Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Mākslinieka Uģa Albiņa izstāde “Kompromiss”
ciklā “Iknedēļas atklājums” ietvaros
Kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
7.–12. septembris
No 7. līdz 12. septembrim kultūras vietā Tu Jau Zini Kur Tallinas ielas kvartālā norisināsies mākslinieka Uģa Albiņa izstāde “Kompromiss”, kas nedēļu būs skatāma cikla “Iknedēļas atklājums” ietvaros. Mākslinieka darbs reflektē par ietekmi, kāda piemīt lietu sakarībām un darba procesu ietekmējošiem noteikumiem. Šo nosacījumu kopu Uģis Albiņš definē kā limitējošus apstākļus, kas sevī ietver lietu piederības jēgu jeb attaisno to, kādēļ, piemēram, sadzīves priekšmetu formas ir attiecīgos izmēros un krāsās, kādēļ tām ir attiecīgs novietojums utt.
Mākslas darbam šie ierobežojošie apstākļi ir izteiksmes līdzekļi. Uģis Albiņš to pamato: “Šie apsvērumi ir kā laika fiksējoša ainava, tā nav konstanta vienība, tie mainās līdzi laikam.” Izstādē “Kompromiss” skatāmajā darbā tiks apvienotas dažādas materialitātes, kas pakļautas kompromisiem, kompozīcijai un izveidotajai struktūrai.
Uģis Albiņš (1988) ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļu, iegūstot maģistra grādu. Profesionāli darbojies kā 3D mākslinieks un dizaineris, un kopš 2016. gada aktīvi piedalās laikmetīgās mākslas izstādēs un pasākumos. Tostarp piedalījies grupas izstādē “56°24' 57°6'13:56” mākslas centrā RIXC (2016), “DAM (Akūtā māksla)” un “Benetitāles ziedēšana”, galerijā Low (2018), “Black market” laikmetīgās mākslas centrā Kim? (2019) un Rīgas Mazākajā Mākslas un Sporta festivālā (2020).
Izstāžu cikls “Iknedēļas atklājums” norisinās līdz pat 26. oktobrim, skatītājiem ik pirmdienu piedāvājot iepazīties ar dažādu paaudžu latviešu mākslinieku darbiem.
Kultūrvietā “Tu Jau Zini Kur”
Tallinas iela 10-K3, Rīga
Martas Ģibietes personālizstāde “Labrīt”
galerijā “Istaba”
8. septembris–2. oktobris
No 8. septembra līdz 2. oktobrim galerijā “Istaba” skatāma Martas Ģibietes personālizstāde “Labrīt!”, kurā būs novērtējami mākslinieces jaunākie darbi stiklā.
“Labrīt! – tā ir uzruna, kas ietver apsolījumu un cerību, jaunas dienas sākumu. Skan skaisti. Kaut reizēm jaunumi var būt arī maldinoši, cerības var novest pie vilšanās un “labrīt” bieži var būt arī formāls vai īgns. Diena sākas ar Labrīt!, puķe pirms ziedēšanas ir pumpurā, pilna cerību. Ne jau visas dienas ir labas, ne visi ziedi uzplaukst. Daži savīst jau pumpurā, tiem var pielavīties kaitēklis vai puve. Vai ziediņš neaizkaltīs, vai nenosals. Vai tas būs auglīgs, vai tik tāds vēja zieds vien. Ir bauda vērot kā jaunais pumpurs veidojas, kā tas iekrāsojas, kad var sākt minēt cik košs būs zieds. Tie jau tikai pumpuriņi. Šī nav koķetērija ar liktens spēlītēm vai mērķtiecības tests. Es dzīvoju, mēs dzīvojam un pildām katru dienu ar cerībām un bailēm vienlaikus. Rozā brilles ir kritušas, un nekas vairs nav saskatāms bez realitātes grafiskā režģa. Dažkārt gribās izvairīties no īstenības, bet tas nav iespējams bez saldi rūgto melu klātbūtnes. Daži pumpuriņi nokalst neuzplaukuši, citi bagātīgi kuplo, bet jau nākamie spraucas. Kādi tie būs, vai gana skaisti, vai smaržos labi?,” – tā Marta apraksta savas izstādes tēmu.
Stikla māksliniece Marta Ģibiete absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot maģistra grādu. Marta strādā dažādās tehnikās, taču atpazīstamību un ievērību guvusi ar neparastā veidā radītiem telpiskiem stikla darbiem dažādos mērogos. Martas radītās stikla skulptūras ir ģeometriskas, bet vienlaikus arī poētiskas, tās radītas asprātīgi apejot stikla tehnoloģiju sarežģīto dabu. Viņa atklāja šo unikālo paņēmienu jau studiju laikā, guva starptautisku atpazīstamību saņemot divas nozīmīgas balvas, un kopš tā laika regulāri piedalās izstādēs, simpozijos un konferencēs pasaulē. Mākslinieces darbi ir stikla un dizaina muzeju kolekcijās Eiropā un Japānā.
Galerija “Istaba”
Kr. Barona iela 31A, Rīga
Olivera Bīra performances un lekcija
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
8., 9. un 10. septembris
8. un 9. septembrī plkst. 15:00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros Andrejsalā, Ostas ēkas otrajā stāvā notiks Olivera Bīra performance “Mājas dievības (Aspazija)”.
Tā veidota kā ievelkoša kormūzikas instalācija, kuras telpā uzstājas kādreizējie kora “Kamēr..” dalībnieki, kuri izpilda Olivera Bīra komponētu partitūru, kas veido unikālu polifoniju no instalācijā iekļauto trauku skaņām un katra dziedātāja dziļāko muzikālo atmiņu melodiskajiem fragmentiem.
Savukārt 10. septembrī plkst 19:00 notiks Olivera Bīra uzstāšanās. Tās tēmas pieteikums – “No pagātnes izsauktas balsis, par kurām klusē oficiālā vēsture ‒ balsis, kuras apklusinātas vai palikušas nesadzirdētas. Daudzu un atšķirīgu nostāju un pasaules redzējumu kopīgais skanējums.”
Linas Lapelītes, Alionas Alymovsa un Salomējas Petronītes
dzīvā uzstāšanās-performance “Norādījumi kokcirtējiem”
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
8. un 9. septembris
8. septembrī plkst. 18:00 un 9. septembrī plkst. 13:00 Andrejsalā, RIBOCA2 teritorijā pie Linas Lapelītes un Manta Petraiša instalācijas “Straumes” notiks Linas Lapelītes, Alionas Alymovsa un Salomējas Petronītes dzīvā uzstāšanās-performance “Norādījumi kokcirtējiem”.
Tas būs unikāls 15 minūšu skaņdarba “Norādījumi kokcirtējiem” izpildījums - perfomance, kas notiks instalācijas Currents (Straumes) ietvaros - ar tās autoriem Linu Lapelīti un Mantis Petraiša klātbūtni, kopā ar īpašajiem viesiem - izpildītājām Alionu Alymovu un Salomēju Petronytēm.
Currents (Straumes) ir Linas Lapelītes un Manta Petraiša darbs - 2. Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles RIBOCA2 pasūtījums - konkrētai vietai radīta instalācija uz ūdens, kas veidota no vairāk nekā 2000 priežu baļķiem, biennāles galvenās ēkas priekšā ūdenī, radot peldošu salu. Šī monumentālā skulptūra reflektē par attiecībām, ideoloģijām un jutīgajām tēmām, kuras saistītas ar Rīgas gadsimtiem ilgo līdzdalību mežrūpniecībā.
Baļķi uz salas veido skatuvi, autonomu telpu, kurā iespējama radīšana un pašnoteikšanās. Šī “pašpietiekamā pasaule” tiek aktivizēta ar skaņas kompozīciju, kurā apvienota dzeja un dziedāšana, kas sasaucas ar tradicionālajām zvejnieku dziesmām. Instalācijā izmantotie baļķi tiek no jauna padarīti izmantojami un vienlaikus atjaunoti dzīves ciklā, tā kā plosts iecerēts kā laika gaitā mainīga skulptūra, kuru visbeidzot pārņems daba. Fiziskās kustības, kuras pārmantotas no kapitālistiskās industrijas, ar būvniecības un dziesmas starpniecību tiek inscenētas uz ūdens, pievēršot uzmanību varas nosacījumiem, kādus ekonomiskās sistēmas uzspiež priekšmetiem un būtnēm. Kā rekalibrācijas žests instalācija piešķir jaunas noskaņas peldošajām liecībām par cilvēku agrākajām attiecībām ar vidi.
Starptautiskais mediju mākslas festivāls
ARS ELECTRONICA 2020
9.–13. septembris
No 9. līdz 13. septembrim norisināsies starptautiskais mediju mākslas festivāls ARS ELECTRONICA 2020, kura tēma “Keplera dārzos” iezīmē tiešsaistes ceļojumu “jaunajā” pasaulē – jaunajā normalitātē, kuras daudzveidību savās izstādēs jeb dārzos atklās mediju mākslinieki un institūcijas no vairāk nekā 120 pilsētām piecos kontinentos. Latviju festivāla tiešsaistes programmā pārstāvēs Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorija [MPLab], kas kopš 2006. gada organizē starptautiskus jauno mediju mākslas un izglītības notikumus Liepājā, kā arī citviet Latvijā un ārzemēs, un RIXC – jauno mediju kultūras centrs Rīgā.
MPLab dārzu Planting a Resort for Mental Ecology veido darbi, kuros divpadsmit Liepājas mediju mākslinieki (Maija Demitere, Krista Dintere, Rogier Jupijn, Diana Lelis, Tija Plāce, Andrejs Poikāns, Andra Strautiņa, Līga Vēliņa, Ieva Vīksne, Paula Vītola, Spāre Vītola, Milda Ziemane / Kuratore: Anna Priedola) veic savas mentālās ekoloģijas izpēti un dziedinošus rituālus garīgās labklājības uzlabošanai. Paula Vītola, uzskatot, ka ziņkārību un veicinošas jaunas pieredzes pagarina dzīvi un uzlabo tās kvalitāti, ar stīmpanku laika analogajām tehnoloģijām transformē dabā sastopamo gaismēnu frekvences sadzirdamā skaņā, bet Maija Demitere un Rohīrs Župēns (Rogier Jupijn, NL) pievēršas lēnajam dzīvesveidam arvien straujākajā laikmetā, un skatītājam piedāvā kopā ar viņiem baudīt teledārzniecības pieredzi. Ieva Vīksne un Līga Vēliņa veido virtuālas, trīsdimensionālas datu skulptūras, ļaujot mobilajām lietotnēm mērīt un kvantificēt savus ikdienas pārdzīvojumus. Savukārt Tija Plāce radījusi dziedējošu dabas pieredzes simulatoru lietošanai mājas apstākļos – jebkuras viedierīces ekrānā.
Izstāde aplūkojama tiešsaistē.
Tiešsaistes ARS ELECTRONICA programmu būs iespējams aplūkot arī MPLab telpās Liepājā, Kūrmājas pr. 13.
MPLab dārza programmā arī tiešsaistes performances:
12. septembrī plkst 22.00 – 23.00 pēc Latvijas laika Ievas Vīksnes smadzeņu darbības vadīta muzikāla performance
13. septembrī plkst. 14.00 – 15.00 pēc Latvijas laika fotofoniska* vides izpēte mākslinieces Paulas Vītolas vadībā
Performances aplūkojamas tiešsaistē minētajos laikos: resort.aste.gallery
Starptautiskais mediju mākslas festivāls ARS ELECTRONICA 2020
Kūrmājas prospekts 13, Liepāja
Andreja Strokina personālizstāde “Kosmiskās skumjas”
ISSP Galerijā
10. septembris–28. oktobris
No 10. septembra līdz 28. oktobrim ISSP Galerijā norisināsies viens no Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 programmas kulminācijas notikumiem – latviešu mākslinieka Andreja Strokina personālizstāde “Kosmiskās skumjas”, kuras pamatā ir no 2014. līdz 2019. gadam tapusi darbu sērija.
Mākslinieka Andreja Strokina projekts “Kosmiskās skumjas” ir vizuāla dienasgrāmata un eksperiments ar nolūku privātu pieredzi padarīt par publisku. Apvienojot impulsu tūlītēji dalīties ar attēlu sociālajos tīklos un blāvi zilganus, graudainus filtrus, sērija reflektē par mūsdienu digitālās paaudzes nostalģiju pēc analogā laikmeta. Tā piedāvā jaunu pieeju ielu fotogrāfijai, kas iet rokrokā ar tehnoloģiju attīstību, nevis pieturas pie dokumentālās ielu fotogrāfijas tradīcijas. Šķietami amatieriskā mobilā tālruņa tehnoloģija fotogrāfu padara par neredzamu novērotāju. Nofotografēta īstajā brīdī, īstajā vietā un īstajā leņķī, attēlos redzamā ikdiena sērijā “Kosmiskās skumjas” padarīta dīvaina.
2016. gadā darbi no mākslinieka Andreja Strokina sērijas “Kosmiskās skumjas” bija apskatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles konkursa “Meklējam jauno fotogrāfijā!” laureātu izstādē. Nākamajos trīs gados Strokins turpinājis attīstīt šo sēriju, un no 10. septembra ISSP Galerijā būs aplūkojami Latvijā vēl iepriekš neredzēti darbi.
Andrejs Strokins (1984) ir latviešu fotogrāfs, kas dzīvo un strādā Rīgā. Viņš darbojas dažādos dokumentālās fotogrāfijas laukos, kā arī izmanto vernakulāro fotogrāfiju un atrastus attēlu arhīvus. Strokins piedalījies grupu izstādēs un veidojis personālizstādes gan Latvijā, gan ārvalstīs, tostarp 2016. gadā Baltijas paviljonā Venēcijas Arhitektūras biennālē un festivālā Unseen Amsterdam, 2017. gadā – kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā un Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā. 2018. gadā mākslinieks piedalījies Rīgas Starptautiskajā Laikmetīgās mākslas biennālē, bet pērn – laikmetīgās mākslas festivālā Survival Kit. Andrejs Strokins saņēmis virkni godalgu, to
skaitā prestižo Foam Talents balvu. Līdztekus personīgajiem projektiem Strokins nodarbojas ar komerciālo fotogrāfiju, lielākoties reportāžas un portretu žanrā.
ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga
Izstāde “Mēs dzīvosim. Mūsdienu māksla Zuzānu kolekcijā”
Mākslas centrā Zuzeum
10. septembris–8. novembris
10. septembrī ar izstādi “Mēs dzīvosim. Mūsdienu māksla Zuzānu kolekcijā” durvis ver Zuzeum, jauns mākslas centrs Rīgā un Zuzānu kolekcijas mājvieta.
2017. gadā dibinātais Zuzeum ir mākslas kolekcionāru un mecenātu Dinas un Jāņa Zuzānu investīcija Latvijas un visa Baltijas jūras reģiona mākslas infrastruktūrā. Zuzeum ēka, kas pēc arhitekta un inženiera Edmunda fon Trompovska projekta 1910. gadā celta kā korķa fabrika, ir Zuzānu kolekcijā pārstāvēto darbu un vairāku mākslinieku paaudžu laikabiedre. Tā funkcionēja jau tad, kad Rīgā darbojās pirmie modernisti un tika dibinātas mākslas skolas. Ēka tika uzcelta kosmopolītiskā, daudzvalodīgā un dinamiskā Rīgas vēstures posmā, tā ir pārdzīvojusi karus un krīzes un līdzīgā laikā tiek atvērta no jauna, lai turpinātu sarunu par pilsētu un mākslu.
Pēc 2020. gada pirmajā pusē notikušās pārveides Zuzeum ikvienu aicina piedzīvot mākslu divās izstāžu zālēs ar 1100 kvadrātmetru platību, skulptūru dārzā, kafejnīcā un jumta terasē. Mākslas centra izstāžu programmu papildinās ekskursijas, lekcijas, meditācija, kino un DJ vakari.
Ar vairāk nekā divdesmit tūkstošiem dažādu žanru mākslas darbu Zuzānu kolekcija ir skaitliski lielākā privātā Latvijas mākslas kolekcija pasaulē. Tās kodolu veido 19. gadsimta beigu māksla un 20. gadsimta pirmās puses klasiskais modernisms, 1950.–1980. gadu māksla padomju varas periodā, kā arī mūsdienu Latvijas mākslinieku darbi. Kolekcijā ir pārstāvēti gan zināmi mākslinieki, gan mākslas autsaideri un disidenti.
Pirmā Zuzeum izstāde sniedz ieskatu Zuzānu kolekcijas jaunieguvumos un piedāvā apmeklētājiem starptautisku mākslas pieredzi Rīgā. Tā ir iespēja aizmirst par robežu šķērsošanas grūtībām. Visi izstādē apskatāmie 43 mākslinieku darbi tapuši pēc 2000. gada, un to autori ir mākslinieki ar dažādu izcelsmi un pieredzi no Latvijas, Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Kamerūnas, Dienvidāfrikas, Indijas, Meksikas un ASV.
Izstādē ir redzami lielformāta mākslas darbi – gleznas, skulptūras un dekoratīvā māksla – par mūsdienu cilvēkam un sabiedrībai svarīgām tēmām: identitāte, tehnoloģijas, citplanētieši, viltus ziņas, robežu pārvarēšana, daba, saknes, eskeipisms, nāve, vientulība, pašizziņa, cerība, izglābšanās. Izstāde būs skatāma līdz 8. novembrim. Izstādes kuratore ir Ieva Zībārte.
Mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga
Veronikas Frolovas personālizstāde “Svešķermenis”
galerijā LOOK!
10. septembris–3. oktobris
No 10. septembra līdz 3. oktobrim galerijā LOOK! būs skatāma Veronikas Frolovas personālizstāde “Svešķermenis”.
Izstādes darbi reflektē cilvēka saikni ar pārējām sugām un dabu kopumā. Vai pastāv kāda būtiska, kvalitatīva atšķirība starp mums un citām dzīvības formām? Savā attīstības procesā esam radījuši daudz dabā grūti irstošu vielu: sākot ar plastikātiem un beidzot ar mūsu prāta konstrukcijām. Doma par cilvēku kā radības kroni ir dziļi iegravēta mūsu apziņā un kultūrā, bet vai tās ietekme ir labvelīga? Kā mainītos mūsu rīcība, ja mēs izjustu sevi kā līdzīgus, nevis pārākus, kā dabas produktu, nevis tās valdnieku? Vai cilvēks ir kļuvis par svešķermeni dabas ainā?
Māksliniece uzsver, ka katrs ir aicināts atrast savas personīgās atbildes uz šiem jautājumiem, bet ir svarīgi sev tos uzdot.
Darbu radīšanai ir izmantots viens no senākiem mākslas materiāliem – ogle. Tajos attēlotie abstraktie miesas fragmenti ir mistiski un divdomīgi. Dabas formu vijīgās aprises kontrastē ar ģeometriskiem elementiem, brīdinošās krāsās radot daudzslāņainu vēstījumu.
Veronika Frolova dzimusi 1988. gadā. Ieguvusī maģistra grādu Latvijas Mākslas Akadēmijas Glezniecības apakšnozarē. Piedalās izstādēs kopš 2010. gada, bet 2011. gadā izveidoja savu pirmo personālizstādi galerijā “Birkenfelds”. Māksliniece strādā arī grāmatu dizaina jomā, 2017. gadā klajā nāca pirmā viņas uzrakstītā un ilustrētā bērnu grāmata. Kopš 2019. gada pasniedz Latvijas Mākslas Akadēmijas Zīmēšanas katedrā.
Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra
glezniecības kolekcijas izstāde “Atvērums”
Kultūras centrā “Siguldas devons”
11. septembris–4. oktobris
Sigita Daugule. “Ieeja/Izeja”. Eļļa, audekls, 160 x 160 cm, 2018
No 11. septembra līdz 4. oktobrim kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” būs skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra glezniecības kolekcijas izstāde “Atvērums”.
Izstādē skatāmie mākslas darbi ir manifests vientulībai un tukšumam, bet vienlaikus atvērtībai un sadarbībai. Tos vieno dažādi simboliski un tiešā nozīmē izprotami tuneļi, portāli, logi un durvis. Varētu domāt, ka priekšplānā izvirzījusies sastingusī telpa un ēku fragmenti, tomēr katrā no kompozīcijām aiz šī simboliskā vai skaidri nolasāmā atvēruma dzīvo cilvēks, arī pats mākslinieks, kurš, pabeidzis mākslas darbu, caur šo brīžam nenozīmīgo spraugu turpina sarunu ar skatītāju.
Izstādē apkopoti tēmai spilgtāk raksturīgie Ludmilas Procenko, Ievas Rupenheites, Intas Celmiņas, Valerijana Dadžāna, Sigitas Daugules, Vinetas Kaulačas, Edvarda Grūbes, Osvalda Zvejsalnieka, Elgas Grīnvaldes un Silvas Linartes darbi no Daugavpils Marko Rotko mākslas centra kolekcijas.
Kultūras centrs “Siguldas devons”
Pils iela 10, Sigulda
Mākslinieces Ievas Carukas personālizstāde “Melns ar baltu satikās”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
11. septembris–25. oktobris
No 11. septembra līdz 25. oktobrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma mākslinieces Ievas Carukas personālizstāde “Melns ar baltu satikās”.
Šajā izstādē Ievas Carukas stāsts ir par sievieti kā Austrumeiropas ģenētiskā koda nesēju. Mūsdienās sievietes lielā loma – būt mātei, sievai – zaudē aktualitāti. Mākslinieces varones, tāpat kā teiksmainais putns Fēnikss, sarūk pelnos savā nepiepildītajā seksualitātē, lai atdzimtu jaunā tēlā, jaunās Dievietēs. Šīs sajūtas māksliniece izpauž dejas tēmā, kur jutekliskums pārplūst sievietes un vīrieša dialogā. Deja ir arī kritiena un lidojuma simbols, no kā sastāv pati dzīve.
Izstādē būs skatāmi ne tikai Ievas Carukas darbi, kas tapuši mākslinieces studijā, bet arī apjomīgs sienas gleznojums, ko viņa radīs speciāli izstādei Rotko centrā.
“Savus lielos pasaules stāstus es rakstu ar līnijām, krāsu kontrastiem un kolāžām. Kad emocijas sit augstu vilni, izdomāju sev spēli, kur esmu režisors un tēlnieks. Stāvot pretī melni krāsotam audeklam, ar balto krāsu uz otas izskaldu visu lieko no melnā. Tas ir aizraujošs process. Tieši melnais un baltais palīdz saskatīt pasaulē ko svarīgu – to, ko nesaredzam sadzīves raibajā burzmā,” tā par saviem darbiem saka pati māksliniece Ieva Caruka.
Ieva Caruka ir māksliniece un pedagoģe, Latvijas Mākslinieku savienības biedre, biedrības “Mārupes radošā laboratorija” valdes locekle. Studējusi Ļvovas (Ukraina) Poligrāfiskā institūta Grāmatu grafikas nodaļā un beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu.
Kopš 1988. gada piedalījusies vairāk nekā 87 mākslas izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Šveicē, Azerbaidžānā, Vācijā, Albānijā, Indijā, Beļģijā, Spānijā, Nīderlandē, Bulgārijā un Austrālijā, no kurām 40 ir bijušas mākslinieces personālizstādes. Piedalījusies 16 starptautiskos mākslas plenēros un simpozijos. Mākslinieces darbi atrodami publiskās mākslas kolekcijās Latvijā, Beļģijā, Ukrainā, Albānijā, ka arī privātkolekcijās Eiropā, Austrālijā un ASV.
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils
III Grata Balva vizuālajā mākslā 2020
Izstāde “#artefakts#piektācivilizācija”
Mākslas galerijā MuseumLV
11. septembris–17. oktobris
Dita Lūse. Laika gaismā. 2019, audekls, eļļa, 40 x 40 cm. Pagājušā gada skatītāju simpātiju balvas uzvarētāja
No 11. septembra līdz 17. oktobrim mākslas galerijā MuseumLV norisināsies ikgadējais starptautiskais mākslas konkurss balvai GRATA BALVA 2020 un būs skatāma izstāde “#artefakts #piektācivilizācija”.
Kultūras centra Grata JJ galerijas MuseumLV ikgadējā starptautiskā konkursa izstāde “GRATA BALVA” jau trešo reizi ver durvis apmeklētājiem un projekta dalībniekiem. Pavasarī, neskatoties uz visām tā brīža grūtībām, galerija uzaicināja vairāk nekā 150 māksliniekus radīt konkursa darbus par tēmu “#artefakts#piektācivilizācija”. Profesionāli mākslinieki no Latvijas, Francijas, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas, Baltkrievijas, Ķīnas un Britānijas izteica vēlmi piedalīties projektā. Diemžēl ārzemju autoru darbi nav varējuši šķērsot valstu robežas, tāpēc šogad vairāk nekā divsimt latviešu mākslinieku darbus papildinājām ar ārvalstu kolēģu darbiem no iepriekšējo GRATA BALVA izstāžu fonda.
GRATA balva patiesībā ir divas balvas no MuseumLV galerijas fonda - katra 500 eiro vērtībā. MuseumLV galerijas pārstāvji savu kandidātu izvēlas, balstoties uz ilglaicīgu, auglīgu sadarbību starp galeriju un autoru, un konkursa izstādes atklāšanas ceremonijā pasniedz GRATA naudas balvu. Savas balvas pasniedz arī kultūras centra GRATA JJ draugi un kolēģi, kuri ir izteikuši vēlmi atbalstīt kādu no konkursa dalībniekiem. Otrās GRATA balvas likteni nosaka izstādes apmeklētāji, balsojot par savu iecienīto darbu vai mākslas priekšmetu visā izstādes laikā. “Skatītāju simpātiju balva” uzvarētājam tiek piešķirta pēc balsu apkopošanas nākamās izstādes atklāšanas ceremonijā galerijā MuseumLV. Lai saglabātu godīga balsojuma formātu, visas gleznas un mākslas priekšmeti tiek izstādīti, neminot autoru vārdus. Katram skatītājam ir iespēja piešķirt balsi par sev tīkamāko darbu, norādot gleznas numuru uz biļetes tieši galerijā vai internetā, atzīmējot darba fotoattēlu MuseumLV un Grata JJ mājas lapā sadaļā “Blogs - Grata Balva 2020 – darbi”.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2020 centrālais notikums –
izstāde “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6x6/36”
izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
12. septembris–18. oktobris
Emilija Škarnulīte. “Starojuma telpas”, 2020
No 12. septembra līdz 18. oktobrim izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” būs skatāmi Rīgas Fotogrāfijas biennāles centrālie notikumi – divas starptautiskas izstādes – “Ekrāna ēra II: Ainava” un “6x6/36”. Izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” kuratores ir Inga Brūvere (LV) un Marīe Šēvolda (Marie Sjøvold, NO). Savukārt “36x6/36” autors ir kurators Žana Liks Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR).
Izstāde “Ekrāna ēra II: Ainava” atsaucas uz biennāles šā gada tematisko fokusu – realitātes arheoloģiju, kas aicina, pētot dažādus pagātnes slāņus, pievērsties arī mūsdienu digitālā mantojuma perspektīvai. Tā arī turpina jau 2018. gadā aizsākto izstāžu ciklu “Ekrāna ēra” par to, kā tehnoloģiju laikmets iespaido un maina mūsu uztveri, domāšanu, ikdienas dzīvi un komunikāciju. Izstādē arī tiek vērsta uzmanība uz tradicionālo glezniecības žanru transformācijām digitālajā vidē, šogad pievēršoties ainavas žanram un tam, kā ir mainījusies mūsu izpratne par ainavu. Mūsdienās ar “ainavu” saprotam ne tikai mākslas vēsturē kopš 19. gs. ierasto hēgelisko, skaisto dabasskatu vai arī kopš 20. gs. 2. puses ne mazāk ierasto zemes mākslas darbu vidi. Ainava 21. gs. pasaulē – arvien iecienīts vizuālās mākslas žanrs – sevī ietver gan dabas un urbānās vides tēlojumus, gan neredzamas kultūrvēsturiskas struktūras ar vāji maskētiem nacionālās politikas un ekonomikas slēpņiem. Savukārt ekoloģija pilnībā ir kļuvusi par šī laika ainavu atainojuma ideoloģisko dzinuli un pamatojumu.
Izstādē “Ekrāna ēra II: Ainava” ar pārdomām un atziņām dalās 10 starptautisku atzinību guvuši mākslinieki. Lietuvietes Emilijas Škarnulītes (Emilija Škarnulytė, LT) filmā atklājas gluži apokaliptiska ainava – autore no tālas nākotnes lūkojas uz cilvēka darbības drupām, kur mūsdienu tehnoloģiskie sasniegumi kļuvuši par vrakiem okeāna dibenā vai sasalušā ledus pasaulē. No bezgalīgi tāla skatpunkta šķiet darbināta arī Mārtiņa Ratnika (LV) videoinstalācija “Visi satelīti reiz sadegs“, kurā skatītājs aicināts doties ceļojumā starp redzamās un neredzamās enerģijas formām, kas vizualizētas no mākslinieka digitālo attēlu un video arhīva dzīlēm. Zviedra Rikarda Aleksandešsona (Richard Alexandersson, SE) 3D video animācijā fantāzijas par postcilvēku mijas ar bažām par digitālās dzīves ietekmi uz uztveri, virtuālo pasauļu solīto brīvību un drošību, tomēr vienlaikus arī izolāciju, atkarību un dezorientāciju. Savukārt norvēģiete Marena Dagnija Jūella (Maren Dagny Juell, NO) instalācijā ar taktilām mēbelēm virtuālā birojā pēta, kā maņu orgāni vienlaikus saņem informāciju no virtuālās un fiziskās telpas, turklāt apzinoties, ka ķermenis un prāts tiek pakļauts neredzamas varas spiedienam. Ar jautājumu, kā digitālā ainava maina laiktelpas fizisko uztveri, ir nodarbināti arī igauņu mākslinieki Kristina Olleka (Kristina Ollek, EE) un Kerts Vīarts (Kert Viiart, EE) , kuru videoinstalācijā ainavu rada nebeidzama pikseļu plūsma. Bet somu mākslinieks Tuomo Rainio (Tuomo Rainio, FI) interesējas par mašīnredzēšanas potenciālu – kā fiziķis, optiķis, programmētājs viņš eksperimentē ar Kloda Monē dārzā Živernī un viņa “Ūdensrozēs” savāktajām 256 krāsu niansēm. Ainavu pārvēršot ciparos, viņš skatītājiem grib likt sajust digitālā attēla abstrakto materialitāti. Latviete Santa France (LV) kā spēlē rada virtuālas telpas, izmantojot atmiņas par reālām vietām, vecas interjera reklāmas un internetā uzietu neeksistējošu telpu attēlus, bet zviedriete Eva Stenrama (Eva Stenram, SE) internetā atrod mežā fotografētas pornogrāfiskas bildītes, no kurām izdzēš cilvēku ķermeņus, tādējādi radot vizuālas rētas attēlā, kas nenoliedzami kairina skatītāja iztēli. Pavisam citādu pieeju visus izstādes autorus nodarbinošajiem jautājumiem atradis norvēģu mākslinieks Sveins Fannars Juhanssons (Sveinn Fannar Jóhannsson, NO) – viņa skaņas instalācija ir mēģinājums dziļi sajust un izprast attēla dabu ar verbālās valodas palīdzību – nevis parādot, bet izstāstot attēlus sarunās ar mediju. Izstādes “Ekrāna ēra II: Ainava” jaunās vēsmas fiksē sev tuvo reģionu Baltijas un Ziemeļvalstu mākslinieku interpretācijās, rēķinoties, ka ainavas jeb vides, tāpat kā jebkuras citas šo laiku informācijas uztveres izmaiņas kā nieku pārvar ģeogrāfiskus ierobežojumus. /Aigas Dzalbes teksts/
Savukārt franču kuratora Žana Lika Sorē (Jean-Luc Soret, Collectif NUNC, FR) izstādi “6 x 6 / 36”, kas būs apskatāma Intro zālē, var raksturot kā kabatas izstādi viedtālruņiem. Projektā realizēta apvienības Nunc iecere izlūkot jaunas digitālās izdevējdarbības formas un jaunu pieeju izstāžu norisei pieļauj iespēju apvienot ekspozīciju un publikāciju. Tās ne tikai asociējas viena ar otru, bet saplūst vienotā formā – piezīmju grāmatiņā, ko var ielikt kabatā vai somā. Lasītājs var iepazīties ar piedāvātajiem darbiem, kā arī izmantot uzlīmes, lai veidotu savu personīgo izstādi privātā telpā (piemēram, dzīvojamā istabā vai virtuvē) vai publiskā vietā (piemēram, uz sienas, reklāmas stenda, sabiedriskajā transportā utt.). 6 x 6 / 36 piedāvā alternatīvu tradicionālajiem muzeju kodiem, attālinoties no ‘baltā kuba’ sistēmas un pazīstamām meditācijas metodēm. Radot alternatīvas saiknes starp mākslas darbu, subjektu un objektu, “6 x 6 / 36” attīsta jaunu pieeju izstādes, izplatīšanas un uztveres jēdzieniem.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2020
Kungu iela 3, Rīga
Meistarklase “It viss ir kustībā” ar Valdi Celmu
RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros
12. septembris
Valdis Celms. Redzes kabinets. Klusā daba ar koncentriskiem apļiem. (Objekta kustības studija) 1970. Autora foto
12. septembrī plkst. 17:00 RIBOCA2 publiskās programmas ietvaros Ostas ēkā Andrejsalā notiks Meistarklase “It viss ir kustībā” ar Valdi Celmu. “Caur kustību es izeju uz ļoti daudziem mākslai un arī cilvēkam nozīmīgiem pasaules izjūtas līmeņiem”, stāsta latviešu kinētiskās mākslas pamatlicējs Valdis Celms. Kustība ir saistīta ar mūsu ikdienas vides uztveri un vajadzībām, tas ir - vai dzīvojam mežā un sekojam saules gaismas kustības ritmiem, vai arī dzīvojam pilsētā un sekojam ļaužu plūsmas ritmiem un autosatiksmei. Kustības uztvere, estētika un filozofija ir guvusi atspoguļojumu un izteiksmi arī mūsdienu mākslā. Tā var būt gan harmoniska, gan nervoza, ātrāka un rimtāka, virzīta uz pārdomām vai mieru.
Kopā ar mākslinieku jaunākie meistarklases dalībnieki iepazīs dažādu ģeometrisko formu ietekmi uz kustības uztveri. Kāpēc kvadrāts mums asociējas ar statiku, bet aplis ar kustību? Ar praktiskiem piemēriem iepazīsim kustības tēlainību un veidosim kolāžas. Visa pasaule ir kustībā un mums jābūt ar to saskanīgā ritmā, bet, vai esam?
Ieteicamais dalībnieku vecums: 6-12 gadi. Īpaši aicinām ģimenes ar bērniem. Meistarklases laikā tās dalībnieki apskatīs Valda Celma RIBOCA2 radīto darbu “Dzīvības ritmi”.
Dalībnieku reģistrācija: bit.ly/ApplyValdisCelms
Valdis Celms ir pionieris Latvijas kinētiskajā mākslā, virzienā, kas balstīts formā, kustībā un telpas organizācijā. Viņa darbi, no kuriem daudzi eksistē tikai skiču formā, sasaucas ar konstruktīvistu vizuālo valodu un reprezentē centienus radīt totālu mākslu, kas aptver visus dzīves aspektus. “Savos kinētiskajos darbos es sekoju vienam principam: vispirms man jārada vizuāli uztverama forma, struktūra. Pēc tam man tā jāinterpretē ar noteikta procesa palīdzību, tas ir, ar kādu kustību vai kustību kopumu, kas radies no gaismas, krāsas un formas mijiedarbības, kas sakārtota noteiktā kārtībā un harmonijā.”
Nikolaja Kūlaiņa (1901–1975) gleznu izstāde
Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
Līdz 1. oktobrim
Klasiskās mākslas galerijā Antonija” līdz 1. oktobrim skatāma gleznotāja Nikolaja Kūlaiņa (1901–1975) darbu izstāde. Galerijā varēs apskatīt un iegādāties vairāk nekā 30 darbus no mākslinieka mantinieces.
Nikolajs Kūlainis Pirmā pasaules kara laikā kopā ar ģimeni bijis bēgļu gaitās Maskavā, bet 1919. gadā atgriezies Rīgā. 1924.–1931. gados viņš mācījies Latvijas Mākslas akadēmijā J. R. Tillberga meistardarbnīcā, kuru nepabeidz, izstājoties. Izstādēs mākslinieks piedalījies no 1929. gada.
Pēc Otrā pasaules kara republikas izstādēs piedalījies reti, taču samērā regulāri rīkojis nelielas personālizstādes Rīgā un provincē.
Kūlainis bijis viens no apvienības “Radigars” veidotājiem un vadītājiem. No 1936. gada viņš darbojies Latvijas tēlojošo mākslinieku biedrībā, no 1939. gada – mākslinieku apvienībā “Rosme”. 1944. gadā iestājies Mākslinieku Savienībā.
Pēckara gados republikāniskajās izstādēs piedalījies reti, taču diezgan bieži rīkojis personālizstādes. Popularitāti ieguvis pēc savas personālizstādes 1935. gadā.
Klasiskās mākslas galerija Antonija”
Brīvības iela 157, Rīga
Latvijas Mākslinieku savienības muzeja
izstāde – akcija “Paranoja”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
Līdz 4. oktobrim
Līdz 4.oktobrim Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā ir skatāma LMS muzeja izstāde “Paranoja”.
Domājot par attiecībām starp mākslinieku un institūciju lēmumiem, LMS muzejs izstādei – akcijai “Paranoja” LMS galerijā izvēlējies autoru – Alda Kļaviņa, Arvīda Būmaņa, Laimas Eglītes, Ivetas Priedītes, Anetes Kalniņas, Henrija Klēbaha, Helgas Jaksones, Matīsa Zavicka, Vladislava Rubuļa, Lijas Būmanes, Borisa Bērziņa, darbus.
Izstādes nosaukums izvēlēts, reflektējot par pandēmijas Covid-19 seku novēršanas aktivitātēm valsts institūciju izpratnē un izpildījumā, īpaši akcentējot situāciju radošajā kultūras un mākslas nozarē. Ekspozīcija veidota, atskatoties uz aktivitātēm, kas saistītas ar pandēmijas izraisīto zaudējumu kompensāciju programmām, kurām LMS kā biedrība un lielākoties arī tās biedri nekvalificējās, tad sekoja publiska diskusija ap akustiskās koncertzāles novietnes impulsīvo izvēli Elizabetes ielā 2, un tagad aktualizējas autoratlīdzības “sāga”, kuras izskaņa šobrīd nav paredzama.
Ekspozīcija apzināti veidota kā līdzība ar institūciju lēmumiem, kuri rada paranojisku atmosfēru, bet, lai kādi būtu eksponēšanas paņēmieni (lēmumi), mākslas darbu autoru ieguldītā profesionālā prasme un darbs ir tik spēcīgi un pamatoti, ka to vēstījums paliek.
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga
Ingas Insbergas personālizstāde “Wonderworld”
teātra namā “Jūras vārti”
Līdz 18. oktobrim
No 4. septembra līdz 18. oktobrim teātra nama “Jūras vārti” mazajā izstāžu zālē būs skatāma Ingas Insbergas personālizstāde “Wonderworld”.
Izstādē apskatāmās gleznas tapušas pēdējo trīs gadu laikā. Darbos tiek apspēlēta interneta kultūra, ironiski raugoties uz populārām tendencēm, mākslīgā skaistuma un sevis pašpielūgsmes kultu, kas sastopams sociālo mediju vidē. Darbiem raksturīga izteikta formu precizitāte un krāsu tīrība, tajos apvienotas reālisma un popārta iezīmes. Gleznu kompozīcijas, krāsu kolorīts un tehniskais izpildījums eksaltē sociālajos tīklos pastāvošo mākslīgo perfekcionismu un sapludina robežu starp realitāti un virtuālajai pasaulei raksturīgo estētiku.
Inga Insberga ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, iegūstot bakalaura un maģistra grādu vides mākslā. Kopš 2012. gada piedalās mākslas izstādēs un starptautiskos dizaina konkursos. Šobrīd strādā Ventspils Mākslas skolā, ir pasniegusi zīmēšanas un gleznošanas lekcijas Ekonomikas un Kultūras augstskolā, vadījusi zīmēšanas nodarbības Alises Rozes Dizaina studijā. Mākslas gaitas uzsākusi Ventspils mākslas skolā un Mārītes Klušas vadītajā Tēlotājas mākslas studijā Ventspils Jaunrades namā.
Teātra nams “Jūras vārti”
Karlīnes iela 40, Venstpils
