristīnes Želves romānu “Grosvaldi”, kura centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene – Grosvaldi – un viņu gaitas turpat simt gadu garumā.
Grosvaldi – tie ir Rīgas Latviešu biedrības ilggadējs priekšnieks jurists Frīdrihs Grosvalds, viņa sieva Marija Grosvalde un viņu pieci bērni – tautastērpu popularizētāja un etnogrāfe Mērija Grīnberga, diplomāts Oļģerds Grosvalds, gleznotājs Jāzeps Grosvalds, ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde un Margarēta Grosvalde un mazbērni – muzejniece Mērija Grīnberga jaunākā un matemātiķis Emanuels Grīnbergs.
Romānā savijas dažādi laiki, vietas un valodas, vēsturiskā leksika un mūsdienu cilvēka valoda, Belle Époque šarmantais vieglums un Latvijas valsts dzimšanas un bojāejas skarbums, azartiska rotaļa un smeldzīga nopietnība, autentiskas Grosvaldu vēstules un dienasgrāmatas un autores iztēle, uzburot spilgtu, niansēm bagātu un pārsteidzošu Grosvaldu dzimtas pasauli un laikmetu, kuru viņiem bija lemts izdzīvot.
“Ilgi gaidīts notikums,” tā grāmatas klajā nākšanu vērtē “Neputna” galvenā redaktore Laima Slava. “Brīnišķīgs, emocionāls un dokumentāli bagātīgi pamatots ievērojamas latviešu dzimtas likteņstāsts, kas saistošā veidā saglabās nākotnei būtiski svarīgas lappuses Latvijas valsts un tās nacionālās kultūras pamatu tapšanas vēsturē.”
Savukārt literatūrzinātniece Eva Eglāja-Kristsone norāda: “Grosvaldu vārds skan cauri trim gadsimtiem, sākot no 19. gadsimta ar tādām atpazīstamības zīmēm kā Tērbatas Universitāte, Rīgas Latviešu biedrība, pirmie Dziesmu svētki, izved cauri Edinburgas paradīzes dārzam un Teātra ielas dzīvokļa salonam, 20. gadsimta kariem un revolūcijām, Latvijas valsts dibināšanai un ārlietu misijām, latviešu kolonijai Pēterburgā, modernisma ienākšanai latviešu mākslā un dzelzs priekškar traģikai, līdz 21. gadsimtā Kristīne Želve, iepazinusi Grosvaldus gluži kā savus piecus pirkstus, uzrakstījusi romānu, kas reizē ir monumentāla liecība dzimtas autobiogrāfisko dokumentu unikalitātei, reizē izsmalcināta, daudzslāņaina un personīga versija par katru no viņiem.”
Grāmatas apvākojumam izmantots Ievas Stūres zīmējums, kas ir pēc vēsturiskiem fotoattēliem veidots Grosvaldu dzīvokļa oriģinālo tapešu atdarinājums (zīmējums tapis izstādes “Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts” noformējumam LNMM 2019. gadā).
Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā Tērbatas ielā 49/51, www.neputns.lv un labākajās Latvijas grāmatnīcās
Izdevniecība “Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga
