Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com

10.08.2020

Aleksandra Brežes darbs “Pļavniekos”
kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur”
izstāžu cikla “iknedēļas atklājums” ietvaros
10.–15.augusts

No 10. līdz 15. augustam kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā izstāžu cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros būs skatāms Aleksandra Brežes darbs “Pļavniekos”. Lielformāta izdrukā, kurai piešķirts asociatīvi simbolisks nosaukums, sastopas divas it kā pretējas realitātes – ikdienišķi piezemētā un pārpasaulīgā. Savā darbā par tipiskas mikrorajona blokmājas iedzīvotāju Breže ir padarījis citplanētieti, tā skatītājam piespēlējot jautājumu par dzīves fenomenu interpretāciju iespējamību. Vienlaikus “Pļavniekos” akcentēta jaunajam māksliniekam šobrīd aktuālo domu sadursme jeb interese par no realitātes atrautām tēmām un tēliem, kā arī problēmas, ar kurām nākas saskarties meklējot jaunu dzīvesvietu.

Aleksandrs Breže (1994) ir absolvējis Gerrit Rietveld Academie Amsterdamā, jau vairākus gadus piedalās grupas izstādēs, kā arī kopā ar Armandu Freibergu darbojas apvienībā Subspatial.xyz. Mākslinieku viņa praksē interesē spēles ar digitālo vidi un trīsdimensiju abstrakcijām, kuras nereti kontekstuāli saistāmas ar 1990. gadu estētiku.

Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās no 20. jūlija līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem. Nosaukumā ietvertais vārds “atklājums” reflektē gan par ekspozīcijas jeb mākslinieka veikuma publiskas atklāšanas atzīmēšanu, gan arī par plašāka mēroga korelāciju starp vizuālās vides profesionāļiem, tās cienītājiem un nejaušiem atklājējiem.

Kultūrvieta “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga

 

Milvijas Žīgures akvareļu gleznu izstāde “Acumirkļi”
Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā
10. augusts–7. septembris

No 10. augusta līdz 7. septembrim Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs skatāma mākslinieces Milvijas Žīgures akvareļu gleznu izstāde “Acumirkļi”.

Milvija Žīgure gadu gaitā izkopusi savu glezniecisko rokrakstu, strādājot gan akvareļa, gan akrila tehnikās. Par savu izstādē aplūkojamo daiļradi viņa stāsta: “Manos darbos nemeklējiet dziļas filozofiskas problēmas. Mani piesaista tuvākās apkārtnes dabas ainavas, dabas plauksmes un ziedēšanas prieks, kas starot staro, tās mūžīgais mainīgums. Vienmēr atrodu kaut ko raksturīgu un nozīmīgu tieši tai vietai, ko gleznoju. Gleznošana ir prieks, ciešanas, pārdzīvojums, svētlaime, uzdrīkstēšanās un aiziešana no ikdienas. Tā ir atjaunošanās, domu un dvēseles lidojums. Ja ar saviem darbiem kādam no jums sagādāšu prieku, raisīšu pārdzīvojumu – tas būs mans lielākais gandarījums.”

Liepājas Latviešu biedrības nama Izstāžu galerija 
Rožu laukums 5/6, Liepāja

 

Agneses Gedules, Imanta Ozoliņa un Lauras Veļas izstādes
Jūrmalas pilsētas muzejā
12. augusts–13. septembris

Jaunajā izstāžu ciklā, kas no 12. augusta līdz 13. septembrim būs skatāms Jūrmalas pilsētas muzejā, būs skatāmi trīs mākslinieku dažādās tehnikās veidoti darbi: Agneses Gedules stikla objekti izstādē “Stikla domnīcas”, Imanta Ozoliņa grafikas darbi izstādē “Limonāde” un Lauras Veļas glezniecība izstādē “Atslēgkadri”.

Agnese Gedule. Dūmakaina mantija.

Agneses Gedules izstādē “Stikla domnīcas” stikla matērija ir saprotama un tīra, tā sevī glabā dabas un arī cilvēces skaistākos sapņus un neglītākos murgus. “Mēs tos noglabājam domnīcās un aizmirstam līdz brīdim, kad informācijas telpa ap mums kļūst pārāk šaura, radot nākamo domnīcu,”stāsta māksliniece.

Pirmās “domnīcas” māksliniece radīja 2012. gadā, absolvējot Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļu. Tapa diplomdarbs “Identitātes zīmogs”, kas attīstījās līdz “Rasas krātuvēm”. Posms, kurā māksliniece “atrada” stiklu sevī pa īstam un dziļi. Otrā “domnīca” bija stikla kupoli ar nosaukumu “Sasaistītie”, kas dzimuši jūrai. Trešā “domnīca” “Dūmakainā un purpura mantija” ir sfēras, kas uzplaukušas pasaulei. Savukārt ceturtā “domnīca” “Tulkotāji” ir 2020. gada darbi, kas tapuši, sasaistoties sapņiem un realitātei un rada atbildes jautātājos, pat, ja jautājums šķietami paliek neatbildēts. Skatītājs ir “domnīcas” avots, informācijas devējs un ņēmējs.

Imants Ozolins. Etiķete. Limonāde. 1962. Guaša

Grafiķa Imanta Ozoliņa (1930–2018) izstāde “Limonāde” sniedz ieskatu viņa radošajā mantojumā – saldumu iesaiņojumi un dzērienu etiķetes, Rīgas un Jūrmalas pilsētvides zīmējumi. Visas grafikas autors radījis ar guašas krāsām, smalko līniju vilkšanai izmantojot Sibīrijas caunas otiņu. Milzīgā pacietība un rūpīgā precizitāte raksturo mākslinieka darbus, kas šodienā atklāj teju veselu laikmetu pirms datortehnoloģiju ienākšanas.

Grafiķis Imants Ozoliņš kopš 1962. gada radījis ap 4000 exlibris ne tikai tuviem draugiem, arī aktieriem, rakstniekiem, politiķiem un prezidentiem. Mākslinieks veidojis 78 grafiku sēriju par Rīgas spilgtākajām ēkām un arī Jūrmalas namus fiksējis neskaitāmos zīmējumos. Veidojis grafiskās zīmes zināmiem Latvijas uzņēmumiem, Latvijas Armijai dāvinājis emblēmas un karoga skices, Latvijas Pastam zīmējis aploksnes, pirmo  dienu zīmogus un markas. Ozoliņa grafikas ir arī Andra Kolberga grāmatu ilustrācijās.

Laura Veļa. Segments095. 2020. Finieris, autortehnika. 14 x 12.5 cm

Lauras Veļas izstādē “Atslēgkadri” skatāmie mākslas darbi veidoti īpašā autortehnikā, kur liela loma ir salīdzinoši nesen sintezētiem caurspīdīgajiem lejamiem epoksīda sveķiem, kas uz finiera veidojot biezu virsmu, panāk virsmas atspīdēšanu, gleznu objektos iekļaujot apkārtējo vidi un skatītāju, kā arī, no sāniem skatoties, veido darba daudzšķautņainību un attēla deformēšanos, dublēšanos.

Atslēgkadrs ir attēls īsākajam piefiksējamam laika sprīdim jeb laika nogrieznim. Mākslas darbu saturu veido no atmiņas izrauti attēli, kas sev līdzi nes nozīmīgu pieredzi, stāstu, sajūtu vai arī atcerēšanās fikciju. To izmēram un formai ar nodomu piešķirts objekta statuss.

Autore uzdod retorisku jautājumu “Kā tas ir – izjust laiku? Tepat uz darbnīcas lieveņa sēžot, aizverot acis, šķiet – nekas nenotiek, bet kaut kas tomēr plūst un mainās. Kamēr ķermenis nekustās, jūras viļņi plūst un atplūst, asinsritē vielas ceļo pa noteikto loku, planēta lēnām griežas ap savu asi visumā. Kaut kur tur ir laiks…”.

Jūrmalas pilsētas muzejs 
Tirgoņu iela 29, Majori

 

Gleznotāja Arvīda Oša piemiņas izstāde
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
12. augusts–27. septembris

Arvīds Osis. Kastaņi.

No 12. augusta līdz 27. septembrim Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma gleznotāja Arvīda Oša piemiņas izstādi.

Arvīds Ošs (1948–2016) ir maz zināms gleznotājs, kura darbi līdz šim izstādēs tikpat kā nav bijuši skatāmi. Savas dzīves laikā viņš vēlējās strādāt noslēgtībā, ļaujot savās gleznās ielūkoties vien tuvākajam cilvēku lokam. Arvīda Oša piemiņas izstāde ir pirmā lielākā iespēja plašākai sabiedrībai iepazīties ar šī autora darbiem.

Arvīds Ošs gleznojis eļļas tehnikā, pievērsies galvenokārt ainavas un klusās dabas žanram. Viņa darbiem raksturīga nepastarpināta, patiesa dabas izjūta. Aiz ikdienišķajiem motīviem jaušams pieskāriens būtiskajam.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs 
Alberta iela 12–9, Rīga

 

Gunta Laudera personālizstāde “Ēdenes dārzs”
galerijā “Apsīda”
13. augusts–15. septembris

No 13. augusta līdz 15. septembrim mākslas galerijā “Apsīda” būs skatāma rotu mākslinieka Gunta Laudera personālizstāde “Ēdenes dārzs”. Guntis Lauders ir viens no pamanāmākajiem un saistošākajiem vārdiem, runājot par rotu dizainu Latvijā. Viņa mākslinieka rokraksts, veidojies vairāku gadu desmitu pieredzē, reizē ir gan atpazīstams un monolīts, gan arī daudzpusīgs un vienmēr jaunus iespaidus, materiālus un formas meklējošs.

Guntim Lauderam ir svarīgi izmantot materiālus, kas ir izturīgi un ilgtspējīgi, kuru vērtība un estētika nezudīs, laikam ejot. Viņa radīto gredzenu, piespraužu, kaklarotu, aproču auskaru u.c. rotu pamatā ir sudrabs, zelts, dārgakmeņi, dzintars, fosilijas, mamuta ilknis, kokosrieksta miza, koraļļi un pērles, sarkankoks un melnkoks, kas savienoti un izstrādāti, izmantojot klasiskās juveliermākslas tehnoloģijas.

Mākslinieks kā noteiktu savas daiļrades atskaites punktu veido personālizstādi ik pēc pieciem gadiem (iepriekšējās – “Dāmu paradīze”, 2015, un “Zudušo galmu meklējot”, 2010, abas galerijā “Putti”), uz kuru top jaunas rotu grupas. Arī izvēlētie ekspozīciju nosaukumi nav nejauši, bet gan atspoguļo tiekšanos pēc elegances, izsmalcinātības, kas cieši savīta ar interesi par dabas formām, smalkām detaļām un faktūrām. Guntis Lauders stāsta, ka jaunās izstādes nosaukums “Ēdenes dārzs” izvēlēts tā plašās nozīmes un simbolikas dēļ. Šo idillisko dārzu apdzīvojuši dzīvnieki un dažādi putni, tajā auguši koki, krūmi un puķes, to apūdeņojusi sazarota upe. Līdzīgi arī izstādē redzamajās rotu grupās ieraugāmas gan ūdens un zemūdens pasaules tēmas, gan debesu sfēra ar putniem, gan florāli motīvi un vāzes.

Kā galvenos iedvesmas avotus jauno rotu grupu tapšanai Guntis Lauders min divus – pagājušā gada braucienu uz renesanses kultūras dzimteni Florenci un nonākšanu tiešā kontaktā ar agrās renesanses un renesanses meistaru darbiem (sākotnēji bijis plānots izstādei dot nosaukumu “Lauders satiek Džoto”), kā arī 2019. gada Minerālu mesi Hamburgā.

Šoreiz personālizstādē, papildinot tur redzamās rotas, būs izstādītas arī darba procesa skices, kas tapušas, dzīvojot lauku mājās Vecpiebalgā. Tās atklās radošos impulsus, ideju metamorfozes un gala domas izkristalizēšanos. Izstāde ļaus skatītājam ieraudzīt rotu tapšanu no agrīnas skices līdz pat izstrādātam galarezultātam.

Galerija “Apsīda” 
Skārņu iela 10/20, Rīga

 

Mākslinieka Nugzara Paksadzes un stikla mākslinieces Andas Munkevicas
izstāde “Satikšanās gaismā”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā
13. augusts–1. novembris

Nugzars Paksadze. Pārmaiņu vējš. 2017. Audekls, eļļa. 120 x 110 cm

No 13. augusta līdz 1. novembrim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs skatāma “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” 2019. gada galvenās balvas ieguvēja mākslinieka Nugzara Paksadzes un stikla mākslinieces Andas Munkevicas izstāde “Satikšanās gaismā”.

Par izstādi un izvēli pieaicināt tajā piedalīties arī stikla mākslinieci Andu Munkevicu, Nugzars Paksadze saka tā: “Mūsu ceļi satikās pirms 20 gadiem, sadarbojoties interjera dizaina jomā. Andas idejas un radošās fantāzijas man likās ārkārtīgi interesantas. Viņas darbi ir drosmes un ekspresijas pilni. Rodas iespaids, ka stikls kūst nevis krāsnī, bet mākslinieces enerģijas ietekmē. Kļūstot par 2019. gada “Jāzepa Pīgožņa balvas Latvijas ainavu glezniecībā” laureātu un gūstot iespēju rīkot personālizstādi Rīgas Sv. Pētera baznīcā, zināju, ka šī ir tā reize, kad mums ar Andu notiks lielāka mēroga tikšanās, apvienojot radošo enerģiju krāsās un stiklā. Esmu pateicīgs par iespēju piedalīties konkursā “Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā”, tādējādi palīdzot popularizēt un attīstīt ainavu glezniecības žanru Latvijas mākslā un attīstot šo tradīciju. Dalība šajā konkursā ir sniegusi jaunu skatījumu, jaunu pieredzi, jaunas pazīšanās, jaunas satikšanās. Arī šo mūsu satikšanos Pēterbaznīcā.”

Mākslinieks Nugzars Paksadze dzimis 1953. gada 20. maijā Gruzijā. No 1982. gada savu dzīvi un jaunrades ceļu saistījis ar Latviju un dzīvo Lapmežciemā. Latviskajā vidē viņa dienvidnieka temperaments uzšķiļas ar radošu vitalitāti gan glezniecībā, gan attieksmē pret dzīvi. Dienvidnieka daba un mīlestība pret eļļas krāsas plastiskajām īpašībām, kas māksliniekam dod iespēju līdz pat izšķērdībai dažādot gleznas faktūru, ļauj Nugzaru Paksadzi dēvēt par ekspresionistu, jo ekspresija nozīmē izteiksmīgumu.

Anda Munkevica ir izcila Latvijas laikmetīgās stikla mākslas māksliniece. Fundamentālās zināšanas un jaunu māksliniecisko izteiksmes līdzekļu meklējumi stikla mākslas tehnoloģijā ir ierindojušas Andu Munkevicu Baltijas un Eiropas stikla dizaina virsotnē. Savā daiļradē viņa balstās uz Baltijas stikla mākslas tradīcijām, īpaši akcentējot Latvijas vitrāžistu unikalitāti, Lietuvas monumentālā stikla skolu un Igaunijas stikla dizaina minimālismu.

Rīgas Svētā Pētera baznīca 
Reformācijas laukums 1, Rīga

 

Starptautiska tekstilmozaīkas izstāde “Rīgas vasara”
Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”
14. augusts–6. septembris

Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” No 14. augusta līdz 6. septembrim Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” būs skatāma Starptautiska tekstilmozaīkas izstāde “Rīgas vasara”.

Starptautiskā tekstilmozaīkas izstāde “Rīgas vasara” notiks jau ceturto reizi un, kā ierasts, tā būs apskatāma arī Rīgas svētku laikā. Izstāde veltīta Baltijas valstu simtgadēm, tās tēma – dzimšanas diena. Tiek vilktas paralēles starp valsts un cilvēka dzimšanu. Autori, Baltijas valstu meistari, rādot darbos Baltijas valstu dabas skaistumu katrs savā dzimšanas dienā, ir attēlojuši gadalaiku, kurā dzimis darba autors, atbilstošu ainavu vai krāsu gammu, vai arī abstrakciju, ko radījušas tās dienas sajūtas.

Atsevišķu izstādes ekspozīcijas daļu veidos Igaunijas tekstilmākslinieču Nataļjas Kapajevas un Gaļinas Kozuļinas darbu izstāde “Duets”.
Krāšņu izstādes ekspozīcijas daļu “Ir laiks” veidos Latvijas tekstilmākslinieces Ingunas Smildzeres darbi, kurus raksturo kontrasti, grafika un krāsu spēles.
Savdabīgu ekspozīciju veidos spilveni – ekspozīcija “Krāsaini spilveni”, kurus radīt iedvesmojušas Imanta Ziedoņa “Krāsainas pasakas”. I. Ziedoņa pasaku burvībai ļāvās tekstilmozaīkas meistares no visas Latvijas, atainojot tekstilā savus iespaidus, vīzijas un sapņus.

Rīgas Kultūras centrs “Iļģuciems” 
Lidoņu iela 27 k-2, Rīga

 

Filipa Pīlekera (Philip Pilekjær) jaundarbs Kim? Laikmetīgās mākslas centram
apsveikuma kartītes formā

Detaļa no: Bez nosaukuma (Kūlis), pēc pasūtījuma griezta kartīte, 500 gab. tirāža. Filips Pīlekers, 2020.

Šajā klusajā vasaras sezonā Filips Pīlekers (Philip Pilekjær) ir jaunradījis darbu Kim? Laikmetīgās mākslas centram apsveikuma kartītes formā, ko ierasti institūcijas un uzņēmumi mēdz nosūtīt pa pastu saviem klientiem un biznesa partneriem.

Vasaras sveicienā ietverts šķietami laipns vēstījums, vēlot tās saņēmējam priecīgu vasaru, kas rotāts ar melnbaltu fotogrāfiju, kurā attēlots sausas zāles kūlis, kas reiz klīdis pa Kalifornijas Mohaves tuksneša līdzenumiem.

Turklāt apsveikuma kartītei ir izveidota ieloce, kas to ļauj salocīt brīvi stāvošā skulptūrā, kas gatava izstādīšanai, tādējādi darbs tiešā veidā izmanto institūcijas partneru un apmeklētāju tīklu kā vietu izstādei.

Kartīte ir drukāta 500 gab. tirāžā un vasaras laikā tiek izsūtīta caur pastu.

Filips Pīlekers (1988) ir mākslinieks un žurnāla PROVENCE redaktors. Viņa darbi ir tikuši izstādīti “Christian Andersen” (Kopenhāgena), “The Downer” (Berlīne), “Forgo” (Berlīne), “Longtang” (Cīrihe), “Silberkuppe” (Berlīne), “Amado Arts Center” (Seula), “Kunsthal Charlottenborg” (Kopenhāgena), 9. Berlīnes Biennālē (Berlīne), “Parental Guidance” (Ņujorka) u.c..

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga

 

Izdevniecība “Neputns” izdevusi Pētera Bankovska grāmatu
“Palimpsests. Ieskats kolekcionārisma vēsturē Latvijā”

“Palimpsests” ir Latvijā pirmais plašākais ieskats lokālās kolekcionēšanas vēsturē, specifikā, kontekstos, darbā akcentēti vairāki būtiski kolekcionēšanas aspekti, uzzinām par atsevišķām savulaik izcilākajām kolekcijām, par to saturu un likteni. Grāmatas māksliniece – Ineta Berkmane.

“Kolekcijas rodas un izzūd, kolekcionāri tāpat. Tomēr kolekcionēšana ir neatņemama sociālās dzīves parādība, jo īpaši eiropeisko kultūrnorišu lokā. Pateicoties šai parādībai, tapuši daudzi jo daudzi pasaules muzeji, kā izcilākie, tā mazāk pazīstamie. Kolekcionārismam kā cilvēka iedabai piemītošam fenomenam pēdējā gadsimta laikā veltīts krietns skaits monogrāfiju un zinātnisku rakstu. Uz jautājumu, kāpēc cilvēki kolekcionē, mēģina atbildēt vēsturnieki, sociologi, muzejzinātnes speciālisti, psihologi, psihiatri un ekonomisti,” raksta grāmatas autors Pēteris Bankovskis.

496 lapaspušu apjomīgās grāmatas vienpadsimt nodaļās autors aplūko kolekcionārisma vēsturi, sākot no tā pirmsākumiem Latvijas teritorijā, izsekojot kolekcionārismam vācbaltiešu pilīs un muižās, Latvijas Republikā starpkaru periodā, pēckara trimdas sabiedrībā, Latvijas PSR, un visbeidzot mūsdienu Latvijā.

Grāmatai autors devis nosaukumu “Palimpsests” (atkārtoti izmantots pergaments). “Rakstīt par kolekcionārismu nozīmē darināt palimpsestu. Kolekcijas, ja vien tās nenonāk muzejos (un pat tad), izzūd vai saplūst ar citiem krājumiem, iespaidi, ko laikabiedri guvuši no konkrētā priekšmetu kopuma konkrētā vidē, pagaist nebūtībā vai kā fosilijas kaut ko aptuvenu pauž avīžziņās, memuāros un citā literatūrā.”

Grāmatu var iegādāties “Neputna” galerijā un labākajās Latvijas grāmatnīcās.

Izdevniecība “Neputns”
Tērbatas iela 49/51, Rīga

 

Galerijas “A.Sūna” izstāde “21 no XXI pēc 20 gadiem”
Rietumu bankas izstāžu zālē
No 4. augusta

Sigita Daugule. Grafitti, Wien, Anno 1999., 130 x 165 cm

4.augustā Rietumu bankas izstāžu zālē tika atklāta galerijas “A.Sūna” izstāde “21 no XXI pēc 20 gadiem”.

Gadsimtu mijā Agija Sūna uzsāka projektu “21 no XXI”, uzaicinot piedalīties tajā jaunus gleznotājus, kuri pēc Agijas Sūnas domām ir perspektīvi un sevi 21. gadsimtā pierādīs. Projekta ietvaros tika izdots 21 jaunā mākslinieka darbu katalogs un Agijas Sūnas galerijas telpās noritēja izstāžu sērija.

Agija Sūna norāda, ka 20 gadu laikā glezniecība un tās nozīme ir mainījusies. Daudzi gleznotāji ir devušies ārpus Latvijas, mainījies ir starptautiskais pieprasījums, daudzas galerijas ir izzudušas, tomēr Latvijā joprojām ir izcili un daudzsološi mākslinieki. “Mainība notiek arī gleznotāju interesēs un tā tam ir jābūt, jo mākslinieks nedrīkst stāvēt uz vietas. Šodien mums ir iespēja redzēt tos pašus pirms 20 gadiem izcili novērtētos un perspektīvākos gleznotājus, kuru darbus mērķtiecīgi ir apvienojis Māris Upzars. Pateicoties Māra cieņpilnajai attieksmei pret citiem māksliniekiem, ir sarīkota nopietna gleznu ekspozīcija. Tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd māksliniekiem ir tik maz iespēju parādīt savus jaunākos darbus. Es ceru, ka šī izstāde sniegs arī vienu otru pārsteigumu.”

Izstādes organizators, gleznotājs Māris Upzars: “Agija apzinājās, ka vēlas strādāt ar gleznotājiem, kuri būs nozīmīgi dalībnieki Latvijas XXI gadsimta mākslas norisēs. Protams, viņa nojauta, ka ne visi šie mākslinieki kļūs par atzītiem Latvijas mākslas meistariem, jo cilvēku likteņi mēdz būt ļoti dažādi un neparedzami. Vairāki tolaik jauni un daudzsološi latviešu gleznotāji ir nolēmuši  realizēt savus talantus ārpus Latvijas un šobrīd dzīvo un strādā citās valstīs. Esmu priecīgs, ka vairāki no viņiem atrada iespējas un atsūtīja savus darbus izstādei.”

Projektā apvienoti tādi gleznotāji kā Artūrs Akopjans, Barbara Gaile, Dace Zēģele, Dita Lūse, Ieva Baklāne, Ieva Jurjāne, Ingrīda Kadaka,  Ilmārs Naglis, Jānis Titāns, Katrīna Avotiņa, Kristīna Keire, Kalvis Zuters, Laima Bikše, Madara Gulbis, Māris Upzars, Normunds Brūveris, Rihards Delvers, Ritums Ivanovs, Sigita Daugule, Signe Vanadziņa un Vineta Kaulača.

Savukārt radošās satikšanās laikā pēc 20 gadiem būs aplūkojami 19 mākslinieku darbi. Izstādes autoru vidū ir: Artūrs Akopjans, Barbara Gaile, Dace Zēģele, Dita Lūse, Ieva Jurjāne, Ilmārs Naglis, Jānis Titāns, Katrīna Avotiņa, Kristīna Keire, Kalvis Zuters, Laima Bikše, Madara Gulbis, Māris Upzars, Normunds Brūveris, Rihards Delvers, Ritums Ivanovs, Sigita Daugule, Signe Vanadziņa un Vineta Kaulača.

Rietumu bankas izstāžu zāle
Vesetas iela 7, Rīga

 

Lauras Veļas personālizstāde “Nekas / Nothingness”
dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel”
No 12. augusta

No 12. augusta dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel” būs skatāma LMA absolventes Lauras Veļas personālizstāde “Nekas / Nothingness”. Šī ir jau sestā LMA studentu personālizstāde, pēc kuras, atbalstot jauno Latvijas mākslinieku izaugsmi, dizaina viesnīca “Grand Poet Hotel” iegādājas apmeklētāju novērtētāko gleznu viesnīcas kolekcijā “Grand Poet Art Collection”.

Laura Veļa (1983) glezniecības studijas aizsākusi LMA (2013–2017), vispirms studējot un iegūstot bakalaura grādu glezniecībā, bet maģistrantūras studijas, iegūstot Borisa un Ināras Teterevu stipendiju studijām, turpinājusi LMA (2017 – 2019) glezniecības nodaļā. Lauras Veļas darbi atrodas privātkolekcijās Latvijā, ASV, Nīderlandē, Francijā un Vācijā.

Māksliniecei šī jau būs 4 personālizstāde.

2018.gada 14.jūnijā LMA un  viesnīcu tīkls “Semarah hotels” noslēdza sadarbības memorandu jauno mākslinieku atbalstam un attīstībai. Katras izstādes noslēgumā viesnīca iegādājas apmeklētāju novērtētāko gleznu, veidojot unikālu jauno latviešu mākslinieku darbu kolekciju “Grand Poet Art Collection”.

Dizaina viesnīca “Grand Poet Hotel”
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga

 

Oskara Pavlovska izstāde “Aizsprosts”
mākslas centrā NOASS
No 6. augusta

No 6. augusta uz peldošā mākslas centra NOASS fasādes skatāma Oskara Pavlovska izstāde - lielformāta ilustrācija “Aizsprosts”, kas skatāma 24 stundas diennaktī.

“Upe bija pienesta pilna ar bebra celtā dambja atliekām. Lēni bradājot pa seklo un šauro upīti, uzduļķojot tās gultni, izlasīju apgrauztos kokus un zarus atjaunojot upes tecējumu. Pēcpusdiena pagāja nesteidzīgi pārkrāmējot akmeņus un veidojot nelielus aizsprostus un krāces. Viss cits šajā laikā likās mazsvarīgs, it kā dzīve ārpus nelielās upes trīs lokiem neeksistētu. Darbs “Aizsprosts” veidots mēnesi strādājot un dzīvojot nelielā būdiņā, meža ieskautā pļavā. Ēka ir celta sešdesmitajos no apkārtnē kādreiz bijušo ēku pārpalikumiem. Mājas pirmie saimnieki, upes gaitu pakļaujot, tajā izveidojot mākslīgu ūdenskritumu, kas darbināja nelielu hidroelektrostaciju. Kopjot šo apkārtni cilvēka darbības nospiedumus atklāju ik uz soļa, zemē atrodot senus pamatus, atrokot māla ķieģeļu kaudzes, pamanot urbumus laukakmeņos. Apkārtnes ainava mainīta neskaitāmas reizes, stiprinot upes krastus un veidojot mākslīgus uzbērumus. Darbs tapis domājot par izvēlēm un darbībām, kuras laika gaitā tiek veiktas, virzoties uz sevis nospraustiem mērķiem. Kad būtiskais kļūst par mazsvarīgo, kā tas, ko veidoju un pēc kā tiecos, vienā bīdī var sākt šķobīties un sabrukt, kā arī, vai šis sabrukums ir negatīvs, vai tieši otrādi, tas atklāj jaunas iespējas un kombinācijas?”

Oskars Pavlovskis ir mākslinieks un ilustrators. Viņu interesē, kā veidot stāstus, izceļot un iedvesmojoties no sev apkārtesošās lokāciju specifikas. Pavlovska darbu vizuālā valoda ne hierarhiskā veidā apvieno dažādas ilustrācijas tehnikas, akadēmisku zīmējumu, skulpturālus elementus un 3d datorgrafiku. Oskars Pavlovskis ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu. Kopš 2010 gada Oskars Pavlovskis regulāri piedalās grupas izstādēs un veidojis personālizstādes Latvijā un Francijā. Pavlovska komiksi un ilustrācijas publicēti tādos izdevumos kā Kuš! (LV), Kutikuti (FI), Popper (LV), BikiBuks (LV). Viņš vadījis KUŠ! komiksu radošo darbnīcu Drawing Center Ņujorkā un PopUP projects jauniešu komiksu un ilustrāciju darbnīcu Barnbury, Anglijā.

Peldošais mākslas centrs NOASS
AB dambis 2, Rīga

 

Fotogrāfes Linda Rutule-Treimane lielformāta darbu fotoizstāde “Dabasgrāfija”
kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
Līdz 27. augustam

Līdz 27.augustam kultūras pilī “Ziemeļblāzma” apskatāma fotogrāfes Linda Rutule-Treimane lielformāta darbu fotoizstāde “Dabasgrāfija”, kurā viņa dalās ar savām fotogrāfijām, kuras uzņemtas gan šeit pat – Latvijā, gan arī ārzemju ceļojumos. Izstādē prezentētas trīsdesmit košākās beidzamo četru gadu laikā piefiksētās dabas fotogrāfijas.

Šī ir Lindas Rutules-Treimanes ceturtā (no sirds) personālā fotoizstāde.

Fotogrāfe dabā meklē un atrod unikālus smalkumus, kurus apstādina, piefiksē un dalās šajos priekos ar citiem, galvenokārt, izmantojot platformu Instagram.

 “Četru gadu laikā ir nācies gan izbraukāt Latviju “krustu šķērsu”, gan pabūt tik daudz kur ārpus Dzimtenes robežām, ka katra fotogrāfija ir vesela stāsta vērta. Laika gaitā jau ir izdevies pat aci un sajūtas ietrenēt – uzminot labāko laiku, kad doties saullēktā vai saulrietā. Tāpat – atšķetināt dabas uzdoto mīklu, lai paredzētu skaistāko apstākļu sakritību kādā no ieplānotajām apskates lokācijām. Manuprāt, drukātai fotogrāfijai ir ļoti liela vērtība, kā arī tas ir labs veids kā pašam sev atskaitīties par paveikto noteiktā laika posmā! Nāciet un ļaujieties manu sajūtu lidojumam!” stāsta Linda Rutule-Treimane.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” 
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga

 

Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums”
kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
Līdz 30. augustam

Līdz 30.augustam kultūras pilī “Ziemeļblāzma” apskatāma |mākslinieces Elitas Vansovičas piemiņas izstāde “Turpinājums”.

Elita Vansoviča bija ļoti radoša māksliniece, kas vienmēr meklēja jaunus izteiksmes veidus un paņēmienus. Viņas lietu uztvere un atklāsme ir izsmalcināta un emocionāla.

Izstādē skatāmi darbi akrila, akvareļa, grafikas un zīmējuma tehnikās. Māksliniece strādājusi daudzpusīgi un vienmēr krāsaini. Krāsa ir viens no būtiskiem Elitas Vansovičas izteiksmes veidiem. Ar krāsu tiek izteiktas sajūtas un kontrasti, kas paspilgtina emocionālo izteiksmi. Māksliniece bija laba zīmētāja, kam svarīga ir arī līnija, šī trauslā stīga, kas savieno un šķir, stīga starp mirkli un mūžību. Izstādes nosaukumā “Turpinājums” jau ietverta doma par to, ka Elita paliek ar mums savos darbos un arī viņas ieguldījums bērnu un jauniešu radošajā izaugsmē ir paliekošs un neizdzēšams.

Tikpat krāsaina un daudzpusīga kā atstātie darbi bija Elitas Vansovičas dzīve. Viņa absolvējusi gan Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolu, gan Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras fakultāti, gan Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļu, gan Liepājas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas nodaļu. Elita strādājusi gan kā arhitekte, dizainere, mākslas terapeite, gan kā pedagoģe un māksliniece.

Elitai šogad būtu 50. dzimšanas diena un viņa vēlējās sarīkot savu personālizstādi. Izstāde būs, bet bez viņas tiešas līdzdalības. Tomēr viņa turpinās savos un arī audzēkņu darbos, kuros var redzēt un sajust Elitas klātbūtni.

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” 
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga

 

Kristīnes Nuķes – Panteļejevas izstāde “Bezgalīgais stāsts”
Siguldas Devons zālē “Silva”
Līdz 6. septembrim

Līdz 6. septembrim  Siguldas Devons zālē “Silva” apskatāma mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Bezgalīgais stāsts”.

Šis stāsts ir par bezgalīgu procesu, neierobežotu laikā un telpā. Tas sastāv no maziem, nenozīmīgiem notikumiem sajūgtiem milzīgā esības struktūrā. Šim procesam nav ne sākuma, ne beigu, jo tā ir pati dzīvība, kas vienmēr atgriežas, ieraujot mūs nemitīgā, nebeidzamā notikumu ķēdē. Izstāde ir autores iekšējs dialogs par šo visu notikumu, esamības klātbūtni mūsu ikdienas dzīvē. Lietām un notikumiem, kas nav primārā dzīves nepieciešamība, bet ir eksistenciāla katram mums - emocionāli neracionālās dzīves nepieciešamības esamība.

Mākslinieces radītās instalācijas un porcelāna autor-tehnikā radītie objekti aizvedīs lielus un mazus izstādes apmeklētājus brīnumainās iedomu pasaulēs, pārvēršot izstādi pasakainā piedzīvojumā.

Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ir absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides dizaina nodaļu (2003), Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozari (MA 2009) un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozari (MA 2018), studiju laikā gūstot iemaņas metāl-mākslā un juveliermākslā Lahti Lietišķo zinātņu universitātē Somijā, kā arī keramikas mākslu pilnveidojusi Bostonas Emanuella koledžā ASV. Pēc studijām uzsākusi darbu Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā kā sudraba kalšanas pasniedzēja ar specializāciju emaljēšanā. Paralēli nodarbojas ar radošiem eksperimentiem, veidojot konceptuālas rotas – darbi ir bijuši eksponēti Latvijā, ASV, Grieķijā, Krievijā, Lietuvā, Rumānijā, Dānijā, Azerbaidžānā, Francijā, Rumānijā, Turcijā utt. 2015. gadā māksliniece prezentēja sevi ar savu pirmo personālizstādi “Haosa ģeometrija” Kalnciema ielas kvartāla galerijā. 2018. gadā ieguvusi prestižo “Martinsona balvu” keramikā.

Autori raksturo radošie eksperimenti dažādos materiālos un medijos, dažādu mākslas nozaru sintēze. Pēdējos gados autore kā materiālu saviem darbiem izmanto porcelānu, kurā ir radījusi savu autor-tehniku.

Kultūras centrs “Siguldas devons” 
Pils iela 10, Sigulda

Saistītie raksti