Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Izstāde “Etā mīnā zīben zāben! Bērnu skaitļi Oto Bonga krājumā”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
31. augusts–30. septembrim
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” no 31. augusta līdz 30. septembrim būs apskatāma izstāde “Etā mīnā zīben zāben! Bērnu skaitļi Oto Bonga krājumā”. Tā būs iespēja iepazīties ar skaitāmpantiem, kurus bibliofils Oto Bongs pierakstījis bēgļu nometnēs Otrā pasaules kara izskaņā.
Bēgdami no kara un padomju okupācijas, pārvietoto personu nometnēs Rietumvācijā nokļuva ap 171 000 Latvijas iedzīvotāju. Oto Bongs, kurš līdz ar baltvācu repatriācijas vilni Latviju bija atstājis pāris gadu agrāk, apbraukāja vairāk nekā 60 bēgļu nometnes, savācot neparastu latviešu folkloras krājumu — skaitāmpantus, pierakstot tos kā no bērniem, tā pieaugušajiem un sirmgalvjiem, atzīmējot arī teicēju bērnības vietas, kurās panti skaitīti. Vēlāk pierakstu klades ar skaitāmpantiem kopā ar pārējo apjomīgo krājumu Bongs novēlēja Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Skaitāmpantos notverts tas bērnības brīdis, kurā valoda ir kā plastilīns – sasildīts delnās, tas kļūst arvien pakļāvīgāks, to virpinot, mīcot un viļājot rodas gan atpazīstami, gan mīklaini tēli, kurus jauši un nejauši pieskārieni pārveido atkal no jauna. Skaitāmpantus parasti apgūst un padod tālāk mutiski, tāpēc tajos ne tikai pārklājas dažādas pagalmos runātās valodas un izloksnes, bet laika gaitā panti mainās līdz nepazīšanai, nereti tajos iekļaujas bērnu pašu izdomāti vārdi.
Izstādē varēs dzirdēt un ieraudzīt to, kādus pantus pirms simts un vairāk gadiem skaitīja Vecmīlgrāvī, Čiekurkalnā, Rucavas Žimantos, Allažu Silzemniekos un citviet Latvijā, vārdu skrejceļā varēs veidot savus pantus, kā arī būs iespējams uzzināt par bērnu pieredzi bēgļu gaitās, pateicoties muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” un Latvijas Nacionālā arhīva glabātajiem materiāliem.
Izstādi veidojis “Kolektīvs” – kuratore Zane Zajančkauska un dizainere Ilze Kalnbērziņa-Prā, sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Viesturu Zanderu, muzeju un pētniecības centru “Latvieši pasaulē” un kuratori Mariannu Auliciemu, kā arī māksliniekiem/cēm un meistariem/ēm: Paulu Kvāli, Justīni Jakuševu, Sabīni Moori, Rūdolfu Janovu, Līgu Laurenoviču, Ievu Saulīti, Andu Lāci, Kasparu Groševu un Dzintaru Volmani.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Annas Ceipes izstāde “Sarīkojums”
kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
izstāžu cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros
31. augusts–5. septembris
No 31. augusta līdz 5. septembrim kultūras vietā “Tu Jau Zini Kur” Tallinas ielas kvartālā cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros būs skatāma mākslinieces Annas Ceipes izstāde “Sarīkojums”. Mākslinieces veidotais darbs ir veltījums dažādu Jūrmalas sanatoriju sienas paneļiem un to mākslinieciskajai vērtībai. Romantisms, kas apvij šos atpūtas un atjaunošanās centrus nojaušams gan piedzīvotās un iztēlotās atmiņās, gan pieredzē, kas faktiski ieskrāpēta vai atstāta sanatoriju interjera paneļos. Anna Ceipe savu darbu raksturo: “Priežu meža ielokā, zem zvaigžņotas debess atrodas nams, kur reizēm norisinās sarīkojumi. Dienas laikā viesi izklīst pa stāviem, apmeklējot masāžu un vingrošanu, savukārt vakarā sākas jau cita rosība – saposušās dāmas un organzas lakati. Latvijas Rivjēra nogurst un parādās pirmās lietus lāses, bet pie sienas jau vairāk nekā trīsdesmit gadus atrodas dažādas laikmeta zīmes, kurām sarīkojuma viesi ik dienas paiet garām.”
Anna Ceipe 2016. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, kā arī studējusi The Royal Academy of Fine Arts (KASK) Beļģijā. Izstādēs Latvijā un ārpus tās piedalās kopš 2011. gada.
Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās līdz 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.
Kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Izstāde “Stikla skaņas”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
1.–30. septembris
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” no 1. līdz 30. septembrim būs aplūkojama izstāde “Stikla skaņas”.
Izstādē būs skatāmi stikla kausēšanas darbnīcā “Stikls no Līvāniem” kausētie Ingas Salmiņas stikla darbi, kā arī stikla un koka gaismas objekti, kas tapuši, sadarbojoties ar koktēlnieku Jāni Ziemeli, un jaunizveidotais stikla mūzikas instruments – stiklafons, kuru gatavojis un skaņojis mūzikas instrumentu meistars, mūziķis Aleksandrs Maijers, izmantojot Ingas Salmiņas kausētā stikla elementus. Stikls daudzveidīgās izpausmēs. Stikls skan gan pārnestā, gan tiešā nozīmē. Stikla formas un plastika, stikla krāsas, gaisma stiklā, stikla skaņas.
Stikla kausēšanas darbnīca “Stikls no Līvāniem” izveidota laikā, kad bija likvidēta Līvānu Stikla rūpnīca, bet tik ļoti gribējās, lai Līvānos būtu kaut kas no stikla. Darbnīcā top arvien jauni stikla darbi, pētot, eksperimentējot, atklājot arvien jaunas stikla šķautnes un iespējas savienojumā ar citiem materiāliem, radot stiklu ar turpinājumu, sadarbojoties ar citu jomu meistariem, tiek attīstītas idejas, top arvien jauni darbi. Tā tapuši darbi, kuros apvienots stikls un koks, stikls un keramika, stikls un metāls, stikls un ķīmiskie elementi. Šogad uzsākta jaunas idejas īstenošana, pētot stiklu un skaņu. Atsevišķu formu stikla trauki skan īpaši dzidrās skaņās. Ieklausoties šajās skaņās, radās doma izveidot arī atsevišķu stikla mūzikas instrumentu, kura skanošās daļas gatavotas no kausēta stikla. Šobrīd izveidojusies jauna sadarbība, uzaicinot mūzikas instrumentu meistaru Aleksandru Maijeru, kurš izgatavojis jauno stikla mūzikas instrumentu.
31. augustā plkst. 17.00 notiks izstādes atklāšana. Pasākuma laikā Aleksandrs Maijers izpildīs stikla mūzikas noskaņu improvizācijas.
Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
Digitālais Gada nedarbs
Bulduru Izstāžu nama Facebook vietnē
Līdz 1. septembrim
Bulduru Izstāžu nama Facebook vietnē līdz vasaras beigām turpinās balsošana un pieteikšanās digitālajai izstādei-akcijai-loterijai “GADA NEDARBS-2019!”
BALSOŠANA un LOTERIJA
Balsošana šogad nenotiek anonīmi. Ja skatītājam kāds Nedarbs tīk, tad par to jābalso turpat pie publicētā darba. Pie darba apraksta ir minēts vai darbs piedalās LOTERIJĀ! Ja skatītājs darbu vēlas iegūt savā īpašumā, tad pie darba komentāros tas ir jānorāda.
Digitālā izstādā “GADA NEDARBS-2019” piedalās Māris Subačs, Šmita lampas, Iveta Laure, Dace Blūma, Ināra Gauja, Juris Dunovskis, Dunovglass, Mairita Folkmane, Ivo Folkmanis, Kristīne Zelicka, Vija Dzintare, Agnese Apsīte, Dagnija Čerevičnika, Irina Ošleja, Jānis Veiss, Atis Jurgenovskis, Anda Sproģe, Astra Šēnberga, Rita Sirmā, Inese Ziemele, Tatjana Lejiņa, Lilita Līce, Vadims Jēgers, Inese Aizstrauta, Ingrīda Raudsepa, Inita Ruņģe, Baiba Apsīte, Latviešu sapnis, Dace Greiziņa, Līga Kalniņa, Ingems Flamingems, Agnese Bule, Diāna Sutugina, Agrita Moroza, Ojārs Martinsons, Aija Liskupa, Dagne Ventiņa, Ineta Greiža, Egils Mednis, Marģers Martinsons, Kristīne Veisa, Agnese Jākabsone, Undinus, Andrejs Rubulis un citi.
Ievas Iltneres izstāde “Diapozitīvu vakars”
Māksla XO galerijā
3. septembris–3. oktobris
Ieva Iltnere. Vīrietis un sieviete pie jūras. 2020, audekls, akrils, 140x160 cm
No 3. septembra līdz 3. oktobrim galerijā “Māksla XO” skatāma Ievas Iltneres izstāde “Diapozitīvu vakars”.
Novatoriskā, vienmēr laikmetīgā un aktuālā, delikātā, skaistā un sievišķīgā, izsmalcinātā vissīkākajās detaļās un pustoņos, pieklusinātā un drosmīgā. Gleznotāja. Savā jaunākajā izstādē Ieva Iltnere ir tā pati un tomēr pavisam cita, kādu viņas skatītājs ir pieradis redzēt. Gleznotāja ir noņēmusi plīvuru un ļauj mums pienākt pavisam tuvu. Ieskatīties viņas dziļi personiskajās atmiņās un atmiņu sajūtās.
“Izstādes ideja radās no bērnības diapozitīviem. Izbalējušas krāsas, izgaismoti kadri, švīkājumi, miglains ‘pirksts’ attēla stūrī, fragmentācija, neskaidrība... Tas viss dod vietu iztēlei. Pārnesums, pārklāšanās, sablīvēšana. Laika nobīde un personiskā pieredze rada atšķirību uztverē. Kas ir tas ko mēs redzam? Kas ir tas vērtīgais pie kā apstājas mūsu skatiens? Kas ir tas pats un tomēr cits? Galvenā tēma tapa kā Laiks. Sirreālas neiespējamās tikšanās. Ir arī fikcija un pārspīlējums. Noslēpumi atklājas pamazām. Ir vajadzīgs laiks,” stāsta Ieva Iltnere.
Izstāde “Diapozitīvu vakars” ir kā laikā apstājies mirklis, kas Ievai Iltnerei ir svarīgs, lai dzīvotu, radītu, gleznotu.
Galerija “Māksla XO”
Elizabetes iela 14, Rīga
Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Orgatopija”
RIXC galerijā
3.–26. septembris
No 3. līdz 26. septembrim RIXC galerijā būs skatāma jaunās mākslinieces Kristīnes Krauzes-Sluckas izstāde “Orgatopija”, kur būs novērojams kā augsnes ainavas un tehnoloģiskais piesārņojums pārtop mākslas darbos.
“Orgatopija” ir manipulatīvs augu izturības pētījums, vairāku mēnešu garumā autorei ietekmējot to fizioloģiju ar dažādiem mehāniskiem paņēmieniem. Apvienojot šos pārmaiņām pakļautos augus ar citiem sadzīviski neorganiskiem materiāliem un elektroniskiem risinājumiem, tika izveidota video projekcija un sešas biomorfisku, kinētisku hiperobjektu instalācijas.
Darba ideja izriet no pastaigu laikā novērotās augsnes ainavas, kur blakus zālei, kokiem un krūmiem nereti spraucas laukā citi, neorganiskie materiāli, kā plastmasas trubas, vadi, kabeļi, dažādi atkritumi un celtniecības materiālu paliekas. Šī ainava nav nekas netipisks. Tā ir kļuvusi mums tikpat pašsaprotama kā pati daba. Gandrīz vai harmoniska līdzāspastāvēšana, kur notiek lēna, bet pakāpeniska organisko un neorganisko struktūru saplūšana. Runa ir par hiperobjektiem, kas aizņem tik lielu dimensijas telpu un ilgu laiku cilvēkiem ir neredzami.
Darba rezultāts ir vēl neaptveramas norises fiktīva reģistrācija, kas veltīta eksistenciālai iespējai pietuvoties vides pārmaiņu apstākļiem caur agresora un upura polāro pieredzi. Domājot par vidi kā par kaut ko abstraktu un tālu – kaut kur tur ārā esošo, rīkoties pretēji.
Kristīne Krauze-Slucka ieguvusi maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā. Savā praksē pēta cilvēka un dabas attiecību pārmaiņu tēmu, pievēršot uzmanību adaptācijas un hibridizācijas norisēm, priekšplānā bieži vien izvirzot izvēlētā medija materialitātes aspektus. Latvijā izstādēs piedalās kopš 2017.gada. Šogad Kristīne Krauze-Slucka saņēmusi gleznotāja Valdemāra Tones fonda stipendiju.
RIXC galerija
Lenču iela 2, Rīga
Festivāls “Survival Kit 11”
4. septembris–4. oktobris
Bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā
No 4. septembra līdz 4. oktobrim Tērbatas ielā 75, bijušajā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēkā norisināsies festivāls “Survival Kit 11”.
Festivāla nosaukums “Būt drošībā ir bīstami” (Being Safe is Scary) aizgūts no mākslinieces Banu Džennetoglu (Banu Cennetoğlu) 2017. gadā speciāli izstādei “Documenta 14” radītā darba. Teksts ir aizgūts no grafiti, ko māksliniece pamanīja uz Atēnu Nacionālās tehniskās universitātes sienas, kad 2016. gada martā tika parakstīta ES un Turcijas vienošanās par bēgļiem. Pārkāpjot starptautiskos likumus par bēgļu aizsardzību, vienošanās piespieda izdot Turcijai katru nelegālo Grieķijas robežšķērsotāju. Pagaidu nometnes Grieķijas salās kļuva par aizturēšanas vietām uz nenoteiktu laiku, vairojot izmisumu, trauksmi un pašnāvību skaitu. Pārņemot šo neviennozīmīgo nosaukumu, Survival Kit 11 iesaistās plašākās diskusijās par drošību un politisko vardarbību.
Drošības un aizsardzības jēdzieni atrodas šodienas politiskās iztēles centrā un tiek izmantoti, lai pamatotu karus, nacionālistiskas programmas, rasismu un nevienlīdzību, lai leģitimizētu un normalizētu novērošanu un pašuzraudzību, agresiju, naidu, izolētību un citus reakcionārus uzskatus un ideoloģiju. Baiļu politika barojas no nedrošības. Valdošā sistēma balstās uz ilūziju par aizsardzību, kas veicina brutālu konkurenci un uzspiež gan finansiālas, gan morālas parādsaistības.
Paradoksālā kārtā tieši visneaizsargātākie sabiedrības locekļi parasti tiek klasificēti kā drauds. Par bīstamiem tiek uzskatīti tie, kurus stigmatizē seksuālās identitātes, rases, sociālās klases, reliģijas vai dzimuma dēļ. Virkni fobiju izraisa arī migranta tēls, ko savā retorikā izmanto populistiskas un reakcionāras kustības. Arī cilvēki, kas rīko protestus un pretojas status quo, tiek uztverti kā pastāvošās iekārtas drauds. Bet ja šie cilvēki tiek dēvēti par "draudiem", tad jāvaicā - kas ir apdraudētais? Un kādi ir pārējie (īstie) draudi, kas tiek noklusēti šo konstruēto draudu ēnā?
Šī izstāde cenšas iezīmēt, kāpēc steidzami nepieciešams mainīt mūsu pieņēmumus par drošību, mēģinot šo jēdzienu no jauna savienot ar tādām praksēm kā mīlestība, kopība, savstarpējs atbalsts, uzmanība, rūpes vienam par otru un par apkārtējo vidi.
Mākslinieki: Muhammad Ali, Apparatus 22, Sabian Baumann, Sabian Baumann & Karin Michalski, James Bridle, Anna Dasović, Alexis Destoop, Envija, Silje Figenschou Thoresen, Robert Gabris, Evita Goze, Johan Grimonprez, Saskia Holmkvist, Ellen Nyman, Corina Oprea, Alevtina Kakhidze, Klara Källström & Thobias Fäldt, Polina Kanis, Yazan Khalili, Omar Mismar, Katrīna Neiburga, PEROU, Katarina Pirak Sikku, Sauli Sirviö, Līga Spunde, Imogen Stidworthy, Pilvi Takala, Martta Tuomaala, Evita Vasiļjeva, Sigrid Viir, Emma Wolf-Haugh.
Survival Kit 11
Tērbatas iela 75, Rīga
Izstāde “Nervozā gara faktūra”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
4. septembris–1. novembris
Voldemārs Matvejs, Kapa vietas stabs. Nanajieši (goldi), Amūras reģions. Krievija. No Ļeva Šternberga 1910.gada ekspedīcijas. Fotografēts Antropoloģijas un etnogrāfijas muzejā, Sanktpēterburgā. Ieskenēta fotogrāfija, 2020.
No 4. septembra līdz 1. novembrim Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma grupas izstāde “Nervozā gara faktūra”. Izstādē piedalās: 0.0.01.0.0., Džeims Bridls, Merlins Kārpenters, Vanesa Gravenora, Lī Ledars, Voldemārs Matvejs, Viktorija Modesta, Ieva Rubeze, Aleksandra Samuļenkova, Elza Sīle. Kuratore: Zane Onckule
“Nervozā gara faktūra” ir veltījums nemiera garam tā dēvētajā “post-optiskā” laikmetā. Šis gars, lai arī lielā mērā ietver nostalģiju pēc pirms-tehnoloģiju ēras ar tajā valdošajiem reiviem un deju grīdām, pieaugoši izpaužas kā noteiktas uzvedības modelis, kādu indivīds izspēlē uz šodienas realitātes fona. Visuzskatāmāk tas parādās momentā, kad tas sāk “māt atpakaļ mašīnai”. Brīvu analoģiju un sakarību meklējumu vadīta, izstāde pievēršas ar mediju rīku starpniecību uzrunātai garu pasaulei, novērošanas un monitoringa stratēģijām un pilsētā ieslēgtās sabiedrības fiziskās un garīgās veselības kvalitātes apcerei. Aizņemoties no latviešu izcelsmes krievu mākslinieka un teorētiķa Voldemāra Matveja (1877-1914) darbā “Faktūra” (1914) ietvertās nojēgas, kas apzīmē virsmas kvalitātes objektiem, kuriem citādi šīs kvalitātes ir neiespējams noteikt taustāmi, ekspozīcijā ietvertās arhīva fotogrāfijas un video, audekli un grafiti, ar rokām dobti, kā arī burtveidolu un kolāžas tehnikā veidoti jauni un iepriekš radīti dzīvu un mirušu autoru darbi, katrs atsevišķi novada tiem īpaši piemītošu virsmas autonomijas un satura “troksni” jeb faktūru. Pāreja uz virsmas un tekstūras lomu aplūkošanu šodienas mākslā ir cieši saistīta ar pieaugošo neuzticību redzes maņai un tās piesārņojumu jeb, sekojot Matvejam, “trokšņa” klātbūtne” slēpjas darba atsevišķo materiālo elementu autonomijā – faktūra ir nevis to vienotībā, bet gan to kakofonijā.
Izstādes faktūra veidojas caur: Voldemāra Matveja uzņemtajām Ziemeļāzijas tautu rituālo gara figūru –“primitīvu” un vienlaikus tik izteiksmīgu – fotogrāfijām (1913) no Latvijas Nacionālās Bibliotēkas krājuma; Ievas Rubezes (dz. 1977) video-terapeitiskā kino seansa “Zāles” (2000) ar dažādu Latvijas burvju-dziednieku, “problēmu konsultantu” un “kaktu dakteru” performancēm baltā trokšņa pavadībā; Merlina Kārpentera (dz. 1967) “Paint-It-Yourself” otro – Rīgas versiju, kas ierosina, ka gleznošanas spriedze ir jūtama jau tad, kad viss, kas redzams, ir vien astoņi gruntēti audekli un telpas vidū izvietota kaste, pilna ar lietošanai nepieejamām eļļas krāsu tūbām; Lī Ledara (dz. 1976) gandrīz 60 minūšu garu cilpveida filmu “Vokzal” (2016), kas veic apslēptas sociālās dinamikas kartēšanu, fiksējot banālu, tomēr reizē sarežģītu trīs Maskavas vilcienu staciju tranzīta horeogrāfiju; 0.0.01.0.0 (dz. 1999) veidoto vietai piesaistīto, nepārtrauktas rokas / ķermeņa kustības jeb graffitti fitness rezultātā radīto žestu pret cenzūru, to tālāk cenzējot; Elzas Sīles (1989) ar krāsu noklātām metāliskas sienas un grīdas vienībām, kas darbojas kā psiho-telpisko tipoloģiju plūsmas kartējums; uz traumatiskas personiskas pieredzes Parīzes teroristu uzbrukumos 2015. gadā balstītu Vanesas Gravenoras (dz. 1992) video “Es/Mana lode” (2016), kas dziesmas “The Sound of Silence” garumā un caur absurdi-vēsturisku skatpunku izseko uzbrukuma ilgumam, kā arī lodei, kas trāpīja; ar multidisciplināru pieeju future-pop identitātei un performances mākslai ar post-cilvēka šķautni zināmās bioniskās pop-mākslinieces Viktorijas Modestas (dz. 1988) fotogrāfiju no “Counterflow” (2016) kampaņas, kuru pavada autores uzsaukums atbrīvoties no pagātnes aizspriedumiem pilnībā mainīgas identitātes virziena; Aleksandras Samuļenkovas (dz.1986) tipogrāfiska risinājuma gudri-ekstravagantā un “raganiskā” burtveidolā Zangezi sagatavotas kuratores esejas (latviešu, krievu un angļu valodās) pārnesei uz sienas; un Džeimsa Bridla (dz. 1980) video “Mans prieks zvaigžņotajā naktī” (2018), kas zagšanas slavināšanai veltīta sena angļu meldiņa un ierakstu no ciparu stacijām pavadībā uzņemts Akriori - apvienotā Lielbritānijas un ASV gaisa spēku bāzē ārpus horizonta novērošanai un globālās izlūkošanas datu vākšanai un vienlaicīgi – lielo flamingo sezonālā mājvietā. Izstādē ietverts arī seminālais izdevums “Daiļrades principi plastiskās mākslās. Faktūra” (1914) no Zuzānu kolekcijas.
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga
Starptautiskais dzejas festivāls “Dzejas dienas 2020”
4.–13. septembris
Rīgā un Latvijā
No 4. līdz 13. septembrim Rīgā un citur Latvijā norisināsies ikgadējais starptautiskais dzejas festivāls “Dzejas dienas”, kas ir viens no nozīmīgākajiem septembra notikumiem Rīgas un Latvijas kultūras dzīvē jau 55 gadus. Arī šogad Dzejas dienas pulcēs dzejniekus un dzejas cienītājus, ļaujot baudīt gan tradicionālus Dzejas dienu pasākumus, gan piedāvājot jaunus formātus, kādos klausīties un uztvert dzeju. Savā 55. gada dienā Dzejas dienas tikušas arī pie dāvanas – mākslinieka Alekseja Muraško veidotas vizuālās identitātes un atjaunota logo, kuram par pamatu ņemts Raiņa rokraksts.
Šis ir trešais gads, kopš Dzejas dienu rīkošana ir īpaši izveidotās Dzejas dienu padomes rokās; šogad padomes locekļiem Arno Jundzem, Ērikai Bērziņai, Aivaram Eipuram un Jeļenai Budancevai pievienojies arī dzejnieks Henriks Eliass Zēgners. Viņš arī autors festivāla šī gada sauklim “Dzeja dziedē!”, kas aicinās paraudzīties gan uz festivālu, gan dzeju kā indivīdu un sabiedrību dziedējošu fenomenu.
Savukārt jau otro gadu pēc kārtas festivālam būs sava vēstniecība peldošajā mākslas centrā “Noass” uz AB dambja, kurā norisināsies vairāki festivāla pasākumi, tostarp atklāšana, diskusijas un meistardarbnīcas.
Agatas Muzes personālizstāde “Mežs”
Kalnciema kvartāla galerijā
4.–29. septembris
No 4. septembra līdz 29. septembrim Kalnciema kvartāla galerijā būs apskatāma mākslinieces Agatas Muzes personālizstāde “Mežs”.
Mežs ir pastāvīgu jaunatklājumu, bagātīgas daudzveidības piesātināts. Katrs jauns rakurss atklāj kaut ko pārsteidzošu. Mežs atspoguļo plašu mūsu sajūtu gammu. Mežs var būt lietus pielijis un drūms, mežs var būt tveicīgs un sausuma skarts. Tas var būt ēnains vai arī saules “zaķu” piebirdināts. Koku stumbru un zaru ritmi ir kā dabīgi veidoti mākslas darbi. Bet visvairāk mākslinieces uzmanību saista gaismēnu spēles mežā. It sevišķi vakara gaismā, kad priežu stumbri paliek izteikti oranži, bet visām lapotnēm pārlaižas sarkanīgs plīvurs.
Agatai ir ļoti svarīgi būt dabā, lai gūtu iespaidus, ieraudzītu gleznošanai atbilstošus motīvus, lai tos interpretētu gleznai vajadzīgajā kompozīcijā, atmetot nebūtiskas detaļas un izceļot raksturīgāko.
Izstādē būs redzami pēdējo trīs gadu laikā radītie Agatas Muzes darbi. Šajā laika posmā māksliniece eksperimentē, atainojot meža motīvus dažādās gleznošanas stadijās. Dažās gleznās konkrētā noskaņa tiek panākta, jau tik tikko ieklājot koku siluetus un gaismēnu ritmus. Bet vēl citi skati iegūst vēlamo atainojumu tikai pēc vairākkārtīgu, daudzu slāņu klājuma.
Agata Muze dzimusi 1970. gadā Rīgā. Mācījusies Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā. No 1988. gada līdz 1996. gadam studējusi Latvijas mākslas akadēmijā Glezniecības nodaļā. Viņas skolotāji bija profesori Vilis Ozols un Imants Vecozols. Agata Muze piedalās izstādēs kopš 1994. gada. Viņa veidojusi 8 personālizstādes, piedalījusies vairā nekā 50 grupu izstādēs, plenēros un citos radošos projektos Latvijā un ārzemēs. Agatas Muzes darbi ir privātkolekcijās Latvijā, Francijā, Itālijā, Somijā, Vācijā, Lietuvā, Polijā, Norvēģijā. Glezna “Sv. Maurīcijs” atrodas Melngalvju nama kolekcijā, bet viņas gleznotā Mārtiņa Heimnica portreta interpretācija papildina Rīgas Sv. Pētera baznīcas pastāvīgo kolekciju.
Kalnciema kvartāla galerija
Kalnciema kvartāls, Kalnciema iela 35, Rīga
Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020
Rīgas pilsētvidē
5. septembris–31. oktobris
Šogad laikmetīgās tēlniecības festivāls “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020” norisināsies no 5. septembra līdz 31. oktobrim, apskatot tēmu “Demokrātijas brīnumi”. Rīgas pilsētvidē būs redzami 12 mākslas darbi, ko radījuši Latvijā dzīvojoši mākslinieki.
Festivāla ietvaros jaunus darbus radījuši mākslinieki Linda Boļšakova kopā ar Alvi Misjunu, Annu Ķirsi un pētnieci Dr. biol. Daci Kļaviņu, Valdis Majevskis, Karlīna Simeona Mežecka, apvienība +K+M+B, Ance Vilnīte, Donatas Mockus, Gundega Evelone un Andris Landaus, Andris Maračkovskis, Jānis Noviks, Miķelis Mūrnieks, Viesturs Reinis, Anda Poikāne kopā ar Beati Poikāni un Mariju Luīzi Meļķi.
Šogad Tēlniecības kvadriennāle Rīga norisināsies 13. reizi, un kopš 1972. gada tā ir bijusi platforma gan Latvijas, gan pasaules pieredzi guvušo mākslinieku radošajam darbam, gan jauno talantu atpazīstamības veicināšanai, kā arī starptautiskas mākslinieku kopienas stiprināšanai. Šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatību, festivāla organizatori piedāvā apskatīt mākslas darbus pilsētvidē, kur iespējams ievērot distancēšanos un drošības pasākumus.
Darbu atrašanās vietas kartē.
Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020
Fotogrāfiju izstāde “Imanta. Piezīmes”
Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”
5. septembris–4. oktobris
Jurija Titova darbs
No 5. septembra līdz 4. oktobrim Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” notiks Imantas apkaimei veltīta fotogrāfiju izstāde “Imanta. Piezīmes”.
Franču dzejnieks Šarls Bodlērs, lai apzīmētu urbānās vides novērotāju, cilvēku, kas nododas šķietami bezmērķīgai pastaigai pa pilsētu, izmantoja vārdu flâneur. Izstāde “Imanta. Piezīmes” apvieno apkaimes atmiņu fragmentus un flâneur skatienu: to veido fotogrāfiju konkursā ar tādu pašu nosaukumu iesniegtie darbi un liecības par apkaimes vēsturi. Izstāde ir vērojums, pilsētas apcere, kas ir neuzbāzīga, dažubrīd introverta, taču atsvešinātais skats nebūt nav salts. Autoru darbos jaušama intimitāte un ieinteresētība, novērojumi ir tieši un pārdomāti. Imantas telpa kļūst par spēles laukumu, kurā ikdienišķais top par notikumu. Citviet Imanta atklājas arī kā metropole stundā, kad visa pasaule guļ un nenojauš par tās vērotāju. Ir fotogrāfijas, kurās redzam anonīmo pilsētnieku domas un ilgošanos, un dažviet notverts arī tas, kas ir ārpus laika.
Fotogrāfijās atbalsojas dažādie apkaimes un pilsētvides vēstures procesi – muižas, kultūras mantojums un centieni to saglabāt, politiskie notikumi un lokālās identitātes meklējumi. Sekojot fotogrāfu ceļiem, rastas atbalsis arī dažādos arhīvu materiālos. Izstāde ir apkaimes vērojums, kas aicina uz sarunu par kultūrainavu un kultūras mantojumu mums apkārt.
Izstādes kuratore – Līga Goldberga, scenogrāfija – Kristīne Daukšte. Izstādē piedalās fotogrāfiju konkursa uzvarētāji – pirmās vietas ieguvējs Jurijs Titovs, otrās vietas ieguvēja Anastasija Lomteva un trešās vietas ieguvēja Elīna Sproģe, kā arī citi konkursa dalībnieki: Jurijs Olenčikovs, Anna Elsa Karika, Eiženija Freimane, Elvīra Evelīna Eņģele, Elīna Olekša, Ērika Tālberga, Guntars Felsbergs, Jekaterina Kolesova, Māris Karlovs, Marģers Martinsons, Ilze Zvirgzda un Gunārs Nešpors.
Kultūras un atpūtas centrs “Imanta”
Anniņmuižas bulvāris 29, Rīga
Izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100”
Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
5. septembris–13. decembris
Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros no 5. septembra līdz 13. decembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde “Mūsu muzejs. Valsts mākslas muzejam 100” – veltījums vairs neeksistējošai kultūras institūcijai un tās darbiniekiem, kuru veidotais un saglabātais krājums turpina dzīvot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekcijās, pētniecībā un izstādēs.
Izstāde atgādina par pašaizliedzīgiem un erudītiem cilvēkiem ar muzejnieka misijas apziņu – muzeja ierosinātāju un direktoru, mākslinieku Burkardu Dzeni, direktora palīgu un muzeja bibliotēkas aizsācēju, gleznotāju Konrādu Ubānu un ilggadējo darbvedi - sekretāru, literātu Dāvidu Vecaukumu.
Gandrīz simt sešdesmit gadi šķir pirmo zināmo Jāņa Staņislava Rozes gleznu “Helēnas Cimzes portrets” (1851) no latviešu izcelsmes amerikāņu mākslinieces Vijas Celmiņas grafikas lapas “Zvaigžņu lauks” (2010). Abi tik atšķirīgie darbi pieder pie vizuālās mākslas pārlaicīgās dimensijas. Abi iemieso simtgadnieka Valsts mākslas muzeja un tā pēcteča Latvijas Nacionālā mākslas muzeja misiju – krāt, glabāt un popularizēt labāko, ko radījuši mākslinieki.
Latviešu mākslas kolekciju izstādē pārstāv nesenās pagātnes klasiķi un laikabiedri Jūlijs Feders, Kārlis Hūns, Janis Rozentāls, Teodors Zaļkalns, Jāzeps Grosvalds, Aleksandra Beļcova, Ludolfs Liberts, Kārlis Padegs un citi. Ārzemju mākslas kolekcijas izstādē parādītas ar Ķīnas un Japānas mākslas priekšmetiem, ko muzejam 20. gadsimta 20. gados dāvināja Tālajos Austrumos dzīvojošie latvieši, beļģu mākslas apjomīgo dāvinājumu kā starpvalstu diplomātijas piemēru 30. gadu sākumā, dāņu stiklu un keramiku, Rietumeiropas porcelānu un sudrabu, kā arī krievu mākslas paraugiem. Ekspozīcijā iekļautas arī fotogrāfijas, arhīva dokumenti, grāmatas un katalogi.
Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Vecrīga
Izstāde bērniem “Rotaļāsimies?”
Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
5. septembris–1. novembris
Jāzeps Grosvalds. Mērijas Grīnbergas portrets. 1913. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš
No 5. septembra līdz 1. novembrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs norisināsies izstāde bērniem “Rotaļāsimies?”, veltīta rotaļlietu attēlojumam mākslā.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) piedāvā ģimenēm otro mākslas projektu īpaši bērnu auditorijai, turpinot 2018. gadā aizsākto iniciatīvu – izstādi “Kurš kuram draugs?”. Šoreiz projekta autori saturiski pievēršas rotaļāšanās tēmai un tās atspoguļojumam Latvijas profesionālajā mākslā, aicinot uz sarunu par rotaļāšanās būtību un attīstību digitālajā laikmetā, kā arī rosinot domāt par tādām vērtībām kā draudzība, rūpes un atbildība. Tā būs saistoša un daudzpusīga izstāde, ko pavadīs izglītības pasākumi, kuru mērķis ir mazināt sociālās, intelektuālās un fiziskās barjeras muzeja apmeklējuma laikā.
21. gadsimta pedagoģijas un psiholoģijas teorijas nešaubīgi uzsver rotaļāšanās aktivitāšu būtisko nozīmi bērna izaugsmē, iepazīstot apkārtējo vidi un veidojot attiecības ar ģimeni un sabiedrību. Rotaļāšanās ir radošuma pilna nodarbe, kas sasaucas ar izstādes eksponātu tapšanas stāstiem un veicina dzīves pamatprasmes – pārliecību, komunikāciju un kritisko domāšanu. Ekspozīcijas nosaukums un tematika mērķtiecīgi aicina mazos muzeja apmeklētājus uz draudzīgu satikšanos ar viņiem aktuālu un tuvu vizuālo un emocionālo pasauli – lelles un lācīši mākslas darbos, radoši uzdevumi, rotaļlietu vēstures galvenie notikumi.
Izstādes vēstījums iezīmē arī trauslo robežšķirtni mūsdienās starp spēlēšanos fiziskajā un digitālajā vidē, ģimenēm sastopoties ar jauniem izaicinājumiem, jo 21. gadsimta bērnība norisinās jaunu tehnoloģiju, vērtību un dzīvestila apstākļos. Neskatoties uz to, kopējā ekspozīcijas noskaņa apstiprina, ka apskaujama un samīļojama rotaļlieta ir laimīgas bērnības nemainīgais fundaments, ko pauž arī mākslinieku portretētie bērni un viņu rotaļdraugi. Īpaši izceļas meiteņu un viņu leļļu pasaule, kas atklājas izteiksmīgos, pat amizantos, daudznozīmīgos un laikmetīgos attēlojumos.
Izstādei atlasīti darbi no LNMM krājuma, Zuzānu kolekcijas un citām privātkolekcijām, aptverot laika periodu no 20. gadsimta sākuma līdz 21. gadsimta sākumam. Ekspozīcijā redzams izcilu meistaru – Jāzepa Grosvalda, Oto Skulmes, Niklāva Strunkes, Aleksandras Beļcovas, Līvijas Endzelīnas, Leo Kokles, Aleksandras Briedes – veikums, kā arī mūsdienās strādājošu mākslinieku – Edvarda Grūbes, Jura Dimitera, Ievas Jurjānes, Frančeskas Kirkes, Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Elīnas Brasliņas – radītais.
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
Latvijas un Igaunijas atkritumu mākslas izstāde
“PROM no acīm, PROM no prāta”
Tallinas ielas kvartālā
5. septembris–18. oktobris
Atkritumu kalns poligonā “Daibe”. Attēls: Roberts Āboltiņš
No 5. septembra līdz 18. oktobrim Tallinas ielas kvartālā būs skatāma Latvijas un Igaunijas atkritumu mākslas izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta”. Tajā būs apskatāmi mākslas darbi, ko veidojuši 17 starptautiski atzīti mākslinieki ar mērķi pievērst uzmanību atkritumu problēmai un pārmērīga patēriņa dzīvesveidam.
Tallinas ielas kvartāls ir jau sestā un pēdējā ceļojošās izstādes pieturas vieta, kurā apskatāmi 14 mākslas darbi, kurus veidojuši starptautiski atzīti mākslinieki. Mākslas darbi veidoti no atkritumos iegūtiem materiāliem. Tie variē no diskrētām vīzijām un publiskas nepakļaušanās līdz pat metafiziskām pārdomām, dokumentāliem attēlojumiem un praktisku risinājumu meklējumiem. Piedāvājot dažādu mākslinieku interpretācijas par atkritumos iegūto materiālu izmantošanas iespējām, izstāde aicina apmeklētājus paraudzīties uz atkritumiem no cita skatu punkta – kā uz materiālu un resursu jaunu produktu un pakalpojumu veidošanai.
Izstādes nonākšanu Rīgā padarījusi iespējama kustība FREE RIGA, kas šo viesošanos padara vēl īpašāku. Gandrīz katra piektā ēka Rīgas centrā ir tukša. Kustība FREE RIGA tās atdzīvina - pārvērš tukšās ēkas par sabiedrībai noderīgu, publisku telpu. Vienojoties ar ēku īpašniekiem kustības iniciatori atver ēkas, kas attiecīgajā brīdī netiek izmantotas radošu un sabiedrisku iniciatīvu darbībai uz laiku. FREE RIGA palīdz iniciatīvām iegūt telpas par simbolisku samaksu un piedalīšanos ēkas uzlabošanā, bet īpašniekiem - atbalstu ēkas uzturēšanā un iedzīvināšanā.
Izstādes atklāšanas būs daļa no plašākas 5. septembra vakara programmas. Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts 2020” ietvaros Tallinas ielas kvartālā norisināsies arī desmitais URBAN POETRY pasākums.
Starptautiskā izstāde “PROM no acīm, PROM no prāta” projekta WasteArt ietvaros aicina pievērst uzmanību tam, ka atkritumi pēc to izmešanas neizgaist, tie joprojām krājas milzīgos kalnos un nesadalās vēl gadu simtiem. Lai risinātu šo problēmu, izstāde rosina Latvijas un Igaunijas iedzīvotājus pārdomāt savus ikdienas lēmumus, mazināt saražoto atkritumu daudzumu, kā arī apsvērt atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas.
Izstādē piedalās: Varvara un Mars (EE); Jākobs Kirkegārds (DK); Marta Murats (EE); Kiwa (EE); Ansis Starks (LV); Andrē Avelas (NL/PT); “Mikroklimatu laboratorija” Annehīne Meijera & Gerts Jans Gerlačs (NL); Johanna Lorengele (DE) un Gatis Kreicbergs (LV); Ieva Krūmiņa (LV); Džeraldīne Huarez (SE/MX); Džastins Tailers Teits (CA); Vilems Boels (BE); Timo Tots (EE); Elēna Redaellī (NO/IT).
