Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kirila Panteļejeva izstāde “5 ISTABAS”
mākslas centrā “Noass”
27. jūlijs–15. septembris
Foto: Didzis Grodzs
No 27. jūlija līdz 15. septembrim mākslas centrā “Noass” būs skatāma mākslinieka Kirila Panteļejeva izstāde “5 ISTABAS”, kura caur dažādos medijos veidotiem darbiem ievedīs pārdomās par izmaiņām ikdienas un nākotnes perspektīvā, kas radušās pandēmijas iespaidā. Daļa no ekspozīcijas apmeklētājiem būs pieejama jebkurā diennakts laikā.
Lai arī jautājumi, kas saistīti ar sabiedrības virzību un indivīda vietu tajā, māksliniekiem ir bijuši aktuāli visos laikos, pēdējā laika notikumi radījuši neapturamu pārdomu vilni, kas skāris ikvienu. Reflektējot par straujajām pārmaiņām, kad dinamisko, sociāli aktīvo un uz produktivitāti koncentrēto ikdienu pēkšņi apstādināja izolācija un dzīves ritma palēnināšanās, mākslinieks Kirils Panteļejevs dažādos medijos radījis darbus, kas izgaismo pandēmijas rezultātā radušās specifikās izmaiņas mūsu dzīvēs, noskaņā un nākotnes perspektīvās. Kā atzīst pats mākslinieks: “Izstāde sākotnēji bija iecerēta kā apcerējums par globālām cilvēces problēmām, ekoloģiju, attīstības perspektīvām un izdzīvošanu arvien sarežģītākā situācijā pasaulē, un, pavisam negaidot, globālā pandēmija vēl vairāk izcēla šo jautājumu aktualitāti.” Izstādes koncepcijā īpašu lomu spēlē arī tās fiziskā atrašanās vieta – peldošais mākslas centrs “Noass” –, kas gan semantiski, gan vizuāli asociējas ar šķirstu, kurā paglābties no globālām likstām, kas ik pa laikam pārsteidz cilvēci.
Šajā izstādē būs aplūkojami ar dažādiem izteiksmes līdzekļiem veidoti darbi – antropomorfās formas mijas ar ready-made tehnikā veidotiem objektiem, video projekciju un dabas materiāliem. Darbus, kas izstādīti mākslas centra “Noass” pagrabā esošajās izstāžu telpās, papildina vides objekts “Temporarily closed” (“Īslaicīgi slēgts”) AB dambja teritorijā.
Kirils Panteļejevs (1969), kā viņu raksturo dzejnieks Sergers Timofejevs, “ir viens tiem retajiem Latvijas māksliniekiem, kuri katru savu profesionālo kontaktu ar publiku, ar auditoriju uztver kā nopietnu un ar lielu atbildību saistītu izteikumu, kuru viņš veido kā dažādu formātu kopumu, kurā var iesaistīt visas savas profesionālās iemaņas – gan tēlnieka prasmes, gan vides objektu, instalāciju radīšanas iemaņas, gan performatīvās tehnikas”.
Mākslas centrs “Noass”
AB dambis 2, Rīga
Kristīnes Krauzes-Sluckas grāmatas
“Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes” prezentācija
NEXT 2021 balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ietvaros
29. jūlijā
Kristīnes Krauzes-Sluckas grāmata. No sērijas “Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes”, 2020–2021
29. jūlijā plkst. 18.30 ISSP Galerijā Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2021 programmas ietvaros norisināsies izdevniecības NoRoutine Books balvas – Kristīnes Krauzes-Sluckas grāmatas “Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes” prezentācija, kuras ietvaros uzstāsies māksliniece Kristīne Krauze-Slucka un NoRoutine Books izdevniecības pārstāvji.
Jau četrus gadus Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT sadarbojas ar Lietuvas izdevniecību NoRoutine Books, izvērtējot konkursu “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Starptautiska ekspertu žūrija vērtē un godalgo Baltijas valstu jauno mākslinieku pieteikumus, dodot iespēju laureātiem eksponēt savus darbus ISSP Galerijā, savukārt izdevniecība NoRoutine Books ik gadu no jauno konkurentu vidus izraugās savu favorītu, kura balva ir iespēja izdot paša fotogrāmatu.
Šogad speciālbalvu – iespēju izdot savu grāmatu Lietuvas izdevniecībā NoRoutine Books – ieguva Kristīne Krauze-Slucka (Latvija) par projektu “Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes”. Par projektu māksliniece teikusi: “Izmantojot krāsaino, analogo fotopapīru kā negatīvu un iepludinot tajā fotoķīmiju, rezultāts sevī apvieno skaistās šausmas. Reģistrējot ūdens fragmentus, kas pakļauti pieaugošai politiskai kapitalizācijai ar cilvēka radīto bīstamo ķimikāliju palīdzību, veidojas situatīvs paradokss.”
Kristīne Krauze-Slucka (1979) ir latviešu vizuālā māksliniece, kas savā mākslinieciskajā praksē aplūko un pēta cilvēka, tehnoloģijas un dabas attiecības, bieži eksperimentējot ar digitālajiem un analogajiem fotogrāfiskajiem procesiem. Pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, māksliniece priekšplānā bieži izvirza izvēlētā medija materialitātes aspektus.
Starp Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT konkursa “Meklējam jauno fotogrāfijā!” pieteikumiem izdevniecība jau trīskārtēji ir izraudzījusies latviešu māksliniekus. 2016. gada konkursā par izdevniecības laureāti kļuva Ieva Balode, 2018. gadā - Madara Gritāne, 2019. gadā – Reinis Lismanis.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2021
Pilsētvides mākslas objektu instalācija “Durvis”
Limbažos
30. jūlijs–4. oktobris
Publicitātes attēls, autors - Atis Izands
No šī gada 30. jūlija līdz 4. oktobrim Limbažu pilsētā būs aplūkojama vides mākslas objektu instalācija “Durvis”, ko kopā radījuši 13 dažādu nozaru mākslinieki.
Durvīm kā elementam ir simboliska nozīme dažādu tautu folklorā un mitoloģijā, savukārt mūsdienās tieši durvis var būt nozīmīgas vēstures liecinieces arhitektūrā. Tikmēr ikdienā mēs atveram un aiz sevis aizveram neskaitāmas durvis, dažas atstājam puspievērtas, kamēr dažas – pašas aizcērtas caurvējā. Durvis kā jau durvis, ir tikai starpposms divām telpām, kur viena paredz komfortu, bet otra – visbiežāk nezināmo pusi.
Izmantojot durvis kā pamatelementu, piešķirot tām visdažādākās nozīmes un kontekstus, instalācijā tiks izmantotas 29 aizmirstas durvis. Tās tiks izvietotas 13 lokācijas punktos, katru durvju idejas konceptu un vizuālo stāstu sasaistot ar tā adresi noteiktā stāstā. Tādējādi būs iespējams izstaigāt pilsētu, meklējot mākslas darbus, kā arī pieredzēt arvien neiepazītas pasaules, kas atklājas ikreiz, kad atver kādas jaunas durvis. Mākslas objekti atklās ezera plūduma aizspoguliju, strukturētu mini kosmosu, pavisam azartisku konstrukciju vairāku metru augstumā, kā arī šarmanto pilsētas dārgumu – porcelāna zelta olu.
Instalācijā piedalās mākslinieki - Alise A. Sondore, Atis Izands, Artūrs Virtmanis, Daniela Vētra, Emīlija Lielā, Emma Sofia, Kristīne Kutepova, Kristīne Nuķe-Panteļejeva, Kristīne Rublovska, Margarita Germane, Nils Jumītis, Sabīne Baumane un Sandra Strēle, pārstāvot gan glezniecību, tēlniecību, keramiku, tekstilmākslu, konceptuālo un laikmetīgo mākslu. Instalācijas kuratore ir mākslas zinātniece Luīze Lismane. Durvju digitālā karte ar mākslinieku stāstiem būs pieejama šeit.
Publiskā instalācijas atklāšana notiks 30. jūlijā pulksten 16:00, Stacijas ielā 3A.
Vides mākslas objektu instalācija “Durvis”
Zināmi dalībnieki gaidāmajam notikumu arhipelāgam “History of Joy, Part 4”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, Tallinas Mākslas nams un Viļņas Laikmetīgās mākslas centrs izsludinājuši dalībniekus gaidāmajam notikumu arhipelāgam, ar nosaukumu “History of Joy, Part 4”. Tiešsaistes prezentāciju sērijas tiks atklātas pakāpeniski vienotā tīmekļa platformā www.history-joy.cc.
Jaunie video darbi būs pieejami apskatei turpmākos divus gadus. Kopumā projekta sastāvu veido 20 darbi plašā žanru spektrā – no mūzikas un deju video, deju orākuliem un pop-up radio translācijām līdz eksperimentālai arheoloģijai, logu skulptūrām, kollaboratīvām zīmēšanas sesijām, interneta pārlūkos balstītām videospēlēm u.c.
Mākslinieki: Tomas Daukša (LT); Dace Demir (LV/USA); Beatrise Grudule (LV); Laura Kaminskaitė (LT); Sandra Kosorotova & Erik Martinson (EE/LV/CA); Ieva Kabašinskaitė (LT); Ieva Kraule-Kūna (LV); Milda Januševičiūtė & Mark Prendergast (LT/NL); Eva Järv, Ulla Juske & Hanna Piksarv (EE); Lina Lapelytė & Antanas Gerlikas (LT); Camille Laurelli & Romain Sein (EE/FR); Antanas Lučiūnas aka Ragemore (LT); Eva Mustonen (EE); Eglė Naujokaitytė & Rogelio Serrano (LT/MX); Eglė Nešukaitytė (LT); Orbīta (LV); Henrik Rakitin (EE); Kristiāna Marija Sproģe (LV); Anastasia Starikova (LV/UK); Steve & Samantha (LT/UK).
Kuratoru komandas – Kaspara Groševa, Virgīnijas Januškevičiūtes un Sīma Preimana veidotās notikumu sērijas mērķis ir apvienot kopienas un nodrošināt alternatīvu platformu radošo pārstāvju aktivizēšanai izolācijas un nenoteiktības laikā.
Izstādes nosaukums “History of Joy, Part 4” atsaucas uz izstāžu veidošanas dažādajām formām, paralēli apvienojot Baltijas bagātīgo mākslas vidi. “Kas aizsākās kā piesardzīgs nodoms attēlot mākslinieka un sabiedrības attiecību pārmaiņas pēdējo desmitgažu laikā, kļuva par sabiedrībai atvērtu, secīgu telpu, kas neaprobežojas ar ierastajām betona sienām, trepju telpām un ieejām,” min kurators Kaspars Groševs. “Ar uzsaukumu aicinot dažādus kultūras aģentus dalīties savās radošajās izpausmēs un žestos jebkurā formā, gan fiziskā, gan interneta vidē, šis projekts atklāj kaleidoskopisku sapņainību paralēlās domu plūsmās, izteiksmi un izpratni. “History of Joy, Part 4” sevi prezentē kā virtuālu skatuvi priekpilnu pētījumu, pēdu nospiedumu, apakšstraumju un sanēšanas apmaiņai. Rezonējot ar efemēru - bieži neizpētītu intīmu aktu, kas sniedz prieku sev un citiem - fragmentāro vēsturi, projekts aicina radošos pārstāvjus iesaistīties personisku atklājumu un māksliniecisku meklējumu izplatīšanā. Paralēlās, diagonālās un apaļās, telpiskās un laicīgās formās, Baltijas mākslinieku plejādes stiepjas aiz teritoriālām robežām – virtuālas salas un (meta) fiziskas kabīnes ir savienotas vienā inovatīvu, spīdošu un zinātkāru balsu tīklā, kas atbalso un izplata ne vien kopīgo vēsturi, bet arī kaut ko daudz spēcīgāku – mākslinieciskā akta sniegto prieku.”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
RIBOCA2 ietvaros tapušais Heinca Franka darbs
“Pūķdegunradzis pēc būtības ir degunradzis jeb otrādi”
turpmāk apskatāms Latvijas Universitātes Botāniskā dārza teritorijā
Foto: Ansis Starks
Otrās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA2) apmeklētāju uzmanību piesaistījušais darbs, kura skulptūra ir telpa rotaļām, turpmāk būs apskatāms Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza teritorijā. Austriešu mākslinieka Heinca Franka (Heinz Frank, 1939-2020) darbs Das Drachen-Nashorn Im Innersten Ist Das Rhino Oder Umgekehrt (Pūķdegunradzis pēc būtības ir degunradzis jeb otrādi) pērn tapa pēc RIBOCA pasūtījuma un tika izstādīts Andrejsalas teritorijā otrās biennāles izstādes “viss reizē zied” ietvaros. Darbs sākotnēji parādījās kā zīmējums 1978. gadā mākslas darbu sērijā Der Hintergrund Sei Ich, Tiere Im Eigenenen Anderen Zusammenhang Mit Architektur, taču pirmo reizi tika pārveidots par reālu vides objektu tikai 2020. gadā Rīgā. Šī pilsētvides elementa vienīgais mērķis ir atpūta, jo Heinca Franka instalācija iecerēta kā pūķa un degunradža formas rotaļu telpa – brīva un publiski pieejama zona, kurā bērni var iesaistīties un atklāt sevi pasaulei. Vienlaikus skulptūra ir abstrakta un iesaistoša jebkura vecuma vērotājam, jo tajā iekodētie mākslinieka vēstījumi piedāvā vairākus interpretācijas līmeņus. Blakus skulptūras astei parādās Franka daiļradē regulārais cauruma motīvs, ko mākslinieks uzskata par sākumu un galu, bet dzīvi – par to, kas notiek pa vidu. “Mana māksla ir telpa starp iekšupvērsto tukšumu un uz ārpusi vērsto iekšpusi,” viņš teicis, piedāvājot aprakstu savam uz āru izvērstajam degunradzim.
Heincs Franks aizgāja mūžībā 81 gada vecumā, divas dienas pēc RIBOCA2 atklāšanas, tādējādi šis ir pēdējais radītais darbs.
Darba tapšanu atbalstīja Austrijas Republikas Federālā kanceleja un Austrijas vēstniecība Rīgā, projekts tapis sadarbībā ar Phileas. Darbu kā dāvanu Rīgas pilsētai ir dāvinājis Büro Heinz Frank un LambdaLambdaLambda galerija (Priština/Brisele).
LU Botāniskais dārzs
Kandavas iela 2, Rīga
Klāva Upaciera personālizstāde “Atkārtošana un atkārtošanās”
teātra namā “Jūras vārti”
līdz 21. augustam
Līdz 21. augustam teātra namā “Jūras vārti” skatāma mākslinieka Klāva Upaciera personālizstāde “Atkārtošana un atkārtošanās”.
Izstādē apkopoti darbi no dažādiem cikliem. Lai gan tehniski, kā arī izpildījuma ziņā tie ir atšķirīgi, darbus vieno sistemātiskums, dažādo formu un līniju abstraktais kopums. Klāva zīmējumi radīti ar zīmuļu, gēla pildspalvu, marķieru un citu rakstāmpiederumu palīdzību. Daži no tiem tapuši uz izdevniecībā apdrukātām loksnēm, kas iepriekš izmantotas ikdienas piezīmēm, un tikai vēlāk pārtapušas mākslas darbā.
Kā atklāj pats mākslinieks: “Zīmēšanā man nesagādā grūtības ilgstoši atkārtot vienu un to pašu darbību. Laikam tāpēc, ka esmu atklājis – tas ir kas līdzīgs fraktāļiem (cik nu es saprotu no matemātikas). Tu tik liec un liec klāt un beigās no tās it kā vienveidīgās masas rodas kaut kas jauns. (...) Beigās pašam vienmēr ir pārsteigums, un tas ir interesantākais.”
Ekspozīcijā iekļauti arī vairāki mākslas objekti, kuru tapšanā par vienu no galvenajiem darba rīkiem izmantota līmlente. Tā, piemēram, par mākslas darbu pārtapušas tukšās gēla pildspalvu čaulītes, kas radošā procesa rezultātā ieguvušas jaunu formu un pielietojumu.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Ventspils
Kaņepes Kultūras centrs
pasākumu sērijā “Pilsētas maņas” aicina
izzināt un sajust Rīgu
līdz 7. septembrim
Mākslinieces Lindas Gabarajevas ilustrācija
Pasākumu sērijā “Pilsētas maņas” līdz 7. septembrim mākslinieki Eds Shoutens, Reinis Lodziņš un Ernests Vilsons pētīs un dažādos veidos aktualizēs dažādas pieredzes, ko sniedz pilsēta. Savos darbos viņi iepazīstinās ar individuāli izvēlētu pieeju vienam un tam pašam materiālam – Rīgai.
“Ideja par šādu pilsētas izpēti caur mākslu radās pirms pāris mēnešiem, kad ceļošanas iespējas bija diezgan ierobežotas, apkārt valdīja mājsēde un lielākā daļa mākslas vietu bija slēgtas. Šķiet, arvien vairāk visi sākām pievērst uzmanību tam, kas mums bija apkārt un vēl pieejams. Tāpēc arī “Pilsētas maņas” ietvaros aicinām paskatīties uz Rīgu kā uz māksliniecisku un iedvesmas pilnu telpu, vienlaikus uzdodot sev jautājumu – kā mūsu klātbūtne ietekmē Rīgu? Un kā tās klātbūtne ietekmē mūs? Manuprāt, atklājot jaunus un dažādus veidus, kā ieraudzīt ikdienišķo, mēs varam ne tikai no jauna aklāt pilsētu, bet arī pārdomāt mūsu attiecības un izpratni par mākslu,” stāsta “Pilsētas maņas” organizatore, EVS brīvprātīgā Kaņepes Kultūras centrā Ada Ružkovica.
24. jūlijs–8. augusts / “24 Vienas Stundas Pastaigas, Viena Katrai Dienas Stundai”
Pastaigās rodas piederības sajūta. Katrs zemē atstātais solis apliecina pieķeršanos ceļam, kas mūs ved tālāk un virza kustību. Šajā pieredzē dalās visi, kas ceļus ir kādreiz šķērsojoši un kas to vēl tikai darīs. Šajās pastaigās pieredzēsim, kā viena un tā pati telpa vienmēr ir atšķirīga un nekad nav visiem vienāda. Mākslinieks un horeogrāfs Eds Shautens vienu un to pašu maršrutu izstaigās 24 reizes, pa vienai pastaigai katrā dienas stundā.
26. jūlijs–7. septembris / “Klausās Rīga!”
Rīgas iedzīvotājus tiek aicināti ierakstīt galvaspilsētas skaņas, izmantojot ikkatram telefonā pieejamo ierakstītāja funkciju. Tā būs iespēja kļūt par sava rajona pētnieku, ieklausīties sev zināmajās vides skaņās un tajās atklāt ko jaunu. Iesūtītie ieraksti tiks apkopoti divu sēriju raidījumā.
26. jūlijs–13. augusts / “dažādi skati”
Aicinājums apmeklēt noteiktas vietas Rīgas pilsētvidē un veikt pierakstus, reģistrējot novērojumus par apkārtni (tās iekārtojumu, norisēm tajā) un savas domas un sajūtas esot šīs apkārtnes daļai. Izmantojot līdzradītāju veiktos pierakstus, 4. septembrī tiks veidota performance.
31. jūlijs / “Aktīvās pastaigas darbnīca”
Aktīvā pastaiga (angļu val. “engaged walking”) ir pastaigas metode, kuru mākslinieks un horeogrāfs Eds Shoutens jau vairākus gadus izmanto, lai horeografētu dejotājus un izpildītājus. Ar šo metodi viņš arī pēta paša māksliniecisko procesu un rada performatīvas partitūras.
Somu dzejnieces Heli Lāksonenas izstāde “Paņēmi manu sirdi no plaukta”
Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī
līdz 30. septembrim
Heli Lāksonenas darbs no izstādes “Paņēmi manu sirdi no plaukta”
Līdz 30. septembrim Aleksandra Čaka memoriālajā dzīvoklī-muzejā apskatāma somu dzejnieces Heli Lāksonenas izstāde “Paņēmi manu sirdi no plaukta”.
Dzejniece un māksliniece Heli Lāksonena dzejoļus raksta dienvidrietumu – viņas dzimtās apkaimes Ūsikaupunki – somu valodas dialektā. Guntars Godiņš tos atdzejo Vidzemes lībiskajā izloksnē. Izstāde un grāmata ar vienotu nosaukumu “Paņēmi manu sirdi no plaukta” ir radošs dialogs dzejā un mākslā starp diviem dažādos laikos dzīvojošiem un rakstošajiem dzejniekiem. Heli Lāksonena somu literārajā valodā atdzejojusi latviešu dzejnieka Aleksandra Čaka piecpadsmit dzejoļus un pati uzrakstījusi viņam piecpadsmit atbildes dzejoļus. Šajos dzejoļos sastopas gadsimti un lasītājs nonāk divu dvēseļu radniecīgā telpā.
Izstāde ir kā jauna radošā forma, kurā dzīvo Čaka un Lāksonenas dzeja un ikdienišķi sadzīves priekšmeti Lāksonenas veidotajās darbu kolāžās pārtapuši noslēpumainos, temperamentīgi krāsainos mākslas darbos.
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis
Lāčplēša iela 48 – 8, Rīga
Titulbilde: Mākslinieces Lindas Gabarajevas ilustrācija pasākumu sērijai “Pilsētas maņas”
